Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atzinis, ka nav spējis pilnībā apzināties Grieķijas starptautiskā aizdevuma noteikumu sekas uz valsts ekonomiku.
Fonds atzinis, ka pieļāvis kļūdas, analizējot situāciju Grieķijā, pārvērtējot parādu krīzes māktās valsts ekonomikas izaugsmes perspektīvas un baidoties no «finanšu infekcijas» izplatīšanās uz citām valstīm. «Pārskatot to, ko mēs visu laiku esam darījuši, var secināt, ka ir lietas, kuras būtu varējis paveikt citādāk,» atzinis SVF Grieķijas misijas vadītājs Pols Tomsens.
SVF speciālistiem savulaik bijušas šaubas par Grieķijas spējām apkalpot savu parādu, tomēr fonds nolēmis piedalīties Grieķijas glābšanā. Lai to izdarītu, nepieciešams, lai izpildītos četri kritēriji, un viens no tiem nosaka, ka jābūt lielai iespējai, ka attiecīgās valsts parāds vidējā termiņā ir ilgtspējīgs.
Taču fonds, baidoties no parādu krīzes pārsviešanās uz eirozonas dalībniecēm, nolēmis neievērot savus noteiktos kritērijus un izstrādājis atrunu, kas noteikusi, ka sniegt starptautisko aizdevumu iespējams arī situācijā, kad tiek apdraudētas citas valstis, neskatoties uz to, ka parāds nebūs ilgtspējīgs.
P. Tomsens atklājis, ka arī viņam bijis pārāk optimistisks skats uz notiekošo Grieķijā. Valstī jau piekto gadu plosās recesija un tās ekonomika ir samazinājusies par 17%. SVF sākotnēji bija prognozējusi tikai 5,5% kritumu. Fonds atzinis, ka bijis grūti prognozēt smago Grieķijas ekonomikas kritumu, ņemot vērā, ka valsts 2010. gadā zaudēja piekļuvi starptautiskajiem tirgiem, kā arī tā apņēmās smagās saistības samazināt savu parādu.
Negaidīti smagā Grieķijas ekonomikas samazināšanās nav saistāma tikai ar finanšu triecieniem. Uzticību valstij sagrāva arī sociālā un politiskā nestabilitāte, kā arī runas par Grieķijas drīzu aiziešanu no eirozonas.
Tikmēr Grieķijas valdības pārstāvji britu laikrakstam The Guardian atzinuši, ka starptautiskie aizdevēji pārāk ilgi neesot spējuši pieņemt, ka palīdzības programma ir novirzījusies no kursa un tagad, kad Atēnas izdarījušas visu, kas ir tās spēkos, tiem ir jāpieņem «rūgtā patiesība».
Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas kreditori – Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienības pārstāvji – varētu no jauna samazināt Atēnu parādu kalnu apjomus, lai tādējādi valsts ekonomika spētu atgūties.
SVF vadītāja Kristīne Lagarde atzinusi, ka Atēnu parādsaistību lielais apmērs, kas saskaņā ar prognozēm šogad sasniegs 185% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), arī nākamajā desmitgadē saglabāsies augsts.
