Neskatoties uz ieilgušo cīņu ar pandēmiju, vadošās pasaules tautsaimniecības šogad strauji aug. Pamatā šādu notikumu gaitu spējuši nodrošināt milzīgi centrālo banku un valdību stimuli.

Tomēr, ekonomikas aktivitātei uzņemot tempus un parādoties patēriņa cenu spiedienam, tik apjomīgu stimulēšanu attaisnot būs arvien grūtāk. Tādēļ tas, kā pasaule izies no pandēmijas ekonomikas stimulēšanas stadijas, draud būt nākamais lielais izaicinājums. Jeb jautājums ir – kā to izdarīt un pārlieku nesatraukt finanšu tirgus, potenciāli noraujot stopkrānu visam atveseļošanās procesam.

Situāciju sarežģī milzīgie parādi. Ja ietekmīgākās centrālās bankas (pamatā runa ir par Federālo rezervju sistēmu (FRS) un Eiropas Centrālo banku (ECB)) signalizē, ka tās mazinās savas kvantitatīvās mīkstināšanas vai pat cels procentlikmes, parāda apkalpošanas izmaksas var augt. Tad naudas piesaistīšana dārgāka var būt daudzās pasaules malās izsludinātajām ekonomikas atbalsta un transformācijas programmām.

Arī Starptautiskās norēķinu bankas pārstāvji nupat izteikušies, ka lielāks izaicinājums nekā atbalsta programmu izsludināšana būs atkarības mazināšana no tām. Šāda sagaidāmā stimulu mazināšana pat sāk iemantot terminu Pandexit (vārdu spēle pēc Grexit un Brexit). Iespējams, neliels procentlikmju pieaugums pat nebūtu problēma, ja ņem vērā to, ka likmes šobrīd ir ļoti, ļoti zemas. Tomēr centrālajiem baņķieriem ar saviem izteikumiem un lēmumiem var nākties staigāt gluži kā pa naža asmeni.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!