Pēc iespaidīgas izaugsmes 2024. gadā, kriptovalūtu tirgi 2025. gada pirmajā pusgadā attīstījās piesardzīgākā tempā, ko ietekmēja makroekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskās spriedze.

Kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība būtiski svārstījās — pirmajā ceturksnī tā samazinājās par 18,61 %, kam sekoja 25,32 % pieaugums otrajā ceturksnī, rezultējoties ar pieticīgu kopējo pieaugumu 1,99 % sešu mēnešu periodā, liecina pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance pusgada ziņojums.

Gada pirmajā pusē lielākās ekonomikas un to centrālās bankas izvēlējās būtiski atšķirīgus virzienus, radot svārstīgu, taču iespēju pilnu vidi kriptoaktīviem. ASV ekonomika uzrādīja palēninājuma pazīmes, savukārt Ķīna pārspēja prognozes ar 5,4 % IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī.

Starptautiskajā ekonomikā bija redzams arī ievērojams likviditātes pieaugums: ASV, Ķīnas, Eiropas un Japānas kopējā naudas masa palielinājās par 5,5 triljoniem ASV dolāru — lielākais sešu mēnešu pieaugums četru gadu laikā. Savukārt ģeopolitisko spriedzi papildus saasināja tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kad muitas tarifi uz laiku pieauga līdz pat 145 %.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien intervijā telekanālam NBC solīja, ka pirmdien nāks klajā ar svarīgu paziņojumu par Krieviju, tiesa, tuvāk nepaskaidrojot, par ko tas būs.

"Esmu vīlies Krievijā, bet redzēsim, kas notiks nākamo pāris nedēļu laikā," intervijā, kurā tika skarts plašs jautājumu loks, norādīja prezidents.

"Es domāju, ka pirmdien man būs svarīgs paziņojums par Krieviju," sacīja Tramps.

ASV prezidents pēdējo dienu laikā vismaz trīs reizes demonstrējis, ka viņa attieksme pret Krieviju, Ukrainu un karu ir mainījusies.

Tramps teicis, ka ir ļoti neapmierināts ar Krievijas diktatora Vladimira Putina rīcību, ka Putins "vienkārši vēlas turpināt nogalināt", ka viņš, Tramps, "no Putina dzird daudz muļķību" un ka ASV atkal piegādās Ukrainai ieročus.

Intervijā NBC Tramps izklāstīja aprises ASV, NATO un Ukrainas vienošanās nosacījumiem par Savienoto Valstu ieroču piegādēm.

Leģendārais kriptogrāfs un “Blockstream” dibinātājs Ādams Beks: Arī Latvijā var parādīties pasaules mēroga uzņēmumi bitcoin jomā.

Adam Back ir britu kriptogrāfs, cypherpunk kustības veterāns un viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem mūsdienu digitālajā finanšu pasaulē. Viņš dzimis 1970. gada jūlijā Londonā, un doktora grādu datorsistēmu zinātnē ieguvis Ekseteras Universitātē, specializējoties izkliedētajās sistēmās.Jau 90. gados Back izcēlās ar inovatīviem kriptogrāfiskiem risinājumiem — viņa radītais Hashcash (1997) kļuva par pamatu darba pierādījuma (proof-of-work) mehānismam, kas vēlāk tika integrēts Bitcoin protokolā. Viņš bija pirmais cilvēks pasaulē, kurš saņēma e-pastu no pašas noslēpumainās Bitcoin figūras — Satoshi Nakamoto.2014.gadā gadā viņš līdzdibināja uzņēmumu Blockstream, kas nodarbojas ar Bitcoin infrastruktūras un satelīta tīklu attīstīšanu, un kopš 2016. gada ir tā izpilddirektors.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apturēja militāro palīdzību Ukrainai, krasi pastiprinot spiedienu uz Kijivu, lai tā piekristu miera sarunām ar Krieviju, paziņoja Baltā nama amatpersona.

"Prezidents ir skaidri licis saprast, ka fokusējas uz mieru. Mums vajag, lai arī mūsu partneri būtu uzticīgi šim mērķim. Mēs iepauzējam un pārskatām mūsu palīdzību, lai nodrošinātu, ka tas veicina atrisinājumu," īsā paziņojumā sacīja Baltā nama amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdni, ziņoja, ka Tramps pavēlējis Pentagonam apturēt visu militāro palīdzību Ukrainai.

Pentagona ierēdnis sacīja, ka lēmums būs spēkā, līdz Tramps izlems, ka Kijiva "demonstrē apzinīgu uzticību mieram".

Viņš pateica, ka Tramps uzdevis aizsardzības ministram Pītam Hegsetam apturēt visas ASV militārās tehnikas piegādes, kas vēl nav nonākušas Ukrainā. Tas attiecas arī uz bruņojumu, kas tiek transportēts ar lidmašīnām un kuģiem vai atrodas tranzīta zonās Polijā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par plāniem pārdot jauna veida uzturēšanās atļaujas "zelta kartes" par pieciem miljoniem ASV dolāru gabalā un pieļāva iespēju, ka uz tām varētu pretendēt krievu oligarhi.

Tramps sacīja, ka šīs "zelta kartes", kas ir tradicionālās "zaļās kartes" dārga versija, piesaistīs Savienotajām Valstīm jaunu darbavietu radītājus un varēs tikt izmantotas, lai samazinātu ASV valsts budžeta deficītu.

"Mēs pārdosim zelta karti. Ir zaļā karte, šī ir zelta karte. Mēs šai kartei noteiksim cenu - apmēram piecus miljonus dolāru," Tramps sacīja reportieriem Ovālajā kabinetā.

Tramps, kurš par savas otrās prezidentūras prioritāti ir noteicis miljoniem nelegālo imigrantu izraidīšanu, sacīja, ka jaunā karte būs ceļš uz augsti vērtētās ASV pilsonības iegūšanu.

"Daudz cilvēku gribēs būt šajā valstī, un viņi spēs strādāt, nodrošināt darbavietas un veidot uzņēmumus. Tie būs cilvēki ar naudu," sacīja Tramps.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka no 1.augusta Eiropas Savienībai (ES) un Meksikai tiks noteikts 30% ievedmuitas tarifs.

Tramps par tarifiem diviem lieliem ASV tirdzniecības partneriem paziņoja vēstulēs, kas tika publicētas ASV prezidenta sociālo mediju kontos.

Vēstulē Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai Tramps uzsvēra, ka ASV tirdzniecības deficīts ir drauds nacionālajai drošībai.

"Mums ir bijuši gadi, lai apspriestu mūsu tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību, un mēs esam secinājuši, ka mums ir jāatsakās no šī ilgtermiņa, lielā un pastāvīgā tirdzniecības deficīta, ko rada jūsu tarifu un beztarifu politika un tirdzniecības ierobežojumi," vēstulē ES rakstīja Tramps, apgalvojot, ka ASV un ES "attiecības diemžēl ir bijušas tālu no abpusējām".

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt globālajam naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu, intervijā laikrakstam "Financial Times" svētdien sacīja ASV prezidents Donalds Tramps.

Kā norādīja Tramps, viņš sagaida, ka tāpat kā ASV ir palīdzējušas Ukrainai karā ar Krieviju, Eiropa palīdzēs Hormuza šaurumā.

"Ja nebūs atbildes vai tā būs negatīva, es uzskatu, ka tas būs ļoti slikti NATO nākotnei," sacīja Tramps.

Kā pieļāva ASV prezidents, gaidāmais samits Pekinā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu varētu tikt atlikts.

Tramps mudinājis Ķīnu sniegt palīdzību Hormuza atbloķēšanas lietā.

"Mēs gribētu zināt pirms" šī samita, sacīja Tramps, norādot, ka Ķīna, kā arī daudzas Eiropas valstis vairāk nekā ASV ir atkarīgas no naftas, kas tiek transportēta no Persijas līča.

"Ir tikai pareizi, ka cilvēki, kas gūst labumu no šī šauruma, palīdzēs nodrošināt, lai tur nenotiktu nekas slikts," sacīja Tramps.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka muitas tarifi, kurus viņš plāno ieviest tuvāko dienu laikā, aptvers visas valstis, ne tikai tās, kurām ar Savienotajām Valstīm ir vislielākā ārējās tirdzniecības nelīdzsvarotība.

Tramps solījis "Atbrīvošanas dienu" 2.aprīlī, kad viņš plāno paziņot par tarifiem, lai novērstu tirdzniecības praksi, ko viņa valdība uzskata par negodīgu.

"Mēs sāksim ar visām valstīm, un tad redzēsim, kas notiks," žurnālistiem svētdien sacīja Tramps, kliedējot cerības, ka viņš varētu neieviest daļu no paredzētajiem tarifiem vai ka tie varētu būt vērsti tikai pret valstīm ar pastāvīgu tirdzniecības nelīdzsvarotību.

Tramps norādīja, ka "būtībā mēs runājam par visām valstīm, nevis par daļu valstu."

Iepriekš bija izskanējušas spekulācijas, ka Trampa gaidāmie tarifi tiks vērsti pret 15% partnervalstu, kurām ir pastāvīga tirdzniecības nelīdzsvarotība ar ASV.

Vašingtonā pirmdien notiks Donalda Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē". Trampa runas beigās uz skatuvas uznāca grupa "Village People" un nodziedāja savu dziesmu "YMCA", kas kļuvusi par Trampa kampaņas neoficiālo himnu, bet Tramps dziedāja un dejoja līdzi.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Pirms inaugurācijas pirmdien Tramps, ievērojot tradīcijas, piedalīsies lūgšanu dievkalpojumā Svētā Jāņa episkopālajā baznīcā, bet pēc tam dosies uz Balto namu, lai dzertu tēju kopā ar aizejošo prezidentu Džo Baidenu. Gaidāms, ka tējas dzeršanā piedalīsies arī Trampa un Baidena kundzes.

Aukstā laika dēļ zvēresta došanas ceremonija un prezidenta inaugurācijas runa notiks Kapitolija telpās, nevis, kā ierasts, uz Kapitolija kāpnēm. Pēc meteorologu prognozēm, pirmdien Trampa zvēresta došanas laikā temperatūra Vašingtonā būs aptuveni mīnus septiņi grādi pēc Celsija, taču salu pastiprinās vējš.

Trampa atbalstītāji ceremoniju varēs vērot uz ekrāniem arēnā "Capital One Arena" ar 20 000 skatītāju vietām, tomēr uz brīvdabas inaugurācijas ceremoniju vietas bija rezervētas vairāk nekā 250 000 cilvēku.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Gaidāms, ka Tramps pirmajā dienā vai dienās pēc stāšanās amatā parakstīs virkni rīkojumu, kas balstīti viņa kampaņas solījumos. Tie ietver stingrāku imigrācijas politiku, tostarp nelegālo imigrantu deportācijas, kā arī izmaiņas enerģētikas un vides politikā. Paredzams arī, ka viņš apžēlos notiesātos par piedalīšanos 2021.gada 6.janvāra notikumos, kad Trampa atbalstītāji iebruka Kapitolijā.

Jau ziņots, ka republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā dažiem tuviem ASV tirdzniecības partneriem, un šis solis var izraisīt postošu tirdzniecības karu.

Runājot Baltā nama Rožu dārzā uz ASV karogu fona, Tramps paziņoja par augstu tarifu noteikšanu ASV svarīgajiem tirdzniecības partneriem Ķīnai un Eiropas Savienībai (ES). Dienu, kurā viņš paziņoja par jaunajiem tarifiem, Tramps nodēvēja par "Atbrīvošanas dienu".

Trampa runas laikā ASV dolāra vērtība pret eiro kritās par 1%, kā arī samazinājās pret citām svarīgākajām valūtām.

"Gadu desmitiem mūsu valsts ir tikusi izlaupīta un izvarota, ko darījušas tuvas un tālas valstis, gan draugi, gan ienaidnieki," sacīja Tramps.

Tramps rezervēja dažus no smagākajiem triecieniem "valstīm, kas slikti izturas pret mums", tai skaitā nosakot 49% tarifu precēm no Kambodžas, 47% - Madagaskaras, 48% - Laosas, 46% - Vjetnamas, 44% - Mjanmas, 37% - Bangladešas un Serbijas, 36% - Taizemes, 34% - Ķīnas, 32% - Indonēzijas un Taivānas, 31% - Šveices, 30% - Dienvidāfrikas, 29% - Pakistānas, 28% - Tunisijas, 27% - Kazahstānas, 26% - Indijas, 25% - Dienvidkorejas, 24% - Japānas un Malaizijas, 21% - Kotdivuāras, 20% - precēm no ES un Jordānijas, 18% - Nikaragvas, 17% - Filipīnām un Izraēlas, 15% - precēm no Norvēģijas.

Platformā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana iniciatīvai, kas aicina Latvijas valdību veidot daļu no valsts stratēģiskajām rezervēm kriptovalūtā "Bitcoin".

Iniciatīvas autore ir Janīna Vinklere.

Viņa norāda, ka "Bitcoin" rezerve dažādotu Latvijas stratēģisko aktīvu portfeli, samazinot atkarību no tradicionālajiem aktīviem, un stiprinātu valsts finanšu sistēmas noturību ekonomisko satricinājumu laikā. Tāpat iniciatīvas pieteikumā norādīts, ka tā būtu aizsardzība pret inflāciju.

Ierobežotais "Bitcoin" daudzums un augošais pieprasījums finanšu tirgos, ir pamats datos balstītiem pieņēmumiem par aktīva cenas pieaugumu tuvākajos gados un desmitgadēs, teikts iniciatīvas pieteikumā, norādot, ka iegādājoties un turot "Bitcoin", Latvija ne tikai saglabātu stratēģisko rezervju pirktspēju un apsteigtu inflāciju, bet arī sekmētu finanšu sistēmas stabilitāti.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien solīja noteikt muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm un piebilda, ka 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra.

Tramps, runājot ar reportieriem Baltajā namā dienu pēc stāšanās amatā, atsaucās uz nepieciešamību labot ES tirdzniecības nelīdzsvarotību ar ASV, kā arī vēlreiz kritizēja Ķīnu par fentanila kontrabandu.

"Viņi izturas pret mums ļoti, ļoti slikti. Tāpēc viņiem tiks noteikti tarifi," sacīja Tramps, runājot par ES. "Jūs nevarat gaidīt taisnīgumu, ja paši tā nerīkojaties."

Dienu pirms tam Tramps apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

Runājot par Ķīnu, Tramps otrdien atkārtoja savus draudus noteikt 10% muitas tarifu, sakot, ka tie "pamatoti ar faktu, ka viņi sūta fentanilu uz Meksiku un Kanādu".

Donalds Tramps pirmdien Kapitolijā devis zvērestu, stājoties amatā kā 47.ASV prezidents.

Zvēresta ceremonijā viņš izmantoja no mātes pārmantoto Bībeli.

Savā inaugurācijas runā Tramps paziņoja, ka "sācies Amerikas zelta laikmets". No šīs dienas "mūsu valsts uzplauks un atkal tiks cienīta visā pasaulē" norādīja jaunais prezidents.

Viņš nosodīja sava priekšteča Džo Baidena "radikālo un korumpēto" administrāciju, piebilstot, ka ASV pagrimums ir beidzies.

"Daudzus gadus radikālā un korumpētā valsts vadība uz mūsu pilsoņu rēķina ir iedzīvojies varā un bagātībā, kamēr mūsu sabiedrības pīlāri tikuši gāzti un nebija vairs šķietami glābjami," norādīja jaunais ASV līderis.

"Mana ievēlēšana ir pilnvarojums pilnīgi un galīgi pavērst pretējā virzienā briesmīgo nodevību un visas šīs notikušās daudzās nodevības un atdot ļaudīm ticību, viņu bagātību, viņu demokrātiju un patiesu brīvību," uzsvēra Tramps.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka jau 1.februārī var noteikt 25% muitas tarifus Kanādai un Meksikai, vienlaikus solot, ka jaunā ASV tirdzniecības politika paredzēs soda pasākumus arī citām valstīm.

Tramps dažas stundas pēc amata zvēresta nodošanas no jauna izteica draudus abām galvenajām ASV tirdzniecības partnerēm - apsūdzot tās nespējā apturēt nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandā uz ASV.

"Mēs domājam par 25% attiecībā uz Meksiku un Kanādu, jo tās ļauj iebraukt milzīgam skaitam cilvēku - arī Kanāda ir ļoti slikta ļaunprātīga izmantotāja - milzīgam skaitam cilvēku un ievest fentanilu," Ovālajā kabinetā pavēstīja Tramps.

Viņš piebilda, ka domā par tarifu ieviešanu 1.februārī.

Tramps pirmdien parakstīja arī rīkojumu, ar kuru valsts iestādēm uzdeva izpētīt virkni tirdzniecības jautājumu, tostarp deficītu, negodīgu praksi un valūtas manipulācijas.

Latvija uz ASV tiešā veidā eksportē ļoti maz tērauda un alumīnija preces, tāpēc ieviestie tarifi vairāk atstās ietekmi caur galvenajiem tirdzniecības partneriem, norādīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa plānu noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

Viņš norādīja, ka uz Latviju tas atstās ietekmi caur mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Vāciju, kura no Eiropas Savienības (ES) valstīm eksportē visvairāk tērauda un alumīnija uz ASV. Vācijas kopējā preču eksportā dzelzs, tērauda, alumīnija un to izstrādājumu eksporta īpatsvars ir nepilni 3%, un tas noteikti nepalīdzēs jau tā stagnējošajai Vācijas tautsaimniecībai.

Jau ziņots, ka Tramps plāno noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

"Jebkuram tēraudam, kas nonāks ASV, tiks piemērots 25% tarifs," Tramps sacīja intervijā žurnālistam.

Atbildot uz žurnālista jautājumu par tarifiem alumīnija importam, Tramps norādīja: "25% abiem."

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ir noslēdzis "fantastiskus tirdzniecības darījumus" ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Tramps ieradies Pekinā, lai noslēgtu darījumus tādās nozarēs kā lauksaimniecība, aviācija un mākslīgais intelekts, kā arī lai mazinātu abu pušu domstarpības vairākās saspīlētās ģeostratēģiskajās jomās, tostarp Tuvo Austrumu karā.

Tramps raksturojis Sji kā "izcilu līderi" un "draugu", taču Ķīnas līderis līdz šim izteicies mērenāk.

Tomēr ASV līderis sacīja, ka vizītes laikā ir gūts "daudz laba".

"Mēs esam noslēguši dažus fantastiskus tirdzniecības darījumus, kas ir lieliski abām valstīm," sacīja Tramps.

Intervijā telekanālam "Fox News" pēc samita pirmās dienas beigām Tramps sacīja, ka sarunas Pekinā noritējušas labi un ka Sji piekritis vairākiem ASV vēlmju punktiem.

Bitcoin kriptovalūtas cena šogad jau otro reizi ir pārspējusi iepriekšējo cenas rekordu, šodien cenai pārsniedzot 75 tūkstošu ASV dolāru cenas atzīmi. Tādejādi ir pārspēts šī gada martā sasniegtais cenas rekords — 73 738 USD. Straujš BTC cenas kāpums sekoja labajiem sākotnējiem Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas rezultātiem ASV.

Jāņem gan vērā, ka balsu skaitīšana jorpojām turpinās.

Kopš 2024. gada sākuma Bitcoin ir uzrādījis pieaugumu par vairāk nekā 70 %, un jaunais cenas rekords ir saistāms ar vairāku makroekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Tradicionāli Bitcoin cenas kāpumam ir pozitīva ietekme arī uz citiem digitālajiem aktīviemViens no galvenajiem straujās izaugsmes iemesliem ir vēlēšanu process Amerikas Savienotajās Valstīs. Daudzi investori un tirgotāji jau šobrīd izdara nozīmīgas likmes kriptovalūtu tirgū neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma.

Otrs nozīmīgs faktors ir Bitcoin biržā tirgoto fondu (ETF) ietekme uz kopējo kriptovalūtu tirgu kopš to darbības uzsākšanas ASV janvāra sākumā. Investīcijām Bitcoin ETF ir pievērsušies tādi finanšu nozares smagsvari kā BlackRock un Fidelity, kā arī vēl septiņi citi nozīmīgi aktīvu pārvaldības uzņēmumi. Kopš to darbības uzsākšanas deviņu fondu pārvaldībā ir nonācis Bitcoin vairāk nekā 68,5 miljardu dolāru vērtībā, kas ir aptuveni 5 % no visa BTC kriptovalūtu apjoma.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmdien pirmoreiz pārsniegusi 109 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka Donalds Tramps pēc inaugurācijas ASV prezidenta amatā veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

"Bitcoin" vērtība pirms Trampa inaugurācijas pirmdien uz brīdi sasniedza 109 241 dolāru, taču tirdzniecības sesijas turpinājumā tā samazinājusies līdz 107 765 dolāriem.

Šīs kriptovalūtas vērība strauji pieaugusi, kopš ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja Tramps, kurš vēlēšanu kampaņas laikā bija solījis padarīt ASV par "pasaules bitkoinu un kriptovalūtu galvaspilsētu".

Decembra sākumā "Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 dolāru atzīmi pēc tam, kad Tramps nominējis ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) vadītāja amatam kriptovalūtu aizstāvi Polu Etkinsu.

Etkinss, kurš no 2002. līdz 2008.gadam bija SEC komisārs, 2009.gadā nodibināja riska konsultāciju firmu "Patomak Global Partners", starp kuras klientiem ir uzņēmumi banku un kriptovalūtu nozarēs.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība ceturtdien pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pēc savas inaugurācijas janvārī veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

"Bitcoin" vērtība sasniedza 102 700 dolārus tirdzniecībā Āzijā.

Tā bija pieaugusi, kopš ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja Tramps, kurš vēlēšanu kampaņas laikā bija solījis padarīt ASV par "pasaules bitkoinu un kriptovalūtu galvaspilsētu".

Šīs kriptovalūtas vērtība kopš gada sākuma ir pieaugusi par aptuveni 134%, bet kopš Trampa uzvaras - par vairāk nekā 50%.

Pēdējo nedēļu laikā šis pieaugums bija apstājies, un "Bitcoin" vērtība bija nedaudz zem 100 000 dolāru, tirgus dalībniekiem gaidot jaunus katalizatorus tās pirkšanai.

Šāds katalizators bija ziņa, ka Tramps nominējis ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) vadītāja amatam kriptovalūtu aizstāvi Polu Etkinsu. Tā izskanēja dažas stundas pirms tam, kad "Bitcoin" vērtība pieauga līdz jaunajam rekordam.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības (ES) lēmumu atlikt uz 90 dienām atbildes tarifu ieviešanu importam no ASV, nosaucot to par "ļoti prātīgu".

Tramps sacīja, ka ES bija gatava paziņot par atbildes pasākumiem pret viņa noteiktajiem tarifiem, bet tad ievēroja ASV rīcību pret Ķīnu un nolēma "nedaudz nogaidīt".

"Es domāju, ka viņi (ES) bija ļoti prātīgi," sacīja Tramps savas valdības sanāksmē.

Atbildot uz jautājumu, vai viņš uzskata ES par vienotu kopumu vai par atsevišķām valstīm sarunās ar to, Tramps atbildēja: "Mēs uzskatām to par vienu bloku."

Neraugoties uz atzinīgo vērtējumu, Tramps vēlreiz atkārtoja savu apgalvojumu, ka ES esot dibināta tikai tāpēc, lai izmantotu Savienotās Valstis.

Tramps trešdien negaidīti pavēstīja, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. Viņš paziņoja, ka paaugstina muitas tarifu Ķīnas preču importam līdz 125%. ES bija paredzēts 20% tarifs.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis izpildrīkojumus, kas paredz no 12.marta noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

"Šodien es vienkāršoju mūsu tarifus tēraudam un alumīnijam," Tramps pirmdien sacīja Ovālajā kabinetā. "Tie ir 25% bez izņēmumiem vai atbrīvojumiem."

Pēc tam Trampa izdotajā izpildrīkojumā teikts: "No 2025.gada 12.marta visam alumīnija izstrādājumu un alumīnija atvasināto izstrādājumu importam no Argentīnas, Austrālijas, Kanādas, Meksikas, ES valstīm un Apvienotās Karalistes tiks piemērots papildu vērtībai atbilstošs tarifs."

Tramps izdeva arī atsevišķu izpildrīkojumu par tēraudu, kurā teikts, ka muitas tarifs tiks piemērots tērauda importam no šīm pašām valstīm, kā arī no Brazīlijas, Japānas un Dienvidkorejas.

Tramps līdzīgus tarifus noteica arī savas iepriekšējās prezidentūras laikā, lai aizsargātu ASV rūpniecību, kas, viņaprāt, saskārās ar negodīgu Āzijas un Eiropas valstu konkurenci.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem, izraisot asu šo valstu reakciju.

Ķīna ceturtdien paziņoja, ka tā stingri iebilst pret jauniem ASV tarifiem tās eksportam, un solīja pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.

Tramps trešdien noteica īpaši skarbus muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Tas papildina pagājušajā mēnesī noteiktos 20% tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādīja, ka šie tarifi neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un aicināja Vašingtonu nekavējoties tos atcelt, jo tie apdraud globālās ekonomikas attīstību.

Tikmēr Eiropas Savienībai (ES) piemēroti 20% tarifi, un Tramps iepriekš noteicis tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī automašīnām un automobiļu detaļām.

Iespējamajiem ASV ievedmuitas tarifiem produkcijai no Eiropas Savienības (ES) tiešā ietekme uz Latvijas preču eksportu varētu būt neliela, kamēr pakalpojumu eksportu tarifi varētu neietekmēt, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Viņš skaidroja, ka Latvijas preču eksports uz ASV pērn 11 mēnešos bija 483 miljoni eiro, kas ir 2,8% no kopējā Latvijā preču eksporta apmērā. ASV attiecīgajā periodā bija ārpus top10 Latvijas eksporta partneriem. Uz ASV galvenokārt tiek eksportēti koksnes izstrādājumi, mehāniskās ierīces, elektriskās iekārtas un precīzijas instrumenti.

Mirošņikovs norādīja, ka tiešā veidā uz preču eksportu ietekme varētu būt neliela, bet būtiskāka tā varētu būt caur galvenajām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm, kuras ar ASV tirgojas krietni vairāk, piemēram, Vācija un Skandināvija.

Tāpat viņš atzīmēja, ka savukārt pakalpojumu eksports uz ASV pērn deviņos mēnešos veidoja 340 miljonus eiro jeb 6% no kopējā pakalpojumu eksporta.

ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apstiprināja drošu kuģošanu caur Hormuza šaurumu uz divām nedēļām.

"Ja uzbrukumi Irānai tiek apturēti, mūsu varenie bruņotie spēki izbeigs savas aizsardzības operācijas," sacīja Aragči.