Eiropas Savienības Tiesa (EST) 11.decembrī plāno skatīt miljardiera Pjotra Avena pieteikumu par viņa turpmākās iekļaušanas Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā nepamatotību, aģentūrai LETA apliecināja Tieslietu ministrijā.
Avena advokāts Ārons Bass aģentūrai LETA pavēstīja, ka miljardieris apstrīdējis 2023. un 2024.gada sankciju lēmumus, kas ir atsevišķa lieta no tās, kuru EST izskatīja šī gada sākumā.
Viņš norāda, ka Avens ir uzvarējis tiesā šī gada sākumā un spriedumā atzīts, ka Avena iekļaušana ES sarakstā 2022.gada februārī un tās turpmākā pārskatīšana bija nepamatota, taču ES ik pēc sešiem mēnešiem veic sava saraksta pārskatīšanu. Tādēļ Avens iesniedza jaunu prasību par viņa vārda saglabāšanas ES sankciju sarakstā nelikumību un nepamatotību.
Pēc viņa teiktā, jaunais tiesas process padara Latvijas iesniegto apelāciju pret pirmo EST spriedumu pilnīgi bezjēdzīgu, jo tā attiecas uz sankcijām, kas faktiski jau zaudēja spēku 2023.gada sākumā.
Jau vēstīts, ka valsts ir pārsūdzējusi Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu. Argumenti ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.
Latvija bija starp dalībvalstīm, kuras aicināja ES Padomi iesniegt apelāciju, tomēr saskaņā ar ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendāciju un vairākuma ES dalībvalstu viedokļiem ES Padome to nedarīja.
Latvija ir vienīgā valsts, kas par spriedumu iesniegusi apelācijas sūdzību. Tomēr apelācijas tiesvedībā kādas puses atbalstam var iestāties arī citas dalībvalstis un ES iestādes, piebilst TM.
Bass norādīja, ka, cik viņam zināms, sankciju lietās tā nekad iepriekš nav noticis, ka apelāciju iesniedz tikai viena valsts.
Advokāts arī uzsvēra, ka "neviens pat ne sekundi nedomā, ka EST Vispārējā tiesa ir pavirša vai iecietīga pret tiem, kam ES ir piemērojusi sankcijas kopš kara sākuma". Faktiski visas kopš 2022.gada februāra iesniegtās sankcijām pakļauto personu sūdzības tikušas noraidītas.
Avena pārstāvjiem esot izdevies pierādīt tiesai, "cik unikāla ir viņa situācija un cik nepamatotas ir ES Padomes apsūdzības", tādēļ tiesas pieņemtais lēmums par sankciju atcelšanu esot "gan juridiski, gan faktiski ārkārtīgi labi argumentēts".
Jautāts, vai tad, ja uzvarēs arī apelācijas instancē, Avens varētu Latvijai prasīt kompensāciju, Bass norādīja, ka "neskaitot viņa advokātu honorāru segšanu, ko viņš pilnīgi noteikti pieprasīs, tas būtu atkarīgs no dažādiem mainīgajiem, bet teorētiski jā".
Likums nosaka, ka zaudētājs sedz tiesvedības izmaksas, tostarp uzvarētāja puses izdevumus, ja vien tiesa nav lēmusi citādi.
"Lielā vairākumā gadījumu tiesa uzliek par pienākumu zaudētājai pusei segt šādas izmaksas, it sevišķi tad, ja zaudētāja puse ir ES iestāde vai dalībvalsts," skaidroja advokāts, uzsverot, ka neredzu iemeslu, kādēļ lai šajā gadījumā būtu citādi.
Arī TM aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka EST apelācijas tiesvedībās nelemj par kompensāciju piedziņu, bet var izlemt par tiesāšanās izdevumu piedziņu, kas ir atkarīga no tiesvedības rezultāta.
Avena advokāts nenosauca precīzu izdevumu summu, jo tiesvedība vēl turpinās, bet tā varot sasniegt pat divus miljonus eiro.
Bass ir viens no advokātiem, kas parakstījis atklāto vēstuli ES amatpersonām, aicinot ievērot tiesiskumu sankciju procesos. Pēc viņa teikā, ES Padome neievēro tiesiskumu sankciju pārskatīšanā un bieži vien ignorē tiesu lēmumus, kas tās atzīst par nelikumīgām.
"Mēs vēlamies ar šo vēstuli uzsvērt, ka ES Padome paplašina savas pilnvaras, mainot sankciju noteikumus pēc tam, kad tiesas ir atcēlušas sākotnējos sankciju lēmumus, un turpina sankcionēt cilvēkus uz vājiem vai nemainītiem pierādījumiem," skaidroja advokāts.
Pēc viņa teiktā, šāda rīcība noved pie tā, ka sankcijas tiek piemērotas pastāvīgi, neņemot vērā tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un tas ir pretrunā ar tiesiskuma principiem.
