Japānas fondu tirgus indekss Nikkei 225 var uzkāpt līdz 10 000 punktu jau šonedēļ, atsaucoties uz Tachibana Securities tehnisko analīzi, raksta Bloomberg.

Šis līmenis ir par 4,5% augstāks nekā 9,572,49, kas bija Nikkei 225 vērtība pirmdien slegšanas brīdī. Indekss ir noslēdzies virs 25 dienu vidējā mainīgā jau deviņas dienas pēc kārtas, palīdzot indeksam sākt augšupeju. Kompāniju peļņas rādītāju uzlabošanās ceļ akciju cenas, un Nikkei varētu būt ceļā uz 10 tūkstošu punktu atzīmi, uzskata eksperti. Pedējoreiz šāds līmenis bija 22. jūnijā.

Aptuveni puse no kompānijām, kuras ietilpst Nikkei 225 un kas ir iesniegušas atskaites par ceturkšņa ieņēmumiem kopš 12. jūlija, ir parsniegušas analītiķu prognozes, bet 24% nav sasniegušas prognozētos rezultātus, liecina Bloomberg apkopotie dati.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Tokijas akciju biržas indekss Nikkei 225 otrdien pārtraucis ilgāko izaugsmes periodu kopš 1988. gada februāra saistībā ar Japānas jenas vērtības kāpumu un investoru vēlmi gūt peļņu no akciju cenu pieauguma.

Tokijas biržas indekss Nikkei 225 tirdzniecības sesijas noslēgumā samazinājās par 26,68 punktiem jeb 0,13% - līdz 20 543,19 punktiem.

Līdz otrdienai indekss kāpumu bija reģistrējis 12 tirdzniecības sesijas pēc kārtas, reģistrējot ilgāko izaugsmes periodu pēdējo vairāk nekā 25 gadu laikā.

Tikmēr Topix indekss otrdien samazinājies par 4,35 punktiem jeb 0,26%, tirdzniecību noslēdzot pie 1674,21 punkta atzīmes.

Analītiķi norāda, ka šis kritums nav nekāds pārsteigums, jo investori izvēlējušies gūt peļņu no šī ilgstošā akciju cenu pieauguma.

Tāpat akciju cenu kritums skaidrojams ar jenas vērtības palielināšanos attiecībā pret ASV dolāru.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Pērnā gada janvāra beigās Japānas vērtspapīru tirgus bija otrs straujāk augošākais attīstīto valstu akciju tirgus indekss, atpaliekot vien no Portugāles akciju tirgus izaugsmes, taču tagad situācija ir pilnīgi pretēja, raksta Bloomberg.

Patlaban Nikkei 225 Stock Average piedzīvo straujāko kritumu starp šiem indeksiem, pagājušajā mēnesī sarūkot par 8,5%, savukārt kopš 30. decembrī sasniegtās augstākās atzīmes līdz šodienai tas samazinājies par 14%.

Zaudējumiem Tokijā bija sniega bumbas efekts laikā, kad investori izņēma 2,9 triljonus dolāru no akciju tirgiem visā pasaulē, valdot bažām par Ķīnas izaugsmes bremzēšanos un ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmuma samazināt monetārās stimulēšanas programmas apjomus.

Japānas jena pērn zaudējusi 18% no savas vērtības, taču patlaban ir sākusi augt, kas potenciāli var mazināt kompāniju peļņu, norāda Coutts & Co eksperti. Savukārt Sumitomo Mitsui Asset Management Co. Analītiķi paredz, ka tirdzniecības nodokļa palielināšana aprīlī bremzēs patērētāju tēriņus.

Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.

Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.

Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.

Nākamo sešu gadu laikā Japānas uzņēmumu akciju cenas pieaugs, jo ekonomikas izaugsme veicinās kompāniju peļņas kāpumu, uzskata Nomura Holdings vadītājs Koji Nagai.

Viņš uzskata, ka Nikkei 225 Stock Average indekss līdz 2020.gadam palielināsies līdz aptuveni 25 tūkstošiem punktu, kas ir par aptuveni 57% vairāk nekā patlaban, raksta Bloomberg. Viņš norāda, ka Japānas ekonomikas izaugsme tiek lēsta līdz pat 2020.gadam, jo tā iegūs no Āzijas attīstības.

Šī prognoze gan kontrastē ar Japānas akciju tirgus līdzšinējiem datiem. Nikkei 225 šogad ir sarucis par 2,5%. Pērno gadu gan tas noslēdza pie sešu gadu augstākās atzīmes, jo tirgus dalībnieki prognozēja, ka premjerministra Šinzo Abe monetārās mīkstināšanas, fiskālo tēriņu un strukturālo reformu programmas veicinās ekonomikas izaugsmi.

Japānas akciju tirgu raksturojošais Nikkei 225 indekss šo gadu noslēgs pie 9300 punktu atzīmes, kas ir par 3,4% zemāk nekā minētā indeksa vērtība pašreiz, liecina Reuters analītiķu aptauja.

Jāpiebilst, ka vairums analītiķu norādījuši, ka Japānas ekonomikai draud lēna atveseļošanās, turklāt situāciju pasliktināšot dārga Japānas jena. Tomēr uz nākamā gada Japānas akciju tirgus perspektīvām aptaujātie eksperti raugās samērā pozitīvi un prognozē, ka nākamā gada vidū Japānas Nikkei 225 indekss atradīsies pie 10350 punktu atzīmes.

Jāpiebilst, ka Japānas akciju tirgus pēdējo trīs dienu laikā piedzīvo izaugsmi pēc tam, kad Japānas valdība lēma veikt intervences valūtu tirgū ar mērķi samazināt savas valūtas cenu.

Otrdien Āzijas akciju tirgi piedzīvoja kāpumu, Japānas biržas indeksam Nikkei 225 pieaugot līdz trīs mēnešu augstākajai atzīmei.

Akciju tirgus pieaugumu veicināja Japānas jenas vērtības pavājināšanās, kas deva cerību eksportētājiem un kas veicināja Japānas kompāniju tirdzniecības apgrozījuma vērtības pieaugumu ārvalstīs, konvērtējot uz vietējo valūtu.

Tā, piemēram, Japānas trešā lielākā autoražotāja Nissan Motor akcijas cena pieauga par 6.1 %, jo 65 % no kompānijas ienākumiem tiek iegūti ārvalstīs. Savukārt Toyota, kas 31 % ienākumu gūst Ziemeļamerikā, akcijas cena pieauga par 2.2 %.

Nikkei 225 indekss pieauga par 1.9 % līdz 10 378 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš septembra beigām.

Akciju cenu kāpumu izraisīja Japānas Bankas vadītāja Masaki Širakava izteicieni, ka banka pastāvīgi turēšot procentu likmes tuvu nulles līmenim.

Šodienas Japānas akciju tirgus raksturojošais Nikkei 225 indekss saruka par 10,55%. Jāpiebilst, ka pēdējo divu dienu laikā Nikkei 225 indeksa vērtība ir sarukusi jau par vairāk nekā 16%, kas ir straujākais divu dienu kritums kopš 1987. gada.

Straujo akciju cenu kritumu izraidījuši jauni sprāzieni un ugunsgrēks Japānas zemestrīces bojātajā Fukušimas atomelektrostacijā. Tāpat arī Japānas premjerministrs izteicis bažas, ka pieaudzis risks, ka palielināsies radiācijas noplūde. Db.lv jau rakstīja, ka Japānas premjers aicinājis tos cilvēkus, kuri dzīvo 30 kilometru rādiusā ap atomelektrostaciju, uzturēties telpās, vai arī pēc iespējas ātrāk pamest iespējamo radiācijas piesārņoto reģionu. Jāpiebilst, ka radiācijas līmenis palielinājies arī Japānas galvaspilsētā Tokijā (tiesa gan, pagaidām vēl līdz veselībai nekaitīgiem līmeņiem).

Kopumā šobrīd Japānas presē daudz tiek kritizētas atbildīgās Japānas amatpersonas, jo par radiācijas noplūdi netiekot saņemts pietiekami daudz informācijas, raksta Reuters. Tāpat īsti nav skaidrs, vai esošo radiācijas noplūdi cietušajos reaktoros izdosies apstādināt un tā nepāraugs plaša mēroga kodolkatastrofā.

Pēc divu dienu dramatiska krituma, kura laikā Japānas akciju tirgus raksturojošā Nikkei 225 indeksa vērtība samazinājās par vairāk nekā 16%, valsts fondu tirgus atkal spējis uzrādīt pieaugumu.

Turklāt jāsaka, ka pieaugums bijis samērā straujš un Nikkei 225 indeksa vērtība trešdien palielinājās par 5,68% (Japānas tirdzniecības sesija jau ir slēgta). Reuters raksta, ka šodien Japānas akciju tirgū esot bijusi novērojama vairāku ārvalstu institucionālo investoru interese, kas domā, ka kritums Japānas akciju tirgū esot bijis pārspīlēts. Tiesa gan, tirgū noskaņojums paliek nervozs, jo Fukušimas atomelektrostacijā (AES) situācija paliek saspringta.

«Finanšu tirgus dalībnieki it kā saprot to, ka Japānas uzņēmumu akcijas pēdējo dienu laikā ir «pārpārdotas», tomēr neskaidrība par radiācijas noplūdi un Fukušimas AES stabilitāti investorus dara nervozus,» skaidro Daiwa Securities Capital Markets analītiķis Kazuhiro Takahaši.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

#Atgādinājums, ka akciju tirgū aktuālā cenu aina var mainīties ļoti strauji.

Pašas janvāra beigas un februāra sākums pasaules finanšu tirgos visai pēkšņi atnesis mierīgo laiku beigas, kas pēc ilgāka pārtraukuma «beidzot» atgādinājis, ka tajos situācija var mainīties visai ātri.

Lielākie akciju tirgi jau gandrīz divus gadus bija iztikuši bez straujākas volatilitātes uzplūdiem, un varēja runāt par svārstību ziņā ļoti netipiski klusu periodu - akciju vērtības pakāpeniski gandrīz tikai ceļoja augstāk. Savukārt nu, piemēram, pagājušās piektdienas tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju tirgus cenu raksturojošais Standard&Poor’s 500 indekss saruka vairāk nekā par 2%, un visai strauji zemāk ceļoja arī daudzu citu pasaules svarīgāko akciju indeksu vērtības. Kopš savām 26. janvāra virsotnēm līdz šai pirmdienai S&P 500 indeksa vērtība bija sarukusi jau par 4%. Jānorāda, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība jau vairāk nekā 400 tirdzniecības sesijas no savām iepriekšējām augstienēm nav piedzīvojusi atkāpšanos par 5%, kas ir ilgākais šāds periods vēsturē. Par 5,3% tā atkāpās dažu tirdzniecības sesiju laikā 2016. gadā pēc britu Brexit balsojuma. Faktiski uzreiz pēc tam gan aizsākās straujš akciju cenu pieaugums, kur šie zaudējumi tika ātri ar uzviju atgūti. Tikmēr, piemēram, Ķīnas Shenzhen Composite vērtība kopš savām nesenajām augstienēm ir sarukusi gandrīz par 8%, Japānas Nikkei 225 – par 6% un vecā kontinenta akciju Stoxx Europe 600 – par 3,7%.

Japānas Nikkei 225 akciju indekss līdz nākamā gada februārim var pieaugt par 20%, liecina Mitsubishi UFJ Morgan Stanley Securities Co tehniskā analīze.

Šogad indekss samazinājies par 9,6%. Tomēr tas varētu uzkāpt līdz 11 408 punktiem, kas ir tirdzniecības sesijas laikā sasniegtā gada augstākā atzīme, kuru tas sasniedza 5. aprīlī, raksta Bloomberg.

„Dienu pēc dienas mēs redzam arvien vairāk pazīmju, ka indekss ir sasniedzis savu zemāko punktu,” norādījis Mitsubishi UFJ Morgan Stanley Securities Co galvenais tehniskais stratēģis Naohiko Mijata. „Ir ļoti iespējams, ka Nikkei sāks testēt aprīlī sasniegtos augstumus.”

Indekss kopš pērnā gada martā sasniegtā zemākā līmeņa līdz šā gada augstākajam līmenim pieauga par 62%. Savukārt 1. septembrī tas sasniedza gada zemāko atzīmi – 8796,45 punktus.

Pateicoties cerībām, ka situāciju vērspapīru tirgos uzlabos ASV Federālo rezervju sistēmas gaidāmais paziņojums, kā tā plāno rīkoties, lai atrisinātu vērtspapīru tirgus kritumu, kas turpinās jau no aizvadītās nedēļas, ASV tirgi tirdzniecības sesiju trešdien sākuši ar pieaugumu.

ASV biržu indekss Dow Jones Industrial tirdzniecību uzsāka ar 1,2% pieaugumu, Nasdaq ar 2,51%, S&P 500 ar 1%.

Sekojot amerikāņiem, situācija uzlabojusies arī Eiropas vērtspapīru tirgos, kur otrdien turpinājās iespaidīgs kritums. Londonas FTSE 100 otrdienas pēcpusdienā pieauga par 0,62%, Parīzes CAC 40 par 0,71%, bet Frankfurtes Dax samazinājās par 0,88%.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzsāktās Itālijas un Spānijas parādzīmju uzpirkšanas, samazinājās arī abu valstu parādzīmju likmes. Jāatgādina, ka iepriekš tās bija pārsniegušas 6% robežu un raisīja bažas, ka valstīm sagādās grūtības aizņemties.

ECB vadītājs Žans Klods Trišē, komentējot pēdējā laika notikumus, izteicās, ka šī ir «smagākā krīze kopš Otrā Pasaules kara un varētu kļūt par smagāko kopš Pirmā Pasaules kara, ka pasaules valstis neiejauksies, lai to atrisinātu». Starptautiskās sabiedrības iejaukšanos ir jau aicinājusi Ķīna, kuras inflācija šomēnes sasniegusi vairāk nekā 6%.

Kipras starptautiskais aizdevums, kura ietvaros noguldītājiem būs jāmaksā nodeva, pasaulē izraisījis vērtspapīru tirgu kritumu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Pirmdien kritumus piedzīvojušas Āzijas bankas – Japānas Nikkei 225 samazinājās par 2,7%, savukārt Honkongas Hang Seng un Austrālijas ASX 200 par 2%. Kritumam Āzijā sekoja biržu indeksu samazināšanās arī Eiropā. Londonas FTSE 100 pirmdienas pusdienlaikā samazinājās par 0,75%, Vācijas Dax par 1,09%, bet Parīzes Cac 40 par 1,27%.

Tikmēr Kipras likumdevēji plāno starptautiskajiem aizdevējiem piedāvāt jaunu priekšlikumu, saskaņā ar kuru valsts noguldītājiem varētu tikt piemēroti zemāka nodeva, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Neraugoties uz to, ka ASV darba tirgus dati izrādījušies sliktāki nekā iepriekš un nekā prognozējuši analītiķi, vakar akciju cenas Volstrītā piedzīvoja samērā vētrainu izaugsmi, ko lielā mērā var skaidrot ar izzudušajām bažām par to, ka jau drīzumā ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas apjomus, kuriem patlaban tiek tērēti 85 miljardi ASV dolāru mēnesī

Vadošie ASV fondus tirgus indeksi vakar caurmērā piedzīvojuši vērtības pieaugumu par nepilnu pusotru procentu, tomēr izaugsmes rādītāji bijuši samērā atšķirīgi. Kamēr Dow Jones Industrial Average vērtība pakāpās par 1,11%, bet indekss Nasdaq Composite, kur plašā klāstā dominē tehnoloģiskā sektora un farmācijas kompānijas, pakāpās par 1,63%.

Kā liecina finanšu presē pieejamā informācija, pieprasījums pēc sākotnējo bezdarbnieku pabalstiem jūnijā palielinājies par 16 tūkstošiem līdz 360 tūkstošiem, kamēr analītiķi bija sagaidījuši kritumu līdz 340 tūkstošu līmenim.

Piektdien Eiropas un Āzijas biržu indeksi pieauga, liecina Bloomberg un Reuters dati.

Eiropas akciju tirgos varēja vērot mērenu kāpumu, investoriem gaidot mājokļu tirgus datus. Investorus iepriekš iepriecināja vairāku uzņēmumu pārskati, kas uzrādīja labākus rezultātus nekā prognozēts. Tā, piemēram, Valeo SA akcijas cena uzlēca par 10% pēc tam, kad Francijas autodetaļu ražotājs paziņoja, ka sešu mēnešu ieņēmumi ir pārspējuši analītiķu prognozes. Savukārt Vodafone akcijas cena pakāpās par 2,6%, pēc tam, kad UBS AG paziņoja, ka kompānija varētu kļūt pievilcīgāka pēc savas Verizon Wireless daļas pārdošanas.

Rezultātā Stoxx Europe 600 pakāpās par 0,3%. Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 piektdien pieauga par 0,5%. Šajā nedēļā indekss ir pieaudzis par 2,7%, kas ir lielākais nedēļas kāpums kopš pērnā gada janvāra. Indekss sasniedza augstāko atzīmi tirdzniecības sesijas laikā kopš 1999. gada.

#Analītiķu brīdinājumi par kritumu finanšu tirgos ir piepildījušies.

Otrdien Āzijas akciju tirgus piedzīvoja kritumu, sekojot iepriekš ASV akciju tirgus smagajam kritienam, liecina dati.

Japānas Nikkei 225 saruka par 4,73%, Hang Seng Index – par 4,39%, Shanghai Composite – par 3,38%, bet Kospi – par 1,54%.

Pārdošanas vilnis otrdien skāra arī Eiropas akciju cenas. Stoxx Europe 600 saruka par 1,77%, Vācijas DAX 30 – par 1,87%, Francijas CAC 40, bet FTSE 100 – par 1,62%.

Otrdien pēc tirdzniecības sesijas sākuma Dow Jones Industrial Average vērtība pieauga par 367 punktiem, taču pēc tam atkal saruka un ieslīga negatīvajā teritorijā.

Jāatgādina, ka pirmdien Dow Jones Industrial Average vērtība saruka par 4,6%, investoriem panikā bēgot projām no akciju tirgus.

Pasaules vadošo akciju tirgus indeksu vērtības pirmo reizi pēdējo 11 tirdzniecības sesiju laikā devās zemākos līmeņos.

Investori turpina bažīties par pasaules valdību budžeta deficītu samazināšanas plānu negatīvo ietekmi uz pasaules ekonomikas izaugsmi. Jāpiezīmē, ka šodien nedaudz saruka arī Ķīnas juaņas vērtība (pret ASV dolāru). Vēl vakar tirgū bija pārņēmis jauns riska apetītes vilnis pēc tam, kad Ķīna signalizēja, ka pamazām sāks savas valūtas revalvāciju.

Valdot šādam fonam, Stoxx Europe 600 indeksa vērtība saruka par 1,034%, Lielbritānijas FTSE 100 indeksa –par 1,3%, Japānas Nikkei 225 – par 1,22%

Tirgus gaida 26. jūnija G20 valstu sanāksmi, kuras laikā tiks mēģināts rast risinājumu tam, kā valstīm cīnīties ar milzīgajiem budžeta deficītiem būtiski neietekmējot pasaules ekonomikas atveseļošanos. Tirgus dalībnieki šo otrdien bija piesardzīgi arī pirms Lielbritānijas premjerministra budžeta plāna prezentācijas, kur pēc Lielbritānijas fiskālās politikas institūta prognozēm valdības tēriņi varētu tikt samazināti par 5.7% no IKP. Tiek gaidīti arī dažādi nodokļu palielinājumi, raksta Bloomberg.

Bažas par Grieķijas nespēju pildīt savas parādsaistības likušas krist pasaules akciju tirgiem un samazinājušas eiro vērtību pret Japānas jēnu. Pēdējo reizi eiro vērtība jēnās tik zema bija pirms desmit gadiem, ziņo BBC.

Eiropas vadošie akciju tirgi piedzīvojuši kritumu divu līdz četru procentu apmērā, kamēr eiro vērtība nokritusies līdz 109,09 jēnām, kas ir Eiropas vienotās valūtas zemākā vērtība attiecībā pret jēnu kopš 2001. gada jūnija. Honkongas biržas kritums bijis 4% apmērā, kamēr Austrālijas biržas indekss sarucis par 3,7%.

Šajās brīvdienās parādījās jaunas bažas par Grieķijas nespēju pildīt savas saistības, kā arī par to, ka pastiprinās parādu krīze Itālijā. Kopš tirgu atvēršanas Londonas FTSE 100 indekss samazinājies par 2,5%, Francijas Cac 40 – sarucis par 4%, bet Vācijas Dax indekss – par 2,7%. Japānas Nikkei 225 indekss ir samazinājies par 2,3%, un pēdējo reizi tik zems tas ir bijis 2009. gada aprīlī. Honkongas tirgos akciju cenas samazinājušās par 4%, savukārt Austrālijas tirgos – par 3,7%.

Vispārējā naudas drukāšana, kas pasauli piemeklējusi pēdējo dažu gadu laikā, lai arī asociējas ar riskiem globālajai finanšu sistēmai, tomēr biržu investoriem ļāvusi labi nopelnīt. Pēdējā laikā ļoti agresīvu naudas politiku piekopj Japānas centrālā banka un, lai arī šie notikumi šķiet stipri tālu, tomēr rada iespēju pelnīt arī Latvijas ieguldītājiem.

Apjomīgā naudas drukāšana likusi sarosīties arī biržas investoriem, un patlaban akciju cenu pieaugums Japānā sasniedzis sen nebijušus augstumus, tomēr, investējot šādā tirgū, ārvalstu ieguldītājiem ir risks zaudēt uz valūtas kursu svārstību rēķina, tomēr iespējas izbēgt no negācijām tomēr ir, ieguldot fondos, kuru cenas ir izteiktas dolāros, kas ļauj vieglāk diversificēt riskus daudzskaitlīgajā uzņēmumu klāstā un mazināt valūtu riskus.

«Ja investors pieņem, ka Japānas centrālās bankas īstenoto pasākumu rezultātā valsts akciju tirgus turpinās kāpt, tad var apsvērt biržā tirgoto fondu (ETF) iegādi, kuru dinamika atspoguļo Japānas akciju tirgu. Kā piemērus šeit var minēt tādus biržās tirgotos fondus kā ishares MSCI Japan Index Fund (biržas simbols: EWJ) vai arī WisdomTree Japan Hedged Equity Fund (simbols: DXJ). Abi iepriekš minētie biržā tirgotie fondi atspoguļo Japānas akciju tirgu, taču galvenā atšķirība starp abiem ir tā, ka WisdomTree Japan Hedged Equity Fund biržā tirgotais fonds veic Japānas jenas un ASV dolāra kursa svārstību riska ierobežošanu (hedging), kā rezultātā Japānas valūtas kritums pret ASV dolāru atstāj mazāk negatīvu ietekmi uz fonda rezultātiem,» skaidro Swedbank brokeris Juris Jankovskis.

Pirmdien tirdzniecības sesijas sākumā Eiropas akciju tirgi piedzīvoja pieaugumu, investoru vidū vairojoties optimismam pēc tam, kad dati uzrādīja, ka Ķīnas ekonomika aug saskaņā ar prognozēm.

Tā, Stoxx Europe 600 Index pakāpās par 0,5%, Vācijas DAX 30 – par 0,5%, Francijas CAC 40 – par 0,4%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,4%.

Tāpat auga arī Āzijas akciju tirgi, Shanghai Composite indeksam palielinoties par 0,98%, Nikkei 225 pieauga par 0,23%, bet Hongkongas Hang Seng – par 1,4%.

Akciju tirgiem augt palīdzēja gan ziņas par IKP, kas gan audzis lēnāk nekā iepriekšējā ceturksnī, taču sakrita ar analītiķu prognozēm, kā arī Ķīnas valdības lēmums gandrīz dubultot investīciju kvotas kvalificētiem ārvalstu investoriem līdz 150 miljardiem ASV dolāru.

Pirmdien turpināja sarukt akciju cenas visos pasaules reģionos, tirgus dalībniekiem uzmanību pievēršot augošajam Krievijas un Ukrainas konfliktam, liecina biržu dati.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 saruka par 0,44%, Vācijas DAX 30 samazinājās par 0,56%, Francijas CAC 40 – par 0,45%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,3%.

Krievijas akciju tirgus indeksi MICEX un RTS samazinājās par attiecīgi 0,39% un 0,77%.

Kritums pirmdien bija vērojams arī Āzijas biržās – Japānas Nikkei 225 samazinājās par 0,36%, bet Ķīnas akciju tirgus indeksi uzrādīja dažādus rezultātus.

Arī jaunattīstības tirgus raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss saruka par 0,5%.

«Krīze Ukrainā tirgos rada papildus svārstīgumu, īpaši, ņemot vērā, ka pastāv reāls ekonomisks risks, ja konflikts vēl vairāk saasināsies,» Bloomberg norāda Rey&Cie eksperts Fransuā Savarī.

Neskatoties uz svārstīgo gada sākumu, akcijām joprojām populāri paredzēt plusus

Pasaules nozīmīgākajos akciju tirgos pēdējās dienās klimats atkal kļuvis aukstāks, kur, piemēram, ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība trīs tirdzniecības sesiju laikā zaudējusi vairāk nekā 1000 punktus no savas vērtības. Tāpat arī ASV plašā tirgus – Standard & Poor’s 500 – indeksa vērtība trīs dienas pēc kārtas sarukusi vismaz par 1%, kas pēdējo gadu laikā nav bijis bieži piedzīvots fenomens (iepriekšējo reizi šādu trīs dienu kritumu redzējām 2016. gada janvārī). Pašlaik tirgus dalībnieki sabaidījušies par kādu palielāku tirdzniecības karu, kas var sekot pēc svaigākajiem paziņojumiem, ka ASV uzliks tarifus importētajam tēraudam un alumīnijam. Valda spekulācijas, ka šī ir pazīme, ka ASV tirdzniecības politika kļūst neprognozējamāka. Tāpat arī, piemēram, Eiropas Komisijas šefs Žans Klods Junkers izteicies, ka Eiropa uz jebkādiem jauniem tarifiem atbildēs «stingri».