Ministru kabineta komiteja ir atbalstījusi jauno Dzīvojamo telpu īres likumpro­jektu, par kuru jau pašlaik domas da­lās. Likumprojekta izstrādātāji – Eko­nomikas ministrija un daudzie nozares iesaistītie spēlētāji – uzskata, ka tas sekmēs īrnieku tie­sību aizsardzību un veicinās īres tirgus attīstību. Līdzte­kus izskan viedokļi, ka jaunais likumprojekts ierobežo īrnieku tiesības, īpaši ar to ir neapmierināta denaciona­lizēto īrnieku biedrība Ausma.

Galvenais satraukums ir denacionalizēto namu īrnie­kiem, jo likumprojekts paredz, ka divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzī­vojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā iz­īrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums (piemēram, denacionalizētā nama īr­niekiem, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu).

Tajā pašā laikā jāteic, ka šī norma ir absolūti taisnīga pret izīrētājiem, jo nav normāla pašreizējā situācija, ka izīrētājs no sava īpašuma nevar iegūt tirgum atbilstošu īres maksu un tam faktiski ir jāsubsidē atsevišķu īrnie­ku dzīvošanas izmaksas. Nekustamā īpašuma izīrēšana ir bizness, no kura tiek maksāti arī attiecīgie nodokļi, un ir negodīgi, ja valsts nosaka uzņēmējam par pienā­kumu sniegt pakalpojumu zem tirgus cenas, tajā pašā laikā visi nodokļi ir maksājami saskaņā ar pilnu likmi.

Pašreizējā situācija, ka daļa īrnieku ir priviliģētāki par pārējiem, arī nav normāla.

Protams, aktuāls ir jautājums, ko iesākt denacionalizēto namu īrniekiem. Te ir divas atbildes. Tiem, kas nav maz­turīgi, ir jāmeklē dzīvoklis īres tirgū pēc tirgus cenām, kā to dara visi pārējie īrnieki. Savukārt mazturīgajiem pienākas palīdzība no pašvaldības. Taču pašreizējā si­tuācija, kad viena īrnieku daļa – denacionalizēto namu īrnieki – ir priviliģētāki par citiem, piemēram, ģimenēm ar bērniem, un var atļauties maksāt īres maksu, kas ir būtiski zem tirgus cenas, arī nav normāla.

Turklāt jāatgādina, ka bija noteikts septiņu gadu pārejas periods, kuru laikā denacionalizēto namu īrnieki, atstā­jot dzīvokli, varēja saņemt kompensāciju. Jautājums, kā­dēļ tik daudzi šo iespēju neizmantoja? Tiesībsarga mā­jaslapā publicēts tiesībsarga komentārs, kas sniegts jau 2014. gadā, kurā, cita starpā, teikts: «Denacionalizēto namu īrniekiem gandrīz 20 gadu garumā valsts ir no­teikusi saudzējošu režīmu un sniegusi atbalstu. Valstij nav pienākums nodrošināt šādu atbalstu mūžīgi. Pamatā valstij palīdzība mājokļu jautājumos jāsniedz tikai soci­āli mazaizsargātām personām, kuras objektīvu iemeslu dēļ nespēj sevi nodrošināt ar mājokli.»

Tajā pašā laikā diemžēl biedrība Ausma ir pārliecināta, ka viņu atbalstītajai mērķgrupai atbalsts pienākas uz mūžīgiem laikiem, turklāt visās paaudzēs. Kad valsts tam mēģina pielikt punktu, tad, protams, tiek runāts par genocīdu, aizmirstot, ka pārejas periods nevar kād­reiz nepāriet.