«Pēc triju gadu ilgas mocīšanās Papes dabas parks jāatzīst par neveiksmīgu vietu sumbru populācijas atjaunošanai – dzīvnieki ik rudeni slīkst pārplūdušajās pļavās, atbildīgās institūcijas nespēj vienoties par kopīgu saimniekošanu, bet vietējie iedzīvotāji ir nomocījušies, diendienā biedējot prom no saviem sējumiem ziņkārīgos milzeņus,» vēsta laikraksts Neatkarīgā.
Šobrīd Papes pļavās mīt aptuveni 90 taurgovis, aptuveni 60 Konik Polski šķirnes zirgi, kas selekcionēti kā savvaļas zirga tarpāna pēcteči, un 11 sumbri. Tieši ar pēdējiem ir radušās vislielākās problēmas. Ik rudeni, paaugstinoties ūdens līmenim ezerā, viņiem atvēlētajos 200 hektāros piekrastes pļavas faktiski pazūd zem ūdens – slūžas, kas ezeru savieno ar jūru, kā nākas nestrādā, un dzīvniekiem neatliek nekas cits, kā glābt savu ādu, laužoties cauri nožogojumiem. Turklāt, kā Neatkarīgajai stāstījis Pasaules dabas fonda īstenotā projekta vadītājs Ints Mednis, tagad klāt nākusi vēl viena problēma, proti, izbaudījuši brīvību, sumbri vairs nevēlas tikt ierobežoti. Viņi izbradā labības sējumus, baida cilvēkus un mājlopus, izrakņā kartupeļus, nograuž ābeles tā, ka pāri paliek vien pliki stumbeņi, līdz vēderam iestieg puķu dobēs.
Pēdējo triju gadu laikā iedzīvotāji daudzkārt nākuši kopā, rakstījuši vēstules, prasījuši projekta īstenotājus uzņemties atbildību par savu rīcību, taču viss velti. Vides ministrija iedzīvotājiem atbildējusi, ka pēc izkļūšanas no dabas parka teritorijas, sumbri kļuvuši par savvaļas dzīvniekiem, tāpēc tā nevarot atbildēt par viņu nedarbiem. Taču Medību likumā par sumbriem nav ne vārda. Šāda pozīcija ir izdevīga arī apdrošinātājiem, kas atteikušies maksāt par apēstajām ābelēm.
Rēķinoties ar to, ka drīzumā ūdenslīmenis atkal celsies, fonds ir sarūpējis barību sumbru piebarošanai ziemā, kas pēc būtības ir pretrunā projekta jēgai. Pašreizējos apstākļos lielie zālēdāji nav spējīgi izdzīvot.













































