Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Saules enerģija ir kļuvusi par neatņemamu enerģijas ieguves sastāvdaļu visā pasaulē un tā arvien vairāk maina pasaules enerģētisko ainavu. Taču, vai līdz šim saules parki ir bijuši uzstādīti efektīvi? Dienvidu virzienā uzstādīti saules paneļi maksimāli ražo enerģiju laika posmā no plkst. 10.00 līdz 15.00, bet lielākais pieprasījums pēc enerģijas ir rīta un vakara stundās. Energum piedāvā efektīvu risinājumu – vertikāli uzstādītus abpusējos (bifacial) saules paneļus.

Šādi vertikālie saules paneļi sniedz iespēju optimizēt enerģijas ražošanu tad, kad tā ir visvairāk nepieciešama – rīta un vakara stundās, kad cilvēki mostas, sāk savas ikdienas gaitas un atgriežas mājās pēc darba dienas, tad elektrības patēriņš sasniedz maksimumu. Taču šeit var saskarties ar problēmu, ka enerģijas ražošanas jauda, bieži vien, izrādās nepietiekama, radot neatbilstības starp pieprasījumu un piedāvājumu. Te vertikālie saules paneļi parāda savu īsto vērtību: uzstādīti austrumu-rietumu orientācijā, tie efektīvi uztver rīta un vakara sauli, ģenerējot vairāk enerģijas šajās stundās, nekā paneļi, kas orientēti pret dienvidiem. Vērtējot investīciju atdevi arī finansiālais ieguvums ir lielāks rīta un vakara stundās, jo šobrīd novērojams, ka biržā elektrības cenas visaugstākās ir tieši šajos laika periodos.

Saules enerģijas ieguves apjomu pieauguma sprādziens pēdējos gados, ko izraisīja energoresursu cenu lēciens, vēl nav beidzies, jo dažādās attīstības stadijās ir nozīmīgs attiecīgās enerģijas projektu daudzums, vienlaikus nozarei jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem, kuru risināšanā tiks ierauti ne tikai politikas izstrādātāji, bet arī elektroenerģijas tirgotāji, ražotāji un patērētāji.

Šādas atziņas skanēja konferencē Saules enerģija Latvijai (foto skatiet galerijā-red.). Saules elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju jau tiek atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību. Vienlaikus no saules saražotās elektroenerģijas apjoms bija un būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un, protams, gadalaika, jo visvairāk saražot var gaišā dienas laikā — vasarā, taču šajā gadalaikā arī elektroenerģijas pieprasījums ir zemāks nekā ziemā, rudenī, kad ir mazāk saules.

Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība.

Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.

Proti, neskatoties uz to, ka saules enerģijas parka būvniecībai ir vajadzīga būvatļauja un tam ir nepieciešama nodošana ekspluatācijā gluži kā citām būvēm, saules enerģijas parkus nevar reģistrēt zemesgrāmatā. Tas ir pat pārsteidzoši, ka šis jautājums nav atrisināts jau gadiem, jo saules enerģijas parkiem jau tagad piešķir un zemesgrāmatā var reģistrēt apbūves tiesību un Valsts zemes dienests saules parkam piešķir kadastra apzīmējumu, taču uzbūvēto saules parku kā “būvi” ierakstīt zemesgrāmatā nevar. Attiecīgi saules enerģijas parks tiek traktēts nevis kā būve un nekustamā īpašuma sastāvdaļa, bet kā “kustamā manta”.

Vienkopus pulcējot visus sadarbības partnerus, Tukuma novada Tumes kultūras namā atzīmēti Tumes saules enerģijas parka būvniecības uzsākšanas svētki.

Tumes saules enerģijas parks, ar kopējo jaudu 174 megavati (MW), būs viens no vērienīgākajiem šāda veida projektiem Baltijā, un sadarbību ar vietējām kopienām un pašvaldību attīstītājs ir izvirzījis kā vienu no prioritātēm.

“Šis ir trešais Ignitis Renewables saules enerģijas projekts Latvijā, kas apliecina uzņēmuma apņemšanos veicināt visa reģiona virzību uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku nākotni. Turpinot darbības paplašināšanu, mēs mērķtiecīgi strādājam pie zaļās enerģijas projektu attīstības. To veiksmīga īstenošana nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar vietējām pašvaldībām, kopienu organizācijām un uzticamiem sadarbības partneriem. Augstu novērtēju līdzšinējo sadarbību ar Tukuma pašvaldību šī projekta pirmajos soļos un ticu, ka kopā izveidosim gaišāko saules enerģijas parku ar mājvietu Tumes pagastā, bet tā saražotā zaļā enerģija spoži izgaismos mājsaimniecības ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā," skaidro Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

2025. gadā Citadele uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus - pamatdarbības ienākumi sasniedza 221.5 miljonus eiro, bet neto peļņa no darbībām, kas turpinās sastādīja 84.7 miljonus eiro. Rekordaugsta aktīvu kvalitāte un stabila kapitāla bāze ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos, uzrādot 18 % pieaugumu gada laikā.

Spēcīgā biznesa dinamika veicināja divciparu portfeļa izaugsmi līdz 3.8 miljardiem eiro, savukārt digitālo produktu attīstība turpināja nodrošināt digitālo lietotāju skaita pieaugumu.

“Citadelei 2025. gads bija nozīmīgas un stabilas izaugsmes gads. Esmu lepna par komandas profesionalitāti un klientu uzticību, kas ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Baltijā. Tas stiprināja Citadeles kā uzticama partnera lomu, reģionam nonākot atveseļošanās fāzē un atgūstot pārliecību. Rezultātā Citadeles kredītportfelis sasniedza rekordaugstu līmeni – 3.8 miljardus eiro, savukārt aktīvu kvalitāte uzlabojās un 2025. gada 4. ceturksnī sasniedza vēsturiski zemāko 3. stadijas bruto kredītu īpatsvaru - 1.7 %.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Pirmajā brīdī var likties, ka ieguldījumi saules enerģijas projektos ir drīzāk simbolisks solis zaļās ideoloģijas ietvaros nekā pragmatisks lēmums. Tomēr, kā norāda Deividas Varabauskas, “Sun Investment Group” (SIG) dibinātājs — viens no vadošajiem atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājiem reģionā, kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 10 % peļņu — lielo Eiropas investoru rīcība liecina par pavisam citu realitāti. Kapitāls no bankām un institucionālajiem aizdevējiem arvien aktīvāk nonāk Polijas zaļās enerģijas sektorā nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gan skaidras un ilgtermiņā stabilas ekonomiskās loģikas vadīts, ko nosaka enerģētikas tendences, paredzams regulējums un tirgus apjoms.

Galvenais iemesls, kāpēc lielie fondi un bankas uzticas Polijas tirgum, nav pat tā izaugsmes temps, bet gan apziņa, ka valstij pēc būtības nav citas izvēles kā pāreja uz atjaunojamo enerģiju. Neskatoties uz to, ka Polija joprojām elektroenerģijas ražošanā lielā mērā balstās uz oglēm, ogļu nozares modelis Eiropas Savienības ietvaros ir strukturāli nonācis strupceļā. Oglekļa emisiju kvotu cenu kāpums, arvien stingrāks regulējums un novecojošā termoelektrostaciju infrastruktūra nozīmē, ka jaunu jaudu izveide uz fosilo kurināmo bāzes kļūst arvien dārgāka un politiski arvien grūtāk pieņemama.

Šis pārmaiņu process norit pēc saviem likumiem. Pieaugošais saules elektrostaciju skaits, kā tas vērojams visā Eiropā, ietekmē elektroenerģijas cenas, tāpēc attīstītāji loģiski pārorientējas uz sarežģītākiem risinājumiem — enerģijas uzkrāšanas sistēmām (BESS), hibrīdparkiem, kuros saules enerģija tiek apvienota ar vēja ģenerāciju, kā arī modernākām elektroenerģijas pārdošanas līgumu struktūrām. Saules enerģija joprojām ir visātrākais risinājums esošo jaudu nomaiņai, un, pēc Varabauska teiktā, tās pievilcība investoriem šobrīd lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi projekti sader ar plašāku energosistēmas struktūru.

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 13 miljonu eiro apmērā saules enerģijas parku būvniecībai Latvijā.

Projektu īsteno Igaunijas atjaunojamās enerģijas ražotājs SIA “Evecon” kopā ar Zviedrijas investīciju pārvaldītāju “Niam Infrastructure”. Projekta ietvaros paredzēts izveidot 11 saules parkus ar kopējo jaudu 110 MW, sniedzot būtisku ieguldījumu atjaunojamās enerģijas jomā Latvijā un Baltijas reģionā.

Projekta pirmajā kārtā jau tiek būvēti seši jauni saules enerģijas parki ar aptuveno jaudu 40 MWp, un tie tiks nodoti ekspluatācijā 2025. gada martā. Plānots, ka projekta otrā kārta – piecu papildu parku būvniecība – tiks uzsākta līdz 2024. gada beigām. Ātrai ģenerējošo jaudu ieviešanai ir būtiska nozīme energosistēmas drošībai, atvienojoties no BRELL elektroenerģijas tīkla.

Valmieras pievārtē izbūvēta vērienīga saules elektrostacija – Valmieras SES, kas ražos zaļo elektroenerģiju vietējo mājsaimniecību un uzņēmumu patēriņam, informē Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners".

Valmieras SES un pērn darbu sākusī Brenguļu SES ir jaudīgākās saules spēkstacijas novadā – tās kopā gadā spēj nodrošināt zaļo elektroenerģiju 7000 vietējo mājsaimniecību. Abus projektus īstenojis Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" un atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājs "Saules Energy".

Valmieras SES atrodas industriālā teritorijā blakus AS "Valmieras stikla šķiedra" rūpnīcai un apakšstacijai "Valmiera". Saražotā elektroenerģija caur sadales infrastruktūru nonāk pie Valmieras novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Jaunās spēkstacijas jauda ir 7,1 MW, un tā gadā spēj saražot vismaz 6900 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 3500 vietējo mājsaimniecību vidējam patēriņam.

Lords LB Asset Management pārvaldītais fonds Lords LB Baltic Green Fund (V) ir noslēdzis ilgtermiņa biroju telpu nomas līgumu ar Citadeles biznesa centra enkurnomnieku – banku Citadele, kas nozīmē, ka bankas galvenais birojs 10 500 kvadrātmetru platībā arī turpmāk atradīsies esošajā adresē – Republikas laukumā.

Šis ir lielākais biroju nomas darījums Rīgā, kas noslēgts pēdējo 12 mēnešu laikā.

“Ilgtermiņa sadarbības turpināšana ar banku Citadele apliecina savstarpējo uzticību, kopīgo redzējumu un augstos kvalitātes standartus, kurus ievērojam īpašumu pārvaldībā. Mēs augstu novērtējam bankas Citadele kā enkurnomnieka uzticību un lēmumu turpināt darbu savā galvenajā mītnē arī turpmākajos gados. Šis darījums ir būtisks apliecinājums Citadeles biznesa centra ilgtspējīgajai vērtībai, atrašanās vietas priekšrocībām un spējai nodrošināt mūsdienīgu augstas klases darba vidi,” norāda Lords LB Baltic Green Fund (V) fonda vadītāja Ieva Antanaitute-Genevičiene (Ieva Antanaitytė-Genevičienė).

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" noslēdzis līgumus ar 12 vēja un saules elektrostaciju attīstītājiem par vairāk nekā 1100 megavatu lieljaudas atjaunīgo (AER) projektu pieslēgšanu pārvades tīklam.

Tas par vairāk nekā 150 % pārsniedz esošo Latvijā uzstādīto saules un vēja elektrostaciju jaudu*. Līdz gada beigām plānots noslēgt pieslēguma līgumus ar vēl astoņu AER elektrostaciju attīstītājiem ar kopējo jaudu 796 megavati.

"Šobrīd lielāko elektroenerģijas apjomu Latvijā veido hidroelektrostaciju saražotā enerģija, vienlaikus ir liels vēja un saules enerģijas potenciāls. Pārvades tīklā rezervēto jaudu apjoms AER projektiem ir 6 GW (gigavati), arvien vairāk tiek slēgti pieslēguma līgumi, stacijas tiek būvētas. Prognozējam, ka līdz 2025. gada beigām varētu tikt pieslēgtas vairākas saules elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu virs 500 megavatiem (MW). Tāpēc saules enerģijas un arī vēja enerģijas jomā Latvijā sagaidām uzrāvienu pavisam drīz," norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.

Banka Citadele piešķīrusi vairāk nekā 9 miljonus eiro SIA “kWp 1” divu hibrīdo saules un bateriju parku izveidei Ogres un Limbažu novados.

Kopējās investīcijas projektā veido vairāk nekā 14 miljonus eiro. Finansējumam piesaistīta arī Attīstības finanšu institūcijas ALTUM garantija no ES fondu līdzekļiem, kas kalpoja kā aizdevuma nodrošinājums.

Projektu kopējā elektroenerģijas bateriju krātuves jauda ir 42 MWh, un tie ir starp lielākajiem šobrīd realizētajiem projektiem Latvijā. Abās elektrostacijās saražotā un uzkrātā enerģija spēj nodrošināt Ogres un Salacgrīvas mājsaimniecību un uzņēmumu vajadzības ar elektrību 12 līdz 24 stundas.

Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) ir moderns risinājums elektroenerģijas uzkrāšanai un palīdz izlīdzināt tā dēvēto “pīles līkni” elektroenerģijas patēriņā. Tās ļauj uzkrāt pašu saražoto un tīklā par daudz saražoto elektroenerģiju, un izmantot to vēlāk, kad pieprasī-jums pārsniedz atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu, piemēram, rīta un vakara stundās. Šī mūsdienīgā tehnoloģija, bez kuras vairs nav iedomājami moderni saules paneļu parki un insta-lācijas viedajām mājsaimniecībām, ļauj stabilizēt tīklu un palielināt neatkarību no elektroener-ģijas tirgus cenu svārstībām.

Banka Citadele veikusi 35 miljonu eiro augstākās prioritātes nenodrošināto obligāciju emisiju, pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, 100 miljonus eiro pirmās augstākās prioritātes nenodrošināto fiksētās/mainīgās likmes obligāciju programmā.

Obligācijas plānots iekļaut regulētajā tirgū – “Nasdaq Riga” Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā. Paredzamais kotēšanas un iekļaušanas tirdzniecībai datums ir ap 2024. gada 15. oktobri.

Kopējam obligāciju pieprasījuma apjomam pārsniedzot 46 miljonus eiro, tika pārsniegts minimālais 10 miljonu eiro piedāvājuma apjoms, ļaujot Citadelei palielināt emisijas apjomu līdz iepriekš noteiktajam maksimālajam apjomam 35 miljonu eiro apmērā.

“Citadeles stabilie finanšu rādītāji sniedza mums iespēju noteikt elastīgu plānoto obligāciju piedāvājuma apjomu, panākot konkurētspējīgas cenas darījumu ar fiksētu kuponu 5 % apmērā, kas ir 225 bāzes punktu prēmija salīdzinājumā ar tirgus likmēm. Saskaņā ar mūsu apņemšanos sekmēt Baltijas kapitāla tirgu attīstību, pieņēmām lēmumu par vairāku dienu obligāciju parakstīšanās periodu, kas ļāva piedāvājumā piedalīties plašākai Baltijas institucionālo un profesionālo investoru grupai. Šī stratēģija nodrošina, ka gan piesaistītais kapitāls, gan procenti paliek Baltijas valstu ekonomikās, tādējādi veicinot to izaugsmi," norāda Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja.

Par bankas "Citadele" galveno ekonomistu iecelts Kārlis Purgailis, informē bankas pārstāvji.

Purgailim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze un zināšanas finanšu nozarē, tostarp pēdējos septiņus gadus ieņemot bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētāja amatu. Purgailis šo amatu saglabās arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 19.septembrī atbalstīja bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā.

Pirms balsojuma par Āboliņa iecelšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā Saeima Āboliņu atbrīvoja no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata.

Šogad 6.septembrī noslēdzās Ineses Kalvānes astoņu gadu pilnvaru termiņš darbam Valsts kontroles padomē un Pirmā revīzijas departamenta direktores amatā.

Latvijas ekonomikā ir neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt ar dažām valsts līmeņa reformām, kuras rastu tiešu atbalstu iedzīvotājos. Rezultāts - ap 13 tūkstošiem jaunu darbavietu un 136 miljoni papildu nodokļu ieņēmumos.

Pie šādiem secinājumiem nonākuši Bankas Citadele analītiķi, pētījot Centrālās statistikas pārvaldes datus, veicot iedzīvotāju aptauju un veicot savus aprēķinus.

Iedzīvotāju griba ir zināma

Bankas Citadele veiktās aptaujas dati (aptaujas izpildītājs Norstat) parāda, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās, kas visvairāk nepieciešams ekonomikas izaugsmei. 21% iedzīvotāju par galveno nosacījumu izvirza nodokļu un normatīvā regulējuma reformu, bet 20% – birokrātijas mazināšanu. Kopumā tas nozīmē, ka 41% sabiedrības sagaida uzņēmējdarbībai draudzīgāku un prognozējamāku vidi, kas ļautu uzņēmumiem strādāt efektīvāk un paplašināt darbību Latvijā. Nodokļu reformas nepieciešamība, ko pauž sabiedrība, ir galvenā cilvēku rūpe, un te ir būtiski ņemt vērā faktu, ka tieši pārtikas inflācija veido galveno komponentu kopējā inflācijas izaugsmē. Proti, cilvēki skaidri redz saikni starp saviem tēriņiem ikdienā un nepieciešamajām izmaiņām. Nozīmīgi, ka sabiedrība ekonomiskās izaugsmes veicināšanai redz arī investīciju piesaisti infrastruktūrai, uzņēmējdarbības atbalstu, kas kopumā veido 24% no atbildēm. Visumā Bankas Citadele aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrība ir gatava reformām un vēlas līdzdarboties saprātīgu reformu realizācijā.

Būvniecības uzņēmums “Eternia Solar”, kas ietilpst starptautiskā un reģionā vadošā atjaunojamās enerģijas attīstītāja grupā “Sun Investment Group” (SIG), sācis īstermiņa obligāciju piedāvājumu līdz 3 miljoniem eiro. Ar šo tiek aizsākta obligāciju programma, kuras maksimālā summa ir 8 miljoni eiro. Ar šo emisiju piesaistīto finansējumu plānots izlietot 120 MW saules spēkstacijas izbūvei Polijā. Projekta ilgtermiņa finansējumu starptautiskie investori jau ir novērtējuši un apstiprinājuši; tas tiks nodrošināts pēc būvniecības darbu noslēguma, lai 12 mēnešu laikā atmaksātu obligāciju emisiju.

Gada procentu likme būs 10%, kas tiks maksāta reizi pusgadā. Atmaksas termiņš šai obligāciju emisijai ir 2026. gada 23. decembris.

Piedāvājumu organizē un īsteno investīciju pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Šis saules parks Polijā, kura būvniecība tagad sāksies, ir viens no nozīmīgākajiem mūsu portfelī. Mēs jau esam nodrošinājuši ilgtermiņa finansējumu no starptautiskiem institucionālajiem investoriem, un šī starpposma obligāciju emisija garantēs, ka būvniecības process ritēs raiti un efektīvi,” norāda SIG izpilddirektors Deividas Varabauskas.

Stratēģiskie investori projektu ir apstiprinājuši

Starptautiskie investori “Berenberg” un “Amiral Gestion” ir veikuši 120 MW saules parka projekta izvērtējumu. Investori ir pabeiguši visu nepieciešamo finanšu, tehnisko un juridisko auditu, un apstiprinājuši projekta finansējumu, kas tiks izmaksāts pa daļām pēc būvdarbu noslēguma.

Saules enerģijas ģenerācijā Latvijā ir sasniegts tirgus piesātinājums, tādēļ no kopējās elektroapgādes sistēmas viedokļa ir jāfokusējas uz citiem ražošanas veidiem, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš stāstīja, ka aktivitāte saules enerģijā turpinās un nāk klāt jauni ģeneratori. Tostarp mājsaimniecības palielina apmērus, kā arī juridisko personu pusē attīstās saules parki, un tie vēl ar gandrīz 300 megavatiem (MW) ir tapšanas stadijā.

"Redzēsim, cik daudz uzbūvēs, bet skaidrs ir, ka gadu mēs beigsim pie 900 MW vai pat viena gigavata (GW) saules ģenerācijas sadales tīklā. Tas ir būtiski vairāk nekā normālā saulainā dienā ir mūsu pašu patēriņš," teica Jansons, skaidrojot, ka vasarā saulainā dienā Latvijā patēriņa jauda ir ap 600 vai 700 MW.

Jansons stāstīja, ka saules ģeneratoru uzstādīšanas temps mājsaimniecībām vairs nav tāds kā bija. Pakāpeniski ir sasniegts tirgus piesātinājums, bet, ja tagad saules paneļi tiek uzstādīti kopā ar uzkrājošo bateriju, tas ļauj balansēt patēriņu.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.

Īstenojot konstruktīvu sadarbību starp politikas veidotājiem un banku sektoru, 2025.gads var būt izaugsmes un iespēju gads gan finanšu sektoram, gan arī ekonomikai kopumā, norādīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.

"Raugoties uz 2025.gadu, es mudinātu uz lielāku dialogu starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru, lai nodrošinātu, ka turpmākās nodokļu reformas atbalsta gan valsts mērķus, gan mūsu ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju," atzīmēja Ežerskiene.

Viņa norādīja, ka ciešāka sadarbība un dialogs palīdzēs atrast pareizo līdzsvaru starp ieguldījumu valsts budžetā un iespēju bankām sniegt stabilu atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tāpat Ežerskiene minēja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) turpmākā procentu likmju samazināšana, visticamāk, veicinās kreditēšanas aktivitāti arī uzņēmumu segmentā, jo īpaši ar ilgtspēju un digitālo transformāciju saistītās nozarēs. Tomēr bankām ir jāsaglabā modrība, jo ekonomikas atveseļošanās tempam un regulējumam būs nepieciešama pastāvīga pielāgošanās.

Zemi privātmājas būvniecībai visbiežāk jeb 42% gadījumu iegādājas klienti vecumā no 35 līdz 45 gadiem, informē bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" sadarbības partneru attiecību vadītājs Artis Zeiļa norāda, ja tirgū nav piemērotas gatavas mājas, arvien vairāk ģimeņu izvēlas pirkt zemi un būvēt māju pašas. Pēc 2021.gada darījumu kulminācijas pieprasījums pēc apbūves zemes tirgū būtiski samazinājās, jo pieauga būvniecības izmaksas un kāpa EURIBOR likmes, bet šobrīd interese pakāpeniski atjaunojas.

Aptuveni 60% no visiem privātmāju apbūves zemes darījumiem Latvijā notiek Pierīgā un Rīgas tuvākajos novados - Mārupē, Ādažos, Ķekavā un Salaspilī. Pārējie darījumi līdzīgās proporcijās sadalās Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, visbiežāk lielāko pilsētu tuvumā.

Vietas izvēlē klientiem ir svarīgi divi aspekti - praktiskums un vide. Pieprasīti ir zemes gabali ar jau izbūvētām komunikācijām un sakārtotiem piebraucamajiem ceļiem, ko bieži nodrošina attīstītāji. Vienlaikus arvien pieprasītākās kļūst arī ainaviskas zemes teritorijas, īpaši pie ūdens tilpēm, piemēram, piejūras zonās.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir piekritusi Edvarda Rebanes iecelšanai par bankas "Citadele" valdes locekli privātpersonu apkalpošanas jautājumos, informē bankas pārstāvji.

Rebanem ir 14 gadu pieredze banku sektorā, sākot karjeru 2010.gadā "SEB bankā". Savas darbības laikā Rebane ir ieņēmis vadošus amatus, pēdējā laikā attīstot digitālos risinājumus klientu pieredzes uzlabošanā. Rebanes profesionālā pieredze un zināšanas iegūtas, studējot piecās universitātēs, tostarp Oksfordas Universitātē.

Bankas "Citadele" valdē strādā arī valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene un valdes locekļi Vaids Žagūnis, Slavomirs Mizaks, Jūlija Ļebedinska-Ļitvinova un Valters Ābele.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 91,7 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gadā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2023.gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Aptuveni 75% bankas "Citadele" akciju pieder starptautiskai investoru grupai un citiem mazākuma akcionāriem, ko pārstāv investīciju kompānija "Ripplewood Advisors LLC". Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā ir gandrīz 25% akciju.