Pirmdien naftas cena piedzīvoja svārstības, dienas otrajā pusē tomēr turpinot lejupslīdi.

Naftas cenas kritumu veicina satraukuma izzušana saistībā ar iespējamo militāru darbību Sīrijā, kas varētu traucēt naftas piegādēm Tuvo Austrumu reģionā, taču cenai kāpt uz augšu lika pirmdien publicētie Ķīnas ražošanas aktivitātes dati, kas uzrādīja straujāko kāpumu kopš marta. Provizoriskais Ķīnas iepirkumu menedžeru indekss sasniedza 51,2 punktus, salīdzinot ar 50,1 punktu augustā. Eksperti prognozēja, ka indekss septembrī būs 50,9 punkti.

«Šajā nedēļā nav faktoru, kas liktu augt naftas cenai, tādēļ pilnīgi noteikti pieaugums būs ierobežots,» aģentūrai Bloomberg sacījis CMC Markets Plc tirgus analītiķis Maikls Hjūsons, kurš paredz, ka Brent markas nafta līdz nedēļas beigām saruks līdz 106 dolāriem par barelu.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena novembra piegādēm saruka par 0,51% līdz 104,22 dolāriem par barelu, savukārt Brent cena samazinājās par 21 centu līdz 109,01 dolāram par barelu.

Augusta beigās naftas cena sasniedza divu gadu augstāko atzīmi, valdot bažām, ka ASV veiktais militārais uzbrukums Sīrijā traucēs naftas piegādes no Tuvo Austrumu reģiona, kas pirmajā ceturksnī veidoja aptuveni 35% no pasaules naftas apjoma. Tāpat Sīrija robežojas ar Irāku un ir netālu Irānai, kuras kopā kontrolē aptuveni piektdaļu no OPEC valstu naftas ražošanas jaudām.