Pasaules ekonomikai pēdējā laikā mesti vairāki nozīmīgi izaicinājumi – spītīgi nav vērojams gals piegāžu problēmām, strauji pieaugusi izejmateriālu cena, dažviet sevi pieteikusi enerģijas krīze un turklāt joprojām uz šī kokteiļa fona ir jāapkaro arī pandēmija.

Piemēram, zināms satraukums ir par to, ka Covid-19 lipīgais delta variants būs mutējies “delta plus” variantā, kas potenciāli var būt pat vēl lipīgāks. Rezultātā daudzas pazīmes liecina par to, ka pasaules ekonomikas temperatūra jau ir kļuvusi vēsāka un turklāt paši izaicinošākie brīži šajā ziņā var vien būt vēl priekšā.

Tāpat pie augošajām cenām centrālās bankas drīzāk var lemt par savu monetāro stimulu apmēru ierobežošanu. Šādus mājienus devusi ASV monetārās stabilitātes sargi. Arī valdībām pēc to nesenās mētāšanās ar naudu pie uzblīdušajiem budžetu deficītiem var būt grūtības balstīt ekonomiku, ja tās saguršana būs noturīgāka parādība. Šis viss var nozīmēt, ka inficēts tiek arī akciju tirgus.

Vēsāka Ķīnas ekonomika

Par ekonomikas palēnināšos liecina arī dažādi ekonomikas dati. Piemēram, nupat Ķīnas IKP mērījumi atklāja, ka šīs valsts tautsaimniecība šā gada trešajā ceturksnī gada skatījumā augusi pa 4,9% (pirms tam vidēji tika cerēts, ka Ķīnas IKP pieaugs par 5,2%). Vēl ceturksni iepriekš tie bija 7,9%, bet šā gada pirmajā ceturksnī Ķīnas IKP iespēja pieaugt par veseliem 18,3%. Ķīnas ekonomiku negatīvi ietekmē tie paši piegāžu traucējumi un grūtības ražotnēm nodrošināt pietiekamu enerģiju. Rezultātā tām jāapcērp savas produkcijas tempi. Tāpat Ķīnai nepatīkami un ļoti dārgi var risināties notikumi tās nekustamā īpašuma sektorā, kur parādu problēma samilzusi tās lielākajam nekustamā īpašuma attīstītājam Evergrande. Vismaz īstermiņā pasaulei, kura daudzas lietas saņem no Ķīnas, deficītu problēma var pat pastiprināties.

Jāņem vērā, ka Ķīna ir pasaules ekonomiskās izaugsmes motors. Ja tā zobrati pārstāj griezties, stafetes kociņš jāpārņem citiem. Tomēr jautājums ir, kurš vispār šajos apstākļos to var izdarīt. Pēdējā laikā ekonomisti sākuši cirpt arī lielas daļas pārējās pasaules ekonomikas pieauguma aplēses (un bieži vien – palielinājuši savas inflācijas prognozes). Protams, ja ekonomika iestūrēs dziļāk grāvī un atnāk vēl viena recesija, tas var risināt pieaugušo cenu problēmu, lai gan iemesls tam būs ļoti nepatīkams. Sliktāks arī būtu scenārijs, ja plašākā mērogā sevi piesaka stagflācija – ekonomikas izaugsme pie spēja cenu pieauguma ir mazasinīga.

Tuvākajā laikā finanšu tirgus dalībnieki arī lielu uzmanību pievērsīs tam, ko atklās pasaules lielāko Rietumvalstu uzņēmumu iepriekšējā ceturkšņa finanšu atskaites. Iespējams, pat lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, ko šādu uzņēmumu vadība teiks par nākotni.

Eiropas gadījumā par visu Ziemassvētku iepirkšanās sezonu jau bažas izteikuši vairāki apģērbu mazumtirgotāji, piemēram, Asos, Hennes & Mauritz AB un Boohoo Group. Daudziem uzņēmumiem aug to darbošanās izmaksas, par ko atbildīgas ne tikai piegāžu problēmas (piemēram, pusvadītāju tūkums) un izejmateriālu cenu lēciens, bet arī, piemēram, darbinieku trūkums. Valdot šādam fonam, uzņēmumiem šādas izmaksas jānorij uz sava rēķina vai arī tās jāspēj pārlikt uz patērētāju pleciem, kas ne visos gadījumos, ekonomikai esot lēnīgākai un patērētājiem bažīgākiem, tā var izdoties.

Peļņa vēl augs strauji

Eiropas gadījumā reģiona lielākajiem Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem procentuālā ziņā trešā ceturkšņa prognozētās peļņas izmaiņas gan patiesībā neizskatās nemaz tik slikti. Piemēram, Refinitiv apkopotās analītiķu aplēses liecina, ka to peļņai trešajā ceturksnī gada skatījumā vajadzētu pieaugt par veseliem 46,7%. Savukārt, ja no šī vienādojuma izslēdz enerģijas sektora uzņēmumus, tad šim peļņas pieauguma vajadzētu būt mazākam – 32,2% apmērā.

No Eiropas enerģijas kompānijām trešajā ceturksnī tiek gaidīta peļņas palielināšanās par 532% un to apgrozījuma – gandrīz par 40%.Savukārt, ja vērtē ieņēmumus, tad tas Stoxx 600 uzņēmumiem trešajā ceturksnī tie varētu pieaugt par 12,1%. Savukārt bez enerģijas sektora šis pieaugums varētu būt 9,2% apmērā, vidēji vērtē analītiķi. Kopumā atliek secināt, ka pagaidām peļņa un ieņēmumi joprojām atrodas uz pieauguma trajektorijas, lai gan tā, visticamāk, strauji kļūs lēzenāka.

Piemēram, šobrīd tiek lēsts (tās pašas Refinitiv apkopotās finanšu analītiķu prognozes), ka gada skatījumā nākamā gada pirmajā ceturksnī Stoxx 600 uzņēmumu peļņa būs pieaugusi par 9,5% un otrajā ceturksnī – vien par 2,3%. Šādas prognozes gan joprojām paredz dzīvošanos pa pozitīvo teritoriju.

Kopumā jāsecina, ka neskaidrība par nākotni šajos laikos ir milzīga, lai gan vismaz pagaidām ne visi attiecībā uz akciju cenu izmaiņu nākotni zīmē vien ļoti pesimistisku bildi. Joprojām tiek cerēts uz to, ka, piemēram, piegāžu problēmas būs pārejošas. Tāpat pamata scenārija paliek tas, ka nākamgad beidz trakot arī inflācija. Zināmas cerības saistās arī ar laika apstākļiem – ja ziema būs silta, tad enerģijas krīze tik jūtama var arī nebūt.

Savukārt, piemēram, uz Ķīnas nekustamā īpašuma sektoru pamatā tiek spriests, ka tā problēmām var būt vairāk izolēts raksturs, nevis tās noved pie ļoti plašas starptautiskas sašūpošanās. Akciju iegādes gadījumā nozīmīgs faktors, šķiet, ir arī tas, ka patiesībā tām īsti nav kādas ļoti labas citas alternatīvas. Parāda vērtspapīru ienesīgums otrreizējā tirgū ir plāns vai pat ļoti daudzos gadījumos ir negatīvs. Valdot šādam fonam, daudzi ir gatavi (vai pat ir spiesti) uzņemties lielāku risku, un skatieni tādējādi tiek raidīti Rietumvalstu uzņēmumu akciju virzienā. Bieži vien finanšu pasaulē šis akronīms TINA (There Is No Alternative) tiek attiecināts uz joprojām paaugstinātiem ieguldījumiem akcijās tādēļ, ka viss cits tāpat ir vēl nepievilcīgāks - dārgs vai potenciāli piedāvā ļoti sēru atdevi.

Mainīgā oma

Visai pozitīvs skatījums pagaidām arī uz ASV lielāko uzņēmumu peļņu. No Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem trešajā ceturksnī gada greizumā tiek gaidīta tās palielināšanās par 32% un, izslēdzot enerģijas sektora ietekmi, pieaugums 24,8% apmērā, liecina Refinitiv aplēses. Savukārt kopējam apgrozījumam tiek paredzēts kāpums par 14,1%, kas, atkal neņemot vērā enerģijas sektoru, varētu būt sarucis līdz 11,5%.

ASV enerģijas sektora gadījumā tam tiek paredzēta peļņas pieaugums par visai fenomenāliem 1516,6%.ASV lielo uzņēmumu iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātu paziņošanas sezona sākusies uz visai optimistiskas nots, kur, piemēram, ASV banku sniegums pārspēja analītiķu pirms tam izteiktās prognozes. Rezultātā kopš šā mēneša sākuma ASV akciju cenas ir iespējušas pieaugt par 3,5%. Tās gan joprojām ir 1,2% zem saviem septembra rekordiem.

Pagājušonedēļ tika spriests, ka akciju tirgus dalībnieki savas gaidas attiecībā uz uzņēmumu ieņēmumiem šoruden, iespējams, pārlieku piezemējuši. Tiesa gan, oma izskatās ļoti mainīga, kur savukārt jau šīs nedēļas sākumā drīzāk jau atkal dominēja bažas.