Par starptautiskā audita uzņēmuma SIA "KPMG Baltics" partneri kļuvis Rihards Grasis, informē "KPMG Baltics" pārstāvji.

Graša galvenā atbildības joma būs finanšu revīzijas pakalpojumu turpmāka attīstība Latvijā. Līdz šim viņš bijis "KPMG Baltics" direktors audita nodaļā. Grasim ir vairāk nekā 15 gadu pieredze finanšu revīzijas pakalpojumu sniegšanā, tostarp strādājot ar vadošajiem uzņēmumiem Latvijā. Viņš ir ieguvis plašas zināšanas finanšu pārskatu sagatavošanas un starptautisko standartu piemērošanas jomā, kas nostiprinātas darbā ar dažādu nozaru klientiem, informē uzņēmumā.

Grasim ir bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, kas iegūts Rīgas Ekonomikas augstskolā, kā arī viņš ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Akreditēto grāmatvežu asociācijas (ACCA) biedrs.

Latvija aizvadītajā gadā piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas, liecina jaunākais KPMG pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecības izplatību Eiropā 2024. gadā.

Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot budžetam zaudējumus 67 miljonu eiro apmērā zaudēto nodokļu dēļ. Tostarp Latvijā ir bijis arī lielākais cigarešu kontrabandas pieaugums Baltijas valstīs – Lietuvā cigarešu kontrabanda pieaugusi par 2,2 procentpunktiem, savukārt Igaunijā cigarešu kontrabandas patēriņu izdevies mazināt par 4,2 procentpunktiem.

Eiropā kopumā pērn visstraujāk kontrabandas cigarešu patēriņš pieauga Nīderlandē (+10,2 procentpunkti), Ungārijā (+5,6 procentpunkti), Latvijā (+4,5 procentpunkti), kā arī Somijā un Francijā (+4,4 procentpunkti). Savukārt vislielākais cigarešu kontrabandas samazinājums 2024. gadā novērots Moldovā (- 9,2 procentpunkti), Bosnijā un Hercegovinā (-6,2 procentpunkti), Grieķijā (-6,2 procentpunkti) un Ukrainā (-5,7 procentpunkti).KPMG pētījums parāda, ka 2024. gadā Eiropā tika patērēti 38,9 miljardi nelegālo cigarešu, kas ir augstākais līmenis kopš 2015. gada un veidoja 9,2 % no kopējā cigarešu patēriņa. Tādejādi Eiropas valstis neieņemto nodokļu dēļ kopumā zaudēja līdz pat 14,9 miljardiem eiro, kas savukārt ir stimulējis dažādu organizētās noziedzības grupējumu uzplaukumu un nostiprināšanos reģionā.

Ar mērķi paplašināt darbību Baltijas tirgū un stiprināt pozīcijas reģionā, Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” ir iegādājies Lietuvas uzņēmumu “Sangaida”, informē uzņēmuma vadība.

Līdz šim “Gemoss” vairāk nekā 10 gadus ir darbojies arī Igaunijā, tāpēc šis darījums iezīmē nākamo soli uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijā Baltijā.

“Šis ir bijis rūpīgi pārdomāts un stratēģiski svarīgs solis mūsu darbībā. Tas ne tikai stiprinās mūsu pozīcijas Baltijā, bet arī ļaus piedāvāt jaunas iespējas mūsu partneriem un klientiem. Vienlaikus tas veicinās gan Gemoss, gan mūsu partneru zīmolu klātbūtni Baltijas tirgū,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Gan “Gemoss”, gan “Sangaida” ir vairāk nekā 30 gadu pieredze viesmīlības nozarē. Uzņēmumus vieno līdzīgas vērtības, attīstības redzējums un kopīga izpratne par vietējā biznesa nozīmi. “Sangaida” specializējas profesionālas tehnikas, aprīkojuma, trauku un piederumu tirdzniecībā HoReCa sektoram, kā arī piedāvā iekārtu nomas, servisa un apmācību pakalpojumus. Uzņēmums turpinās strādāt, saglabājot esošo nosaukumu. Darījums ietver 100% “Sangaida” kapitāldaļu iegādi, un tā summa ir konfidenciāla. Darījums veikts, saņemot Swedbank finansējumu.

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

Uzņēmums “Digmatix” (iepriekš “Digital Mind”) ir parakstījis vienošanos ar Igaunijas tehnoloģiju uzņēmumu “BCS Itera” par tā 100 % akciju iegādi. Darījuma summa atklāta netiek.

Šis stratēģiskais darījums apvienos divus spēcīgus reģionālos “Microsoft” risinājumu partnerus un vēl vairāk paaugstinās “Digmatix” konkurētspēju reģionā, kā arī paplašinās piedāvāto risinājumu klāstu, ražošanas, mazumtirdzniecības nozarēs, finanšu un personāla vadības jomās.

“BCS Itera” komandā ir vairāk nekā 100 augsti kvalificētu speciālistu, kas pievienosies “Digmatix” grupai. Igaunijas uzņēmums ir pazīstams ar savu ilggadējo pieredzi mazumtirdzniecības nozares procesu automatizācijas risinājumos. Tāpat būtiska ir “BCS Itera” personāla vadības un algas aprēķina risinājumu pieredze – kopā ar “Digmatix” esošajām platformām tas veidos reģiona vadošo personālvadības un algu vadības risinājumu piedāvājumu.

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas. Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā.

Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8 % gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš – četri gadi. Emisija tiek veikta, pamatojoties uz Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes (EFSA) apstiprinātu prospektu, un pēc emisijas Summus Capital plāno iekļaut obligācijas Nasdaq Tallinas biržas Baltijas obligāciju sarakstā. Ar plānoto emisijas apjomu līdz 30 000 000 eiro šī būs viena no lielākajām publiskajām obligāciju emisijām Baltijā pēdējo gadu laikā.

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

Šī gada jūnijā investīciju pārvaldes uzņēmuma "Capitalica Asset Management“ komandā pievienojusies augsta līmeņa nekustamo īpašumu eksperte Iveta Ardava, kļūstot par Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde“ komercdirektori.

Viņas uzdevums būs veidot un īstenot kvartāla komerciālo attīstības stratēģiju, stiprināt un veidot sadarbību ar esošajiem un topošajiem nomniekiem, kā arī virzīt “Verde” izaugsmi iepretim mērķiem.

I.Ardava ir ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē un vairāk nekā 20 gadus strādā nekustamo īpašumu jomā. No tiem vairāk nekā 15 gadi pavadīti “CBRE Baltics” komandā kā Mazumtirdzniecības aktīvu pārvaldības nodaļas vadītājai, kur viņa bija atbildīga par īpašumu pārvaldību un nomas procesu koordinēšanu plašam tirdzniecības objektu portfelim visā Baltijā, kā arī biroju segmentā.

Savas jaunās lomas ietvaros I.Ardava fokusēsies uz “Verde” komerciālās stratēģijas pilnveidošanu, izcilas nomnieku pieredzes stiprināšanu un kompleksa ilgtspējīgas izaugsmes virzīšanu. Viens no viņas galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem būs uzturēt augstu apmierinātību esošajiem A un B ēku nomniekiem, vienlaikus profesionāli uzraugot C un D ēku attīstības procesu – no būvniecības sākuma līdz sekmīgai to iznomāšanai.

Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām.

Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.

Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas - mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.

Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība.

Saskaņā ar kompānijas “KPMG” un Melburnas Universitātes 2025. gada pētījumu, 54% cilvēku kopumā nevēlas uzticēties MI, bet 65% novērtē tā sniegtās tehniskās iespējas. Tas liecina, ka cilvēki arvien biežāk sastopas ar MI, bet vienlaikus jūtas nedroši par dažādiem riskiem, ietekmi uz sabiedrību un ētisko izmantošanu. Uzticēšanos iespējams veicināt tikai ar caurspīdīgu normatīvo regulējumu, skaidriem lietošanas principiem un sabiedrības izglītošanu. Šajā attīstības etapā piesardzība ir ne tikai saprotama, bet pat vajadzīga - īpaši laikā, kad pieaug dezinformācijas, dziļviltojumu un datu izmantošanas riski, tomēr svarīgi atcerēties, ka MI pats par sevi nav ļauns vai labs, tam nav jūtu, nodomu vai politiskās pārliecības.

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

Latvijas kūdras ieguves nozare šovasar piedzīvo vienu no smagākajām sezonām pēdējo desmitgažu laikā. Kūdras ieguve ir sezonāla no maija līdz septembrim, bet nelabvēlīgie laikapstākļi, kas sākās jau šī gada maijā, būtiski ietekmē ieguves apjomus un apdraud nozares darbību.

Kūdras nozare un Latvijas Kūdras asociācija aicina Klimata un enerģētikas ministriju izsludināt valstī ārkārtējo situāciju kūdras ieguves sektorā. Tāpat nozare aicina trešās puses ņemt vērā šo situāciju un būt saprotošām, ka kūdras ieguvēji objektīvi nevar izpildīt saistības laikapstākļu dēļ. Daudzviet Latvijā nokrišņu daudzums pārsniedz mēneša normu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pēdējo trīs mēnešu periodā ekstremāli mitri un ļoti mitri apstākļi saglabājas vairākos apvidos, īpaši smagi ciešs Latgales un Vidzemes reģions kā arī daļēji Zemgale.

Īpaši smagi skarta Latgale un Austrumvidzeme, kā arī daļēji Zemgale un Kurzemes vidiene. Kā informē kūdras ieguvēji, reģionālās atšķirības ir ievērojamas. Līdz 1.augustam ieguve Vidzemē un Latgalē vien bija iespējama ap 20– 30 % no plānotā. Austrumvidzemē ir kūdras ieguves vietas ar tikai 3 % plāna izpildi, bet Madonas novadā dažviet darbi vispār nav uzsākti un pastāv bažas, vai darbi maz šosezon tiks uzsākti. Latgalē situācija ir nevienmērīga - Preiļu un Rēzeknes apvidū izpilde sasniedz tikai 18 %, Augšdaugavas un Jēkabpils novados – 12 %, bet citi ieguvēji atzīst, ka Latgalē caurmērā ieguves plāna izpilde sasniedz ap 35 %. Kūdras ieguvei nepieciešams sauss, saulains un vējains laiks – vismaz trīs līdz piecas dienas bez lietus, lai varētu uzsākt frēzkūdras ieguves procesu.