Mūsu nākotne ir tikpat dramatiska kā šis gads, to Zemnieku Saeimas rīkotajā seminārā Dārzeņu audzēšana Latvijā – vai ir pamats ilgtspējīgam biznesam? pauda biedrības Latvijas dārznieks eksperte Mārīte Gailīte.

Šogad sliktie laikapstākļi nodarījuši postu ne tikai Latvijā, bet vētrā cietušas arī siltumnīcas Holandē, kur nodarīti 10 miljonu eiro zaudējumi, bet Spānijā sausuma dēļ samazinātas salātu platības, sala dēļ šogad cietuši arī dārzi Vācijā. «Diemžēl tas, kas pašlaik tirgū notiek ar cenām, neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies. Cenas kāpj, bet ļoti nedaudz. Taču slikto laikapstākļu dēļ dārzeņiem ir ļoti slikta kvalitāte,» situāciju raksturo Mārīte Gailīte. Viņa uzsvēra, ka nākotnē dārzkopjus sagaida vairāki izaicinājumi. Viens no tiem – sinoptiķi vairs nespēj prognozēt laiku ilgtermiņā, tāpēc dārzniekiem jābūt gataviem dažādiem scenārijiem un jāspēj pielāgoties, lai ilgtermiņā spētu konkurēt. Lielās siltumnīcas aug un attīstās, tirgus ir rūkošs, bet mazajiem ražotājiem jādomā, kā atrast savu nišu. Ogas un vīnogas iespējams ražot siltumnīcās un tā ir viena no nišām, kurp iet mazajiem ražotājiem, taču pašai ražošanai jābūt modernai, uzskata M. Gailīte. Ražotājiem jādomā arī par to, lai netiktu bojāta augsnes struktūra, kā tas notiek īpaši šogad, kad ražas novākšana notiek dramatiskos apstākļos.

Kā vienu no turpmākajiem izaicinājumiem M. Gailīte uzskata darbaspēka trūkumu, kas jau kļuvusi par globālu problēmu. Vēl 10 – 15 gadus būs iespējams paļauties uz viesstrādnieku darbu, taču vienlaikus būtiski jādomā par ražošanas modernizēšanu un mehanizēšanu. Jāņem vērā, ka var augt dārzeņu imports no Ukrainas. Šogad Latvijā jau ievestas 40 t ķiploku no Ukrainas, kas ir par 65 % vairāk, nekā gadu iepriekš. Visticamāk, tie ir stādāmie ķiploki, taču šis process var turpināties un imports augt. Tāpat izaicinājums būs bioloģiskās produkcijas palielinājums. Proti, pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem aug visā pasaulē un tirgus aug strauji. Spānijā jau aptuveni 400 ha siltumnīcu pieteikti pārejai uz bioloģisko ražošanu. Ja tāds daudzums uzreiz nāks Eiropas tirgū, tas būšot nopietns apdraudējums bioloģiskajiem ražotājiem. Tāpat apdraudējums ir Ukraina, kas var pievērsties bioloģiskās produkcijas ražošanai un attiecīgi palielināt savu realizāciju Eiropas tirgū. Tas ir risks, kas jāpatur prātā, uzsvēra Gailīte.

Savukārt Baltijas studiju centra vadošais pētnieks Tālis Tisenkopfs, kurš veicis sociālekonomiskus pētījumus mazajās saimniecībās Pierīgas tuvumā, konstatējis – lai arī ražošanas apjomi nav lieli, šīm saimniecībām ir būtiska nozīme pārtikas nodrošināšanā. Dārzeņu ražošana ir izteikta mazo saimniecību stratēģija un atbilde uz piena krīzi, lielu investīciju nepieejamību un vēlmi turpināt ģimenes saimniecību.