Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

Baltkrievijas piena pārstrādātāji vēlas iepirkt pienu Latvijā un Lietuvā, piedāvājot maksāt par 20-30% vairāk nekā vietējie pienrūpnieki.

Baltkrievi gatavi maksāt 34,8 eiro centus jeb aptuveni 24 santīmus kilogramā, kas ir viena no augstākajām iepirkuma cenām Eiropā, vēsta Veršlo Žinios, atsaucoties uz Lietuvas lauksaimniecības kooperatīva Pieno gele vadītāju Andreju Stanciku.

Lauksaimnieki Lietuvā gan nevarot izlemt, vai pārdot viņiem savu produkciju, jo baltkrievi atteikušies par pienu veikt priekšapmaksu. Lietuvas lauksaimniecības kompānijas Agrokoncernas prezidents Ramūns Karbauskis norādījis, ka pašlaik vienīgais šķērslis tirdzniecībā ar Baltkrieviju ir maksājumi.

Ja baltkrievi garantēs, ka maksājumu problēmu nebūs, viņu piedāvājums būs interesants, teicis Karbauskis. Baltkrievijā izveidojies piena deficīts, jo vietējiem ražotājiem izdevies atrast labus noieta tirgus Krievijā. Baltkrievijas pienrūpnieki paziņojuši, ka vēlas ieiet Eiropas Savienības valstu tirgos, tāpēc viņiem esot nepieciešams labas kvalitātes piens.

Janvāra sākumā tika paziņots, ka Baltkrievijā tiks ierobežota pieeja ārzemju tīmekļa vietnēm, taču janvāra vidū publicētajā aģentūras Gemius pētījumā atklājās, ka šis aizliegums lielāko daļu baltkrievu neskars – vairums Baltkrievijas interneta apmeklētāju nav ieinteresēti neatkarīgo informatīvo portālu un varai oponējošo mājas lapu satura lasīšanā, vēsta belarusdigest.com.

Tādējādi izrādās, ka, neņemot vērā demokārtijas ierobežošanu, Baltkrievijas iedzīvotājus arī līdz šim nav interesējusi politika un mājas lapas ar pret vadošo varu vērstu saturu.

Jau vēstīts, ka likums, kas Baltkrievijā stājās spēkā janvāra sākumā nosaka, ka ikvienam, kas pārdod preces vai pakalpojumus Baltkrievijas iedzīvotājiem, jāizmanto domēns .by, savukārt interneta kafejnīcām jāziņo par lietotājiem, kas apmeklēs ārvalstīs reģistrētas vietnes. Par likuma pārkāpumu paredzēts naudas sods līdz vienam miljonam Baltkrievijas rubļu (120 ASV dolāru).

Gemius pētījums liecina, ka Baltkrievijas interneta lietotāji novembrī, vēl pirms interneta brīvību ierobežojošā likuma stāšanās spēkā, visvairāk apmeklējuši dažādus interneta veikalus, e-pasta pakalpojumu sniedzēju, sociālo tīklu un mūzikas portālu, un tikai viena vietne varētu saturēt politiska rakstura lasāmvielu – blogošanas vietne livejournal_by.

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Gluži kā cerību stars turpmākajai Ventspils ostas spējai pelnīt ir pēdējā laika paziņojumi, ka tā varētu tikt izmantota Venecuēlas naftas tranzītam uz Baltkrieviju. Īpaši jāuzsver, ka tādējādi baltkrievi varētu «atdzīvināt» jau vairākus gadus tukšo naftas cauruļvadu. Ziņu par kādu lielu progresu vismaz pagaidām nav. Kaut arī gribētos.

Ir skaidrs, ka šīs naftas tranzītam kāda osta baltkrieviem ir nepieciešama, taču šeit sākas kāda problēma. Proti, Ventspils nav gluži vienīgā osta, caur kuru ir iespējams veikt attiecīgos naftas pārvadājumus. Vēl ir Tallinas osta Igaunijā, Odesas osta Ukrainā, kā arī mūsu galvenais konkurents - Klaipēdas osta Lietuvā. Jo interesantāks šajā situācijā ir fakts, ka caur minētajām trīs ostām Venecuēlas naftas tranzīts jau notiek, kamēr par Ventspili vēl tikai tiek gudri spriests. Iemeslus tam var atrast ne vienu vien.

Pirmkārt, Ukraina, Lietuva un Igaunija ir spējusi piedāvāt baltkrieviem gana nozīmīgas dzelzceļa un ostu atlaides, kamēr Latvija šajā jomā vismaz pagaidām klusē. Protams, cīņa par Venecuēlas naftas tonnām nedrīkst pārvērsties par izsoli ar lejup­ejošu soli, ko droši vien vēlētos baltkrievi. Tajā pašā laikā diez vai par elastīgu var uzskatīt biznesa pieeju, kad viens tarifu plāns ir teju vai akmenī iecirsts, un potenciālajam klientam atliek vien izdomāt - var vai nevar viņš atļauties tās maksāt. Turklāt diez vai lietuvieši, igauņi un ukraiņi pārkrauj šīs kravas vien sava prieka pēc - acīmredzot tarifu atlaižu politika, kā arī efektīva privāto stividorkompāniju politika dod arī ekonomisku labumu.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Ķīniešu finansēto dzelzceļa elektrifikāciju Lietuvas virzienā grib pabeigt 2017. gadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamagad, pieliekot punktu 2015.gada rudenī iesāktajai elektrifikācijai Baltkrievijas dzelzceļa (BDz) posmā Maladzječna‒Gudogaja‒valsts robeža Lietuvas virzienā, būs elektrificēts 21% valsts dzelzceļa līniju, vēsta kaimiņvalsts mediji. Gan baltkrievi, gan naudas aizdevēji ķīnieši elektrifikācijas projektus uzlūko kā Baltkrievijas tranzīta koridora konkurētspējas palielinātāju un būtisku ieguldījumu Zīda ceļa attīstībā.

Kravu pārvadājumu pašizmaksa elektrificētajās līnijās salīdzinājumā ar tām, kur tiek izmantotas dīzeļlokomotīves, ir teju par 20% zemāka, norādījis BDz vadītājs Vladimirs Morozovs. Saskaņā ar speciālistu aplēsēm par 19% varēs pieaugt kravas vilcienu svars un par 24% ‒ kravas un pasažieru vilcienu kustības ātrums.

Pagājušajā nedēļā Kirovs Lipmans reģistrējis komercķīlu 15,7 miljonu latu apmērā, liecina Komercķīlu reģistra informācija. Kā parādnieks savukārt norādīts AB.LV Private Equity Fund 2010, savukārt ķīlas ņēmējs ir Aizkraukles banka.

«Bizness nevar bez kredītiem vai ķīlām strādāt un man nebūtu jāattaisnojas, kāpēc es šo ķīlu esmu ņēmis. Nesaprotu tādus cilvēkus, kas baidās ņemt kredītu vai ķīlu, jo tas ir saistīts ar biznesa attīstību. Es pats nekad neesmu baidījies tos ņemt un man šajā ziņā ir liela pieredze. Es droši saku, ka man šajā ziņa nav problēmas un droši varu arī teikt, ka esmu viens no labākajiem banku klientiem. Varēsim redzēt, ka pēc dažiem mēnešiem šī ķīla jau vairs nebūs,» tā pats Kirovs Lipmans.

DB jau rakstīja, ka kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam vasarā no koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma.

Baltkrievu uzņēmēji ir gatavi paplašināt sadarbību ar Latviju, apsverot iespēju palielināt arī naftas produktu un minerālmēslu tranzītu caur Rīgas brīvostu, vēsta Latvijas Avīze.

Par to vizītē Minskā nule esot runājuši Rīgas vicemērs Andris Ameriks un naftas un ķīmijas koncerna Belneftehim vadība.

Laikraksts atgādina, ka Rīgas pašvaldības un Latvijas uzņēmēju delegācija Baltkrievijā uzturas jau kopš nedēļas vidus. Pirmās dienas svarīgākā tikšanās bijusi vizīte koncernā Belneftehim. «Nevar teikt, ka pēc šīs tikšanās jau būtu kāds galarezultāts, jo mēs vairāk iepazinām viens otra piedāvājumus,» telefonsarunā skaidrojis A. Ameriks.

«Baltkrievi domā par iespēju paplašināt naftas produktu tranzītu caur Rīgas brīvostu, galveno uzsvaru liekot uz mazutu. Pērn tie bija 1,3 miljoni tonnu. Rīgas brīvostu interesētu arī minerālmēslu apjomu palielināšana. Taču baltkrievi pašlaik rēķina tarifus un iespējamās izmaksas, kas veidosies, saņemot naftu no diviem atšķirīgiem virzieniem – no Melnās jūras vai no ziemeļu puses. Ja izdotos vienoties par jau esošo cauruļvadu, tad viņi sadarbosies tikai ar Latviju. Ja tomēr būs nepieciešams dzelzceļš, tad jau sadarbība plānota arī ar Klaipēdu,» stāstījis Rīgas vicemērs.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam, par Lietuvas koncerna Sanitas piederošo Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma samaksāja 45,5 milj. litu jeb 9,3 milj. Ls.

Tā liecina Sanitas pirmā pusgada finanšu pārskats, kas ir iesniegts Nasdaqomxbaltic.

DB jau rakstīja, ka Liplats 2000 no koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma. Tiesa, līdz šim abas puses neatklāja darījuma summu.

Zināms, ka 2005. gada pavasarī par slovāku rūpnīcas akcijām lietuvieši samaksāja 12,7 milj. eiro jeb 43,85 milj. litu (pēc šā brīža kursa 8,9 milj. Ls).

Gan Liplats 2000 īpašumā nonākusī HBM Pharma (iepriekšējais nosaukums Hoechst—Biotika), gan Sanitas ražotnes Lietuvā un Polijā ražo preparātu Mildronāts pēc Latvijas farmācijas koncerna Grindeks pasūtījuma.

Kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder pazīstamajam latviešu uzņēmējam Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam, no Lietuvas koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma.

Ražotne Martinas pilsētā, kas šobrīd tiek noslogota tikai par 50%, gadā var saražot 60 milj. ampulu un 450 milj. tablešu, vēsta laikraksts Bizness&Baltija. Uzņēmuma tirdzniecības, mārketinga un medikamentu reģistrācijas departamenti Slovākijā un Čehijā arī turpmāk piederēs lietuviešu koncernam Sanitas.

Darījuma summu ne K. Lipmans, ne arī lietuvieši neatklāj. Zināms, ka 2005. gada pavasarī par slovāku rūpnīcas akcijām lietuvieši samaksāja 12,7 milj. eiro (43,85 milj. litu). Pērn HBM Pharma ienākumi veidoja 14,2 milj. eiro, kas ir par 3,4% mazāk nekā 2008. gadā.

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Franšīzes pirmsākumi meklējami jau viduslaikos, bet pirmo franšīzes sistēmu tādu, kā to saprotam mūsdienu izpratnē, radīja šujmašīnu ražotājs Singer. Franšīzes partneru tīkls bija lielisks risinājums, kad no lietotājiem dažādos reģionos tika saņemti pieprasījumi par šujmašīnu labošanu, bet uzņēmumam trūka līdzekļu tālākai attīstībai. Singer saviem partneriem piešķīra ekskluzīvas tiesības izplatīt produktus, nodrošināt klientu apmācības, kā arī veikt produktu remontu un apkopi.

Mūsdienās franšīzes biznesa attīstības metode ir attīstījusies daudz plašākā mērogā, proti, to izmanto uzņēmumi vairāk nekā 70 dažādās nozarēs, un aptuveni pusi no visa mazumtirdzniecības apgrozījuma ASV nodrošina tieši franšīzes uzņēmumi. Daudzi cilvēki, ikdienā iepērkoties tirdzniecības centros, labojot automašīnas dīleru servisos, ēdot kafejnīcās un restorānos vai paliekot viesnīcās, pat neapzinās, ka liela daļa no šiem uzņēmumiem ir franšīzes.

Franšīzes biznesa priekšrocības un riski

Neatkarība un iespēja realizēt savas idejas ir galvenie iemesli, kādēļ tiek uzsākta uzņēmējdarbība. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par personīgā biznesa izveidi, paveras izvēles iespējas – dibināt uzņēmumu, attīstot savu biznesa ideju, vai izvēlēties kādu no tūkstošiem uzņēmumu un atvērt franšīzi. Daļa jauno uzņēmēju, pamatojoties uz ieguvumiem, dod priekšroku tieši uzņēmējdarbībai ar franšīzi.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

Baltkrievijas elektrotransporta ražotājs Belkommunmasch neatmet cerības piegādāt jaunus tramvajus Rīgai un Daugavpilij, ziņo Dienas Bizness.

«Uzņēmuma izstrādājumus piegādājam ne tikai NVS pilsētām, bet arī Latīņamerikas un plānojam piegādāt arī Rietumeiropas valstīm, tāpēc startēsim tramvaju piegādes konkursos Daugavpilij un Liepājai,» stāsta Belkommunmasch galvenais inženieris Georgijs Nazarovs. Uzņēmums gaida attiecīgo tenderu izsludināšanu un tad arī iesniegs savus priekšlikumus. 2009. gadā Belkommunmasch ir izstrādājis zemas iekāpšanas platformas tramvaja modeli, un šobrīd divi tādi kursē Minskā. Jaunākās paaudzes tramvaju ražošanā izmantotas daudzu Rietumeiropas kompāniju komplektējošas detaļas.

«Neesam atmetuši domu piedāvāt šos tramvajus arī Rīgai – gan tieši, gan arī to ražošanai – montāžai kopuzņēmumā ar Rīgas Vagonbūves rūpnīcu, arī citādās sadarbības formās, piemēram, izmantojot Latvijas ražotāju izstrādājumus, piemēram, RVR saražotos ratiņus,» norāda G. Nazarovs. Viņš atzīst, ka saruna ar Rīgas pilsētas vadītājiem, kā arī tramvaju ekspluatācijas speciālistiem ir notikusi pērn novembrī, taču joprojām skaidrības neesot. Rīgas vadība sarunās pauda ieinteresētību par šāda tramvaja iegādi, kas gan var notikt tikai konkursa kārtībā.