Finanšu tirgu lielākie izaicinājumi šā gada 2. ceturksnī būs politisko un sociālo risku palielināšanās, jaunajā ceturkšņa apskatā par globālajiem tirgiem norāda Saxo Bank.
Politiskā neskaidrība un pieaugošais negatīvais noskaņojums pret politisko eliti, kas novērojams gan saistībā ar vēlēšanām ASV, gan tuvojoties referendumam par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit), ir divi lielākie riski, kas apdraud finanšu tirgus 2016. gada 2. ceturksnī. To nozīmīgumu pastiprina arī līdzīgu spēku apvienošanās, kas vērojama visā pasaulē un kas raida signālus gan par elites, gan par status quo fundamentālu nepieņemšanu. Jaunākajā ceturkšņa apskatā Saxo Bank stratēģi sniedz viedokli par to, kā šo situāciju var izmantot savā labā dažādās aktīvu klasēs.
Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jakobsens uzsver: «Kopš finanšu krīzes sākuma pagājuši astoņi gadi, nodarbināto atalgojuma apmērs ir viszemākais vēsturē IKP kontekstā, taču uzņēmumu pirmsnodokļu peļņas rādītāji sasnieguši savu visaugstāko līmeni attiecībā pret IKP. Kapitālieguldījumu apjoms un darba ražīguma līmenis sasniedzis vēsturiski viszemāko punktu. Šī bēdīgā trīsvienība izskaidro galēji kreisi un labēji noskaņoto politisko spēku rašanos, jo tie parāda vislielāko attālumu, kāds ir iespējams politiskajām elitēm. Šķiet, vēlētāji uzskata, ka haoss ir labāk nekā pašreizējās kārtības vēršanās plašumā. Mēs šo jauno konceptuālo sistēmu dēvējam par sabiedriskā līguma laušanu.»
Gada otrajā ceturksnī sagaidāms, ka mūsu ideju par lauzto sabiedrisko līgumu visvairāk izjutīs britu sterliņu mārciņa, ņemot vērā Brexit risku. Tieši attiecībā uz valūtām un mārciņas kursa svārstīgumu tam varētu būt nozīmīgas un komplicētas. Tāpat rādās, ka otrā ceturkšņa laikā tirgus sāks apsvērt iespēju, ka Donalds Tramps varētu kļūt par prezidentu, kā arī izvērtēt, ko tas nozīmētu ASV ekonomikai un konkrētāk – dolāram. Pastāv liels risks, ka, tuvojoties vēlēšanu laikam, ASV dolāra vērtība kritīsies, ja aptauju rezultāti uzrādīs augstu varbūtību, ka republikāņu kandidāts uzvarēs, ņemot vērā, ka Tramps tiek uztverts kā melnais zirdziņš.
Arvien pieaugošais spiediens uz Eiropu, lai tā risinātu savas nenovēršamās problēmas, varētu viegli pārtapt kārtējā ietekmē uz obligācijām, savukārt bažas par Lielbritānijas izstāšanos no ES, kā arī kustības, kas vēršas pret stingrās ekonomiskās politikas mazināšanu Eiropas perifērijā, var radīt trauksmi tirgū. Mūsu prognozes par 2. ceturkšņa finanšu rādītājiem ir piesardzīgas, ņemot vērā ļoti zemo ienesīguma līmeni, regulējuma pastiprināšanu (tostarp arī tāda, kas pašlaik vēl nav zināms), zemstandarta kredītu skaita palielināšanos un galvenokārt – biznesa modeļus, kuri nav balstīti tehnoloģijās.
Pēc pēdējo pāris gadu lielajiem pārdošanas apjomiem izejvielu cenas beidzot ir uzrādījušas stabilizācijas pazīmes, priekšplānā izvirzoties zelta un naftas cenām. Pirmajā ceturksnī zelta pirkšanas darījumi notika teju nepārtraukti, riska fondiem sasniedzot savas lielākās neto garās pozīcijas no rekordzemajām īsajām pozīcijām 13 mēnešu laikā – stabils impulss, kas ļaus zelta cenai sasniegt 1310 dolārus par vienu mārciņu robežu, taču ne pārsniegt to. Pirmā ceturkšņa beigās noskaņojums bija uzlabojies arī salīdzinājumā ar melnajām dienām janvāra vidū, kad Brenta jēlnaftas cena bija nokritusi līdz savam zemākajam punktam 12 gadu laikā. Mūsuprāt, nākamajā ceturksnī cenu intervāls salīdzinājumā ar 1. ceturksni nemainīsies, saglabājoties $ 35–40 līmenī par vienu barelu, savukārt, cenu samazināšanās vairs nav gaidāma.
Makroekonomikas rādītāju ziņā šajā ceturksnī paredzami riski, kas saistīti ar vairākiem ietekmīgiem notikumiem, tostarp Federālās Brīvā Tirgus komitejas sanāksmi 15. jūnijā, Brexit referendumu 23. jūnijā un jaunām vispārējām vēlēšanām Spānijā. Itālijā, šīs valsts finanšu nozarei atgūstoties, sagaidāms krass ieņēmumu pieaugums, ienākumi no dividendēm varētu sasniegt ap 3,5 procentiem. Otrā svaru kausā ir Lielbritānijas akciju vērtība, kas joprojām ir pārāk augsta un ko noteikusi mājokļu sektora aktivitāšu krišanās.
