Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram, norāda Finanšu nozares asociācijas vadība.

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs Lauris Mencis un valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā vērsa uzmanību uz tiem izaicinājumiem, kas ierobežo kreditēšanas attīstību Latvijā. Lai arī kreditēšanas apjomi 2025. gada pirmajā ceturksnī ir pieauguši gan privātpersonu kreditēšanas, gan uzņēmumu kreditēšanas segmentā, saglabājas neskaidrība par tirgus tālāko virzību. Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram.

Solidaritātes iemaksa ir radījusi nevienlīdzīgus nosacījumus banku darbībai Baltijas reģionā, jo Lietuvā jaunā kreditēšana ir izslēgta no iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv. Finanšu nozares asociācija uzsvēra, ka uz riskiem, kas saistīti ar Solidaritātes nodevas ieviešanu un darbību, ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka.

Statistika par Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedru darbību 2024. gadā apliecina pozitīvu tendenci – kopējais noguldījumu portfelis pērn sasniedza 23 miljardus eiro, kas ir par 2 miljardiem vairāk nekā 2023. gadā. No tiem 23% veido termiņnoguldījumi – to īpatsvars gada laikā pieaudzis par 2%.

“Pozitīvas pārmaiņas iedzīvotāju noguldījumu paradumos bija vērojamas jau pagājušajā gadā, un šī gada dati apliecina, ka Latvijas sabiedrība arvien apzinātāk pievēršas ilgtermiņa finanšu plānošanai. Šī tendence liecina par pieaugošu iedzīvotāju pārliecību par savu finanšu stabilitāti nākotnē,” norāda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Statistika par komercbanku izsniegtajiem kredītiem liecina par mēreni pozitīvu noskaņojumu –kopējais kredītportfelis 2024. gada beigās sasniedza 15,2 miljardus eiro, kas ir par 4,1% jeb 800 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad tas veidoja 14,4 miljardus eiro.

“Izsniegto kredītu apjoma pieaugums ir vērtējams pozitīvi – kreditēšanas apjomu kāpums pārsniedz kopējo ekonomikas izaugsmes tempu. Tas liecina par uzņēmumu un iedzīvotāju vēlmi investēt un īstenot iecerētos projektus, vienlaikus turpinot aizņemties atbildīgi,” norāda Cērps.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Šodien Rīgā norisināsies finanšu nozares forums "Baltic FinReg Summit", kurā diskutēs par aktuālajām tendencēm un iespējām Baltijas finanšu sektorā, informēja foruma rīkotāji.

Konferencē vienuviet būs iespēja dzirdēt visu trīs Baltijas valstu finanšu nozares uzraugošo iestāžu vadošos ekspertus, kuri kopā ar biznesa pārstāvjiem apspriedīs būtiskākos jautājumus sektora uzraudzībā un regulējumā.

Ņemot vērā augošo ģeopolitisko spriedzi un nenoteiktību, šogad īpaša uzmanība pasākuma programmā būs atvēlēta finanšu sistēmas noturībai krīzes situācijās un aizsardzības nozares finansēšanas jautājumiem.

Savukārt aktuālās tendence un iespējamie finanšu pakalpojumu sektora attīstības virzieni tiks analizēti finansēšanas un maksājumu ekosistēmas paneļdiskusijās.

Visas dienas garumā samitā uzstāsies vairāk nekā 20 jomas speciālisti, tostarp Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, Igaunijas finanšu tirgus uzraudzības iestādes valdes loceklis Sīms Tammers, Lietuvas Bankas Elektroniskās naudas un maksājumu iestāžu uzraudzības nodaļas vadītājs Dens Jons Gadeiķis, Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite, "Magnetiq Bank" valdes priekšsēdētājs Jakubs Viņclavs, "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, "Swedbank" valdes loceklis Vadims Frolovs, "European Payment Initiative" jauno tirgu attīstības vadītājs Pjotrs Jans Petržaks un citi.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.