Komersanti aicina Saeimu celt reprezentatīvo auto slieksni, lai nevajadzētu reģistrēt spēkratus kaimiņvalstīs, kur labvēlīgāka nodokļu politika.

Šajās dienās Saeimā tiek izskatīts likumprojekts, kas Latvijas uzņēmējiem, kuri savā darbībā izmanto arī ekskluzīvas jeb luksus klases automašīnas, liks izvērtēt iespējas reģistrēt uzņēmumam piederošos spēkratus kādā no kaimiņvalstīm, kur nodokļu slogs, salīdzinot ar Latviju, ir nesalīdzināmi mazāks, norāda mežistrādes uzņēmuma Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. DB (09.09.2013.) jau rakstījis, ka zemāku izmaksu dēļ aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu izvēlas saviem auto Lietuvas un Igaunijas numura zīmes.

Ja tiks pieņemti «Grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā», kas paredz, ka turpmāk par luksus klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu, daudzi vēlēsies reģistrēt savas automašīnas citās valstīs, kur nodokļu sistēma ir draudzīgāka un biznesu atbalstoša, brīdina A. Ramolinš. DB jau raktījis, ka Auto asociācija atbalsta šos grozījumus, ja vien līdz 50 tūkst. Ls (ar PVN) tiek celts reprezentatīvo auto cenas slieksnis.

Runa ir nevis par Aston Martin vai Bentley, kuras vidēja līmeņa vadītājs nevar atļauties, bet, piemēram, par piektās sērijas BMW, E klases Mercedes, kas nav nekas ekskluzīvs, jo šo auto cena svārstās ap 60 tūkst. eiro (bez PVN), saka A. Ramoliņš. Pašreiz likumā noteikti 30 tūkst. Ls, viņaprāt, jau ir krietni novecojis. Ja Valsts prezidents, premjers un ministrijas sev izvēlas ekskluzīvus auto, turklāt par nodokļu maksātāju naudu, kāpēc kas tāds nevarētu būt uzņēmējam, kurš, turklāt, šo automašīnu pats ir nopelnījis, vaicā Stiga RM vadītājs. Pēc viņa teiktā, uzņēmējiem nav tiesību, ir palikuši tikai pienākumi un šķēršļi, lai nevarētu pārvietoties ar automašīnu, ko viņi ir nopelnījuši un ar ko vēlas pārvietoties.

«Ja runājam par kādiem īpašiem griestiem, tad tā robeža, manuprāt, varētu būt 50 tūkst. Ls (bez PVN),» norāda a/s Sonora – valdes priekšsēdētājs Jānis Mozga. Viņaprāt, ir jāļauj uzņēmējiem atbilstoši statusam iegādāties sev tīkamas automašīnas. Likumprojektā varētu iestrādāt vairākus kritērijus, no kā ir atkarīga automašīnu vērtība un skaits, ko uzņēmums var atļauties reprezentatīvām vajadzībām. Piemēram, kā kritērijus varētu ņemt: uzņēmuma apgrozījums, peļņa, valstis, kur veic uzņēmējdarbību, nodarbināto skaits. Vidēja līmeņa uzņēmums varētu reģistrēt vienu automašīnu, izaugsmei pieaugot, jau var atļauties vēl vienu. Šāda gradācija varētu strādāt arī kā papildus motivācija uzņēmumiem, augt, investēt un attīstīties.

Ekonomikā darbojas «domino princips», valsts vīri rēķina, ko varēs iekasēt, ieviešot vienu vai otru nodokli, bet nerēķina, kas aiziet gar degunu, un cik daudz tiek zaudēts, saka J. Mozga. Viņš citē uzbeku parunu: «Palūdz muļķim atnest cepuri – viņš to atnesīs ar visu galvu.» Latvijā, pieņemot kādu likumu, tiek nogriezta kāda galva, aizvērti visi logi. Savukārt pavirši un nepārdomāti izstrādātie likumi nerada izaugsmes iespējas uzņēmumiem.