TeliaSonera nāks klajā ar risinājumu Lattelecom un LMT nākotnes perspektīvām

Tā DB pastāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība).

Kāds ir jūsu viedoklis, vai kaut kas ir jādara ar LMT un Lattelecom (LT)?

TS ir nākusi ar priekšlikumu par to, ka ir nepieciešams mainīt esošo situāciju. Uzskatu, ka ir vismaz jāuzklausa otrs akcionārs un jāsaprot, ko viņš vēlas. Mums ir bijusi pirmā tikšanās. TS ir izklāstījusi, kas viņus neapmierina, piemēram, tas, ka uzņēmumi darbojas vienā nišā un dažās produktu grupās savstarpēji konkurē. Tas nozīmē, ka samazinās peļņas iespējas. TS nāks ar risinājumu, un pagaidām vēl šī piedāvājuma nav. Pēc tam darba grupa vērtēs. Mans viedoklis ir tāds – tirgū ir laba konkurence. Ja ir iespējami uzlabojumi, lai samazinātu izmaksas un palielinātu peļņu, tad tas ir pozitīvi. Ja ir iespējami risinājumi, kur klients saņem labākus pakalpojumus, tad labi. Ja ir iespējami risinājumi, kad klients saņem lētāku pakalpojumu – arī esam gatavi pie tā strādāt. Taču pie jebkuras situācijas valstij ir jāturpina kontrolēt LT. Tas ir nosacījums, ko no savas puses virzīšu. Izmaiņu gadījumā pareizāk būtu, ja abi uzņēmumi atrastos valdības kontrolē, jo abi ir piemērs tam, ka valsts tos labi apsaimnieko. Katru gadu saņemam naudu budžetā peļņas veidā, nerunājot par darbiniekiem, kuri tiek algoti un par kuriem maksāti nodokļi. Tas nav monopols kā citās jomās, kur ir viens uzņēmums ar labiem rādītājiem. Redzu iespējas sinerģijai, bet tai ir jābūt ļoti izsvērtai un ir jābūt papildu vērtībai – labāki produkti, plašāks klāsts, zemāki izcenojumi un valsts kontrolpakete. Ja nav šo nosacījumu, tad nav jēgas kaut ko mainīt.

Vai vairāk redzat sinerģiju vai varētu būt arī pirkšanas un pārdošanas iespējas?

Mēs vairāk esam skatījuši sinerģijas, nevis pirkšanas un pārdošanas iespējas. Esmu dzirdējis no medijiem, ka TS grib kontroli pār šiem uzņēmumiem, bet es arī uzstāju, ka valsts grib kontroli. Esam līdzvērtīgi partneri šajos uzņēmumos un nav tā, ka vienam ir jāapmierina otra vēlmes. Abi partneri var uzstādīt savas vēlmes, kuras no mūsu puses vēl nav definētas. Tas būs Ministru kabineta darbs. Darba grupa piedāvās redzējumu par to, ka uzņēmumus varētu pārvaldīt kā valsts īpašumu.

Interesants jautājums ir par īpašumtiesībām.

Tas, ko gribu pateikt, ka mēs uzskatām – valstij ir jābūt kontrolpaketei, tātad ne mazāk kā 51% jaunajā uzņēmumā.

Plasak lasiet intervijā Gaidām piedāvājumu pirmdienas, 13. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!