Igaunijas valsts enerģētikas grupas "Eesti Energia" spēkstacijas, vēja parki un valstī lielākās akumulācijas jaudas ir gatavas raitai Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

"Eesti Energia" valdes loceklis Kristjans Kuhi sacīja, ka kompānija lielāko daļu sagatavošanās darbu frekvenču rezerves nodrošināšanai pabeidza jau rudenī. Arī akumulācijas jaudas Auverē ir gatavas atblstīt elektrosistēmu.

Neilgi pirms desinhronizācijas no Krievijas kontrolētā tā dēvētā BRELL loka 31.janvārī tehnisku problēmu dēļ tika apturēta Auveres spēkstacija, taču tās darbība otrdienas vakarā tika atjaunota un 24 stundu laikā tā sasniegs pilnu jaudu.

Savukārt otrdien tehnisku problēmu dēļ atslēgts Igaunijas termoelektrostacijas sestais energobloks Narvā. Pēc remonta tā darbību plānots atsākt ceturtdien.

Informācija par spēkstaciju darbības traucējumiem ir radījuši satraukumu Igaunijas sabiedrībā, kur jau iepriekš bija bažas par plānoto desinhronizāciju un tās radītām iespējamām elekroapgādes problēmām un elektrības cenas pieaugumu.

Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system - BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi.

Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, uzsver Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsverot, ka BESS ir daudzfunkcionāla infrastruktūra. Baterijas veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, kā arī spēj nodrošināt tādus energosistēmai nepieciešamus palīgpakalpojumus kā frekvences regulēšanas rezerves un sprieguma regulēšanu. Tāpat, palielinot atjaunīgās enerģijas integrāciju, aizstājot dārgāku pīķa ģenerāciju un nodrošinot lētākus palīgpakalpojumus, baterijas veicina arī elektroapgādes izmaksu samazināšanos, atzīmē G.Junghāns.

Pastāv šķēršļi

“Šobrīd viens no izaicinājumiem ir atrast tehniski un ekonomiski piemērotu tīkla pieslēguma vietu, un AST jau ir daudz paveicis, lai pieslēguma iespējas palielinātu. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi padarot pieslēgšanos elektrotīklam lētāku un vienkāršāku. Papildus tam ir ieviests arī tā saucamais bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, tīklā pārslodzes gadījumos baterijai piekrītot ierobežot uzlādes vai izlādes jaudu,” stāsta G.Junghāns.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

ASV iznīcinās spēkstacijas Irānā, ja Irāna 48 stundu laikā pilnībā neatvērs stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, sestdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV iznīcinās "dažādas spēkstacijas, vispirms sākot ar lielāko", brīdināja Tramps.

Iespējams, viņš ar to domāja Būšehras kodolspēkstaciju, kas ir Irānas lielākā kodolspēkstacija, vai Damavanas gāzes spēkstaciju netālu no Irānas galvaspilsētas Teherānas.

Ja Tramps īstenos savus draudus un uzbruks Irānas spēkstacijām, Irāna veiks triecienus visai Tuvo Austrumu enerģētikas infrastruktūrai, kas saistīta ar ASV un Izraēlu, brīdināja Irānas vadības pārstāvji.

Irānas ietekmīgais parlamenta spīkers Mohammads Bagers Galibafs svētdien piedraudēja neatgriezeniski iznīcināt svarīgu infrastruktūru visā reģionā, ja ASV un Izraēla uzbruks Irānas infrastruktūrai.

Sākot no 8. februāra Baltijas valstis pakāpeniski tiks atslēgtas no Krievijas kontrolētās elektroenerģijas sistēmas. Enerģētikas neatkarības sasniegšana, atdaloties no padomju laika elektrotīkla, kas tiek kontrolēts Maskavā, ir iemesls svinībām ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā kopumā, tostarp Dānijā.Baltijas valstu neatkarība vienmēr bijusi svarīga Dānijai.

Dānija savulaik atzina Latviju, Lietuvu un Igauniju, kad tās kļuva neatkarīgas valstis pēc Pirmā pasaules kara un nekad nepieņēma to aneksiju Padomju Savienībā 1940. gadā. 1991. gadā Dānija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm, iezīmējot nozīmīgas pārmaiņas ceļā uz to pilnīgu neatkarību. Pēc tam Dānija atbalstīja Baltijas valstu integrāciju Eiropas kopienā un Eiropas Savienībā. Līdz ar to esmu gandarīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija tagad pievienojas arī kontinentālās Eiropas tīklam.

Enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas izgaismoja nepieciešamību pēc stabilas, pašmāju enerģijas. Pievienojoties Eiropas tīklam, tiks stiprināta enerģētiskā drošība un ievērojami samazināsies Krievijas ietekme uz Baltijas valstīm. Turpmāk elektrotīkls darbosies saskaņā ar pārskatāmiem Eiropas noteikumiem, kas dos labumu gan patērētājiem, gan vietējai ekonomikai. Papildu energoapgādes drošībai sinhronizācija stiprinās ES pārvades sistēmu savienojamību un tirgus integrāciju.