Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari.
Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš. Rezultātā pasažieri ir lielākie ieguvēji, taču taksometru vadītāij bieži strādā nenoteiktos apstākļos, kur ienākumus nosaka neregulēti algoritmi, nevis reāla tirgus dinamika. Nozare šobrīd virzās uz pārmaiņām, un tās sakārtošana kļuvusi par steidzamu nepieciešamību. Lai nozare attīstītos, ir jāveido skaidri un vienlīdzīgi spēles noteikumi visām iesaistītajām pusēm - gan digitālajām platformām, gan autovadītājiem, gan valstij. Nepieciešama caurspīdīga, cilvēkcentrēta sistēma, kas nodrošina profesionālu un drošu pakalpojumu, taisnīgu atalgojuma sistēmu vadītājiem un uzticību no pasažieru puses.
Plaisas valsts likumdošanā
Lai gan Latvijā pastāv likumdošana, kas regulē licencēšanu, nodokļus un tehniskās prasības, tā nespēj aptvert galveno – algoritmiskā tirgus būtību. Cenu noteikšana, pieprasījuma sadale un vadītāju reitingi tiek kontrolēti sistēmās, kas darbojas ārpus regulatīvas uzraudzības. Šī neredzamā telpa rada nevienlīdzību, kuras sekas izjūt gan vadītāji, gan klienti.
Valsts likumdošanu ir nepieciešams papildināt ar algoritmu darbības caurspīdības prasībām un saprātīgiem komisijas griestiem - piemēram, 15–20% apmērā. Tas būtu pirmais solis, lai atjaunotu līdzsvaru tirgū un dotu iespēju attīstīties vietējiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem. Līdz šim uzraudzības sistēma ir koncentrējusies uz formāliem aspektiem – dokumentiem un licencēm –, bet ne uz nozares kopējās situācijas uzlabošanu un pakalpojuma kvalitātes celšanu. Tāpēc tirgū līdzās pastāv gan augstas, gan ļoti zemas kvalitātes pakalpojumi. Tāpat likumdošana šobrīd paredz īpašu regulējumu tieši taksometru vadītājiem, piemēram, braukšana autobusa joslās, bet nav skaidri definēti papildu atvieglojumi pārvadātājiem, kas pakalpojumu veic ar vieglo transportlīdzekli, kuram nav dzeltenās taksometru numura zīmes. Šādu pārvadātāju skaits jau sen ir pārsniedzis ierasto taksometru skaitu.
Ilūzija par godīgu konkurenci
Vēl viena būtiska problēma ir tirgus koncentrācija un esošais dominance. Atsaucoties uz Valsts ieņēmuma dienesta publiski paustajiem datiem, šobrīd 98%* no tirgus daļas kontrolē ārvalstīs reģistrētā platforma “Bolt”. Tas nozīmē, ka viens uzņēmums faktiski nosaka gan cenas, gan vadītāju atalgojuma struktūru, gan arī to, kā vispār darbojas nozare. Šāda situācija nav veselīga ne konkurencei, ne vietējiem uzņēmumiem, jo tā izslēdz alternatīvas, samazina izvēli un padara visu tirgu atkarīgu no viena uzņēmuma lēmumiem un stratēģijas.
Situācija, kurā esam šobrīd, kad gandrīz visa tirgus daļa koncentrējas vienas platformas rokās, būtiski ierobežo arī individuālo komersantu jeb autovadītāju brīvību. Šobrīd lielākajai daļai autovadītāju vienīgā reālā iespēja pelnīt ir pieslēgties vienai konkrētai lietotnei. Tas nozīmē, ka autovadītājs nav neatkarīgs pakalpojuma sniedzējs, bet kļūst atkarīgs tieši no vienas platformas nosacījumiem, kas nosaka gan darba apjomu, gan ienākumus.
Šādā situācijā rodas arī bailes - autovadītāji, apzinoties, ka pieprasījums koncentrējas vienā platformā, nereti atturas izmēģināt darbu citās, baidoties no iespējamām sankcijām, piemēram, platformas konta bloķēšanas vai pasūtījumu apjoma samazināšanos. Tas faktiski ir tirgus kontroles mehānisms, kas kavē godīgu konkurenci un liedz vadītājiem rīkoties kā neatkarīgiem uzņēmējiem.
Atbalsta mehānismi autovadītājiem
Vadītāju ienākumus šobrīd lielā mērā nosaka algoritmi, nevis profesionālās prasmes vai tirgus likumi. Tas rada nestabilitāti un neprognozējamību. Lielākā daļa autovadītāju saskaras ar finansiālu spiedienu - augstām komisijām, fiksētām uzturēšanas izmaksām un zemu “tīro” peļņu. Viņi sedz visas ar darbu saistītās izmaksas – automašīnas uzturēšanu, degvielu, apdrošināšanu, nodokļus un platformu komisijas, bet ir gadījumi, kad komisijas maksas veido pat trešdaļu no brauciena izmaksām. Ja vadītājs saslimst vai auto nonāk remontā, ienākumi apstājas. Tas rada nestabilitāti un mazina profesijas pievilcību kopumā.
Ir nepieciešams veidot reālus atbalsta mehānismus – valsts līdzfinansētas apmācības, sociālo garantiju stiprināšanu un birokrātijas mazināšanu nodokļu jomā. Viens no potenciālajiem risinājumiem būtu fiksēts nodoklis, kas automātiski tiktu pārskaitīts no katra platformā veiktā brauciena maksas uz Valsts ieņēmumu dienestu. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu un nodrošinātu caurspīdīgu nodokļu nomaksu.
Jebkuras izmaiņas šajā virzienā jāveido ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, vadītājiem un platformām. Šobrīd liela daļa vadītāju nejūtas uzklausīti un netic, ka situāciju iespējams mainīt. Šī neuzticēšanās ir viens no lielākajiem šķēršļiem nozares attīstībai. Bez sistēmas, kurā cilvēks jūtas droši, cienīts un pasargāts, nav iespējama stabila un profesionāla pārvadājumu nozare.
