#Ir arī reāli gadījumi, kas liek aizdomāties, kāpēc kāda kaimiņvalsts pilsēta var un panāk to, uz ko mūsējiem atliek tikai noskatīties.
Latvijā mums bieži patīk salīdzināties ar pārējām Baltijas valstīm. Ir gadījumi, kad mēs nepamatoti uzskatām, ka esam ar kaut ko sliktāki nekā mūsu ziemeļu vai dienvidu kaimiņi – stāsts par to, ka zāle vienmēr ir zaļāka otrā žoga pusē, ir patiess līdz zināmam brīdim, un tiešām ne viss ir zelts, kas spīd arī igauņu vai leišu pusē. Tomēr ir arī reāli gadījumi, kas liek aizdomāties, kāpēc kāda kaimiņvalsts pilsēta var un panāk to, uz ko mūsējiem atliek tikai noskatīties.
Runa šajā konkrētajā gadījumā ir par Kauņu – pilsētu, kuru, kā DB pērnā gada nogalē rakstīja, pēdējā laikā no visa Baltijas klāsta pastiprināti izvēlas tieši vācu investori. Turklāt nevis vienkārši kaut kādi investori, bet lieli automašīnu komplektējošās detaļas ražojoši uzņēmumi kā Hella un Continental, kas tuvāko pāris gadu laikā grasās tur uzbūvēt savas ražotnes, radot ap 3000 jaunas darbavietas. Kur ir, tur rodas – ļoti iespējams, ka Kauņa ar atbilstoši attīstītu infrastruktūru nākotnē ieinteresēs arī vēl kādu autobūves uzņēmumu. Tālākais stāsts jau ir paredzams – labi apmaksātas, perspektīvas darbavietas, vienā vietā koncentrēta kompetence ir ar spēcīgu vilkmi ne tikai konkrētās valsts, bet arī kaimiņvalstu iedzīvotājiem.
Virspusēji paskatoties, nav saprotams, kāpēc vācu autoindustriju ieinteresējusi tieši Kauņa, nevis kāda Latvijas pilsēta, jo, lai arī leģendārās RAF rūpnīcas zvaigzne sen jau norietējusi, Latvijai autobūvē ir vismaz vēsturiskas tradīcijas. Nav starp Latviju un Lietuvu nedz būtisku atšķirību darbaspēka izmaksās un pieejamībā, nedz arī starp abu valstu nodokļu sistēmām vai ģeogrāfisko izvietojumu. Jautājot pašiem investoriem par viņu izvēles iemesliem par labu Kauņai, atbilde ir vienkārša – lietuvieši izvēlējās mūs, nevis mēs viņus, un noteicošais nebija lētais darbaspēks, jo Eiropā, īpaši tās dienviddaļā, darbarokas šobrīd jau izmaksājot lētāk nekā Baltijā. Kad investori meklējuši vietu jaunu ražotņu izvietošanai, piedāvājumi bukletiņu veidā saņemti no daudzām vietām. Lietuvieši gājuši soli tālāk un atbraukuši personīgi. «No pirmā brīža mēs jutāmies Kauņā gaidīti un novērtēti. Pirmais jautājums bija, ko varam izdarīt, lai jūs savu ražotni uzbūvētu pie mums,» izdevumam AHKbalt Aktuell atzīst Kauņas jaunie investori. Imantam Ziedonim pieder rindas «lai tiktu tuvāk, ir jāiet klāt, nevis jāgaida šurp nākam». Šī patiesība pierādās arvien no jauna un īpaši labi darbojas, ja iepriekš ir skaidrs plāns, ko tieši mēs gribam panākt un kādas nozares mums ir svarīgi piesaistīt un attīstīt. «Mēs sajutām, ka cilvēki Lietuvā ir izsalkuši un grib kaut ko izdarīt. Sajutām, ka viņi šeit tiešām grib izveidot autobūves industriju,» tā Continental pārstāvis. Taču pēc kā izsalkuši esam mēs – Latvijā? Vai mūs pārstāvošajiem politiķiem ir plāns, kas šo izsalkumu var remdināt, un vai viņi pēc šī plāna arī darbojas? Tā ir viena no lietām, ko mums visiem paturēt prātā, dodoties šoruden pie vēlēšanu urnām un piedaloties tā ceļa izvēlē, par kuru Latvijai jau tuvākajos gados iet.
LASI ARĪ:
