Parādu apjomam uzrūgstot, atsākusies diskusija par problēmas risinājumiem, tostarp virmo ideja par īpašuma pārdošanas aizliegumu, līdz nav segtas saistības.

Parādu apmērs pakalpojumu sniedzējiem, bankām un citām trešajām personām nemainās, vērtē advokātu biroja Sorainen partneris, zvērināts advokāts Ģirts Rūda. 2011. gadā pieņemtie Civilperocesa likuma grozījumu par mazo prasību izskatīšanu paātrinātā kārtībā nav devuši tūlītēju efektu. Parādu piedziņas process joprojām ir dārgs un neefektīvs. Piedziņas lietas pirmās un otrās instances tiesās ilgst deviņus mēnešus un ilgāk.

Mazo parādu risināšanai pērn pieņemtie grozījumi īpaši nestrādā, jo tie nebija izdarīti līdz galam – mūsuprāt, vajadzēja radikālāku pieeju, piekrīt Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis. Viņaprāt, pašreizējie Ekonomikas ministrijas ierosinājumi ir pareizi, bet «apstājas» pie lielajiem, vecajiem parādiem. Jāteic, ministrija pati atzinusi, ka šobrīd problemātiski esot rast risinājumu īpašumiem, kur parāda piedziņa tikpat kā nav iespējama (nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar ķīlu un tā vērība ir zemāka par ķīlas vērtību un parādniekam nav citas mantas). Db.lv jau ziņoja, ka ministrija ir redz virkni iespējamo risinājumu, kā varētu padarīt efektīvāku parādu piedziņu.

«Ekonomikas ministrijas izstrādātie priekšlikumi, manuprāt, vairāk ir vērsti uz nākotni, uz jaunu parādu neveidošanos, bet pašreizējo problēmu tie joprojām efektīvi nerisina,» spriež Saeimas deputāts Viktors Valainis. Viņaprāt risināt parādu problēmu varētu arī, neļaujot īpašumus pārdot ar parādu. Šo un citus dzīvojamā fonda attīstības jautājumus tuvākajā laikā viņš izklāstīs attiecīgajai Saeimas apakškomisijai. Tā sasaucas ar Siltumuzņēmumu asociācijas priekšlikumu. «Veco», lielo parādu risināšanas jautājumos siltuma piegādātāji stīvējoties ar bankām. Savulaik rosināts 10% no summas, ko iegūst īpašumu pārdodot, virzīt parādu segšanai, bet šī ideja nav guvusi atsaucību. Tagad kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību asociācija piedāvājot neļaut pirms parādu nomaksas izdarīt ierakstu Zemesgrāmatā, mainoties īpašniekam. Šis ierosinājums gan vēl ir juridiski precīzi jāformulē.