Jaunākais izdevums

Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".

Par labāko darbavietu ražošanas sektorā atzīta AS "Madara Cosmetics". Līdera pozīcijas HoReCa nozarē saglabāja AS "Lido", bet par labāko darba devēju starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā atzīta SIA "Circle K Business Centre".

Vienlaikus Kurzemē par populārāko darba devēju kļuvis SIA "Kurzemes gaļsaimnieks", par labāko darbavietu Latgalē atzīta AS "Latvijas maiznieks", Vidzemē - SIA "Fazer Latvija", bet Zemgalē labākā darba devēja tituls piešķirts AS "Virši-A".

Aptauju "TOP darba devējs" veic "Alma Career Latvia" sadarbībā ar "Firmas.lv" un Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociāciju. Aptauja notika no 2025.gada gada 15.janvāra līdz 28.februārim, iegūstot 18 110 aptaujas respondentu viedokļu no visas Latvijas.

Eksperti

Nepazust darba sludinājumu tulkojumā jeb kā mazināt abpusēju vilšanos

Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors,11.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šobrīd ir rekordzems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Tas nozīmē arī sīvu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, ko darba devēji cenšas piesaistīt, solot virkni dažādu labumu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” veiktā aptauja atklāj: 85 % Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlējumu un norāda, ka reālā situācija liek vilties.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru vidū darba sludinājumu piepušķošana nav novērota – faktisko apstākļu sagrozīšana var iedragāt uzņēmuma reputāciju, ar ko neviens sevi cienošs darba devējs neriskētu. Tomēr aptaujas dati liek pārdomāt iemeslus, kāpēc vilšanās procenti ir tik lieli.

Darbinieku labbūtība – nevis greznība, bet nepieciešamība

LDDK īstenotās biedru aptaujas atbildes atklāj, ka darba devēji arvien vairāk līdzekļu iegulda darbinieku labbūtības veicināšanā un uzskata to par investīciju uzņēmuma izaugsmē. Lielo uzņēmumu grupā papildus algai un prēmijām tie ir vidēji 1000 eiro gadā uz katru darbinieku, savukārt darba devēju iegādāto veselības apdrošināšanas polišu skaits pēdējā gada laikā audzis par aptuveni 16 %. Darba devēji rūpējas par to, lai darbinieki būtu veseli, produktīvi un negribētu mainīt darbu, jo konkurence par kvalificētiem darbiniekiem ir ļoti sīva un, ņemot vērā demogrāfijas un sabiedrības novecošanas rādītājus, tikai saasināsies. Mēdz uzskatīt, ka neliela kadru mainība liecina par labiem darba apstākļiem, tomēr tas ne vienmēr ir atkarīgs no darba devēja. Dažādu paaudžu darbiniekiem ir atšķirīgas prioritātes un atšķirīgi iemesli mainīt darbavietu. Ir darbinieki, kuri apzināti “kolekcionē” darba vietas, kas potenciāli izdaiļos CV un varbūt bruģēs ceļu uz spožāku karjeru nākotnē. Ir tādi, kas nespēj uzreiz atrast īsto vietu, un ir arī tādi, kam neizdodas ilgstoši noturēties vienā vai otrā darbavietā. Tā kā jauna darbinieka atrašana un apmācīšana var izrādīties liels izaicinājums, darba devēji, kas vērsti uz izaugsmi, darbinieku piesaisti prioritāšu skalā liek ļoti augstu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 19.augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.

Skatot šo likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vaicāja, vai likumprojekts aktualizē jautājumus, kas saistīti ar beztermiņa koplīgumiem, kas slēgti 1990.gados. Premjere uzdeva jautājumu, vai likumprojekts paredz vai risina potenciālas valsts tiesības iziet no koplīgumiem, kas darbiniekiem ir izdevīgi, bet kuri būtu jāvērtē arī no kopējās budžeta situācijas perspektīvas.

Siliņa sacīja, ka nevar sagaidīt, ka darba devēji būs atvērti jauniem koplīgumiem, ja nebūs terminēta koplīguma risinājums, jo neviens darba devējs neizrādot interesi noslēgt beztermiņa koplīgumu no jauna.

Eksperti

Iekļaujoša darba vide nav lieki un nesamērīgi izdevumi

Karolīna Auziņa, Sabiedrības integrācijas fonda eksperte dažādības vadības jautājumos,21.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretestība pārmaiņām, informācijas plaisa starp vadību un darbiniekiem, zema interese par labbūtības aktivitātēm, ierobežoti resursi, nestabilitātes un pārmaiņu radīts stress, atšķirības starp vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanu biroja un pakalpojumu nodrošināšana u.tml. darbiniekiem, starpkultūru komunikācijas izaicinājumi ir tikai daļa no tēmām, kuras ir Latvijas darba devēju dienas kārtībā, domājot par darba vidi, darbinieku iesaistes un dažādības vadības jautājumiem.

Šogad jau otro reizi notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkotā Konsultāciju nedēļa, kuras laikā 16 Latvijas darba devēji, kuri pārstāvēja valsts un pašvaldību uzņēmumus, valsts pārvaldi, privāto biznesu un NVO sektoru, saņēma personalizētas ekspertu konsultācijas par darbinieku dažādības vadības un iekļaujošas darba vides jautājumiem.

Nenoliedzami, Latvijas darba tirgū ir pietiekami daudz pozitīvu tendenču darbinieku iekļaušanas un dažādības vadības jomā, taču Konsultāciju nedēļā darba devēji vairāk koncentrējas un meklē atbildes uz jautājumiem, kuri vēl iekšēji jārisina pašā organizācijā. Tāpat ir jāņem vērā, ka Latvijā darba devēji un to vadītās organizācijas atšķiras pēc to dažādības brieduma un atvēlētajiem resursiem, lai nodrošinātu darbiniekiem tādu darba vidi, kurā katrs jūtas uzklausīts, iekļauts un novērtēts neatkarīgi no to vecuma, dzimuma, dzīves uzskatiem, reliģiskās pārliecības vai arī dzīves posma, kurā tie atrodas, piemēram, darbinieki, kas atgriezušies darbā pēc ilgstošas prombūtnes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gadā koncernā “Latvijas Finieris” realizēts rekordliels apjoms – 309 tūkstoši kubikmetru saplākšņa produkcijas (2023. gadā – 296,6), informē uzņēmums.

Tas ir vēsturiski augstākais rezultāts uzņēmuma darbībā, kas apliecina ne tikai stabilu saražotā bērza saplākšņa pieprasījumu pasaulē, bet arī “Latvijas Finiera” spēju ar mērķtiecīgu, kvalitatīvu un efektīvu darbu nodrošināt konkurētspēju mainīgajos tirgus apstākļos.

Koncerna apgrozījums 2024. gadā sasniedza 409,0 milj. EUR (2023. gadā – 404,8). Neto peļņa bija 57 miljoni EUR (2023. gadā – 55,6). Savukārt koncerna EBITDA sasniegusi 82,2 miljonus EUR (2023. gadā – 78).

92 % bērza saplākšņu produkti realizēti 56 eksporta valstīs ārpus Latvijas. To ar zīmolu “Riga Wood” nodrošināja 12 produktu attīstības un tirdzniecības uzņēmumi.

“Situācija saplākšņu tirgos pērn bija sarežģīta. Tomēr šādos apstākļos “Latvijas Finieris” spēja ne tikai saglabāt tirgus daļu, bet to pat palielināt. Tas ir rezultāts ilgtermiņa īpašnieku politikai – mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus uzņēmuma izaugsmē, veidojot uzņēmuma kopējo uzticama partnera reputāciju. Attiecības ar klientiem un savstarpējā uzticēšanās nodrošināja stabilu pieprasījumu, ko ražošanas struktūrvienības spēja savlaicīgi izpildīt. Pieprasījums pēc plāniem un augstas kvalitātes bērza saplākšņiem gandrīz pārsniedza ražošanas iespējas, bet veiktais darbs ražošanas efektivitātē, darba organizācijā un investīcijas ražošanas modernizācijā būtiski uzlaboja efektivitāti un sniegumu,”pauž AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau četrus gadus personālvadības konsultāciju uzņēmums ERDA koordinē Pasaules Ekonomikas foruma aptauju “Nākotnes darbs” Latvijā un Lietuvā. Aptaujā tiek aicināti piedalīties uzņēmumi ar vairāk kā 500 nodarbināto, un pērn Latvijā savas atbildes sniedza 35 organizācijas. Tagad ir gatavs detalizēts ziņojums par nākotnes darba tendencēm pasaulē.

Darba tirgus prognozes

Saskaņā ar darbu devēju prognozēm globālo darba tirgu nākamajā piecgadē visvairāk ietekmēs tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās tendences, ģeopolitiskā sadrumstalotība, ekonomiskā nenoteiktība un klimata izmaiņas. Šo faktoru ietekmē 59% darbiniekiem visā pasaulē būs jāapgūst jaunas prasmes, lai turpinātu strādāt esošā profesijā vai arī lai mainītu līdz šim iesākto karjeru.

Baltijā paredzamas vēl lielākās pārmaiņas. Piemēram, Latvijas darba devēji paredz, ka kvalifikācijas celšana un jauno prasmju apgūšana līdz 2030. gadam būs nepieciešama 70% darba ņēmēju. Turklāt 79% organizāciju Baltijā nosauc plaisu starp esošajām un nākotnē nepieciešamajām prasmēm par galveno šķērsli sava biznesa izaugsmei. Pat izaicinājumi kandidātu piesaistīšanā biedē mazāku darba devēju skaitu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) karjeras izglītības pasākums skolēniem “Ēnu diena” šogad norisināsies 4. aprīlī. Lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas, ēnu devēji aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, sākot ar 11. februāri.

Darba devēji varēs reģistrēt savas vakances - ēnu vietas portālā www.enudiena.lv no 11. februāra līdz 7. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Lai uzzinātu visu praktisko informāciju par vakanču reģistrēšanas kārtību un skolēnu pieteikšanās procesu, ēnu devēji aicināti piedalīties informatīvā vebinārā, kas tiešsaistē notiks 11. februārī. Lai piedalītos, nepieciešams iepriekš reģistrēties, izmantojot šo saiti.

“Ēnu diena darba devējiem ir lieliska iespēja iepazīstināt jauniešus ar savu uzņēmumu un nozari, veidojot saikni ar nākotnes profesionāļiem, kuri drīz ienāks darba tirgū. Tā ļauj atstāt pozitīvu iespaidu un palīdzēt jaunajai paaudzei spert pirmos soļus karjeras izvēlē,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ražošana

Finierloksnes ir svarīgas gan eksportā, gan vietējo koksnes produktu ražošanā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,30.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā algotā darba pieredze ir kā pirmais lidojums vienatnē uz svešu valsti. Ir virziens un biļete, bet viss pārējais – nezinām

s un mazliet biedējošs. Lielākajā vairumā gadījumu tā ir tikai viena no pieturvietām karjeras ceļā, taču tieši tāpēc – būtiska. Tā izaicina, norūda un paplašina skatījumu uz sevi un nākotni. Šeit sākas darba devēja atbildība: kādu pieredzi mēs jauniešiem radām un kā tas ietekmēs viņu attieksmi pret darbu visu turpmāko dzīvi.

Rindā uz darbu

Darba devēju un arī skolēnu interese par darbu vasarā pieaug – šogad jau 849 darba devēji visā Latvijā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvā 7680 darbavietas, sniedzot skolēniem iespēju gūt savu pirmo darba pieredzi dažādās nozarēs.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā kopumā tiek piedāvātas 1006 darbavietas visā Latvijā, aptuveni 400 no tām nodrošina LIDO un tās visas strauji aizpildās jau sezonas sākumā. Pieprasījums ir lielāks, nekā darbavietu skaits, ko varam piedāvāt, lai nezaudētu kvalitāti. Skolēni pie mums strādā tikai vienu mēnesi, lai dotu iespēju arī citiem. Turklāt ir svarīgi, lai jaunieši arī atpūstos, uzkrātu spēku un izbaudītu brīvlaiku pirms sākas pieaugušo ikdiena ar tās tempu un pienākumiem.

Ekonomika

Philip Morris International devīto reizi atzīts par labāko starptautisko darba devēju

Db.lv,27.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau devīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko darba devēju TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute) ikgadējā labāko darba devēju pētījumā.

Nīderlandē bāzētā institūta pētījuma ietvaros ik gadu neatkarīgi auditori starptautiskā mērogā vērtē uzņēmumu ikdienas darba praksi, cilvēkresursu stratēģiju un ieguldījumu labākas darba vides veidošanā.

Atzinības saņemšana atspoguļo PMI apņemšanos attīstīt uz izaugsmi orientētu un iekļaujošu kultūru, kas balstās uz kopīgām vērtībām un uzvedību, nodrošinot, lai aptuveni 82 700 PMI darbinieku visā pasaulē justos droši, būtu uzklausīti, iesaistīti un ar spēcīgu piederības sajūtu.

Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras nodaļas vadītāja Sandra Daukšienė: “Augstais novērtējums apliecina uzņēmuma stratēģijas efektivitāti un iedvesmo aktīvi strādāt pie jaunu iniciatīvu īstenošanas, lai pilnveidotu darba vidi un iedvesmotu darbiniekus attīstīties gan darbā, gan personīgajā dzīvē. Philip Morris ik gadu izvirza arvien augstākus mērķus un katru gadu paplašina dažādības un iekļaušanas iniciatīvas savu darbinieku labklājības labā. Tostarp liela uzmanība 2024. gadā tika veltīta arī specializētajām apmācībām, ar mērķi iemācīties atpazīt un izvairīties no aizspriedumainas domāšanas par kolēģiem ar invaliditāti. Philip Morris veicina arī “Mēs rūpējamies” kultūru, kas veicina darbinieku iesaistīšanos svarīgu uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Tas darbiniekiem ne tikai sniedz iespēju justies novērtētiem un realizēt sevi, bet arī palīdz sasniegt labākus rezultātus, paaugstina motivāciju un stiprina visas organizācijas efektivitāti.2024. gadā nostiprinājām daudzas Philip Morris pamatvērtības, un šogad plānojam koncentrēties uz daudzveidības un iekļaušanas iniciatīvām. Tostarp turpināsim izglītot darbiniekus par uzvedības modeļiem, kas veicina cieņu, sapratni un vienlīdzīgas iespējas ikvienam,” skaidro S. Daukšienė.

Reklāmraksti

Neļauj saviem darbiniekiem izdegt, rūpējies par viņu labbūtību profilaktiski

Sadarbības materiāls,02.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliem uzņēmumiem, kuros darbinieku skaits pārsniedz simtus, darbinieku labbūtības un veselības apdrošināšanas pārvaldība ir izaicinājums - gan atrast saviem darbiniekiem piemērotāko, gan to visu administrēt. Ar "Stebby" platformu darba devēji iegūst vienotu risinājumu, kas ļauj vienuviet pārvaldīt gan veselības apdrošināšanu, gan labbūtības papildu pakalpojumus, kā arī darbinieki no pieejamā labumu groza var izvēlēties tieši savām vajadzībām un vēlmēm atbilstošāko. Tas būtiski vienkāršo procesu, atvieglojot darba devēju un personāla vadības speciālistu ikdienu un padarot atbalstu darbiniekiem daudzpusīgāku, pieejamāku un pārskatāmāku.

“Mūsu misija ir dot iespēju uzņēmumiem preventīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko un garīgo labbūtību. Mēs saprotam, ka lielos uzņēmumos šis ir izaicinājumiem caurvīts jautājums, sākot jau no tā, ka mūsdienās visiem darbiniekiem vairs neder viens risinājums, līdz personālvadības resursu slogam. Taču “Stebby” platforma ļauj lielajiem uzņēmumiem ne tikai viegli pārvaldīt veselības un labbūtības pakalpojumus vienuviet, bet arī piedāvāt darbiniekiem personalizētas izvēles, kas atbilst viņu dzīvesveidam un interesēm,” stāsta “Stebby” pārstāve Dana Skaistkalne.

Vienota platforma – mazāk administratīvo rūpju personāla vadībai

Ražošana

Latvijas finieris šogad uzņēmuma attīstībā plāno investēt aptuveni 80 miljonus eiro

LETA,17.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" šogad uzņēmuma attīstībā plāno investēt aptuveni 80 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Viņš pauda, ka 2025.gada investīciju plāns vēl nav pilnībā apstiprināts, bet patlaban uzņēmums īsteno vairākus investīciju projektus, tostarp šogad ražošanu jāsāk "Verems" rūpnīcai Rēzeknē, sākta ķīmisko produktu rūpnīcas būvniecība Bolderājā, kā arī tiek īstenoti vairāki mazāki projekti, kuros kompānija veic ražošanas procesu automatizāciju, uzlabojot finieru kvalitāti, lai celtu uzņēmuma konkurētspēju un efektivitāti.

250 miljoni eiro izaugsmei

Investīcijas ražošanas tehnoloģijās, darba ražīguma paaugstināšana komplektā ar koksnes resursu...

"Latvijas finieris" valdes priekšsēdētājs minēja, ka uzņēmuma pamatdarbība ir saplākšņa ražošana un tuvākajā nākotnē plānots turpināt koncentrēties uz saplākšņu ražošanu un attīstību, kā arī ķīmijas rūpniecības attīstības mērķis ir atbalstīt uzņēmuma pamatdarbību.

Kompānija eksportē aptuveni 80% produkcijas, galvenokārt eksportējot uz Eiropu, bet arī uz Ziemeļameriku, Koreju un Japānu. Ciems norādīja, ja "Latvijas finiera" spēja piegādāt produkciju būs lielāka par klientu pieprasījumu, tad uzņēmums nākotnē meklēs jaunus klientus, jaunus produkta pielietojuma veidus un nišas.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ekonomiskā situācija pēdējā laikā, īpaši Eiropā, stagnē. Autobūves industrijā un būvniecībā novērojama aktivitāšu samazināšanās, sevišķi Vācijā, kas ir viens no lielākajiem "Latvijas finiera" gala patērētājiem, ko izjūt arī uzņēmumā.

Ciems arī stāstīja, ka kompānija ar partneriem strādā ilgtermiņā un ir ļoti svarīgs resursu nodrošinājums ilgtermiņā. Tāpēc ir nepieciešama skaidra valsts politika resursu pieejamībā nozarei, kā arī skaidra politika mežistrādē, kas ir vērsta uz efektīvu un saimnieciski atbildīgu saimniekošanu Latvijas mežos.

"Latvijas finieris" 2023.gadā strādāja ar 404,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 51,3% un bija 44,928 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 134 465 271 eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana.

Latvijā "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijās "Verems" un SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un SIA "Self loģistika". AS "Ludzas mežrūpniecības saimniecība" kompānijai pieder 99,67% kapitāldaļu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot jaunās sveķu rūpnīcas būvniecību Rīgā, Bolderājas apkaimē, martā izbūvēta topošās ēkas pamatu plātne, informē AS Latvijas Finieris.

Betona plātnes izveidei izmantota armatūra aptuveni 140 tonnu apmērā un aptuveni 1000 m3 betona. Pabeigta torņa celtņa montāža, ievestas dzelzsbetona kolonnas un tuvākajā laikā tiks uzsākta to montāža.

Jau ziņots, ka, lai attīstītu jaunā tipa sveķu ražošanu, kur fosilās izcelsmes izejvielas daļēji tiek aizstātas ar dabīgas izcelsmes koksnes komponenti lignīnu, tādējādi samazinot fosilo izejvielu īpatsvaru fenola formaldehīda sveķos, ko šobrīd izmanto plātņu materiālu, siltumizolācijas, smilšpapīra un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā, koncerns "Latvijas Finieris" uzsācis jaunas rūpnīcas būvniecību Rīgā, Bolderājā. Jaunā sveķu rūpnīca tiek attīstīta AS "Latvijas Finieris" teritorijā Finiera ielā 6, Rīgā. Tās rūpnīcas ražošanas jauda būs 45 000 tonnu gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies 4. aprīlī.

Skolēni izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktajā aptaujā norādījuši, ka piedalīsies Ēnu dienā, lai pārliecinātos, vai izvēlētā profesija atbilst viņu priekšstatiem (75%). Vienlaikus piemērotas darba vietas atrašana nākotnē uztrauc 80% skolēnu.

“Ēnu diena jau tradicionāli ir kļuvusi par platformu, kur satiekas darba devēji un nākotnes darbinieki, lai labāk izprastu viens otra gaidas un prasības. Mūsu veiktajā aptaujā darba devēji un jaunieši bija vienisprātis par svarīgākajām prasmēm darba tirgū, taču uzņēmēji īpaši izcēla sadarbības un komunikācijas prasmju nozīmi – tieši tās būtu visvairāk jāuzlabo. Ēnu diena ir pirmais solis šo prasmju attīstīšanā, dodot jauniešiem iespēju aktīvi uzdot jautājumus, ielūkoties potenciālajā darba vidē un trenēt savas komunikācijas prasmes reālās situācijās,” pauž “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Eksperti

Bonusi darbiniekiem: kā atrast līdzsvaru starp uzņēmuma iespējām un darbinieku vēlmēm?

Līga Skuja, “Leinonen” vecākā nodokļu konsultante,13.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Eksperti

Darbinieki, kuri saņem dzīvei nepieciešamo algu, ir motivētāki un produktīvāki

Irja Rae, “Figure Baltic Advisory” partnere,22.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvei nepieciešamā alga ir temats, par kuru nepieciešama nopietna diskusija. Lai gan aizvien vairāk darba devēju Baltijā pievērš uzmanību darbinieku labklājībai, daudzi cilvēki joprojām nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Finansiālā drošība ir viens no svarīgākajiem labklājības aspektiem un būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti.

Pētījumi liecina, ka, sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni, atalgojuma pielikums vairs nerada būtisku motivācijas pieaugumu, tomēr, ja cilvēkam trūkst līdzekļu, tas var kļūt par galveno ikdienas rūpi, ko nevar viegli atrisināt vai apiet. Ja atalgojums nesasniedz dzīvei nepieciešamo slieksni, tas kļūst par ļoti būtisku problēmu.

Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, 2024. gadā Rīgā tas ir 1638 EUR bruto. Finansiālā labklājība ir cieši saistīta ar atalgojuma apmēru, īpaši ar to, vai atalgojums ir pietiekams, salīdzinot ar minēto slieksni, un taisnīgs. Dzīvei nepieciešamā alga ietver dzīvesvietu, pārtiku, transportu, veselības aprūpi, izglītību, kā arī citas dzīves sastāvdaļas, piemēram, sporta kluba abonementu vai teātra biļeti. Šis atalgojuma līmenis pārsniedz juridiski noteikto minimālo algu, kas bieži vien nav pietiekama visu dzīves izdevumu segšanai.

Ekonomika

LU un Latvijas finieris piedāvās scenārijus meža nozares attīstībai

Db.lv,28.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) un AS "Latvijas finieris" sākuši pētījumu, lai sagatavotu scenārijus meža nozares attīstībai un tās konkurētspējai nacionālā un starptautiskā līmenī, informēja augstskolā.

Projektā "Latvijas meža nozares līdzsvarotas attīstības potenciāla ekonomiskais novērtējums un attīstības scenāriji" pētnieki analizēs spēkā esošo normatīvo regulējumu un tā ietekmi uz ekonomiku un ekosistēmu pakalpojumiem, izzinās ārvalstu pieredzi ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā un pielāgos to Latvijas apstākļiem, kā arī modelēs attīstības scenārijus, lai nodrošinātu ilgtermiņa labklājību un resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Projektā tiks izstrādāti detalizēti attīstības scenāriji, kas aptvers dažādus pieejas modeļus, sākot no intensīvas ekonomiskās izaugsmes līdz konservācijas stratēģijām. Tāpat tiek solīti arī konkrēti ieteikumi politikas veidotājiem normatīvā regulējuma pilnveidei un nozares stratēģijas izstrādei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā sāk būvēt uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotni, kas būtiski samazinās līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

Iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

Lai realizētu rūpnīcas būvniecību, Latvijas Finieris kopumā investēs ap 40 miljoniem eiro. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2027. gada 31. augustam.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā pētniecības konsorcija projekta VIOBOND, kas Latvijas Finiera vadībā apvieno astoņus partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. VIOBOND projekta kopējais pētniecības izmaksu apjoms ir 32 miljoni eiro, no kuriem 16 miljonus veido Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas “Apvārsnis 2020” (Horizon 2020) grants, bet pārējo – projektā iesaistīto uzņēmumu ieguldījums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 5,8 miljonus eiro, AS Latvijas Finieris īstenojis vērienīgu kokaudzētavas Zābaki paplašināšanas projektu, kurā izveidota unikāla bērza stādu uzglabāšanas noliktava - saldētava no līmētā koka konstrukcijām.

Saldētavas ēka ir pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā, tieši tāpēc būvniecības projektā gan celtniecības laikā, gan ēkas ekspluatācijas laikā cieši līdzdarbosies dažādu zinātnisko institūciju pārstāvji, uzkrājot zināšanas un datus daudz plašākam koksnes kā materiāla pielietojumam nākotnē lauksaimniecības ražošanas un noliktavu ēkās ar specifiskiem dzesēšanas temperatūras režīmiem produkcijas uzglabāšanai.

AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems uzsvēra, ka koka apbūves komplekss “Zābakos” apvieno vairākas funkcionalitātes: tā ir bērzu stādu noliktava-dzesētava, kas samazina gatavās produkcijas zudumus un nodrošina klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veido mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu koncerna kompetenci stratēģiski nozīmīgās jomās, 2025.gada maijā veiktas izmaiņas AS "Latvijas Finieris" vadībā.

Jautājumos par ilgtspējīgu zemes izmantošanu un koksnes resursu pieejamību līdztekus esošajiem locekļiem padomē darbu sācis līdzšinējais valdes loceklis Indulis Kovisārs. Viņa profesionālā pieredze meža nozarē, kā arī koncerna Meža sektora komandas ilggadējā vadīšanā, koksnes resursu ilgtermiņa nodrošināšanā un arī darbojoties Latvijas Kokrūpniecības federācijā, sniegs būtisku pienesumu uzņēmuma stratēģiskajā virzībā.

"Nākamajos gados zemes izmantošanas un koksnes resursu pieejamības jautājumu loma būtiski pieaugs. Tas prasīs pieņemt drosmīgus lēmumus ne tikai koncerna, bet arī valsts līmenī," pauž I. Kovisārs.

AS "Latvijas Finieris" padome strādā četru cilvēku sastāvā: Uldis Biķis, Jānis Staris, Juris Matvejs, Indulis Kovisārs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz darbaspēka trūkumu, atalgojuma līmenis Latvijā joprojām būtiski atpaliek gan no pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan no Lietuvas un Igaunijas, liecina Eurostat dati.

Šobrīd minimālā alga Latvijā ir 740 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas mūs ievieto to desmit ES valstu sarakstā, kur minimālais atalgojums joprojām nav sasniedzis 1000 eiro robežu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati gan liecina, ka kopumā algas kļūst lielākas - gada laikā vidējais atalgojums privātajā sektorā pieaudzis par 9,4%, bet publiskajā sektorā - par 5,8%. Vislabāk atalgoto nozaru vidū pašlaik ir finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji, bet zemākās algas novērojamas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

Trūkst darbinieku

Lai gan kopumā algas aug, to līmenis Latvijā šobrīd ir nedaudz zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, atzīmē Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Figure Baltic Advisory valdes locekle. “Arī Eiropas līmenī Latvija ir starp valstīm ar zemāko atalgojumu, taču uz šo situāciju iespējams paraudzīties arī no cita skatupunkta - šādā veidā mēs varam veicināt uzņēmēju interesi par Latviju kā vietu, kur investēt un īstenot uzņēmējdarbību. Lielāku spriedzi Latvijā rada fakts, ka jau daudzus gadus atalgojuma līmenis pieaug straujāk nekā produktivitāte, un to lielā mērā ietekmē darbinieku trūkums. Šogad atalgojuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gan ir palēninājies. Piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē mēneša pamatalgas pieaugums šogad ir 6,1%, kas ir zemākais vidējais pieaugums nozarē pēdējo piecu gadu laikā,” stāsta A.Praņēviča, neslēpjot, ka darba dēvēji joprojām izjūt darbinieku trūkumu.

Eksperti

Kā uzņēmumu paplašināšanās reģionos var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Endija Kaševska, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Klimata kontroles vadītāja,14.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Eksperti

Veselības aprūpes inovācijām ir potenciāls kļūt par Latvijas veiksmes stāstu

Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors,16.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.

Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens darba ņēmējs ik gadu nodokļos samaksā vidēji vismaz 13 tūkstošus eiro.

Ja Latvijai darba ņēmējus nevajag, tos pieņems citas valstis, kas to izmantos savā labā. Jā, pirmajā mirklī šķiet – tas, ka cilvēki, kuriem nav darba Latvijā, to atrod ārzemēs, ir pozitīvi, jo šie cilvēki nebūs jāuztur no valsts budžeta, taču tās ir īstermiņa intereses un to vārdā nedrīkst upurēt ilgtermiņa intereses. Līdzība ar šaha spēli – īstermiņa interesēs ir upurēt bandinieku, lai vēlāk iegūtu pozicionālas priekšrocības.

Kā ieraudzīt 60 miljonus eiro

Grāmatvediski viens darba ņēmējs ar Latvijā vidējo algu nodokļos ik mēnesi ienes aptuveni 1096,16 eiro, kas gadā jau būs 13 153,92 eiro. Kā uz to skatīties? Ja raugās no valsts budžeta nodokļu ieņēmumu miljardiem, tad tāds piliens jūrā vien ir. Ja pazūd 100 darba ņēmēju ar vidējo algu – tie jau būs 1,315 miljoni eiro. Nav ļoti daudz, bet jau pamanāmi! Šo naudu jau var uzskatīt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības papildinājumu, var arī novirzīt aizsardzībai un drošībai vai kādu vēl sasāpējušu problēmu risināšanai. Savukārt 1000 darba ņēmēju izgaišana ar vidējo algu jau nozīmē, ka valsts makam secen ies 13,15 miljoni eiro. Šo rēķinu varam turpināt ar 10 000 darba ņēmēju un iegūt jau 131,5 miljonus eiro neiegūto nodokļu apjomu. Tas jau ir ļoti liels skaitlis, kuru ignorēt vienkārši nedrīkst.

Apdrošināšana

Veselības apdrošināšanas polise darbiniekam vidēji gadā ļauj ietaupīt 350 eiro

Db.lv,23.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā medicīnas pakalpojumu izmaksas Latvijā pieauga par 7-12%, un šogad daļa pakalpojumu turpina sadārdzināties, padarot rūpes par veselību aizvien dārgākas.

Taču strādājošajiem, kuriem darba devējs sarūpējis veselības apdrošināšanas polisi, medicīnas pakalpojumi ir krietni pieejamāki. Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotie dati rāda, ka polise ļauj ietaupīt vidēji 350 eiro gadā un tādējādi vajadzības gadījumā biežāk doties pie ārsta, «neiecērtot» lielu robu ģimenes budžetā.

Veselības apdrošināšanas polises Latvijā strādājošajiem pieejamas jau vairāk nekā 20 gadus, un tūkstošiem uzņēmumos tās kļuvušas par nozīmīgu atspaidu darbiniekiem kā veselības profilaksē, tā medicīnisko pakalpojumu saņemšanā. BTA dati rāda, ka cilvēki apzinās polišu sniegtās priekšrocības un aktīvi tās izmanto. Visbiežāk apdrošinātāji saņem pieprasījumus kompensēt laboratorisko izmeklējumu izmaksas un par ārsta konsultācijām samaksāto naudu.