Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA "Eco Baltia vide" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "DAUGAVPILS SPECIALIZĒTAIS AUTOTRANSPORTA UZŅĒMUMS" (AS DSATU), informē KP.

Uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" veic dažādu atkritumu savākšanu un izvešanu vairākās vietās Latvijā, kā arī atkritumu šķirošanu, uzglabāšanu, izvešanu, reģenerāciju, atkritumu tirdzniecību, tostarp īstenojot atkritumu tirdzniecību un starpniecību atkritumu apsaimniekošanā visā Latvijas teritorijā. SIA "Eco Baltia vide" un tās saistītie uzņēmumi veic arī videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu. Kā arī papildus SIA "Eco Baltia vide" veic dažādus sezonāla rakstura darbus, piemēram, ceļu un ielu tīrīšanu un uzturēšana visās sezonās. Tāpat SIA "Eco Baltia vide" veic grants ceļu greiderēšanu un atputekļošanu, grants ceļu seguma deformāciju nolīdzināšanu un ceļa segumu atjaunošanas darbus, u.c. pakalpojumus.

Ir labi prātot, cik liela daļa atkritumu varētu kļūt par resursiem, tomēr vēl labāk būtu, ja lietas vispār nekļūtu par atkritumiem.

Piemēram, elektroiekārtu remonts ir lieliska izvēle, lai sasniegtu gan vides ilgtspējas mērķus, gan krietni ietaupītu. “Eco Baltia vide” remontdarbnīcā “Lab!”* kā atkritumi ir nonākušas pat vairākus tūkstošus eiro vērtas iekārtas, kuru remonts izmaksā vien 5 eiro, tāpēc jāsecina, ka Latvijā laikam netrūkst ļoti bagātu cilvēku.

Joprojām cīņa ar krājējiem un vienaldzīgajiem

Ideālā pasaulē būtu pareizi visas savu laiku nokalpojušās elektroiekārtas šķirot un nodot pārstrādei, lai dotu tām otro dzīvi kā remontētām iekārtām, rezerves daļām vai vienkārši derīgiem materiāliem. Visi elektroniskie atkritumi ir kaitīgi, nonākot vidē, bet var kļūt ļoti vērtīgi, ja tiek atgūti. It īpaši tas sakāms par jaunāko tehniku – jo “viedāka” tā ir, jo vairāk tajā cēlmetālu un reto metālu, ko satur mikročipi. Zelts, sudrabs, varš ir neatjaunojami dabas resursi, kuru ieguve prasa lielu enerģijas patēriņu. Viena viedtālruņa ražošanai nepieciešami ap 40 gramu vērtīgo metālu, un skaidrs, ka ilgtspējīgāk, lētāk un visādā citādā ziņā prātīgāk būtu tos atgūt no lietotām ierīcēm, nevis aprakt atkritumu poligonā.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmums "Eco Baltia Vide" turpina paplašināt savu darbību un ienāk otrreizējās elektronikas tirgū, atverot specializēto veikalu "Lab!veikals", informē uzņēmums.

Veikals klientiem piedāvā iegādāties lietotas, salabotas elektroierīces, kas ir par 30-50% lētākas nekā jaunas preces.

"Lab!veikals" ir turpinājums "Eco Baltia Vide" aizsāktajai iniciatīvai, kuru īstenojot pērn uzņēmums Eiropas Savienības LIFE projekta ietvaros izveidoja elektropreču labošanas darbnīcu "Lab!". Uzņēmuma izveidotā darbnīca un veikals kalpo kā instruments, kas palīdz nolietotās iekārtas atgriezt apritē, tādējādi mazinot elektropreču atkritumu apjomu un CO₂ emisijas.

Veikalā ir pieejamas dažādas remontētas un modernizētas elektroierīces, sākot no klēpjdatoriem un mobilajiem telefoniem līdz sadzīves tehnikai, kam veikti gan tehniskie uzlabojumi, gan vizuālā stāvokļa atjaunošana. Papildus elektroierīcēm "Lab!veikals" piedāvā preces no otrreizējiem materiāliem, tostarp apģērbu, interjera priekšmetus un rotaslietas, kas radītas vietējo amatnieku rokām.

Invalda INVL grupa šodien paziņoja par otrās paaudzes privātā kapitāla fonda INVL Private Equity Fund II pirmā ieguldītāju piesaistes posma veiksmīgu pabeigšanu, kuras laikā tā piesaistīja 305 miljonus eiro un pārsniedza fonda mērķi 250 miljonu eiro apmērā.

Latvijā tā priekštecis INVL Baltic Sea Growth Fund līdz šim ir ieguldījis Baltijas valstīs lielākajā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumā Eco Baltia, kā arī skaistumkopšanas un kosmētikas ražotājā un zīmola īpašniekā BIO2You.

INVL Private Equity Fund II ir saņēmis ievērojamus ieguldījumus gan no esošajiem, gan jaunajiem ieguldītājiem. Viņu vidū ir vairāki veiksmīgākie uzņēmēji no Baltijas valstīm, ģimenes biroji un institucionālie ieguldītāji, piemēram, Eiropas Investīciju fonds, Luminor fondu pārvaldes sabiedrības pārvaldītie pensiju fondi, SB Asset Management un Latvijā darbojošais IPAS INVL Asset Management, kā arī dzīvības apdrošināšanas sabiedrība SB Draudimas UAB. Līdzekļu piesaiste turpināsies, lai sasniegtu maksimālo summu 400 miljonu eiro apmērā (angl.hard cap).

Statistiski Latvijā šķiro gandrīz visus būvniecības atkritumus, bet realitātē tiek šķirots un atkārtoti izmantots tikai mazs to apjoms, 4.martā atzina diskusijas "Būvniecības atkritumi Latvijā: spožā statistika un skaudrā realitāte" dalībnieki.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atzina, ka gandrīz visi būvniecības atkritumi ir atgūstami otrreizējai izmantošanai un nekas nav apglabājams.

Aizbalts uzsvēra, ka būvatkritumu pārstrādei potenciāls ir liels, atkritumu pārstrādes uzņēmumi gaida materiālu, tiem ir jaudas pārstrādei un atkritumus var atgriezt atpakaļ apritē.

Vienlaikus Aizbalts norādīja, ka pārstrādāto materiālu sertificēšana izmantošanai kā galamateriāliem ir ļoti ilgs un sarežģīts process.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs piekrita, ka pastāv problēmas ar būvgružiem - būvlaukumos konteineros tiek samests viss, kas pagadās, un neviens nezina, kur tas tiek aizvests. Ļoti daudz būvgružu bez jebkādiem dokumentiem tiek aprakti zemē, teica Kupčs.

Galvaspilsētas tiltu ikdienas uzturēšanu piecus gadus par 45,9 miljoniem eiro turpinās "Rīgas tilti", liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

"Rīgas tilti" uzvarējuši iepirkumā par tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanu Rīgā no 2024.gada līdz 2029.gadam, kas iepriekš tika pārtraukts.

Kā ziņots, iepriekš konkursa daļā par tiltu uzturēšanu piedāvājumu iesniedza divi pretendenti, bet abi neatbilda nolikuma prasībām. Pēc atkārtota konkursa izsludināšanas trīs mēnešus vēlāk abi pretendenti iesniedza jaunus piedāvājumus, bet šoreiz lētākā piedāvājuma summa jau bija par aptuveni 43% lielāka nekā iepriekšējā, turpretim otra pretendenta piedāvājums bija pieaudzis par 14%.

Arī toreiz konkurss tika noslēgts bez rezultāta un tika panākta pagaidu vienošanās, ka tiltu ikdienas uzturēšanu tupinās veikt SIA "Rīgas tilti". Līgums bija spēkā no pagājušā gada 1.oktobra līdz brīdim, kamēr atkārtotā iepirkumā tiks atrasts uzturētājs visam piecu gadu periodam.

Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas. Mājsaimniecības atkritumus šķiro 79 % iedzīvotāju, un tas ir labi, jo tas ir daudz.

Ne tik labi – pēdējos gados šis rādītājs nav mainījies, un tas nozīmē, ka faktiski esam sasnieguši griestus un turpmāka šķirošanas izaugsme var izrādīties izaicinoša. Priecē galvenā motivācija šķirot – rūpes par vidi, uz ko norāda divas trešdaļas aptaujāto. Tas ļauj cerēt, ka, vēl vairāk attīstoties infrastruktūrai un jau kopš bērnības veidojoties izpratnei par šķirošanu, varbūt panāksim, ka nākotnē atkritumus šķiros ja ne gluži visi, tad vismaz visi tie, kuri šobrīd sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Vairāk konteineru – vairāk šķirotāju

Mēdz teikt, ka dabūt 20 % šķirotāju ir vienkārši, bet 80 % jau ir maksimums. Ar katru procentpunktu pieaugums ir lēnāks. 79 % ir gandrīz griesti, it sevišķi bezmaksas šķirošanas sistēmā, kas ir iespēja samazināt izmaksas par nešķirotajiem atkritumiem. Kā zināms, nauda ir spēcīgs motivators. Un tomēr pat taras depozīta sistēmai, maksājot taustāmu naudu par katru nodoto pudeli, izdodas nodrošināt tikai 91–92 % atdevi. Tā notiek daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Arī tad, ja šķirošanas konteinerus uzstādītu ik pa 100 metriem, vienmēr atradīsies kāds, kurš pat par naudu būs pārāk slinks, lai atnestu savu dzēriena pudeli atpakaļ no meža.Tomēr nešķirotāju, kuri kā galveno šķērsli min konteineru nepieejamību, kļūst arvien mazāk, un tā ir laba zīme. Viņu skaits pēdējo četru gadu laikā ir sarucis par 16 procentpunktiem, kas liecina par divām pozitīvām tendencēm: infrastruktūra ir attīstījusies, un šis arguments cilvēkiem nav bijis tikai aizbildinājums. Tātad var cerēt, ka arī tie 60 % nešķirotāju, kuri apgalvo, ka šķirotu, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami atkritumu šķirošanas konteineri, ar laiku patiešām to darīs.