Latvijas sabiedrībā šobrīd īpaši aktuāls ir jautājums par ikdienas produktu cenu pieejamību. Valdības un tirgotāju rosinātie “zemo cenu grozi” atspoguļo centienus sniegt atbalstu iedzīvotājiem laikā, kad dzīves dārdzība joprojām ir viena no lielākajām mājsaimniecību rūpēm.
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY Baltijas mēroga pētījums* liecina, ka šī iniciatīva ir ciešā saskaņā ar iedzīvotāju noskaņojumu – cenu faktors joprojām ir noteicošais pirkumu kritērijs, īpaši pārtikas un ikdienas preču iegādē.
Pētījuma dati parāda, ka aptuveni 80 % Latvijas iedzīvotāju, izvēloties svaigus produktus, galveno uzmanību pievērš tieši cenai, savukārt 68 % kā nākamo būtiskāko kritēriju izceļ kvalitāti. Vienlaikus gandrīz puse (49 %) vērtē arī produkta veselīgumu, kas nozīmē, ka sabiedrība tomēr meklē līdzsvaru starp cenu un pievienoto vērtību. Pārtikas produktu izcelsmes valsts un vietējā ražošana seko tālākajā izvēles hierarhijā – tos kā būtiskus faktorus minējuši attiecīgi 18 % un 15 % aptaujāto, kas ir ievērojami mazāk nekā cenu, kvalitātes un veselīguma aspekti.
Līdzīga aina vērojama arī nepārtikas preču segmentā. Iegādājoties apģērbus, apavus vai aksesuārus, lielākā daļa iedzīvotāju vispirms raugās uz cenu (79 %) un kvalitāti (67 %). Taču atšķirībā no pārtikas, šeit trešajā vietā pēc nozīmīguma ierindojas zīmols (26 %), kas īpaši svarīgs ir ne tikai modes, bet arī tehnoloģiju (37 %) un mājas un sadzīves preču (21 %) pircējiem. Tas apliecina, ka patērētāju lēmumi ir daudzslāņaini – kamēr cena un kvalitāte dominē, dažādās preču kategorijās nozīmīgu lomu iegūst arī citas vērtības, piemēram, zīmola atpazīstamība, uzticamība un ilgtspējīga darbība.
Patērētāju izvēles labi atspoguļo ekonomisko realitāti – tēriņu budžets ir galvenais kritērijs, īpaši ikdienas preču iegādē, taču nevar ignorēt arī kvalitātes un vērtības nozīmi. Redzam, ka cilvēki vēlas ne tikai izdevīgākos produktus, bet arī tādus, kas atbilst viņu dzīvesveidam. Tas nozīmē, ka tirgotājiem un ražotājiem jāspēj piedāvāt gan pieejamu cenu risinājumus, gan produktus ar pievienoto vērtību. Patērētāju aptaujas ir noderīgs instruments, to rezultāti ir jāinterpretē, ņemot vērā iespaidus, kas veido patērētāju uzvedību pirkuma brīdī. Izmantojot reālos pirkumu paradumu datos uzņēmumi var uztvert patērētāju patieso noskaņojumu visā tā niansētajā, reizēm pretrunīgajā realitātē.
Līdzīgas tendences vērojamas arī kaimiņvalstīs – gan Lietuvā, gan Igaunijā pircēji primāri vērtē preces cenu un kvalitāti. Tas nozīmē, ka Baltijas patērētājus kopumā vieno pragmatiska pieeja ikdienas pirkumiem: vispirms iekļauties tēriņu budžetā, bet vienlaikus sagaidīt arī drošumu un uzticamību. Atšķirības starp valstīm un paaudzēm izpaužas niansēs, tomēr kopīgā iezīme ir skaidra – patērētāji arī turpmāk meklēs līdzsvaru starp cenu un vērtību, un šī līdzsvara nozīme nākotnē kļūs vēl izteiktāka.
* Pētījums ir daļa no EY starptautiskā Future Consumer Index pētījuma. Tas veikts visās Baltijas valstīs sadarbībā ar sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu Norstat, aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotāju katrā valstī vecumā no 15 līdz 93 gadiem
