Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Bauskas novadā vienmēr bijuši aktīvi uzņēmēji – jau viduslaikos šeit aktīvi rosījās tirgotāji un amatnieki no malu malām. Mūsdienās biznesa rosība aizvien pieaug, bet drīzumā, pateicoties “Rail Baltica” un Bauskas Industriālajam un loģistikas parkam (BILP), paplašināsies gan biznesa iespējas, gan īstenoto projektu vēriens.

Visa pamatā – uzticēšanās

Kombinētās lopbarības rūpnīca SIA “Lielzeltiņi” Bauskas pievārtē, Ceraukstes pagastā, ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, kas ietilpst vienā koncernā ar “Putnu fabrika Ķekava”.

Uzņēmuma valdes loceklis Andrejans Paučs novada iedzīvotājus raksturo kā uzticamus sadarbības partnerus un īstus cīnītājus. “Zinot zemniekus un partnerus, ar kuriem sadarbojamies Bauskā, Bauskas reģionā un Zemgalē, noteikti varu teikt, ka viņiem ir kāds īpašs gēns, kas dod spēku un vēlmi cīnīties.” Uzņēmējs uzsver, ka zemgaliešiem var uzticēties, turklāt ne tikai biznesa vai personiskajā, bet arī pašvaldības līmenī. “Mums no pašvaldības ir ļoti labs atbalsts, to jūtam, attīstot arī jaunos projektus gan vēsturiski, gan pašlaik. Mūsu laikos ļoti augstu tiek vērtētas labas attiecības un uzticība. Ir tādi zemnieki, ar kuriem visu varu sarunāt telefoniski vai klātienē paspiest roku, un nevajag nekādus līgumus parakstīt – mēs zinām, ka noruna būs spēkā. To pašu viņi sagaida arī no mums. Tas, ka mēs esam tādā savstarpējās uzticības līmenī, mani ļoti priecē; skatoties viens otram acīs, mēs zinām, ka to izdarīsim.”

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

Naktīs zemāku temperatūru par mīnus četriem grādiem jau no ceturtdienas, 23. oktobra, prognozē meteorologi, bet Bauskas Valsts ģimnāzijas ēkā siltumu vēl tikai sola, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pat nesākoties salam, izglītības iestāžu telpās jau ir auksti. Bauskas Valsts ģimnāzijas direktora Raimonda Žabova kabinetā sapulces notiek mēteļos. Izglītības iestādē slimības lapa ir sešiem pedagogiem. Bauskas sākumskolas direktore Linuta Ģerģe atzina, ka par aukstumu sūdzas visi – pedagogi, skolēni. Apkopējām salst rokas, mazgājot grīdas ar aukstu ūdeni.

Pirmdien, 20. oktobrī, paredzētajā būvsapulcē Bauskas novada domes pārstāvjiem nebija, kam savu sāpi paust. SIA «Starbag» valdes loceklis Uģis Strupulis bija devies nodot pabeigtu objektu Rēzeknē, bet klātesošais firmas pārstāvis nebija tiesīgs apsolīt to, kas interesēja pasūtītāju.

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas alus" valdes loceklis Paulis Dālbergs.

"Būtiskas ietekmes nav un tāda nav plānota. SIA "Bauskas alus" ir viena no populārākajām mazajām alus darītavām Latvijā, kas darbojas kopš 1981. gada un pēc īpašnieku maiņas turpina darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā mums ir iespēja izmantot "CIDO Grupas" tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmē produkta pieejamību patērētājiem un veicinās turpmāku "Bauskas alus" attīstību," norāda P.Dālbergs.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē par "Bauskas alus" īpašnieku kļuva SIA "Cido grupa".

Par vienīgo Bauskas alus īpašnieku kļuvis Lāčplēša alus

SIA Lāčplēša alus kļuvis par vienīgo AS Bauskas alus īpašnieku, liecina Uzņēmumu...

Vaicāts, kā uzņēmums raksturo 2019. gadu, P.Dālbergs pauž: "Ārējie apstākļi kopumā vērtējami kā negatīvi nozares attīstībai izejvielu un darbaspēka izmaksu, kā arī akcīzes nodokļa pieauguma dēļ. Arī laikapstākļi 2019. gada vasaras sezonā nebija alus darītājiem labvēlīgi. Nelabvēlīgos faktorus daļēji kompensēja pārdošanas stratēģija, kas ļāva palielināt "Bauskas alus" tirgus daļu."

Savukārt 2020. gada sākumu galvenokārt raksturo Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme. Tāpat kā citus dzērienu ražotājus, "Bauskas alu" būtiski ietekmē apjomu samazināšanās ēdināšanas sektorā un kopējā ekonomikas bremzēšanās.

P.Dālbergs pauž, ka šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšana, efektivitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu attīstību gan šobrīd, gan atsākoties ekonomikas izaugsmei.

"Bauskas alus" valdes loceklis norāda, ka pēdējos gadus alus nozares tendences raksturo nodokļu, izejvielu, darbaspēka un citu resursu cenu pieaugums, kā arī konkurences pastiprināšanās svarīgākajos tirgus segmentos. Tajā pat laikā, viņaprāt, pieaug lojālo patērētāju skaits, kas izvēlas kvalitatīvus mazo alus darītavu ražojumus.

Tāpat mainījušies patērētāju paradumi. "Alus patēriņš pēdējos gados samazinās, patērētājiem aizvien biežāk izvēloties zema alkohola satura vai bezalkoholiskos dzērienus. "Bauskas alus" lepojas ar unikālu alusdarītavu, kurā ar tradicionālām metodēm tiek ražoti Latvijas iedzīvotāju iecienīti produkti. Esam pārliecināti, ka tas joprojām būs svarīgi mūsu lojālajiem patērētājiem, kā arī pieaugošai daļai Latvijas alus cienītāju," komentē P.Dālbergs.

Viņš novērojis, ka patērētāji arvien vairāk eksperimentē un dažādo savu izvēli atkarībā no patēriņa apstākļiem. Pieaug bezalkoholiskā alus tirgus daļa uz tradicionālā alus rēķina. Arvien svarīgāka kļūst stabila kvalitāte un atbilstība augstākajiem pārtikas drošības standartiem.

Tāpat pēdējā laikā pastiprinās konkurence. "Jaunu ražotāju rašanās raksturo ekonomikas augšupejas posmu. Spēcīga konkurence veicina radošu pieeju, jaunu ideju, risinājumu un produktu izstrādi. Covid-19 pandēmijas radītā ekonomikas lejupslīde lielai daļai ražotāju var būt liktenīga," pauž P.Dālbergs.

Viņš norāda, ka pēdējo mēnešu izmaiņas, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju, liek būt īpaši piesardzīgiem ar nākotnes plāniem. "Koncentrēsimies uz elastību un gatavību ātri plānus mainīt un pielāgot jaunajiem apstākļiem, kā arī izmantot radušās iespējas. Šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana un "Bauskas alus" izplatīšanas tīkla palielināšana, veicinot mūsu tradicionālo produktu pieejamību patērētājiem. "Bauskas alus" produktu vērtība ir to unikālajā garšā un ražošanas tehnoloģijā, uz to balstās mūsu attīstības plāni," atklāj P.Dālbergs.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Gaišais alus Bauskā

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā...

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Lai arī konkursu par darbu veikšanu Bauskas Valsts ģimnāzijā un Bauskas sākumskolā pagājušajā gadā uzvarēja SIA «Starbag», tomēr būvsapulcē notiekošais liecina, ka projekta vadību reāli pārņēmusi Bauskas novada dome, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieka Alvja Feldmaņa vadībā 2. martā Bauskas Valsts ģimnāzijas telpās notika būvsapulce, lai noskaidrotu, kāda ir situācija marta sākumā. Par konkrētiem remontdarbiem informēja apakšuzņēmēju SIA «Garlics» un SIA «Kvintets M» pārstāvji, solot darbus skolas aktu zālē pabeigt līdz 23. martam. Tur problēmu nebija – par katru veicamo darbu speciālisti informēja par plānoto pabeigšanas laiku un rezultātu.

No ģenerāluzņēmēja SIA «Starbag» valdes locekļa Uģa Strupuļa konkrētas atbildes sagaidīt neizdevās. Dažbrīd radās pilnīga haosa izjūta, ziņo medijs. U. Strupulis sūdzējās, ka netiek apmierināts pieprasījums pēc papildu finansējuma par darbiem, kas nav paredzēti projektā. Projektētāju SIA «Wonderfull» pārstāvis nespēja atbildēt, kas no minētā ir izmaiņas projektā un kas nav. Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs un skolas saimnieks Aivars Zubovs informēja, ka uz ģenerāluzņēmēja pieteikumu atbildējuši ar vēstuli. U. Strupulis pauda sašutumu – vēstulē neesot nekādas konkrētības. Būvuzraugs Jānis Rikters ziņoja, ka būvnieks nav sagatavojis nepieciešamos dokumentus papildfinansējuma saņemšanai. «Tad mums darbi būs jāaptur?» vaicāja U. Strupulis. Sanākušie sacīja, ka būvnieks arī tāpat darbus neveic.

“Bauskas alus” radījis jaunu produktu – “Bauskas alus Klasika”.

“Mūsu mērķis ir turpināt “Bauskas alus” tradīciju saglabāšanu, jau kopš 80. gadu sākuma Latvijā nodrošinot nemainīgu alus kvalitāti un garšu, kas ir plaši zināma un iecienīta alus baudītāju vidū. Tādēļ jaunais lāgera tipa alus “Klasika” ne tikai paplašina “Bauskas alus” piedāvājumu, bet arī stiprina un apliecina zīmola pamatvērtības, kas balstās ilggadējā alus brūvēšanas tradīciju uzturēšanā un mūsu alus meistaru pieredzē. Savukārt saikni ar vēsturi apliecina ne tikai klasiskā garša, bet arī produkta dizains, kas tapis, iedvesmojoties no 1983. gada “Bauskas alus” etiķetes,” komentē Nils Kazaks, SIA “Bauskas alus” valdes loceklis.

“Lai radītu “Bauskas alus Klasiku”, īpašu uzmanību pievērsām izejvielu kvalitātei – rūpīgi izvēlētam iesalam un maigajām apiņu notīm, kas līdzsvaro garšu. Izšķirošs ir arī raudzēšanas process - alus top atvērta tipa kublos, kur laikam ir sava nozīme un alus var attīstīt savu pilno raksturu,” komentē "Bauskas alus" ilggadējā vadošā alus meistare Valentīna Ribakova.

Bauskas alus darītava, kas savu darbību aizsāka 1981.gadā, nule nosvinējusi 37.dzimšanas dienu un pašlaik ražo astoņas alus šķirnes un piecu veidu bezalkoholiskos dzērienus.

Bauskas alus darītava ekspluatācijā tika nodota 1981. gadā un sāka darbu, ražojot miežu iesalu. Drīz vien veikalu plauktos nonāca pirmās Senču alus pudeles. Gadu vēlāk darītava laida klajā divas, vēl aizvien zināmas alus šķirnes - Bauskas gaišais speciālais un Bauskas tumšais speciālais.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2003. gadā tika pilnībā atjaunota bezalkoholisko dzērienu Veselība un Porteris ražošana.2005.gadā pie patērētājiem nonāca Bauskas tumšais Premium alus. Bet 2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.

Mainoties tendencēm alus pasaulē, 2012. gadā Bauskas alus sāka ražot arī nefiltrēto Bauskas alu.

Bauskas tūrisma informācijas centrā (TIC) tikušies ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji, lai spriestu par Bauskas novadam raksturīga ēdiena radīšanu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas TIC vadītāja, atzinusi, ka atsaucība bijusi lielāka nekā pirms diviem gadiem – ieradušies pārstāvji no Codes pagasta zemnieku saimniecības (z/s) «Vaidelotes», Īslīces pagasta viesu nama «Bērzkalni», Mežotnes pils, Gailīšu pagasta atpūtas kompleksa «Miķelis» un SIA «Bauskas alus». Apspriedē sanākušie vienojās par recepšu izstrādes plānu un iespējamiem ēdieniem.

«Tūristi bieži prasa – kāds ēdiens ir šai vietai raksturīgs, kas te cilvēkiem vislabāk garšo?» sacījusi I. Turkupole-Zilpure.

Sanākušie uzsvēruši, ka svarīgi piesaistīt jau pazīstamus Bauskas novada zīmolus. «Jāizmanto «Bauskas alus» iespējas,» akcentējusi Mežotnes pils pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Ilze Djačuka. SIA «Bauskas alus» pārdošanas direktore Daiga Solzemniece stāstījusi par uzņēmuma vēlmi sadarboties ar kādu vietējo ēdinātāju, kas varētu gatavot īpašas uzkodas pie alus.

Prāmju satiksmes izveidošana starp Igaunijas Sāremā salu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem, secināts pētījumā, ko pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas Saarte Koostookogu pasūtījuma veikusi Igaunijas kompānija Arenguruum.

Pētījumā tika analizētas iespējas sākt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils un Kuresāre - Rīga. Kompānija Kihnu Veeteed ir ieinteresēta ar prāmi Reet nodrošināt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils, bet kompānija Sea Wolf Express ar peldlīdzekli A-902 - maršrutā Romasāre - Rīga.

Maršrutam Mentu - Ventspils atbilstoši optimistiskai prognozei pirmajos gados būtu nepieciešams vairāk nekā 100 000 eiro atbalsts gadā, tomēr tas astoņu gadu laikā kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārijā gadā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, norādīts pētījumā.

Tajā uzsvērts, ka optimistiskā scenārija gadījumā maršruta Mentu - Ventspils atvēršana tūristu pieplūduma dēļ Sāremā dotu sociāliekonomisku labumu divus līdz trīs miljonus eiro gadā, bet piesardzīga scenārija gadījumā - vienu līdz divus miljonus eiro gadā. Pozitīvā gadījumā pa jūru Sāremā gadā ierastos papildu 10 000 līdz 20 000 tūristu, bet pesimistiskā gadījumā - 7000 - 11 000 tūristu.

2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus provizoriski izmantos 10,513 miljoni pasažieru, liecina «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» pētījums par projekta pasažieru pārvadājumu prognozēm.

Pētnieki prognozē, ka 2026.gadā pasažieru skaits maršrutā no Tallinas līdz Pērnavai būs 407 000, no Pērnavas līdz Rīgai - 337 000, no Rīgas centrālā stacijas līdz Rīgas lidostai - 7,56 miljoni, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 373 000 pasažieru.

Turklāt no Panevēžas līdz Kauņai prognozēti 648 000 pasažieri, no Kauņas līdz Viļņai - 845 000, savukārt maršrutā no Kauņas līdz Polijai - 341 000 pasažieru.

Kopumā prognozēts, ka 2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,513 miljoni pasažieru.

Savukārt 2036.gadā pēc pētnieku aplēsēm pasažieru skaits vairumā maršrutu pieaugs. Kopumā prognozēts, ka šajā gadā «Rail Baltica» maršrutus izmanos 9,774 miljoni pasažieru.

Autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 12. jūnija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīgas centrs–RIX Rīgas lidosta, informē uzņēmumā.

Biļešu tirdzniecība tiks sākta no 4.jūnija.

Katru dienu maršrutā virzienā no Rīgas centra uz RIX Rīgas lidostu tiks nodrošināti 18 reisi, ar pieturvietām: Rīgas starptautiskā autoosta, Stacijas laukums, Esplanāde, Nacionālais teātris, Ķīpsala, Valsts arhīvs, Ventas iela, Rīgas lidosta. Savukārt virzienā RIX Rīgas lidosta–Rīgas centrs tiks veikts 21 reiss ar pieturvietām Rīgas lidosta, Kauguru iela, Valsts arhīvs, Ķīpsala, Z. A. Meierovica bulvāris, Esplanāde, Centrālā stacija, Rīgas starptautiskā autoosta. Atiešanas laiki plānoti tā, lai nodrošinātu pasažieru pieprasījumu visas dienas garumā, īpaši maksimumstundās.

Biļetes šajā maršrutā maksās 8 eiro, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) – 6 eiro.

Konkursa Eventex Award topā All-Stars Index 2019, kurā tiek iekļauti pasākumu organizatori un aģentūras no visas pasaules, iekļuvusi arī producentes Ineses Lukaševskas vadītā aģentūra Luka.

«Šis ir pirmais gadījums visa konkursa pastāvēšanas vēsturē, kad All-Stars Index topā tiek iekļauta aģentūra no Baltijas valstīm,» komentē I. Lukaševska.

Topā tiek iekļautas labākās 30 aģentūras un pasākumu rīkotāji no visas pasaules. Visas aģentūras tiek vērtētas, par pamatu ņemot iegūtās pirmās trīs vietas pasākumu industrijas nozīmīgākajā konkursā pēdējo trīs gadu laikā. Šis ir pirmais gadījums konkursa pastāvēšanas vēsturē, kad kāda aģentūra no Baltijas valstīm tiek ierindota All-Stars Index topā, ieņemot 19.vietu līdzās pasākumu organizatoriem no Nīderlandes, Itālijas, Šveices, Krievijas, Malaizijas, ASV, Kanādas, Vācijas un citām valstīm, skaidro I. Lukaševska.

Līdz jaunā mācību gada sākumam ir mazāk nekā divas nedēļas, bet Bauskas Valsts ģimnāzijā un Bauskas sākumskolā nav nevienas mācību telpas, kurās būtu pabeigts remonts, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

18. augustā notikusi kārtējā būvsapulce, kurā izglītības iestāžu vadība un Bauskas novada amatpersonas centās iežēlināt būvnieka sirdsapziņu un pasteidzināt darbus.

Būvsapulci apmeklējuši novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis un saimnieciskās nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilciņš. Viņi vēlējās noskaidrot, kas būs izdarīts līdz 20. augustam. Kā raksta Bauskas Dzīve, ticamas atbildes neizdevās iegūt – būvdarbu vadītāja Vladimira Pastora stāstīto nepārtraukti precizēja Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs. Precīzu atskaiti sanākušie nesagaidīja.

Viļa Plūdoņa namiņā pie Bauskas Valsts ģimnāzijas 19. septembrī notikusi kārtējā sapulce, kurā analizēja paveikto un plānoja veicamos būvdarbus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Kā vēstīts, Bauskas Valsts ģimnāzijā un blakus korpusā esošajā Bauskas sākumskolā pamatīgi iekavējušies remontdarbi. SIA Starbag - šis uzņēmums, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja Bauskas novada domes pērnā gada nogalē izsludinātajā iepirkumā par abu skolu ēku būvdarbiem un energoefektivitātes paaugstināšanu. Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka tik apjomīgus pasūtījumus uzņēmums līdz šim nebija veicis, un to iepriekš laikrakstam Diena apstiprinājis arī SIA Starbag izpilddirektors Uģis Strupulis. Taču kumoss - teju miljons eiro, ko novada pašvaldība atvēlēja skolu kapitālajam remontam - bija tik iekārojams, ka iegūt pasūtījumu vajadzējis par katru cenu.

Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas renovācijas projektam bija jābeidzas aprīlī. Tomēr izglītības iestāžu ēkas ir pamestas remonta stadijā, un nav skaidrs, kad darbus varēs atsākt, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Darbu grafiku SIA «Starbag» neievēroja jau 2014. gada vasarā, pašā rekonstrukcijas sākumā. Bauskas Valsts ģimnāzijas (BVĢ) vadība un novada domes amatpersonas meklēja dažādus veidus, kā sadarboties ar uzņēmēju. Atsaucību no ģenerāluzņēmēja neizdevās rast, un firma martā pameta Bausku, atstājot «dāvanu» nepabeigtas renovācijas izskatā.

2015. gada februāra beigās situācija objektā bija apmēram tāda – darbus veica apakšuzņēmēji, kuriem maksājumus nodrošināja ar trīspusēja līguma starpniecību, lai būtu garantija, ka Bauskas novada domes naudu darbu veicēji saņems. Savukārt no ģenerāluzņēmējas SIA «Starbag» objektā bija tikai divas personas – būvdarbu vadītāja vietas izpildītājs un uzņēmuma valdes loceklis Uģis Strupulis.

Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas ēku renovācija, visticamāk, netiks pabeigta līdz jaunā mācību gada sākumam, jo uzņēmums Starbag Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) apstrīdēja pašvaldības jauno iepirkumu būvdarbu noslēgšanai un IUB šajā strīdā atzina sūdzētājas pārākumu, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

IUB nolēmis aizliegt Bauskas novada pašvaldībai slēgt līgumu sarunu procedūrā par būvdarbu pabeigšanu Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas ēku energoefektivitātes paaugstināšanas rekonstrukcijas projektā, kurā par uzvarētāju tika atzīts vietējais uzņēmums SIA Kvintets M, informēja IUB direktores vietniece, Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina. Sūdzību par šo iepirkumu bija iesniegusi SIA Starbag. IUB iesniegumu izskatīšanas komisija sūdzību atzinusi par pamatotu.

Bauskas novada pašvaldība 2014. gada aprīļa beigās noslēdza līgumu ar SIA Starbag par būvdarbiem Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas ēku energoefektivitātes paaugstināšanas rekonstrukcijas projektā. Līguma summa 900 000 eiro, darbu izpildes termiņš – 48 nedēļas.

Pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu "Vivi" 2024.gadā pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2023.gadā. No visiem pērn pārvadātājiem pasažieriem aptuveni 12,1 miljoni pasažieru pārvadāti ar jaunajiem elektrovilcieniem, informē uzņēmums.

Pagājušā gada decembrī vilcienu satiksmi iekšzemes pārvadājumiem Latvijā izmantojuši 1 449 194 pasažieri, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2023.gada decembrī, bet vilcienu reisi atbilstoši kustības grafikam gada pēdējā mēnesī izpildīti ar 99,01% precizitāti, ko var uzskatīt par gandrīz perfektu punktualitātes rādītāju. Neskaitot pagājušā gada pašu sākumu, kad tika piedzīvoti zināmi izaicinājumi reisu izpildes laikā nodrošināšanā, kopumā 2024.gadā "Vivi" veicis pasažieru pārvadājumus ar vidēji 98% precizitāti, kas ierindo uzņēmumu Eiropā punktuālāko pārvadātāju galvgalī. Savukārt 2024.gadā kopā "Vivi" pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir pēdējo gadu laikā lielākais pārvadāto pasažieru skaits pa dzelzceļu, par 5,3% pārsniedzot arī 2019. jeb pirmspandēmijas gadā iespēto (pārvadāti 18 451 931 pasažieri).

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis arī vidējo cenu pieaugumu. Ir reģistrēti daži spekulatīvie darījumi ar lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, biznesa portālam db.lv stāsta Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.

V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Zemes gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas pilsētā un novadā.

Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro. Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu. Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.

Brasas tilta būvdarbu dēļ no 18. jūlija tiks slēgts 11. tramvaja maršruts. Līdz būvniecības darbu beigām pasažieru pārvadājumus organizēs ar 11T maršruta autobusiem.

Brasas tilta būvniecības laikā pašvaldība seko līdzi, lai tilta šķērsošana ar sabiedrisko transportu būtu droša. Brasas tiltam regulāri veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana, lai savlaicīgi konstatētu iespējamos riskus un nepieciešamības gadījumā tiltu slēgtu arī sabiedriskā transporta satiksmei.

“Šā gada 19. maijā pašvaldība jau informēja ka gadījumā, ja tiks konstatēts, ka būvniecība var radīt riskus sabiedriskā transporta drošībai un to izmantot nevarēs, tiks slēgta kustība pār tiltu un nodrošināti aizvietojošie maršruti. Tā kā tuvākajā laikā būvniecības darbi tiks intensificēti, lai novērstu drošības riskus, esam pieņēmuši lēmumu Brasas tiltu slēgt visa veida satiksmei. Satiksmes dalībnieku un būvdarbu drošība ir prioritāte,” skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.

Bauskas apvedceļš ir prioritāri realizējams projekts, bet pēc tam plānots arī Iecavas apvedceļš un visa Rīgas-Lietuvas robežas maršruta pārbūve par četru joslu ātrgaitas ceļu.

Tā trešdien CFLA rīkotajā konferencē "Publiskā un privātā partnerība - ledus ir sakustējies" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš uzsvēra, ka Bauskas apvedceļš ir akūta nepieciešamība, jo katru dienu caur vecpilsētu izbrauc aptuveni 3000 kravas automašīnu, un, ja apvedceļš netiks būvēts, pastāv iespēju, ka "kādu dienu A7 šoseja Bauskas centrā tiek vienkārši nobloķēta, jo Bauskas iedzīvotāju viedoklis ir diezgan radikāls".

Tāpat Lazdovskis uzsvēra, ka autoceļš A7 ir daļa no TEN-T Eiropas ceļu tīkla, tāpēc Latvijas saistības paredz, ka vietās, kur ir liela satiksmes intensitāte, jānodrošina četru joslu ātrgaitas ceļi, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda sankcijas.

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.