Ministriju biodegvielas nozares izvērtējums parādījis, ka tā valsts budžetam ienes 200 tūkst. latu vairāk nekā paņem.

Līdz ar to Saeimas Enerģētikas apakškomisija uzskata, ka iegūtie fakti runā skaidru valodu un atbalsts biodegvielas ražotājiem šogad nedrīkstētu tikt vairāk samazināts. Proti, akcīzes nodokļa atlaides un paredzētais valsts atbalsts budžetam prasa 18.8 milj. Ls, bet biodegvielas ražotāji nodokļos valstij samaksā 19 milj. Ls. Nemaz nerunājot par papildus ieguvumu no degvielas importa samazinājuma (ja ievieš 5% biodegvielas piejaukumu) 42 milj. Ls vērtībā un biodegvielas eksporta vērtību 92.2 milj. Ls.

Db 3. martā jau rakstīja, ka Zemkopības ministrija, pamatojoties uz kopēju valsts atbalsta programmu pieprasīto samazinājumu, šogad paredzējusi biodegvielas ražotājiem 3.3 milj. Ls vietā izmaksāt tikai 2.2, kas izsauca skaļus biodegvielas ražotāju protestus, jo tiem paredzētie atbalsta maksājumi šogad jau vienreiz gandrīz seškārtīgi tikuši apcirpti. Vēl viens samazinājums nozari iznīcināšot, uzskata biodegvielnieki.

Pašlaik Latvijā bioetanolu ražo 2 rūpnīcas, biodīzeli— 7, bet rapšu eļļu —3. Nozarē strādā 565 cilvēki. Visu Latvijas biodegvielas rūpnīcu kopējā jauda pārsniedz 185 milj. l gadā, taču neskaidrās nozares situācijas dēļ pērn rūpnīcas strādājušas tikai ar 20% jaudu. Ieviešot no šī gada 1. jūlija obligāto 5% biodegvielas piejaukumu, nozares ieņēmumi sasniegtu gandrīz 30 milj. Ls, taču ar samazināto atbalstu uzņēmēji nav pārliecināti, vai šo termiņu sagaidīs. Tāpēc Enerģētikas apakškomisija nolēmusi vērsties ar savu vēstuli valdībā, atļaut saglabāt biodegvielas ražotājiem paredzēto 3.3 milj. Ls atbalstu.