Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Investējot 5,8 miljonus eiro, AS Latvijas Finieris īstenojis vērienīgu kokaudzētavas Zābaki paplašināšanas projektu, kurā izveidota unikāla bērza stādu uzglabāšanas noliktava - saldētava no līmētā koka konstrukcijām.

Saldētavas ēka ir pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā, tieši tāpēc būvniecības projektā gan celtniecības laikā, gan ēkas ekspluatācijas laikā cieši līdzdarbosies dažādu zinātnisko institūciju pārstāvji, uzkrājot zināšanas un datus daudz plašākam koksnes kā materiāla pielietojumam nākotnē lauksaimniecības ražošanas un noliktavu ēkās ar specifiskiem dzesēšanas temperatūras režīmiem produkcijas uzglabāšanai.

AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems uzsvēra, ka koka apbūves komplekss “Zābakos” apvieno vairākas funkcionalitātes: tā ir bērzu stādu noliktava-dzesētava, kas samazina gatavās produkcijas zudumus un nodrošina klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veido mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem.

Mainoties uzņēmējdarbības videi un attīstoties jauniem darba modeļiem, arī prasības komerctelpām kļūst arvien specifiskākas un daudzveidīgākas. Daudzi uzņēmēji šodien meklē risinājumus, kas nodrošina efektīvu, funkcionālu un estētiski pievilcīgu vidi.

Viens no šādiem risinājumiem, kas guvis ievērojamu popularitāti, ir tā sauktais “stock-ofiss”. Nesen viens no maniem klientiem – strauji augoša e-komercijas uzņēmuma vadītājs Rīgā – meklēja piemērotas telpas, kas apvienotu biroja ērtības ar loģistikas efektivitāti. Tradicionālais birojs pilsētas centrā vai noliktava nomalē nespēja apmierināt viņa uzņēmuma vajadzības. Atbildi sniedza jauns koncepts – stock-ofiss.

Lai gan sākotnēji šķietami tehnisks un utilitārs risinājums, stock-ofiss izrādās pārdomāts un uz nākotni vērsts formāts. Tas apvieno biroja, noliktavas un ekspozīcijas vai tirdzniecības zonas vienotā, daudzfunkcionālā telpā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai komfortablu darba vidi, bet arī efektīvu preču apriti un profesionālu klientu uzņemšanu. Viss vienuviet – bez liekas loģistikas un ar iespēju pielāgoties uzņēmuma attīstības tempam.

Kā saglabāt izaugsmes kursu jau trīs gadu desmitus? Atbild Pro Mehanika.

Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, laikā, kad Latvija spēra pirmos soļus ceļā uz neatkarību, tika dibināts uzņēmums, kas šodien ir viens no lielākajiem savā jomā Baltijā. Pro Mehanika aizsākās nelielā sarga būdiņā, pēc tam, kad tika iegādāts negaidīts gultņu krājums no Baltkrievijas. Gadu gaitā uzņēmums ir izaudzis līdz 20 veikalu tīklam visā Latvijā, 3 filiālēm Igaunijā un lielākajai noliktavai Baltijas reģionā.

Kas palīdzēja tirdzniecību no nelielu sarga būdiņas pārvērst par nozarē vadošo uzņēmumu? Kādi bija nozīmīgākie pagrieziena punkti Pro Mehanika trīsdesmit gadu ceļā? Un kā uzņēmumam ir izdevies saglabāt izaugsmi, pārvarēt globālās krīzes un pielāgoties strauji mainīgajām tehnoloģijām un klientu vajadzībām?

Investējot trīs miljonus eiro, vietējā kapitāla industriālo metālizstrādājumu vairumtirgotājs “JMJ Tirdzniecības grupa” noslēdzis pirmo posmu uzņēmuma darbības paplašināšanā. Projekta ietvaros izbūvētas jaunas biroja un noliktavas telpas Krustpils ielā, kā arī labiekārtota uzņēmuma teritorija.

Nākamo divu gadu laikā noliktavu telpu paplašināšanā un uzņēmuma eksporta apjoma kāpināšanā plānots investēt vēl divus miljonus eiro.

Pirmās kārtas ietvaros “JMJ Tirdzniecības grupa” izveidoja 2000 m² plašas noliktavas un biroja telpas, kas būtiski uzlabojušas uzņēmuma darbības efektivitāti. Jaunā noliktava ir īpaši pielāgota industriālo metālizstrādājumu uzglabāšanai, tajā ieviestas jaudīgākas tehnoloģijas un aprīkojums, kas optimizē krājumu pārvaldību un uzglabāšanas procesus. Jaunā infrastruktūra ļāvusi uzņēmumam palielināt uz vietas pieejamo materiālu apjomu par 30 %, tādējādi uzlabojot arī uzņēmuma eksportspēju.

“Esam spēruši nozīmīgu soli attīstībā, kas ļaus mums nodrošināt vēl plašāku produktu klāstu un ātrāku piegādi. Nozarē strādājam jau vairāk nekā 23 gadus, zinām savu klientu, redzam tirgus potenciālu. Jaunās noliktavas būvniecības procesā šķita, ka platības būs vairāk, nekā nepieciešams, taču jau šobrīd redzam, ka ar nākamās kārtas būvniecību kavēties nedrīkstam,” komentē Māris Griķis, “JMJ Tirdzniecības grupa” valdes loceklis.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Everaus Kinnisvara” AS 8. oktobrī uzsāk otrās obligāciju emisijas kārtas publisko piedāvājumu. Otrās kārtas obligāciju parakstīšanās periods ilgs līdz 17. oktobrim.

Piedāvājuma laikā investori Baltijas valstīs varēs iegādāties uzņēmuma obligācijas ar 10% gada procentu likmi, kuras tiks iekļautas tirdzniecībai “First North Baltic Bond List” sarakstā.

Obligācijas tiek publiski piedāvātas institucionālajiem un nekustamo īpašumu investoriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kopējā piedāvājuma vērtība ir līdz 3 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas datums ir 2028. gada 22. oktobris. Fiksētā gada procentu likme – 10%, procentu maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī.

Everaus Kinnisvara dibināts 2015. gadā kā privātmāju projektu attīstītājs, taču šobrīd tas ir kļuvis par vienu no visdaudzveidīgākajiem attīstītājiem Igaunijā. Tā portfelī ietilpst daudzdzīvokļu ēkas, rindu mājas, dvīņu mājas, privātmājas, biroju ēkas, noliktavas, uzglabāšanas tipa telpas un pašapkalpošanās noliktavas, kā arī apbūves zemes gabali un servisa dzīvokļi.

Viens no Igaunijas lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Everaus Kinnisvara AS 14. maijā uzsāka pirmo publisko uzņēmuma obligāciju emisiju. Piedāvājuma kopējā vērtība ir 3 miljoni eiro. Ja pieprasījums pārsniegs piedāvājumu, emisijas apjoms var tikt palielināts līdz 5 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas termiņš - 04.06.2028. Obligāciju fiksētā procentu likme ir 11% gadā, procentu maksājumi tiks veikti katru ceturksni. Obligāciju iegāde iespējama līdz 27. maijam.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma izaugsmi gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu sektorā, kā arī piesaistīt līdzekļus būvniecības stadijā esošo nekustamo īpašumu projektu papildu finansēšanai. Projektu attīstībai jau ir iegādāta zeme, un būvniecība ir uzsākta vai tiks uzsākta tuvākajā laikā. Everaus Kinnisvara obligāciju emisija piedāvā investoriem iespēju droši ieguldīt uzņēmumā, kas ir veiksmīgs un ilgtspējīgs tirgus dalībnieks.

Vairāk informācijas par obligāciju piedāvājumu iespējams atrast uzņēmuma un Nasdaq Tallinas mājaslapās.

Investējot 10 miljonus eiro, SIA “Dotnuva Seeds”, kas ir daļa no Baltijas lauksaimniecības koncerna SIA “Linas Agro”, Latvijā atklāj jaunu sēklu ražotni.

Rūpnīca atrodas Iecavā un plānots, ka gadā tā pārstrādās līdz 30 000 tonnām sēklu. Kompleksa kopējā platība ir 4550 kvadrātmetri, tostarp ražošanas cehs, noliktava un divstāvu administratīvā ēka ar laboratoriju, biroja un tehniskajām telpām. Lēmums par jaunas rūpnīcas izveidi pieņems, balstoties uz augošo pieprasījumu pēc sertificēta, augstas kvalitātes sēklas materiāla.

„Jaunā rūpnīca ļaus mums būt tuvāk klientiem, ātrāk un efektīvāk sasniegt Latvijas lauksaimniekus, kā arī samazināt piegādes laiku un izmaksas. Tas ir nozīmīgs brīdis uzņēmuma vēsturē, kas iezīmē izaugsmi un attīstību. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt konkurētspēju Baltijas valstīs, bet arī veicināt lauksaimniecības sektora attīstību reģionā,” norāda SIA “Linas Agro” izpilddirektors un AS “Akola group” valdes loceklis Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

AO „RIKON” veiksmīgi nodeva ekspluatācijā otro RMG tipa konteineru celtni uzņēmuma „First Dry Port Terminal” teritorijā Taškentā. Pēc veiksmīgas pirmā projekta īstenošanas, par ko tika ziņots iepriekš, uzņēmums koncentrējās uz nākamo projektu saskaņā ar iepriekš noslēgto līgumu. Atkārtots pasūtījums no First Dry Port kļuva par spilgtu apstiprinājumu RIKON reputācijai kā uzticamam augsto tehnoloģiju un ražīgu kravas pacelšanas iekārtu piegādātājam.

Jaunais celtnis ir pilnīgi identisks iepriekš uzstādītajam un tā maksimālā celtspēja zem spredera ir 41 tonna. Iekārtas galvenie parametri ietver konsoles garumu 10,8 m, darba izvirzījumu 7 m un atstarpi starp balstiem 17,1 m. Modernās vadības sistēmas no vadošajiem pasaules ražotājiem nodrošina augstāko uzticamību, darbību precizitāti un energoefektivitāti.

Tāpat kā pirmais celtnis, arī jaunais RMG apkalpos konteineru plūsmas termināla paplašinājuma zonā, kas ir galvenais posms starptautiskajos transporta koridoros “Austrumi–Rietumi” un “Ziemeļi–Dienvidi”. First Dry Port Terminal infrastruktūras attīstība, kas atrodas vēsturiskajā Lielajā zīda ceļā, ir stratēģiski svarīga reģionālajai ekonomikai un tirdzniecības saišu stiprināšanai starp Āziju un Eiropu. Termināla kopējā platība ir 22 hektāri, tā teritorijā atrodas 8 dzelzceļa sliežu ceļi ar kopējo garumu 5300 metri, segta muitas noliktava, atklāta muitas platforma, muitas kontroles zona un iekraušanas un izkraušanas platformas.

SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” ir veiksmīgi īstenojis vērienīgu ražošanas paplašināšanas projektu, kura kopējās investīcijas pārsniedz 8 miljonus eiro.

Projekts īstenots ar Eiropas Lauksaimniecības fonda un Latvijas Lauku attīstības programmas atbalstu, un tā rezultātā uzbūvēta jauna saldētava - noliktava ar kopējo 2856,8 m2 platību; iegādātas 10 modernas iekārtas, kas nodrošina augstākas ražošanas efektivitātes standartus; izveidots industriālais aukstuma apgādes komplekss, kas būtiski uzlabo gaļas uzglabāšanas procesus un ar ALTUM atbalstu izbūvēts saules paneļu elektrostacijas komplekss, kas ļauj būtiski samazināt atkarību no tradicionālajiem enerģijas avotiem un veicina videi draudzīgu, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu.

Projekta oficiālā atklāšana notiks 10.septembrī.

“SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" apliecina savu apņemšanos nodrošināt augstākos kvalitātes standartus un inovatīvus risinājumus gaļas ražošanā. Mēs esam pārliecināti, ka šie sasniegumi veicinās turpmāku attīstību un izaugsmi, kas sniegs labumu mūsu klientiem un sadarbības partneriem,” norāda padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Pirmajā pusgadā Baltijā investīcijas komercīpašumos augušas par 3%, sasniedzot 326 miljonus eiro, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec Latvia" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā, kur investīciju apjoms sasniedzis 100 miljonus eiro, to veidojuši daži lieli darījumi, tostarp tirdzniecības centra "Olimpija" un "Depo" veikala pārdošana.

Savukārt "Newsec Latvia" izpilddirektors Reinis Ignatavičs sacīja, ka Latvija saglabā investoru uzticību globālā ģeopolitiskā spiediena apstākļos, atrod jaunas iespējas un "kļuvusi par drošu patvērumu investoriem".

Kā Latvijas priekšrocības Ignatavičs minēja caurspīdīgu biznesa vidi un konkurētspējīgus nodokļus. Tāpat Ignatavičs vērsa uzmanību, ka Latvijā aizsardzības un loģistikas segments rada jaunas iespējas, pieprasījums pēc noliktavām un infrastruktūras objektiem strauji aug. Tāpat attīstās medicīnas centri un senioru aprūpes institūcijas.

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK šī gada 16. oktobrī atvēra jaunu veikalu Rīgā, Feodora Samanska ielā, Krasta ielas apkaimē.

Jaunais veikals ir vērienīgs projekts, kura īstenošana tika uzsākta 2024. gada sākumā, savukārt būvdarbu ilgums vien seši mēneši, līdz nodošanai ekspluatācijā, ko realizēja “Mapri Būve”. Tā ēka ir gandrīz 1900 kvadrātmetrus plaša, un tās izveidē ieguldīti būtiski resursi. Konkrētas investīcijas atklātas netiek.

“Aizvien vairāk uzmanība tiek pievērsta ēku energoefektivitātei un automatizācijai, radot iespēju ekonomiskāk un vienkāršāk pārvaldīt ēku ekspluatācijas laikā. No būvniecības viedokļa šis projekts bija standartizēts - vienstāva karkasa ēka ar nelielu divstāvu daļu, konstrukcijas no saliekamā dzelzsbetona un metāla konstrukcijām, balstīta uz pāļu pamatiem. Ventilāciju ēkā nodrošina divas mehāniskās gaisa apstrādes iekārtas. Ēkas apkure arī tiek nodrošināta no lokālām elektriskajām apkures ierīcēm - elektriskajiem radiatoriem un gaisa apkuri caur klimata kontroles sistēmu, mehānisko ventilāciju un dzesēšanu. Ieejas vējtverī un pie noliktavas vārtiem uzstādīti siltā gaisa aizkari. Gaisa kondicionēšana ēkā tiek nodrošinātā caur autonomu sistēmu, nodrošinot telpu gaisa sausināšanu un dzesēšanu vasaras periodā un apsildi apkures periodā. Tirdzniecības zāles apdare veidota saskaņā ar JYSK standartu - tumši pelēks augstumā virs 3,2 m, gaiši pelēks līdz 3,2 m augstumam. Ofisa un noliktavas zonā apdare - balta. Izaicinājums bija – kļavas saglabāšana, koka pārstādīšana, lai Rīga un iedzīvotāji nezaudētu koku,” atklāj “Mapri Būve” valdes loceklis Artūrs Sausiņš.

ASV administrācijas tarifu politika joprojām ir analītiķu uzmanības centrā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par atbildes tarifu piemērošanas pauzi līdz 8. jūlijam, nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas augsta. Tas tieši ietekmē gan eirozonas, gan Baltijas reģiona ekonomiku.

Joprojām nav skaidrības par to, kāds būs galīgais tirdzniecības nolīgums starp ASV un ES. Tomēr – vai gaidāmās pārmaiņas patiešām apdraud rūpniecību vai arī uzņēmumi spēj laikus pielāgoties?

Tarifu skarto uzņēmumu optimismam augstākais līmenis pēdējo 7 mēnešu laikā

Tarifi ietekmē ķīmijas, farmācijas, plastmasas un gumijas, metālapstrādes, elektronikas, mašīnbūves un iekārtu, transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumus. Bankas Citadele izstrādātais tarifiem jutīgo nozaru gaidu indekss liecina, ka maijā eirozonas uzņēmumu optimisma līmenis šajās nozarēs salīdzinājumā ar aprīli nepieauga, taču joprojām bija augstākais pēdējo 7 mēnešu laikā.Pēc ASV paziņojuma par atbildes tarifu piemērošanas pauzi eirozonas uzņēmumi turpina īstenot tā saukto avansa eksportu uz ASV — preces tiek eksportētas un uzkrātas noliktavās ASV. Šāda stratēģija ļautu uz kādu laiku saglabāt preču cenas nemainīgas ASV tirgū pat tad, ja ASV administrācija galu galā izlemtu paaugstināt tarifus importam no Eiropas Savienības.

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi mums visiem ir atgādinājuši, ka drošība nav pašsaprotama. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, spriedze Baltijas reģionā un civilās aizsardzības izaicinājumi ir spilgti parādījuši – drošības infrastruktūra nav greznība, tā ir nepieciešamība, un šim viedoklim absolūti pievienojos.

Šī gada vasarā valsts ir spērusi atbalstāmu un būtisku soli pretī praktiskai patvertņu izbūvei, pieņemot saistošo regulējumu. Ko šīs pārmaiņas nozīmē mūsu drošībai krīzes situācijās, būvniecības nozarei un gala mājokļa pircējiem, un vai to var uzskatīt par risinājumu visiem aizsardzības izaicinājumiem?

3. jūlijā Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, savukārt 22. jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis Patvertņu būvnormatīvu. Līdz ar to no 2027. gada visās jaunbūvēs, kas pārsniedz piecus virszemes stāvus, būs obligāti jāizbūvē 2. kategorijas patvertnes. Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta apstiprinātais Patvertņu būvnormatīvs ne tikai nosaka šo prasību, bet arī precīzi definē tehniskos parametrus – sākot no sienu un pārsegumu biezuma, izturības un hermētiskuma, līdz gaisa filtrācijas sistēmām, ūdens pieejamībai, evakuācijas ceļiem un platības normām uz vienu cilvēku. Šādas telpas ir paredzētas civiliedzīvotāju aizsardzībai militāra apdraudējuma vai citu ārkārtas apstākļu gadījumā.

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu “Nākotnes darbs 2025”, nākamo piecu gadu laikā automatizācija ienesīs izmaiņas 58 % uzņēmumu visā pasaulē. Latvijā šo procesu paātrinās vairāki faktori – sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita samazināšanās un dzīves līmeņa pieaugums.

Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumā par nākotnes darbu norādīts, ka tuvāko piecu gadu laikā darba devēji Latvijā prognozē būtiskas pārmaiņas darba tirgū. Galvenokārt to veicinās tādi faktori kā sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita samazināšanās un dzīves līmeņa pieaugums. Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs kvalificētu darbinieku trūkums – 71 % darba devēju Latvijā atzīst, ka nākotnē varētu saskarties ar grūtībām atrast piemērotus darbiniekus. Lai šo problēmu risinātu, uzņēmumi Latvijā plāno paātrināt automatizācijas ieviešanu un aktīvāk strādāt pie darbinieku prasmju pilnveides un kvalifikācijas paaugstināšanas.

Šis ir laiks, kad jaunās tehnoloģijas nav drauds, bet gan izšķirošs faktors, kas Latvijas uzņēmumiem var sniegt iespēju attīstīties.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 27 miljonu eiro būvēs jaunu energosistēmas galveno dispečeru vadības un datu centru "Jāņciems", aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai tiek izbūvēts mūsdienu kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošs AST dispečeru vadības un datu centrs "Jāņciems" un jau pabeigta Dārzciema ielas 86 jauno ražošanas un noliktavas ēku izbūve.

Šis ir energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīgs projekts, kuram 2022.gadā piešķirts nacionālo interešu objekta statuss un kas iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajā AST elektroenerģijas pārvades sistēmas desmitgades attīstības plānā.

Projekta realizēšanai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 38,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 27 miljoni paredzēti dispečeru vadības un datu centra izbūvei, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūvei, savukārt 11,1 miljons eiro - informācijas sistēmu infrastruktūrai un tīklu vadības digitalizācijai, projekta īstenošanai faktiski neradot ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu.

Kad 2016. gadā SBA grupa un Andrius Barštys dibināja Capitalica Asset Management, mērķis bija vienkāršs, taču ambiciozs: pierādīt, ka nekustamo īpašumu Baltijā var pārvaldīt ne tikai ar peļņu, bet arī ar atbildību.

No dažiem īpašumiem sākotnēji, portfelis ir izaudzis līdz vairāk nekā 245 miljoniem eiro aktīvu, kas sadalīti četros fondos un 14 īpašumos. Šodien vairāk nekā 170 investoru – ģimenes, privātpersonas un pensiju fondi – uztic Capitalica savu kapitālu, lai to vairotu Realverse pasaulē – vidē, kur ieguldījumi ir taustāmi, ilgtspējīgi un nākotnē vērsti.

Kāpēc investori atgriežas

Capitalica atšķiras ne tikai ar skaitļiem, bet arī ar domāšanas veidu. Uzņēmumu regulē Lietuvas Banka, tā revīziju veic EY Baltic, un darbība pilnībā atbilst Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa un ES taksonomijas principiem. Šis uzticības un caurspīdīguma pamats investoriem sniedz pārliecību, ka viņu kapitāls tiek pārvaldīts atbildīgi.

Baltijā vadošais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "SIRIN Development" Grenču ielā, netālu no Rīgas lidostas, ir uzsācis loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas būvniecību, kā arī noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem elektroauto tirgotājiem Latvijā "EV RIGA".

Kopējās investīcijas loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas izbūvē sasniegs 16 miljonus eiro, un jauno telpu izbūvi 30 000 kvadrātmetru platībā plānots pabeigt līdz 2025.gada beigām. Jaunā ēka ietvers gan biroju, gan noliktavu telpas, kas ir elastīgi piemērojamas dažādiem nomniekiem un darbības modeļiem.

"SIRIN Development" komercdirektors Lukašs Tomčiks (Lukasz Tomczyk): "Pirmās kārtas ietvaros brīvi pieejamas vairs ir tikai telpas aptuveni 10 000 kvadrātmetru platībā. Tāpēc jau šobrīd, uzsākot loģistikas parka otrās kārtas izbūvi, mēs skatāmies uz priekšu nākotnē, lai nodrošinātu augstākās klases infrastruktūras pieejamību un atbilstošas telpas arī nākamajiem sadarbības partneriem, kas jau šobrīd domā par paplašināšanos vai pārcelšanos uz modernākām telpām. Mārupes loģistikas parka priekšrocības apliecina arī veiksmīgā sadarbība ar tādiem inovatīviem un strauji augošiem uzņēmumiem kā dronu ražotājs "Edge Autonomy" un elektroauto izplatītājs "EV RIGA"."

Uzsākot Latvijas energosistēmas galvenā dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" ēkas jaunā korpusa būvniecību, tās pamatos simboliski iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā un elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai svarīgā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) projekta izbūvi plānots pabeigt 2026.gada pavasarī.

"Ikdienā cilvēki neredz un neapzinās milzīgo un sarežģīto pārvades sistēmas operatora darbu - esam pieraduši pie drošas un stabilas elektroapgādes. AST komanda profesionāli paveica atslēgšanos no BRELL un Baltijas valstu pievienošanos Eiropas energosistēmai, gan vadot procesu Latvijā, gan strādājot starptautiskā līmenī. Ir skaidrs, ka izaicinājumi nākotnē būs. Tāpēc jaunā dispečeru vadības un datu centra izbūve ir nepieciešams un nozīmīgs solis, lai energosistēmas vadību veiktu mūsdienīgās telpās, kas atbilst visiem drošības standartiem," norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Ekspluatācijā nodots nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā, kura izveidē investēti 13 miljoni eiro.

Uz jauno kompleksu sava biznesa darbību pārcels vairāki nozarēs vadoši uzņēmumi, tostarp “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

“StokOfiss U34” kopumā nodrošina 8740 kvadrātmetru platību komercdarbībai. Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom” izvietošanai.

“StokOfiss U34 ir lielākais “Hepsor” realizētais komercobjekts Latvijā līdz šim, kas noslēdz Stokofiss kvartāla attīstību, kurā, kopā ar pirmo kārtu, esam izveidojuši telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Projekta mērķis ir radīt mūsdienīgas un viegli pielāgojamas telpas, kur darbinieku labbūtība ir tikpat svarīga kā telpu funkcionalitāte. Esam gandarīti, ka uzņēmēji mums uzticas un izvēlas pārcelt savu komercdarbību šeit. Pateicamies visai projekta attīstības un būvniecības komandai, kā arī sadarbības partneriem, kas piedalījās StokOfiss U34 realizācijā, lai taptu jaunas mājvietas uzņēmumiem,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.

Mēbeļu furnitūras uzņēmums Nordeko maijā ir ieviesis jaunu e-komercijas vietnes versiju, pielāgotu mūsdienu lietotāju vajadzībām. Platforma izstrādāta, lai atvieglotu pasūtījumu veikšanu, uzlabotu katalogu pārskatāmību un ļautu uzņēmumam efektīvāk apkalpot klientus Latvijā un Baltijā.

Digitālais risinājums radīts sadarbībā ar digitālā mārketinga aģentūru Modular M. Kā skaidro Nordeko pārstāvis Rinalds Rudzītis, šis solis ir būtisks ilgtermiņa izaugsmes un darba efektivitātes kontekstā:

“Ņemot vērā, ka mūsu komanda nav liela, mums īpaši svarīgi ir efektīvi izmantot visus resursus. Tieši tādēļ e-komercijas risinājumi nav tikai tehnoloģisks uzlabojums, bet arī stratēģisks solis uz operatīvāku ikdienas darbu.”

Kādi uzlabojumi ir jaunajā mājaslapā?

Jaunā vietne piedāvā būtiski uzlabotu meklēšanas ātrumu, ātru lapas ielādi, loģiski strukturētas produktu kategorijas un ērtu pasūtījumu pārvaldību. Tuvākajā laikā plānota arī versija angļu un krievu valodā, taču šobrīd tā pieejama latviski.