Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Rīgas ostā šogad kravu apgrozījums varētu sasniegt ap 18 miljoniem tonnu, kas ir praktiski pagājušā gada rādītāju līmenī, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Izslēdzot tranzīta energoresursu kravas - ogles, naftas produktus, gāzi, kuru daudzums ostā šogad saruka vēl par vairāk nekā pusi, pārējo kravu segmentu apmērs Rīgas ostā ir pieaudzis par 2%, salīdzinot ar pagājušo gadu," norādīja Šteins.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas ostai šis gads ir bijis izaicinājumiem pilns, bet ar mērķtiecīgu attīstību un stabiliem darbības rādītājiem.

Šteins skaidroja, ka kravu apgrozījuma rādītājus Rīgas ostā un transporta loģistikas nozarē tieši ietekmē ekonomiskie procesi gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kuri šogad ģeopolitiskās situācijas ietekmē vēl aizvien ir izaicinoši. "Nestabilitāte Ukrainā un Tuvajos Austrumos uztur augstu nenoteiktību arī ostai svarīgajos tirgos, un investīciju aktivitāte, tāpat kā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, saglabājās salīdzinoši zemā līmenī," viņš minēja.

Rīgas ostā trešdien piestājis Lielbritānijas kruīza kompānijas "Ambassador Cruise Line" kuģis "Ambience", tādējādi atklājot šī gada jūras kruīzu tūrisma sezonu, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Kruīza kuģis ar 1292 pasažieriem Rīgā ieradies Baltijas jūras ziemas kruīza "Nordic City Escapes" ietvaros, apmeklējot piecas Skandināvijas un Ziemeļeiropas ostu pilsētas - Skāgenu, Stokholmu, Rīgu, Klaipēdu un Kopenhāgenu.

Kuģis "Ambience" ir 245 metrus garš un 36 metrus plats. Kuģiem ir desmit klāji un 789 pasažieru kajītes ar maksimālo ietilpību līdz 1400 pasažieriem.

Rīgas ostā kuģis ieradās no Stokholmas un trešdienas vakarā dosies tālāk uz Klaipēdu.

Brīvostā atzīmē, ka līdz šim bija ierasts, ka kruīza kuģi Rīgā sastopami gada siltajos mēnešos, tomēr pēdējos gados vērojama jauna tendence - aktīvā kruīzu sezona Baltijas jūras reģionā kļūst ilgāka. Kā norāda nozares eksperti, vienas no aktīvākajām šajā nišā ir tieši britu kruīza kompānijas.

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 11,505 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2024.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 5,537 miljoni tonnu, kas ir par 17,4% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Savukārt ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,395 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 6,8%, bet lejamkravas - 573 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 8,2%.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 28,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2023.gada astoņos mēnešos - 25,9%).

Kokmateriāli šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,026 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 23% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 17,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 13,3%), savukārt lauksaimniecības beramkravas pārkrautas 2,016 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, veidojot 17,5% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 14%).

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Valsts svētku laikā, 17. un 18. novembrī, Rīgas ostā piestās vācu kruīza līnijas "AIDA Cruises" kuģis "AIDAprima", norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Kuģis "Aidaprima" ir 300 metrus garš un var uzņemt 3300 pasažieru un 900 cilvēku apkalpi.

Pārvaldē informē, ka, ievērojot tradīciju, lai sveiktu kuģa komandu ar pirmo vizīti Rīgas ostā, 18. novembrī uz tā klāja notiks svinīga ģerboņu apmaiņas ceremonija.

"Aidaprima" ir lielākais no "Aida Cruises" kuģiem, kas līdz šim apmeklējis Rīgas ostu. Tas būvēts Japānas kuģu būvētavā "Mitsubishi Heavy Industries" un ir viens no diviem "Hyperion" klases kuģiem "AIDA Cruises" flotē. "Hyperion" klase ir kruīza kompānijas pirmais solis lielo 300 metru kruīza kuģu segmentā, norāda brīvostā.

Brīvostā min, ka "Aida Cruises" ir viena no pazīstamākajām kruīza līnijām Eiropā, un kopš 2024. gada šīs kompānijas kuģi bieži piestāj Rīgas ostā. Šosezon kopumā ostā plānoti 11 "AIida Cruises" flotes kuģu ienācieni, kas ir lielākais viena kruīza operatora vizīšu skaits ostā šogad. Rīgu galvenokārt ar "Aida Cruises" kuģiem apmeklē vācu tūristi.

No š.g.1. novembra visā Rīgas ostas teritorijā spēkā stājas jauna digitāla piekļuves un caurlaižu saņemšanas kārtība, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Turpmāk gan ostas apmeklētāju un kravas transporta iebraukšana Rīgas ostā notiks, piesakot apmeklējumu elektroniski, kā arī veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā.

“Uzsākot darbu ostas pārvaldē, par vienu no būtiskiem uzdevumiem izvirzīju pāreju uz ostas procesu digitalizāciju. Strādājam kopā ar mūsu partneriem, ostas stividorkompānijām, veicam pilotprojektus, pētām citu valstu ostu pieredzi, kā procesus padarīt efektīvākus,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

“Elektroniskā ostas piekļuves sistēma ir tikai pirmais etaps ceļā uz Rīgas ostas kravu aprites visaptverošu digitalizēšanu. Ar laiku ostā un pilsētā būtu jāievieš arī plūsmas regulācijas risinājumi, lai izvairītos no sastrēgumiem, nodrošinātu vienmērīgas kravas transporta plūsmas, kā arī iedzīvinātu transporta kustības plānošanu pilsētvidē, kas mazinās kravas transporta negatīvo ietekmi uz pilsētvidi un apkārtējām apkaimēm,” nākotnes perspektīvu galvaspilsētas un ostas sadarbībai iezīmē A.Zeltiņš.

Kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 10-15% atkarībā no kuģu lieluma, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Brīvostā skaidroja, ka, pieaugot atkritumu apmēram, ko kruīza kuģi nodod ostā, pieaug arī Rīgas brīvostas pārvaldes izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Tādējādi pārskatīta kruīza kuģiem noteiktā sanitārās maksas likme. Plānots, ka sanitārā maksa kruīza kuģiem no nākamā gada 1. janvāra Rīgas ostā pieaugs 2,5 reizes - no 3,2 centiem par bruto tonnu (GT) līdz astoņiem centiem par GT.

Šo izmaiņu dēļ kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas pieaugs par apmēram 10-15% atkarībā no kuģa lieluma, minēja pārvaldē.

Rīgas brīvostas pārvaldes paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" liecina, ka vienlaikus sanitārās maksas likme pasažieru kuģiem un pasažieru-kravas kuģiem palielināsies trīs reizes - no 2,2 centiem par GT līdz 6,8 centiem par GT. Brīvostā skaidro, ka šāda likme ir vienāda ar to sanitārās maksas likmi, kāda pašlaik Rīgas ostas maksās noteikta visiem pārējiem kuģiem, izņemot kruīza kuģus.

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

Rīgas ostā sestdien, 2.augustā, pirmajā vizītē ieradīsies ASV kompānijas "The Ritz-Carlton" luksus klases kruīza kuģis "Ilma", informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

"Ilma" ir "The Ritz-Carlton Yacht Collection" superjahta. Rīgas ostu "Ilma" apmeklē Baltijas jūras kruīza ietvaros, kas sākas 31.jūlijā Stokholmā un noslēgsies 7.augustā Oslo. Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu ostām, kas iekļauta superjahtas maršrutā Stokholma-Visbija-Rīga-Varnemunde-Kopenhāgena-Gēteborga-Oslo.

Šī ceļojuma laikā jahta "Ilma" uz Rīgu atvedīs 246 kruīza pasažierus.

"Ilma" ir būtiski mazāka par tradicionālo kruīza kuģi. Tai ir 10 klāju un 224 luksus kajītes, kas var uzņemt līdz 448 viesiem. Jahtas interjers atbilst "The Ritz-Carlton" zīmola luksusa standartiem. Tajā ir apartamenti ar privātām terasēm, atvērtās atpūtas zonas un jahtu piestātne tieši pie ūdens līnijas. Uz jahtas ir pieci restorāni, kā arī ir iespēja apmeklēt "Ritz-Carlton Spa".

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.

Rīgas ostā strādājošais portālceltņu projektētājs un izgatavotājs AS "Rikon" pēdējā laikā noslēdzis portālceltņu ražošanas un eksporta līgumus par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, tā Turcijai izgatavoto divu portālceltņu prezentācijā sacīja "Rikon" ekonomikas direktore Alīna Deimonta.

Rīgas ostā Baltijas portālceltņu ražotājs AS Rikon prezentēja Rīgas ostā tapušus portālceltņus, kas izgatavoti pasūtītājam Turcijā un tuvākajās dienās tiks nosūtīti uz Isdemiras ostu Vidusjūrā, tādējādi iezīmējot jaunu Latvijas eksporta nišu Turcijā.

Jaunie portālceltņi ir īpaši projektēti pasūtītāja vajadzībām, ņemot vērā specifiskas tehnoloģiskās prasības un nosacījumus, un no Rīgas ostas uz Turciju tiks nogādāti ar īpašu baržu pilnībā samontētā veidā, kas būs unikāla transporta operācija un prasa augstu precizitāti un tehnisku plānošanu.

Īpaši iespaidīgu šo portālceltņu projektu padara to mērogs – celtņu augstums sasniedz iespaidīgos 55 metrus (salīdzinājumam – Brīvības pieminekļa augstums ir 42 metri) un svars – 550 tonnas, un šie ir pirmie divi no kopumā 6 Turcijas partneru pasūtītajiem portālceltņiem, nākamie izgatavotie celtņi tiks nogādāti uz Eregli ostu Melnajā jūrā.

Rīgas ostā jūlijā pieteiktas 22 kruīza kuģu vizītes, visvairāk kruīzu pasažieru ieradīsies no ASV.

Rīgā sagaidāms šīs sezonas lielākais kruīza kuģis – 316 metrus garais vācu TUI Cruises kuģi “Mein Schiff 1” (maksimālā pax. ietilpība – 2894 pasažieri un 1100 apkalpes locekļi). Tas Rīgu šogad apmeklēs divas reizes – 6. jūlijā un 5. augustā. Divi no jūlijā pieteiktajiem kruīza kuģiem Rīgas ostā piestās pirmoreiz - 11. jūlija rītā savā pirmajā vizītē Rīgas ostā ieradīsies ASV kruīzu līnijas Oceania Cruises premium klases kuģis “Vista”, savukārt 26. jūlijā ostā ienāks ASV kruīzu līnijas Nicko Cruises/Atlas flotes ekspedīciju kuģis “World Traveller”.

Kruīza kuģis “Vista” uzbūvēts 2023. gadā, tas ir 241 metru garš, 36 metrus plats 15 klāju luksusa klases kuģis. Uz kuģa ir 612 kajītes un tas spēj vienlaikus uzņemt līdz pat 1200 pasažieriem un 800 apkalpes locekļiem.

Sākoties šī gada aktīvajai graudu pārkraušanas sezonai, Rīgas ostas terminālos norit Latvijā izaudzēto graudu kravu pieņemšana.

Augustā, uzkraujot 250 000 tonnu dažādu lauksaimniecības kravu, ostā apkalpots un tālāk nosūtīts 31 kuģis. Savukārt līdz septembra vidum ar uzkrautām 347 000 tonnām vietējās lauksaimniecības produkcijas Rīgas ostu atstājuši vēl 30 kuģi. Lielāko daļu, kā ierasts, veido kviešu ražas sūtījumi, taču aktīvi tiek eksportēts arī Latvijas rapsis. Galvenie galamērķi – Spānija, Vācija un Āfrikas valstis.

Šosezon graudus Rīgas ostā gatavi pieņemt un apstrādāt 15 abos Daugavas krastos esoši ostas termināļi. Lai samazinātu kravas auto sastrēgumus uz termināļu pievedceļiem, kas nereti veidojas ražas novākšanas sezonas laikā, Rīgas ostā ir izstrādāts un ieviests digitāls risinājums, ar kura palīdzību var regulēt kravu piegādātāju auto plūsmas uz ostu. Tas darbojas, izmantojot šī gada sākumā Rīgas ostā ieviesto digitālo pieteikšanās sistēmu, veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā. Līdz ar to Rīgas brīvostas pārvalde aicina ostas uzņēmumus un kravu piegādātājus izmantot elektronisko pieteikšanās sistēmu i.rop kravas autotransportam, lai pirms došanās uz ostu saņemtu digitālu piekļuves apstiprinājumu no konkrētā termināla, tādējādi izvairītos no sastrēgumiem un kravas auto dīkstāves, gaidot rindās pie ostas.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Šodien, 31. janvārī Rīgas ostā ienāk pirmais kuģis starptautiskās konteinerpārvadājumu līnijas Ocean Network Express (ONE) jaunajā servisā Baltic Bridge Express (BBX), informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Kuģa Essence maksimālā ietilpība ir 1436 TEU (konteineru vienības), un tas kuģo zem Nīderlandes karoga. Jaunā servisa ietvaros kuģis ienāks Rīgas ostā reizi nedēļā, savienojot to ar citām Eiropas ostām maršrutā Roterdama – Klaipēda – Rīga – Tallina – Kotka – Roterdama.

“Esam priecīgi, atklājot jauno Baltic Bridge Express servisu Baltijas jūrā, kas izveidots, lai nodrošinātu ONE klientiem vēl plašāku ostu pārklājumu. Vienlaikus tas demonstrē mūsu apņemšanos optimizēt konteinerpārvadājumu tīklu un sniegt klientiem vēl uzticamākus piegādes risinājumus”, uzsver Ocean Network Express pārstāve SIA Transocean Latvia izpilddirektore Svetlana Mackeviča.

Rīgas ostā 18.septemnrī ieradīsies pirmais ar zaļo metanolu darbināmais konteinerpārvadājumu līnijas Green Baltic X-PRESS kuģis ECO UMANDE, tā atkājot regulāru konteinerkuģu satiksmi kompānijas X-Press Feeders zaļajā kuģošanas maršrutā Roterdama - Antverpene Brige - Klaipēda - Rīga - Roterdama.

Maršrutā kuģos tikai ar zaļo metanolu (alternatīva degviela, kas rada vismaz par 60% mazāk emisiju nekā konvencionālā kuģu degviela) darbināmi kuģi.

Kuģis ECO UMANDE ir būvēts Ķīnā, kuģu būvētavā New Dayang Shipyard. Tā kravnesība ir 1260 TEU konteineru un garums ir 148 metri. Kuģis ir aprīkots ar duālās degvielas dzinējiem, kas var darboties ar konvencionālo degvielu vai zaļo metanolu. Kompānija X-Press Feeders izmanto OCI Global zaļo metanolu, kas ir ISCC EU (International Sustainability and Carbon Certification) sertificēts un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 65%. Kuģis ir aprīkots arī ar krasta elektroapgādes sistēmu, kas dod iespēju vēl vairāk samazināt emisijas atrodoties ostās un terminālos.

Latvijas ostās pagājušajā gada pārkrāva 34,281 miljonu tonnu kravu, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2024. gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2025. gadā pārkrauts beramkravu - 15,71 miljons tonnu, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2024. gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 5,962 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 13,9% mazāk nekā 2024. gadā, koksnes šķelda pārkrauta 2,192 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14,6% mazāk, ogles pārkrautas 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 25,4% vairāk, bet ķīmiskās beramkravas veidoja 460 700 tonnu, kas ir par 8,4% mazāk nekā 2024. gadā.

Ģenerālkravas pagājušajā gadā pārkrautas 12,577 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,8% mazāk nekā 2024. gadā.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 5,015 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,9% mazāk nekā 2024. gadā, kokmateriāli pārkrauti 4,036 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22,6% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,308 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,9% vairāk.

Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrāva 20,575 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,2% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ostās pārkrautas beramkravas - 9,995 miljoni tonnu, kas ir par 15,4% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,896 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,2% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,566 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 38,8% vairāk, ogles pārkrautas 612 500 tonnu apmērā, kas ir par 72,3% mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 277 100 tonnu, kas ir par 19,1% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Ģenerālkravas 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ostās pārkrautas 7,992 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 36,012 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,8% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2024.gadā Latvijas ostās pārkrautas beramkravas - 17,117 miljoni tonnu, kas ir par 18,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 6,929 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2023.gadā, koksnes šķelda pārkrauta 2,567 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 32,9% vairāk, ogles pārkrautas 1,049 miljonu tonnu apmērā, kas ir 3,5 reizes mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 502 800 tonnu, kas ir par 19,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Ģenerālkravas 2024.gadā Latvijas ostās pārkrautas 13,639 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,4% vairāk nekā 2023.gadā.

Tostarp kokmateriāli pārkrauti 5,214 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 30,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kravas konteineros veidoja 5,063 miljonus tonnu, kas ir par 1,2% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,124 miljonus tonnu, kas ir par 8,2% mazāk.

Latvijas ostās šogad desmit mēnešos pārkrāva 28,531 miljonu tonnu kravu, kas ir par 2,7% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2025. gada desmit mēnešos pārkrauts beramkravu - 12,992 miljoni tonnu, kas ir par 7,7% mazāk nekā pagājušā gada desmit mēnešos.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 4,875 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 13,9% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,728 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 13,2% mazāk, ogles pārkrautas 1,31 miljona tonnu apmērā, kas ir par 27,6% vairāk, bet ķīmiskās beramkravas veidoja 385 000 tonnu, kas ir par 11% mazāk nekā 2024. gada desmit mēnešos.

Ģenerālkravas šogad desmit mēnešos pārkrautas 10,577 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,1 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kokmateriāli pārkrauti 3,541 miljona tonnu apmērā, kas ir par 20,3% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,789 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,6% vairāk.

Līdz ar pirmā kravas kuģa apkalpošanu pie savas piestātnes, Rīgas ostas stividorkompānijām (jūras kravu termināļiem) pievienojies jauns uzņēmums - SIA Ekogiria, kura pamatdarbība ir lejamkravu, galvenokārt, biodegvielas uzglabāšana un pārkraušana.

Pirmais Ekogiria apkalpotais kuģis Rīgas ostā ir tankeris “Johann Essberger”, kas no Rīgas uz Roterdamu aizveda 4200 tonnu biodegvielas. Plānots, ka turpmāk šāda apjoma krava no Ekogiria termināļa tiks nosūtīta reizi mēnesī.

Lejamkravu tirdzniecības un loģistikas uzņēmums SIA Ekogiria Latvijā savu darbību veic kopš 2023. gada. Agrāk kravu uzkraušanai uz kuģiem tika izmantoti citu ostas termināļu pakalpojumi, bet pēc termināļa iegādes Rīgas ostā uzņēmuma rīcībā ir pašiem savs lejamkravu rezervuāru parks ar kopējo apjomu 8400 m3, kā arī kuģu piestātne jūras kravu pārkraušanai un dzelzceļa pievedceļš ar lejamkravu produktu noliešanas estakādi. Pašreiz Ekogiria Rīgas termināļa galvenais darbības virziens ir biodegvielas pārkraušana, bet plānots attīstīt arī citu lejamkravu – augu izcelsmes eļļu, izlietotas cepamās eļļas un dīzeļdegvielas pārkraušanas pakalpojumus. Biodegviela terminālī nonāk no Baltijas reģiona un Eiropas valstu biodegvielas ražotājiem. Šeit tā tiek uzkrāta, konsolidēta un tālāk eksportēta uz Rietumeiropas ostām, galvenokārt uz tā dēvēto ARA reģionu (Amsterdama – Roterdama – Antverpene).

Rīgas brīvostas pārvalde elektroniskā izsolē par 4,484 miljoniem eiro pārdevusi Kronvalda parkā esošo biroja ēku, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Izsoles sākumcena bija noteikta 4,479 miljonu eiro apmērā, savukārt izsoles solis bija 5000 eiro.

Samaksa par pirkumu veicama divu nedēļu laikā no izsoles dienas. Pēc samaksas saņemšanas Rīgas brīvostas valde apstiprinās un publiskos izsoles rezultātu, aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Nekustamā īpašuma Kalpaka bulvārī 12, Rīgā, kopējā platība ir 3461,6 kvadrātmetri.

Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka izsoles nolikumā ir noteikts pārejas periods seši mēneši. Attiecīgi, ja izsole būs veiksmīga, tad tiks lemts par tālāko procesu, tostarp, kur atradīsies jaunās biroja telpas.

Pirmajā izsolē pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo objektu par nosacīto cenu ir saistītās zemes vienības īpašniekam - Rīgas pašvaldībai, kas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu mēneša laikā no paziņojuma par pārdošanu publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".

Rīgas brīvostas pārvalde elektroniskā izsolē ar 4,479 miljonu eiro sākumcenu no šodienas piedāvā iegādāties Kronvalda parkā esošo biroja ēku, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Elektroniskā izsole ar augšupejošu soli sāksies šodien un noslēgsies 2025.gada 13.janvārī.

Izsoles sākumcena noteikta 4,479 miljonu eiro apmērā, savukārt izsoles solis būs 5000 eiro.

Nekustamā īpašuma Kalpaka bulvārī 12, Rīgā, kopējā platība ir 3461,6 kvadrātmetri.

Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka izsoles nolikumā ir noteikts pārejas periods seši mēneši. Attiecīgi, ja izsole būs veiksmīga, tad tiks lemts par tālāko procesu, tostarp, kur atradīsies jaunās biroja telpas.

Pirmajā izsolē pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo objektu par nosacīto cenu ir saistītās zemes vienības īpašniekam - Rīgas pašvaldībai, kas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu mēneša laikā no paziņojuma par pārdošanu publicēšanas "Latvijas vēstnesī".

Latvijas videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmums SIA “Eko Osta”, kura 100 % kapitāla daļu šogad iegādājās “Eco Baltia”, reorganizācijas rezultātā no 28. decembra tiek pievienots SIA “Oil Recovery” un turpmāk darbosies ar jauno nosaukumu.

“Eko Osta” iegādes darījums šā gada oktobrī tika īstenots caur “Eco Baltia” koncerna uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” meitas sabiedrību SIA “Oil Recovery”. Šā gada decembrī veikta uzņēmumu reorganizācija, kā rezultātā “Eko Osta” tika pievienota “Oil Recovery” un turpinās darboties kā SIA “Oil Recovery”.

Apvienotais uzņēmums turpina nodrošināt līdzšinējos pakalpojumus bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Abu pušu klientiem un partneriem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

”Eco Baltia” grupas vides sektora vadītājs Jānis Aizbalts: “Vides ilgtspēja ir nemitīgi pilnveidojams process, kura ietvaros cenšamies nodrošināt arvien plašāku un daudzveidīgāku atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes portfeli. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir ļāvusi būtiski paplašināt pakalpojumu klāstu arī tādos virzienos, kurus līdz šim valsts mērogā īstenot bijis izaicinājums.”