Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Otra problēma, ka tie, kas savulaik bija aktīvi, savu aktivitāti ļoti veiksmīgi vērsa uz iekšējā tirgus pārdali. Panāca stabilas un kontrolējamas naudas plūsmas, tomēr savā veidā degradēja sevi, jo kļuva nespējīgi darboties ārpus Latvijas. Nesen runāju ar baņķieriem, un mēs atklājām muļķīgu situāciju. Saka, ka ir gatavi dot, bet nevajag jau! No otras puses, runāju ar uzņēmējiem, un varu pateikt, ka viena daļa ir zaudējusi ticību, ka naudu var dabūt! Baidās, ka paņems, bet tirgus sagriezīsies kājām gaisā, un tad paspēlēs visu! No šī nāves punkta ir jātiek ārā. Tas nav stāsts tikai par šodienu, kad ir inflācija, ekonomikas bremzēšanās un neskaidrība enerģētikā. Tas jau ir ilgstoši. Būtībā pēc 2008. gada krīzes uzņēmēji nav lāgā atguvušies. Nav tās degsmes un riska apetītes, kas bija iepriekš. Salīdzinoši lietuvieši ir daudz aktīvāki, to varu no personīgās pieredzes pateikt. Viņi vispirms dara un tad sāk gudrot, vai kaut kas ir nepareizi, mēs desmit reizes domājam un tā arī neizdarām, un patlaban tas kļūst kritiski.

Roberts Idelsons: No Signet Bank portfeļa puses paskatoties, lielākā daļa bankas kredītu ir nodrošināti ar nekustamajiem īpašumiem – nevaru teikt, ka mums ir daudz kreditēšanas darījumu, kad finansējums tiek piesaistīts iekārtu iegādei vai ražošanas attīstībai. Vēl retāk ir piemēri, kad uzņēmēji grib paplašināties ārzemēs, nopirkt kādu konkurentu. Skaidrs, ka mēs kā baņķieri ļoti gribētu, lai klientiem būtu ambīcijas. Mēs Signet Bankā esam ambiciozi – attīstām jaunus produktus, veicam M&A darījumus, meklējam jaunas iespējas izaugsmei un attīstībai. Skaidrs, ka arī gribam, lai mūsu klienti darbojas līdzīgi. Finansējums šādām aktivitātēm ir pieejams, turklāt ne vienmēr ir jāskatās tikai bankas kredīta virzienā, ir arī kapitāla tirgi, riska kapitāls, Altum atbalsta programmas. Proti, finansējuma pieejamība ir laba.Kas par vainu? Ambīciju un vīzijas trūkums ir viena lieta. Otra, manuprāt, ir zināšanu trūkums! Proti, ambīcijas ir, eju uz banku un nesaprotu, kādēļ banka finansējumu nedod. Nedod, jo bankas kredīts konkrētai lietai, iespējams, neatbilst regulējumam, bankas iekšējai politikai – respektīvi, nedrīkst dot banka tādu kredītu! Ja runājam vien par bankas kredītu, tad tas nespēj apmierināt visas vajadzības, jo riski nereti pārsniedz to, kas ir atļauts. Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot. Šie divi elementi ir tie, kas traucē.

Daiga, sakiet, kāda ir aktivitāte biržā, ko var pateikt no praktiskās darbības par ambīcijām un riska apetīti?

Daiga Auziņa-Melalksne: Pirmkārt biržai ir piemēroti tikai tādi uzņēmumi, kuriem ir ambīcijas un kuri ir gatavi augt! Proti, ir tādi, kuriem ir vajadzīga nauda, un ir tādi uzņēmumi, kuri vienlaikus ir caurspīdīgi un ar labu pārvaldību. 20 gadu vēsturē paskatoties, es piekrītu tam, ko Andris saka, ka notika vietējā tirgus pārdale, neradot jaunas vērtības. Savā veidā tas sabojāja uzņēmējdarbības vidi. Tajā pašā laikā gribu teikt, ka pēdējos piecos septiņos gados ir parādījušies ļoti daudzi labi, cerīgi un uz izaugsmi orientēti uzņēmumi. Ir izaugusi jauna uzņēmēju paaudze ar labām zināšanām, kuriem ir ambīcijas un vēlme audzēt biznesu, kā arī redzējums, kā izaugsmi sasniegt.

Piemēram, akciju emisijas – Madara Cosmetics, Hansa Matrix, Virši-A, Delfin Group. Obligāciju emisiju ir daudz, visas pat nevarēšu nosaukt. Kāda ir biržas priekšrocība? Ja vienu reizi esi izdarījis to sarežģītāko, rakstījis prospektu, ticies ar investoriem, katra nākamā reize, kad vēlies piesaistīt kapitālu, ir ātrāka un vienkāršāka. Piemēram, pavisam nesen biržai pievienojās uzņēmums STORENT Holdings. Celtniecības tehnikas noma. Kāda ir pirmā asociācija ar celtniecības tehnikas nomu? Tumšs putekļains angārs un skaidras naudas norēķini, kaut kā tā! Bet te Latvijā ir dzimis brīnišķīgs uzņēmums, kurš strādā ar jaunajām tehnoloģijām. Uzņēmuma akcionāri ir Latvijas uzņēmēji. Uzņēmums būtībā veicina visas nozares attīstību. Viņi plāno paplašināt šo biznesu! Igaunijā, starp citu, uzskata, ka tas ir viņu uzņēmums. Es kopskatu nezīmētu tik drūmu, jo ir uzņēmēji, kuri ir gatavi augt un piesaistīt izaugsmes kapitālu, jo sevišķi pēdējā laikā. Šie uzņēmumi piesaista kapitālu biržā un līdz ar to kļūst interesantāki arī bankām. Ir daudz pozitīvu lietu.

Roberts Idelsons: Es piekrītu, ka ir daudz labu lietu, to parāda arī Signet Bank organizētās obligāciju emisijas, kas ir veiksmīgas. Tādēļ nereti kremt, ka publiskajā telpā parādās informācija, ka bankas nekreditē, ka nodokļi augsti, valdība slikta. Proti, tas savā veidā ir arī stāsts par ambīcijām. Kā mēs gribam dzīvot? Visu laiku meklēt iemeslu, kādēļ kaut kas nav izdevies, jo viss ir slikti? Mēs varam teikt, ka glāze ir pustukša, bet varam arī, ka puspilna. Šķiet, ka zināmā mērā runa ir arī par kopējo informācijas plūsmu, kas ietekmē uzņēmēju noskaņojumu.

Jau daži no jums iesāka tēmu par finansējuma pieejamību. Ir daži, kuriem izdodas biržā, tomēr kā kopumā vērtējat Latvijas uzņēmumus viņu finansējuma meklējumos, jauniesācējus? Vispirms par biržu – vai nauda tieši šobrīd ir pieejama?

Daiga Auziņa-Melalksne: Manuprāt, izņemot kādus globālās krīzes brīžus, nauda vienmēr ir pieejama. Jautājums ir tikai par naudas cenu un pašu projektu, kuram naudu cenšas piesaistīt. Ir projekti, kuros var maksāt augstu cenu par kapitālu, ir tādi, kuros to nevar izdarīt. Tas, ko vēlos uzsvērt, - tirgi ir ļoti svārstīgi. Man šķiet, ka uzņēmējam jāsaprot visas iespējas un jāapzinās paveicamie mājasdarbi katram kapitāla piesaistes veidam. Tā, piemēram, vietējā Nasdaq birža sniedz iespēju vietējiem uzņēmumiem efektīvā veidā piesaistīt kapitālu. Ārvalstu uzņēmumiem visbiežāk ir bagāti mātes uzņēmumi, tādēļ vietējā birža ir piemērota tieši vietējiem uzņēmumiem. Ja nāk uz biržu, tad kas ir jāizdara, lai finansējums būtu pieejams? Ja ir caurspīdīgs uzņēmums ar labu pārvaldību un atpazīstamu zīmolu, tad nauda ir. Lielākā bēda ir, ka nereti uzņēmēji saka, ka viņiem nav laika par to domāt, jo ir citas prioritātes. Nereti veicu tādus testa zvanus. Redzu, ka ir labs uzņēmums, aiziešu parunāties. Šajās sarunās uzņēmēji atzīst, ka ir dzirdējuši par Madara Cosmetics, par Virši-A. Izstāstu, kas ir biržas kapitāla priekšrocības, kas jāizdara, un, ja rezultātā uzņēmums ir gatavs aprunāties ar investīciju banku, parunāt par savām iespējām, tad notiek tālāka darbība.

Signet Bank viens no darbības profiliem ir obligāciju emisijas. Varat komentēt? Kāda ir naudas pieejamība?

Roberts Idelsons: Ar pieejamību noteikti ir, kā jau Daiga sacīja: tirgi ir svārstīgi. Atceramies, kas notika pēc 2008. gada krīzes, kad bankas vispār naudu neaizdeva! Tas pats notika kapitāla tirgos. Ir brīži, kad naudas ir daudz, - pirms pandēmijas tā bija. Šobrīd naudas ir palicis mazāk, tā ir kļuvusi dārgāka. Gan banku kredīti, gan obligācijas ir kļuvušas vismaz par 2-3% dārgākas. Tie, kuri emitēja obligācijas pirms diviem gadiem, to varēja paveikt par vienu cenu, bet šobrīd tā ir lielāka. Obligācijas ir tikai viens no veidiem, kā naudu var iegūt, tam paralēli pastāv virkne citu finansēšanas avotu, kurus, starp citu, var lietot kombinēti. Šis arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mēs izveidojām Kapitāla tirgus akadēmiju, kur jebkurš uzņēmējs var atnākt un dienas garumā paklausīties reālus pieredzes stāstus un profesionālu informāciju par kapitāla tirgu, tā piedāvātām iespējām, to praktiska pielietojuma variantiem saprotamā valodā, pie tam absolūti bez maksas. Es domāju, ka katrs uzņēmējs vēlas uzzināt kaut ko jaunu un noteikti var izbrīvēt vienu piektdienu sava redzes loka paplašināšanai. Varbūt uzreiz šīs zināšanas nebūs pielietojamas, bet nākotnē tās noteikti noderēs. Esmu par to, lai uzņēmēju finanšu pratība uzlabojas, tā Latvijā visi dzīvosim labāk. Nākamā Kapitāla tirgus akadēmija notiks 12. septembrī, aicinu tos, kuri grib zināt, - apmeklēt. Pieteikšanās bankas mājaslapā.

Andri, kā ir ar uzņēmēju finanšu pratību un galvenais jau - ar gatavību mācīties?

Andris Bite: Līdzīgi kā ar uzņēmēju garu, bet vispirms iebildīšu Robertam par kritiku informācijas plūsmā. Es nepiekrītu, ka no kritikas vajadzētu atteikties pavisam. Kad ir slikti, tad ir, un tas ir jāsaka! LDDK atļaujas kritizēt gan valsts sistēmu, gan teikt to, kā jūtamies bankās. Tajā pašā laikā daudz darām. Proti, neapzinoties savas vājās vietas, mainīties nav iespējams.

Runājot par zināšanu trūkumu, tā ir nopietna problēma. Kaut vai man pašam zināšanu par reāliem riskiem, ne iedomātiem, piesaistot finansējumu jaunu tirgu apgūšanai, nav. Ar prieku paklausījos pirmo Kapitāla tirgus akadēmiju Signet Bank. Daudz ko vērtīgu ieguvu. Turklāt mans uzņēmums intensīvi strādā un attīstās. Labums šajā gadījumā ir tas, ka savus stāstus stāsta uzņēmēji, nevis banka. Arī nozarē, kurā es darbojos, ir labs piemērs, ka obligāciju emisiju var veikt arī vidējs uzņēmums, un redzams, ko tas nes līdzi un kādas ir problēmas. Šeit ir tas labums, ka pretī ir uzņēmējs, kurš godīgi pasaka un atbild uz jautājumiem pēc būtības no savas pieredzes. Tas ir daudz efektīvāk, nekā izlasīt reklāmas bukletu par obligāciju emisiju.

Pirmkārt, svarīgi ir panākt, ka uzņēmējdarbības vidē parādās vēlme riskēt. Nu taču nepakārs pie staba, ja neveiksies. Kaut gan, būsim godīgi, pakārs jau gan! Tomēr arī bankrots ir nenovērtējama skola. Manuprāt, katram uzņēmējam pirmsākumos ir noderīgi kādu reizi šo procesu pieredzēt. Problēma jau patiesībā ir sabiedrībā, ka mums vajadzētu ļaut sākt no jauna. Otrkārt, ir sabūvēti visādi filtri. Viens neder, jo bankrotējis, cits, jo strādājis ne ar to cilvēku 90-tajos. Kas atliek? Divdesmitgadnieki, kuri vēl neko nav paspējuši. Savā ziņā tas ir jautājums par tādu kā nacionālo izlīgumu. Mums nav tik daudz cilvēku, lai varētu katru otro uzņēmēju norakstīt uz mūžu kādas neveiksmes dēļ.

Daiga, kā redzat šo repliku par nacionālo izlīgumu?

Daiga Auziņa-Melalksne: Pēdējā laikā lietas arī mainās. Biržā cilvēki raugās uz konkrēto uzņēmumu, kurā ieguldīt vai nē! Vai ir ticība biznesa projektam? Pateicoties arī Signet Bank, mums šobrīd ir samērā daudz veiksmes stāstu. Tie ir gandrīz katrā nozarē.

Par to kāršanu pie zvana nav ļoti jābīstas. Proti, banka jau analizē konkrēto uzņēmumu un tā piemērotību biržai, un, ja tas neder, tad neviens par šīm sarunām neuzzinās, tās paliks starp banku un uzņēmumu. Es piekrītu, ka kopumā Latvijā ir ļoti noraidoša attieksme pret tiem, kuri bijuši neveiksmīgi. Veselīgai uzņēmējdarbībai spēja pārvarēt šīs neveiksmes ir ļoti nozīmīga, jo dienas beigās vieta izaugsmei ir tikai ārpus komforta zonas, tad, kad patiešām ir problēmas. Nav pamata visu slēpt, jāstāsta savs stāsts atklāti. Atcerieties uzņēmēju Jāni Bērziņu, kuram piederēja Stenders? Viņš godīgi izstāstīja, kā viņam gājis. Kāda bija reakcija? Ārprāts, kāds stāsta par savām neveiksmēm! Gribam jau tikai stāstīt par Everesta virsotnes iekarošanu! Kas bijis līdz virsotnei, kādi klupieni un kritieni, to labāk nē! Es gan domāju, ka šī stigma jau beidzas un jaunie uzņēmēji nav tik ļoti saspringuši par savām neveiksmēm. Vecajiem ir šī iedoma, ka par katru cenu visu laiku jābūt veiksmīgiem, lai gan zinām jau, ka tas nav iespējams.

Vienmēr ir jautājums par nākotni, ja esam apzinājušies šodienu. Ko vajadzētu darīt, lai būtu labāk nekā šobrīd? Gan biržai, gan uzņēmumiem, gan bankām, gan valstij kopumā?

Andris Bite: Patiesībā tikai kopīgs projekts ar lielu vērienu var veidot šo nepieciešamo uzrāvienu. No valsts puses neapšaubāmi uzdevums ir izveidot sistēmu, kurā uzņēmējdarbības vide būtu kā auglīga augsne. Lai mēs būtu vienlīdz konkurētspējīgi! Nevajag siltumnīcas apstākļus! Gadiem ilgi maksājam darbaspēka nodoklī vairāk nekā kaimiņi. Otrs valsts uzdevums būtu radīt sapratni sabiedrībā, ka uzņēmējs nav slikts cilvēks, tieši otrādi. Kamēr šis sapratnes nebūs, kamēr nebūs sasaistes skolotāja algai ar vietējo uzņēmumu, tikmēr mēs klibosim. Sabiedrisko domu vai viedokli veido lēnām, un uzreiz jau nekas nesanāks, bet tas ir jādara! Uzņēmējam ir jāsajūtas vajadzīgam un novērtētam.Uzņēmējiem ir jābeidz sisties par iespējām kaut ko pārdot vietējās lielveikalu ķēdēs, ir jādomā par eksportu! Tā ir vienīgā iespēja tik mazā valstī kā Latvija. Vai nu eksportē, vai arī mirsti!

Runājot par finansējuma lietām, pirmkārt ir noderīgi saprast, ka ir lieli uzņēmumi ar pieredzi, ar tirgiem, ir vidēji un mazi. Šie lielie ir jāiedrošina spert kvantitatīvus soļus – piemēram, nopirkt uzņēmumu Eiropā un pārcelt uz Latviju. Vidējo un mazo uzņēmumu segmentā ir pilnīgi citi uzdevumi. Viņu problēma, tā, kuras dēļ saka, ka nav laika, patiesībā ir, ka šie uzņēmumi nereti uz banku iet nevar, jo bilancē ir kādas vecas lietas, ir kāda pelēka alga vai vēl kāda ķibele. Vienkāršoti runājot, šim uzņēmumam vajadzētu piedāvāt tādu kā treneru komandu, kas ceļu iezīmē un parāda priekšā, kā nonākt pie situācijas, kad uz banku pēc kredīta var doties. Potenciāls ir daudziem uzņēmumiem, bet viņi netiek ārā no ikdienas problēmām. Kaut vai man labi zināms uzņēmums, eksportspējīgs, strādā 15 metinātāji, rada lielu pievienoto vērtību. Problēma – pirmdienā uz darbu atnāk septiņi no 15 darbiniekiem.. Nu nevar viņš uz banku vai biržu doties, nekas nesanāks. Pats viņš netiks galā, ir jāpalīdz, ar pirkstu jāparāda. Daudzas lietas ir elementāras. Kapitāla pietiekamības jautājumi, algu sistēma, motivācijas sistēma - tas viss ir kopīgs daudziem uzņēmumiem. Ja kopā sanāktu finanšu iestādes, uzņēmēju organizācijas, tad uztaisītu tādu komandu.

Kam to vajag, un kāds būtu efekts?

Andris Bite: Latvijā ir aptuveni 1000 uzņēmumu, kuri eksportē produkciju vairāk nekā par 1 miljonu eiro. Te katram var uztaisīt individuālu pieeju - kā viņš no sava miljona tiek līdz 4 miljoniem. Salīdzinoši lielam uzņēmumam kā manam tikt no 80 miljonu apgrozījuma līdz 160 miljoniem ir ļoti smagi. Var to 10 gadu laikā panākt, dabiski augot vai arī nopērkot kaut ko ļoti lielu. Šādam divu miljonu eksportētājam panākt apjoma dubultošanu ir daudz vienkāršāk, bet kopējais efekts Latvijai, ja tā gadītos visiem 1000 uzņēmumiem, būtu patiešām lielisks. Mēs šo faktu, ka aktīvo uzņēmumu ir pamaz, varam arī uztvert kā iespēju. Proti, katram ir iespējama individuāla pieeja.

Daiga, jūsu nākotnes redzējums, darāmie darbi, lai būtu labāk, vairāk, ātrāk?

Daiga Auziņa-Melalksne: Manā skatījumā valstij piederošo uzņēmumu skaits ir pārāk liels. Īsta attaisnojuma tam patiešām nav. Tas iespaido arī kopējo uzņēmējdarbības vidi. Vieniem ir vieni noteikumi, citiem ir labāki. Dienas beigās ir tā, ka šiem valstij piederošajiem uzņēmumiem nav izaugsmes stratēģijas, jo akcionārs viņiem to neprasa. Ja dividendēs kaut ko atnes, tad ir labi. Lūk, uz Dienas Biznesa vāka virsraksts: “Ignitis Group ambiciozi plāni arī Latvijā!” Visticamāk, ka Lietuvas vai Igaunijas presē neizdosies atrast virsrakstus par Latvijas valsts kompāniju ambīcijām.

Mums ir unikāla iespēja kļūt par enerģiju eksportējošu valsti. Skaidrs, ka vajadzīgs kapitāls. Jābeidz spaidīties pa politiskajiem gaiteņiem un jāpieņem lēmumi! Nauda ir pieejama. Man šķiet, ka vēl viena lieta, ko vajadzētu mainīt, ir birokrātija, milzīgā birokrātija. Man ir iegūtas vairākas augstākās izglītības, un es saņemu vēstuli no valsts iestādes. Teikšu atklāti - ir grūtības saprast, ko viņi vēlas pateikt. Teksta ir daudz, bet jēgas nav! Pieņemu, ka uzņēmēju šādas vēstules vienkārši kaitina, tas nestiprina lojalitāti. Vajadzētu atbildēt pēc būtības, nevis atrakstīties. Visbeidzot, politiķiem vajadzētu skaidrot savus lēmumus sabiedrībai, medijiem, tā, lai saprotams, kāpēc tas tika nolemts. Tad ir arī cita attieksme, tos pieņemot. Ja lēmumus pieņem, tad nevajag baidīties tos paskaidrot. Piemērs ne no ekonomikas, bet no veselības aprūpes. Kas mums īsti ir ar tām dzemdību nodaļām reģionos? Mēs tās taisām ciet? Pieņemam lēmumu, ka taisām ciet, jo nav pieprasījuma un kvalificētu speciālistu! Divas dienas vēlāk - atstājam! Ko tas īsti nozīmē? Pieņem lēmumu, kas nebija rūpīgi izsvērts un pamatots? Padomdevēji tad neder. Iznāk, ka paši nesaprot, ko lemj. Tas grauj lēmuma pieņēmēju reputāciju pēc būtības. Sabiedrība saprot tikai vienu, ka, skaļāk bļaujot, var lēmumu izbeigt! Līdzīgi par vēja parkiem Pāvilostā. Nenopietni šādi lēmumi izskatās.

Andris Bite: Nupat izskanējušais Sadales tīklu stāsts ir izcils piemērs - no samērā aktīvas reakcijas un skaidri noteiktiem tarifiem izdomāt ieslēgt atpakaļgaitu, nevis izskaidrot, kāpēc šie tarifi ir tādi, kādi tie ir. Viss maksā tik, cik maksā!

Daiga Auziņa-Melalksne: Lēmumu pieņēmi, tad stāvi un krīti par to, jo pieņēmi tādēļ, ka tas bija pārdomāts lēmums! Tam ir argumentācija! Nepatiks visiem pēc kārtas, tas ir saprotams, bet lēmuma pieņēmējs nav 5 eiro naudas zīme. Visiem neizpatikt, tāds darbs.

Visas sarunas gaitā nopratu, ka viens no trūkumiem ir zināšanas par kapitāla tirgu, finanšu iegūšanas procesu. Signet Bank jau organizē regulāras Kapitāla tirgus akadēmijas dienas nodarbības. Esat gatavi paplašināt darbību, darīt vairāk?

Roberts Idelsons: Es piekrītu, ka Latvijā uzņēmumu nav tik daudz un nav pārāk sarežģīti apzināt visus, kuri vēlas, un tiešām paplašināt iespējamo konsultāciju loku, raksturu, jo sevišķi, ja talkā nāk darba devēju organizācija un finanšu institūcijas. Es domāju - noteikti var izstāstīt bāzes lietas, lai ir iespējams realizēt savas ambīcijas. Tas pamatā ir jautājums par sociālo komponentu, ja runājam par vietējā biznesa vides attīstību. Mēs esam gatavi ieguldīt resursus, lai Latvijas uzņēmējiem palīdzētu ieraudzīt jaunas iespējas. Protams, nepieciešamība ieraudzīt arī šo uzņēmēju vēlmi saņemt informāciju un atbalstu, to, ka viņiem tas tiešām ir nepieciešams. Ir vajadzība mainīt pustukšās glāzes paradigmu uz puspilnu. Piemēram, mūsu Latvijas valsts uzņēmumi konkurē pašu mājās ar kaimiņvalstu valsts uzņēmumiem tā vietā, lai darītu to viņu teritorijā. Zināmā mērā tas attiecas arī uz privāto sektoru. Es uzskatu, ka mums kā nācijai un katram individuāli ir jādomā, kā darīt kaut ko ārpus ierastā rāmja, tai skaitā ārpus Latvijas robežām.

Daiga Auziņa-Melalksne: 12. oktobrī notiks lieliska Baltijas Kapitāla tirgus konference, kuru organizē Signet Bank kopīgi ar Cobalt, biržu un virkni citu partneru. Šeit būs daudz pieredzes stāstu arī no Lietuvas un Igaunijas. Pieņemu - šī konference varētu būt laba vieta domu apmaiņai un tālākajiem plāniem arī uzņēmēju finanšu pratības veicināšanai. Patiesībā jau šobrīd gan Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija, gan Latvijas Bankas Smilšu kaste ir vietas, kur daudz ko var uzzināt. Ir tikai jāaiziet. Kamēr vēl nav tapusi Andra ierosinātā treneru grupa, ir iespēja nākt uz biržu, un mēs noteikti savedīsim kopā ar speciālistiem, kas palīdzēs. No uzņēmējiem sagaidām lielāku atvērtību!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv,12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" un "Magnetiq Bank" netiks apvienotas un arī nākotnē turpinās darboties atsevišķi, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Tie ir ļoti dažādi biznesi. "Signet Bank" bizness ir korporatīvais un investīciju segments. Esam izveidojuši efektīvu komandu un labi strukturētu sistēmu, kas šajā segmentā ļoti veiksmīgi darbojas. Savukārt "Magnetiq Bank" nākamgad plāno ieviest jaunus produktus, kas palīdzēs stiprināt bankas pozīcijas. "Magnetiq" mērķa klienti ir "FinTech" uzņēmumi, kas apkalpo mazos un vidējos uzņēmumus," sacīja Idelsons.

Viņš sacīja, ka banku biznesa modelis, kas paredz pakalpojumu sniegšanu "FinTech" uzņēmumiem pasaulē attīstās ļoti veiksmīgi, un vairākās lielajās Eiropas bankās jau ir departamenti, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Latvijā šādas specializētas bankas nav un "Magnetiq Bank" tieši tur redz attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv,11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA,05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Signet Bank piešķir 2,5 miljonus eiro D8 Corporation jaunu finanšu tehnoloģiju produktu izstrādei

Db.lv,01.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank ar Attīstības finanšu institūcijas Altum garantiju no Eiropas fondu līdzekļiem piešķīrusi 2,5 milj. eiro finansējumu inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmumam D8 Corporation.

Finansējums tiks izmantots gan jaunu produktu attīstībai, gan esošo finanšu saistību refinansēšanai. D8 Corporation jau tagad ir veiksmīgi ieviesis savus risinājumus vairāk nekā 32 valstīs, un šis finansējums ļaus uzņēmumam stiprināt savu pozīciju kā vienam no vadošajiem spēlētājiem globālajā finanšu tehnoloģiju tirgū.

D8 Corporation izstrādā tehnoloģiski progresīvas un drošas finanšu tehnoloģijas un IT risinājumus, kas galvenokārt paredzētas bankām un finanšu institūcijām. Uzņēmums piedāvā tradicionālās banku sistēmas maksājumu karšu un kontu apstrādei, risinājumus maksājumu sistēmām, "digitālo maciņu", kā arī tehnoloģijas krāpniecisko darbību un naudas atmazgāšanas novēršanai. 90% no visiem pasūtījumiem veido eksporta tirgi. Uzņēmums šobrīd aktīvi paplašina savas aktivitātes Centrālāzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju bankas Signet Bank AS esošajam valdes sastāvam pievienojas bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu.

I. Done būs atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu un Signet Bank grupas zīmola attīstību, turpinot stiprināt bankas pozīcijas korporatīvo klientu finansēšanas un apkalpošanas jomā.

I. Done ir augsti kvalificēta finanšu nozares eksperte ar 30 gadu pieredzi finanšu un banku sektorā. No 2013. līdz 2024. gada septembrim bijusi Signet Bank AS vecākā viceprezidente un klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja. Tāpat bijusi arī valdes locekle bankas meitas uzņēmumā Signet Asset Management IPA no 2015. līdz 2023. gadam un no 2024. gada janvāra līdz šī gada septembrim valdes priekšsēdētāja Signet Pensiju Pārvalde IPAS. Līdz tam Ineta pieredzi guvusi vairākās vietējās bankās, ieņemot vadītājas pozīcijas klientu apkalpošanas un privātbaņķieru nodaļās. Ieguvusi augstāko profesionālo kvalifikāciju kā ekonomiste, ar specializāciju banku nozarē, maģistra grādu vadībzinātnē un sociālajās zinātnē Latvijas Universitātē. Papildus iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Segregēto kontu nākotne 2025. gadā: normatīvo izmaiņu ietekme un Magnetiq Bankas risinājumi

Sadarbības materiāls,06.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīga normatīvā vide

FinTech industrija turpina dinamiski attīstīties, un normatīvās prasības kļūst arvien stingrākas. No 2025. gada aprīļa Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošinās Elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un Maksājumu iestādēm (MI) tiešu piekļuvi maksājumu sistēmām, lai veicinātu tūlītēju kredīta pārvedumu veikšanu. Vienlaikus ECB aizliegs ENI un MI glabāt klientu līdzekļus nacionālajās centrālajās bankās ilgāk, kā nepieciešams tekošo maksājumu veikšanai. Šīs izmaiņas nozīmē, ka visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), kas nav kredītiestādes, būs jānodrošina savu līdzekļu nošķirta turēšana no klientu līdzekļiem komercbankās, izvēloties uzticamu un atbilstošu partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Jānis Goldbergs,06.11.2024

Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja: Valdība ir apņēmusies tirgus kapitalizāciju pacelt līdz 9% no IKP. To paziņoja ziemā. Valsts tiešām sāka raudzīties savu uzņēmumu virzienā ar lielu apņēmību.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Uzzini, kā piesaistīt finansējumu savam uzņēmumam vienas dienas pasākumā Kapitāla tirgus akadēmija

Db.lv,29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Signet Bank investē 750 000 eiro Merito fonda mantu glabātavu tīkla izveidei Baltijā

Db.lv,23.11.2023

Pirmais fonda nekustamā īpašuma darījums ir bijušā izklaides centra "Go Planet" ēkas Gunāra Astras ielā 2B, Rīgā, iegāde šī gada septembrī. Ar kopumā sešu miljonu eiro investīciju ēka tiks pārveidota par vienu no Austrumeiropā lielākajām mantu glabātavām (Self Storage) ar iznomājamo platību apmēram 10 000 kvadrātmetru.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" ieguldījusi 750 000 eiro Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētajā nekustamā īpašuma fondā "Merito Self Storage Fund" mantu glabātavu tīkla attīstībai Baltijas valstīs, informē "Merito" pārstāvji.

"Merito" šogad ir izveidojis 30 miljonu eiro kapitāla specializēto nekustamo īpašumu fondu "Merito Self Storage Fund" un plāno pakāpeniski piesaistīt vēl apmēram 50 miljonu eiro banku līdzfinansējuma.

""Signet Bank" atbalsta vietējo uzņēmēju biznesa izaugsmi ne tikai ar tradicionāliem bankas kredītiem, bet arī ar citiem instrumentiem – akciju un obligāciju emisiju organizēšanu, investīcijām fondos. Straujākam mūsu valsts ekonomikas izrāvienam nepieciešamas vērienīgas, ilgtspējīgas un plašākā tirgū mērogojamas biznesa idejas, tādas kā "Merito" fonda jaunais projekts. Saredzam labas šī projekta perspektīvas un potenciālu atdevi un, ņemot vērā, ka šajā posmā tam ir nepieciešamas investīcijas kapitālā, nevis citi finansējuma instrumenti, esam pieņēmuši lēmumu investēt "Merito Self Storage Fund"," saka Roberts Idelsons, AS "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru