Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

«Mazumtirdzniecības un it īpaši tirdzniecības centru sektors pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis saspringtu laika posmu ekonomiskās krīzes ietekmē, kas izraisīja būtiskas izmaiņas patērētāju/pircēju uzvedībā, viņu pirktspējā. Kā atbildes reakcija bija mazumtirgotāju darbības sašaurināšanās, gan Latvijā, Baltijā, gan arī plašākā mērogā, sekoja veikalu slēgšana, attīstības plānu apturēšana. Šo procesu rezultāti atspoguļojās arī tirdzniecības centru darbībā. Lielākajiem tirdzniecības centriem, ar plašāku mērķa auditoriju, izdevās veiksmīgāk saglabāt savai auditorijai pievilcīgu veikalu sortimentu,» runājot par tendencēm Rīgas tirdzniecības centros, biznesa portālam db.lv skaidroja t/c Domina Shopping vadītāja Ilze Brazeviča.

«Savukārt mazākajiem tirdzniecības centriem bija lielāks izaicinājums noturēt pie sevis nomniekus, ja reiz šie nomnieki bija nolēmuši savu veikalu tīklu optimizēt. Tobrīd spēcīgākie tirdzniecības centri ar plašāko preču, pakalpojumu sortimentu varēja izmantot situāciju un apstākļus, lai kļūtu vēl stiprāki. Kamēr mazākajiem, vai ar šaurāku mērķa auditoriju, bija jārūpējas par esošās pozīcijas un klientūras noturēšanu.

Cīnās par pircējiem

Ekonomiskajai situācijai valstī atlabstot, katrs no tirdzniecības centriem, stiprinot savu piedāvājumu, nomnieku klāstu, sniegtās izklaides iespējas, cīnās par savu pircēju. Turklāt šobrīd līdz ar jaunu starptautisko zīmolu ienākšanu Latvijā, konkurence tirdzniecības centru starpā tikai saasinās. Iepretim abiem lielākajiem tirgus spēlētājiem, ikvienam tirdzniecības centram nomnieku klāsts ir jāveido jo īpaši gudri, apzinoties savas atšķirības zīmes/ unikalitāti, priekšrocības un pircēja jeb izraudzītās mērķa auditorijas vēlmes,» stāstīja I. Brazeviča. Ar diviem lielākajiem spēlētājiem viņa, acīmredzot, domā tirdzniecības centru Spice un tirdzniecības parku Alfa.

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu vadības partneri Rīgā populārā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pārvaldībā izvēlējies nekustamo īpašumu kompāniju “Newsec”. Sākot ar 1.februāri “Newsec” eksperti nodrošinās visus ar tirdzniecības centra uzturēšanu, tā nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nomu, grāmatvedību, kā arī marketingu saistītos pakalpojumus.

“Galerija Centrs” pārstāvji norāda, ka šīs izmaiņas iezīmēs arī jaunu posmu tirdzniecības centra attīstības stratēģijā.

"Esam lepni, ka šis 1938.gadā būvētais unikālais īpašums ir mūsu fonda portfelī. Mēs izjūtam lielu atbildību tirdzniecības centru pielāgot Baltijas valstu lielākās galvaspilsētās – Rīgas aktuālajām vajadzībām, taču saglabāt arī tā vēsturisko vērtību. Pēdējo gadu laikā veiktas būtiskas investīcijas ēkas atjaunošanā, lai tajā atvērtu jaunas komercplatības un piedāvātu unikālu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem. Mēs esam gandarīti, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs pārvērtības līdz šim novērtējuši atzinīgi,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotam.

Līdz šim biežāk Covid-19 uzliesmojumi bijuši tieši darba vietās, un, ņemot vērā, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir strauji pieaugusi, Veselības ministrija (VM) aicina valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātos uzņēmumus, ja tas ir iespējams, darbu organizēt attālināti.

Lai darba devējiem būtu skaidras norādes, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir atjaunojis ieteikumus darba devējiem. Šobrīd būtiski ir izvērtēt, kuri darbinieki var strādāt attālināti, un atgriezties pie šīs darba formas, ko daudzi īstenoja pavasarī. Otrs virziens - veicināt kolektīva atbildību - nepieļaut slimu darbinieku atrašanos darba vietā un pēc iespējas mazināt darbinieku savstarpējos klātienes kontaktus, informē ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Lai samazinātu iespējamību Covid-19 izplatībai darba vietās, speciālisti šobrīd aicina atgriezties pie attālinātā darba, piemēram, no mājām. Šī ir forma, ko daudzi izmantoja pavasarī, tāpēc VM mudina atgriezties pie iepriekš izstrādātās kārtības. Turklāt, šo formu vajadzētu izmantot arī dažādu ražošanas uzņēmumu, tirdzniecības un citu līdzīgu vietu administrācijas darbiniekiem.

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Aviopārvadātājs Singapore Airlines modernizēs 19 lidmašīnu Airbus A380 interjerus, investējot 850 miljonus eiro, vēsta ārvalstu mediji.

Ceturtdien, 2.novembrī lidsabiedrība prezentēja jauno interjeru, kurā būs arī divvietīgas gultas, grozāmi krēsli, garderobe u.c. ekstras.

Pirmās piecas pārveidotās lidmašīnas aviopārvadātājs sāks izmantot jau nākamajā mēnesī, bet vēl 14 lidaparātu interjers tiks modernizēts līdz 2020.gadam.

Kopumā jaunajā interjerā būs 471 sēdvieta, kas sadalīta četrās kajītēs; sešas pirmās klases svītas un 78 biznesa klases sēdvietas augšējā klājā, kā arī 44 ekonomiskās klases premium vietas un 343 ekonomiskās klases vietas pirmajā klājā.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Noslēgusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve un tā pieņemta ekspluatācijā, informē RERE grupa.

Būvdarbi objektā ilga divarpus gadus, un skola piedzīvojusi pārmaiņas – ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un rekonstruēts stadions. Izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija, ūdensvads, elektrība –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara. Tāpat sakārtota drenāžas sistēma un veikti vēl citi pasākumi, lai augstais gruntsūdeņu līmenis neradītu applūšanas draudus un nebojātu skolas pamatus.

Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot telpu grupas mācību priekšmetu blokiem, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Pagrabstāvā joprojām būs virtuve, ēdamzāle, garderobe un zēnu mājturības kabinets, bet no jauna izveidots meiteņu mājturības kabinets, kurā būs šujmašīnas un virtuves aprīkojums. Tāpat izbūvēta plaša un moderna bibliotēka, vieta atrasta arī skolas muzejam.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Rīgas Franču licejs jaunajā mācību gadā atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 48, kur pašlaik vēl turpinās vērienīgi rekonstrukcijas darbi, informē Rīgas domē.

Šobrīd ir paveikta apmēram puse no visiem iecerētajiem ēkas atjaunošanas darbiem. Praktiski ir pabeigta visu inženiertīklu izbūve un vēsturisko logu nomaiņa. Turpinās apdares, fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas darbi. Vasaras mēnešos tiks labiekārtota teritorija, izbūvēts lifts un atjaunots ieejas mezgls.

Kopumā tiks atjaunota 5355 kvadrātmetru liela platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās uzstādīs skolai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, sākot no 70. gadiem - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk LU Ķīmijas fakultāte.

Latvijas Nacionālā teātra fasādes krāsojuma atjaunošanas darbi tika uzsākti šī gada pavasarī un to laikā atjaunotas bojātās profilētās detaļas. Savukārt kanāla pusē tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri.

Ar paveikto un vēl darāmo otrdien, 15.augustā iepazinās Rīgas domes pārstāvji.

Ēkai no jauna tika izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Kopumā uz ēkas fasādes šobrīd ir uzstādīti 220 gaismekļi, bet ir plānots to skaitu vēl nedaudz palielināt.

Lai Latvijas Nacionālā teātra ēkai vides pieejamību, šovasar tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri. Piebūve tiek būvēta pilsētas kanāla pusē, lai radītu skatītāju ieeju arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem teātra jaunajā zālē, kā arī, lai nodrošinātu skatītāju evakuāciju no jaunās zāles un nepieciešamās palīgtelpas.

Piebūves pirmajā stāvā atradīsies ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā paredzēta halle, kafejnīca ar skatu uz Pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē.

Mode mainās diezgan strauji, taču uzvalks ir klasisks apģērbs, kurš tik ļoti nepakļaujas tās untumiem, tomēr arī uzvalki pēdējos gados iegūst arvien košākās krāsas

Tā intervijā DB atklāj lietuviešu uzņēmējs Geds Petrausks (Gedas Petrauskas), kuram kopā ar biznesa partneri Arvīdu Paulausku (Arvydas Paulauskas) pieder Nīderlandes apģērbu ražotāja Suitsupply franšīze Baltijā. Vairākus gadus G. Petrausks ir strādājis starptautiskā pārtikas ražošanas milža Mars pārstāvniecībā Lietuvā un Nīderlandē, vēlāk viņš korporatīvo pasauli nomainīja pret savu biznesu un jau gandrīz deviņus gadus tirgo uzvalkus, uzskatot, ka tieši šis apģērba gabals vīrietim ļauj ne vien justies pārliecinātākam par sevi, bet arī maina cilvēku uztveri par tā valkātāju.

Kas šodien ir uzvalks?

Lai pārbaudītu dekoratīvā apgaismojuma atbilstību vizuālajam projektam, trešdien, 15. augustā, pirmo reizi ieslēdza Rīgas Franču liceja atjaunotās vēsturiskās ēkas (Krišjāņa Valdemāra ielā 48) fasādes apgaismojumu.

Šobrīd ir paveikta lielākā daļa no visiem iecerētajiem ēkas atjaunošanas darbiem, kā arī no jauna ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Kopumā uz ēkas fasādes šobrīd ir uzstādīti 115 gaismekļi.

Kopumā ir atjaunota 5355 kvadrātmetru liela vēsturiskās ēkas platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās tiks uzstādīts skolai nepieciešamais aprīkojums un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, 70. gados - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte.

Drēbju salocīšana ir ikdienas uzdevums, ar ko saskaras gandrīz katra ģimene. Lai padarītu šo procesu ērtāku un efektīvāku, iepazīsimies ar pieciem noderīgiem drēbju salocīšanas knifiņiem, kas palīdzēs ietaupīt laiku un mazināt lieka stresa līmeni ģimenes dzīvē.

1. Drēbju sadalīšana kategorijās:

Veltiet laiku tam, lai drēbes būtu kārtīgi saliktas pēc kategorijām, piemēram, krekli, bikses, kleitas utt. Šis padoms ne tikai atvieglos salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs jums viegli atrast vēlamo apģērba gabalu, neizjūtot stresu un laika zudumu.

2. Drēbju salocīšanas piederumi:

Drēbju salocīšanas piederumi, piemēram, salocīšanas dēļi vai galdi, var ievērojami atvieglot šo uzdevumu. Tie palīdz saglabāt vienādu izmēru un formas salocītajām drēbēm, radot ne tikai kārtību skapī, bet arī estētiski pievilcīgu izskatu.

3. Drēbju salocīšana tūlīt pēc izņemšanas no žāvētāja:

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā padarīt drēbju salocīšanu vienkāršāku, ir tas, ka tas jādara tūlīt pēc tam, kad drēbes ir izņemtas no veļas mašīnas vai žāvētāja. Siltuma iedarbībā audums kļūst mīksts un elastīgs, un drēbes ir daudz vieglāk salocīt. Tas ne tikai paātrinās salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs saglabāt drēbēm gludu un tīru izskatu.

Rehabilitācijas centrs Poga pārcēlies uz jaunām, plašākām telpām Sēlpils ielā 2c, Rīgā. Jaunajās telpās un iekārtās ieguldīts vairāk nekā miljons eiro.

Rehabilitācijas centru Poga 2015. gadā dibināja labdarības organizācija Ziedot.lv. Bezpeļņas fonda mērķis ir atbalstīt ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, un palīdzēt valstij rehabilitācijas nozares attīstībā. 2018. gadā 72% no Pogas finansējuma veidoja ziedojumi (gan uzņēmumu, gan privātpersonu), 10% - labdarības fondi, 12% - bērnu vecāku finansējums un 6% - pašvaldības finansējums.

«Rehabilitācija visā pasaulē ir ļoti dārga, un arī citās valstīs sabiedrība nāk palīgā,» norādīja rehabilitācijas centra Poga dibinātāja Rūta Dimanta. Nākotnē ziedojumi lielā mērā tiks novirzīti jaunu tehnoloģiju iegādei, jo, kā norāda R. Dimanta, robotika attīstās ne tikai pārstrādē un transporta jomā, bet straujiem soļiem arī medicīnā. Viņa arī pauž cerību, ka nākotnē bērnu rehabilitāciju finansēs valsts.

Agate Gūtmane un Karīna Gūtmane ir vienas no tām uzņēmējām, kam bērna kopšanas atvaļinājumā radās ideja par savu biznesu.Viņas izveidojušas konditoreju Mazliet elegances, kas spēj piesaistīt klientus arī Rīgā

Šobrīd Karīnas un Agates domas koncentrējas pie ražotnes atvēršanas, kas plānota vasaras beigās. Pagaidām kārumi tiek gatavoti mājas apstākļos un uzņēmējas produkciju realizē mājražotāju statusā. Tas nozīmē, ka tikai 30 procentus saražotā apjoma drīkst realizēt ar starpnieku – veikalu, kafejnīcu – palīdzību, pārējam noiets jāatrod tiešā veidā. Ideja par savas konditorejas izveidi abām jaunajām uzņēmējām, kuru vīri ir brāļi un kuriem arī pieder kopēja kompānija, radās 2017. gadā, esot bērnu kopšanas atvaļinājumā. Karīna pēc profesijas ir pedagoģe, Agate – grāmatvede. Abas bija vienisprātis, ka visu darīs tikai likumīgi un oficiāli. Iegādājās jau pirms septiņiem gadiem nodibinātu firmu, kas nekad nebija veikusi saimniecisko darbību. Tas likās vienkāršāk, jo dokumentu pakete, konts un citas formalitātes jau bija sakārtotas. Cepšanas darbiem piesaistīja Agates tanti, kura iepriekš kūkas un citus saldumus bija gatavojusi tikai mājas apstākļos privātiem svētku gadījumiem. Tā izrādījās laimīgā loze, jo viņa strādā ātri, kvalitatīvi un ar lielu jaudu.

Ķekavas novadā sākta Baložu vidusskolas piebūves un sporta laukuma būvniecība, informē Ķekavas novada pašvaldība.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022. gada februārim.

Kā informē Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvalde, tad būvdarbu ietvaros kā pirmie darbi būs teritorijas iežogošana, būvtāfeles izvietošana, konteinertipa telpu izvietošana noliktavas un strādnieku sadzīves vajadzībām, būvmateriālu nokraušanas laukuma ierīkošana, nepieciešamās teritorijas atmežošana un citi būvlaukuma sagatavošanas darbi, kā arī tiks uzsākti zemes darbi – augsnes virskārtas noņemšana un izlīdzināšana.

Projekta ietvaros Baložu vidusskolas piebūve nodrošinās piemērotu mācību vidi un radīs papildus vietas vēl 280 bērniem. Skolā tiks izbūvēta piebūve divos stāvos ar šādām telpām: 12 mācību klašu telpas, tajā skaitā dabaszinību kabineti (fizika, ķīmija), aktu zāle ar paaugstinājumu, ēdamzāle, metodiskā telpa, sanitārie mezgli un palīgtelpas (siltummezgls, noliktavas inventāra novietnei, garderobe, ģērbtuves, gaiteņi u.c.); skolotāju telpas, ventkamera, palīgtelpas (inventāra novietnei, gaiteņi u.c.), nodrošinot ergonomisku mācību vidi, tiks ieviesti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, tajā skaitā ierīkojot mobilās darba vietas izglītojamajiem darbam ar datoru (piecas mobilās datorklases).

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Londonas prestižajā Čelsijas rajonā izīrēšanai tiek piedāvāts dzīvoklis, par kuru nedēļā jāmaksā «vien» 29,5 tūkstoši eiro nedēļā, raksta Business Insider.

Dzīvokļa platība ir 772 kvadrātmetri, kas ir viens no lielākajiem dzīvokļiem Londonā, un tas aizņem gandrīz visu bijušās slimnīcas stāvu. Ēka tagad pārveidota par ekskluzīvu nekustamā īpašuma objektu.

Dzīvoklī iekļauts baseins un SPA zona, bibliotēka, mediju istaba, kā arī liela garderobe. Griesti inkrustēti ar 24 karātu zeltu. Cenā iekļauta arī pazemes stāvvieta un diennakts apsardze.

8 istabu dzīvoklis sākotnēji bija sadalīts četros atsevišķos objektos, taču īpašnieks galu galā nolēma to izīrēt kā vienu dzīvokli un nojauca vairākas sienas. Dzīvoklis īres tirgū tie piedāvāts jau kopš 1997.gada.

Dzīvokli iespējams aplūkot galerijā augstāk!

Celtniecības darbu aizkavēšanās dēļ atlikta Latvijas Nacionālā teātra piebūves atklāšana, aģentūra LETA uzzināja teātrī.

Lai arī sākotnēji tika paredzēts, ka teātra ēkas piebūves atklāšana notiks šodien, aģentūra LETA noskaidroja, ka saistībā ar būvdarbu aizkavēšanos atklāšana pārcelta uz pagaidām precīzi nenoteiktu datumu. Teātra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Līga Rimšēviča skaidroja, ka, visticamāk, būvdarbi tiks pabeigti oktobra sākumā.

FOTO: Nacionālajam teātrim top jauna piebūve

Teātra ēkas fasādes atjaunošanu un piebūves celtniecības darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA Velve. Kopumā būvdarbi domei izmaksā aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli Rīga, kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts Ceļu pārvalde,» informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp koncertzāles krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

Ceturtdien, 19.oktobrī, durvis saviem skatītājiem atvēra Latvijas Nacionālā teātra ēkas jaunā piebūve. Kopumā ēkas piebūves celtniecības, fasādes atjaunošanas un labiekārtošanas darbu izmaksas ir 1,08 miljoni eiro, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Piebūves fasāde ir analoga jau esošajai teātra piebūvei un tās apdarē izmantoti atbilstoši apdares materiāli un krāsu toņi. Atjaunots arī esošais piebraucamā ceļa un ietves asfaltbetona segums 990 kvadrātmetru platībā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz jaunajam piebūves apjomam un gar ēku izveidotas jaunas autostāvvietas.

Jaunās piebūves platība ir 203 kvadrātmetri, un tās pirmajā stāvā atrodas ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā ir halle, kafejnīca ar skatu uz pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē. Stikla fasādes kopējais laukums 141 kvadrātmetrs, tai skaitā otrā stāva bīdāmā stikla ārsiena.

Loģistikas uzņēmums Greencarrier iekārtojies jaunā, atvērtā tipa birojā, kura dizainā dominē dažādi pelēkie toņi un koka siltā dabīgā faktūra

Darba vietas iekārtotas tā, lai kompānijā strādājošiem netrūktu dienas gaismas, turklāt viņu galdiem ir iespējams regulēt augstumu. Interjerā kompānija centusies paust arī tās vērtības – rūpes par vidi.

SIA Greencarrier Freight Services Latvia (Greencarrier) ikdienas darbs jau dažus mēnešus rit Mūkusalas biroju centrā, bijušās radiorūpnīcas teritorijā. Biroja interjeru projektējusi un darbu uzraudzījusi interjeru dizainere Ilze Bojāre.

Nams ir vairāk nekā 100 gadu vecs un, iekārtojot uzņēmuma biroju, saglabātas un atjaunotas tā nesošās konstrukcijas un ieejas durvis. «Biroja telpu iekārtošanā materiāli, krāsas izvēlētas tā, lai maksimāli izceltu vēsturisko mantojumu – koka silto toni un tā bagātīgo faktūru. Tas pretstatīts mēbeļu un gaismekļu modernajām, lakoniskajām līnijām un dažādām pelēkā niansēm. Labierīcībās un atpūtas telpā izmantoti tie paši materiāli, tā pati tonalitāte un faktūru attiecības,» stāsta I. Bojāre. Pasūtītājs esot vēlējies, lai 100 kvadrātmetru lielais birojs tiktu iekārtots estētisks un maksimāli ērts darbiniekiem. Rekonstruējot telpas, izbūvēti papildus jumta logi, ierīkota ventilācija, veikti siltināšanas darbi, sakārtota elektroinstalācija un izvietoti sildelementi, izbūvētas labierīcības, dušas telpa, garderobe un iekārtota virtuve. «Ergonomiskie krēsli nav iegādāti no jauna. Izmantojām tos, kas bija uzņēmuma iepriekšējā birojā. Nav vajadzības mainīt to, kas vēl labi funkcionē,» teic I. Bojāre. Savukārt jaunie darba galdi, dokumentu skapji un virtuves mēbeles ražotas tepat Latvijā.

Nodibinājums «Kokneses fonds» Likteņdārzā īsteno jaunu ieceri: no 2016. gada ar Saeimas atbalstu tur top daudzfunkcionālā ēka — sabiedriskais centrs. Ēka ir būtisks ieguldījums dārza apmeklētājiem nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Likteņdārza administratīvā direktore Linda Galino stāsta, ka jaunā ēka galvenokārt iecerēta, lai būtu, kur rīkot dažādus pasākumus — kāzas, konferences, kamerkoncertus, kā arī vieta, kur apmeklētāji varētu uzkavēties ilgāk, arī vēsākā laikā. Sabiedriskais centrs dos šādu iespēju, turklāt aktivitātes varēs rīkot visu gadu.

Tajā būs divas konferenču un pasākumu zāles, ko paredzēts arī iznomāt, lūgšanu telpa, kafejnīca, vestibils izstāžu ekspozīcijām, kabinets administrācijai, kā arī sanitārās telpas un garderobe.

Projektu veidoja SIA «Arhis Arhitekti».

Šobrīd jau uzbūvēts ēkas karkass, un var apjaust tā izmērus un plānojumu. Tā simboliski atgādina kalnu un filozofiski turpina dārza ideju no pagātnes uz nākotni. Iecerēts, ka jumts būs labiekārtots un apzaļumots, lai apmeklētāji var uzkāpt līdz pat ēkas augstākajai vietai, kas ir ap sešus metrus augsta. Kopējā būvniecības tāme aprēķināta 1 620 065 eiro.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 14.jūlijā sāk darbu izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas Pieradinātā daba, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Šī izstāde ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota. Ekspozīciju būs iespējams apskatīt līdz 16.oktobrim.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu organizē jau astoto modes izstādi. Jaunā ekspozīcija Pieradinātā daba veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 85 vēl neredzēti tērpi un 500 aksesuāri.

Izstādes ģenerālsponsors ABLV Bank ir zināms mākslas cienītājs un atbalstītājs. Banka atbalsta netikai ikgadējas A.Vasiļjeva modes kolekcijas izstādes, kā arī piedalās vairāku laikmetīgas mākslas izstāžu un kolekciju tapšanas projektos. Par bankas akcionāru un mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa līdzekļiem sadarbībā ar partneriem Borisa un Ināras Teterevu fondu Rīgā tiks celts Laikmetīgas mākslas muzejs.