Nomaksāto nodokļu apjoms pēdējā pusotra gada laikā apsardzes nozarē ir pieaudzis, tai pašā laikā palielinājies arī nenomaksāto nodokļu parādu apjoms.

Tā intervijā DB norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks. Tomēr viņš atzīmē, – ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augts, tomēr situācija pamazām uzlabojas. Nākamgad, visticamāk, nozare parakstīs ģenerālvienošanos, kā arī darbu sāks apsardzes uzņēmumu reģistrs, kas palīdzēs izskaust negodprātīgos uzņēmumus. Būtu jānosaka ar pakalpojuma pircēju atbildība.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei ir bijis 2017. gads un kādas tendences redzat šobrīd?

Nozares apgrozījums ir audzis gan pērn, gan arī šogad. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pieaug arī nomaksāto nodokļu apjoms, palielinās nozarē nodarbināto ienākumi. Salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar attiecīgo periodu pērn, pieaugums ir par aptuveni 10%. Tomēr joprojām vidējais algas līmenis ir 652 eiro, kas atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Tā kā VID vairāk veic dažādus kontroles pasākumus, ir pieauguši nodokļu nemaksātāju parādi. Šī gada sākumā tie bija 11,35 milj. eiro, bet 1. septembrī tie bija jau 20,26 milj. eiro. VID ir norādījis, ka pēdējos gados parādījusies jauna tendence, proti, aprēķinātie nodokļi vienkārši netiek maksāti, bet darbinieki tiek aizrotēti uz citu uzņēmumu un paliek tukša čaula. Darbiniekiem pat rādās, ka ir veikts nodokļu aprēķins un veikta nomaksa, bet īstenībā tā nav. Tā ir jauna tendence un pilnīga bezkaunība. VID arī novērojis, ka šādos uzņēmumos daļa šo darbinieku ir jau tuvu pensijas vecumam un faktiski pie šādām shēmām cilvēki būs nelaimīgi, kad viņi aizies pensijā. Tie, kas veido shēmas, ir vieni un tie paši. Bieži vien īpašnieki ir no citām valstīm: Baltkrievijas, Moldovas utt.

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Uzņēmums Pentano Apsardze Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 11. janvārī.

Kā liecina informācija uzņēmuma mājaslapā internetā, Pentano Apsardze ir «pirmais privātās apsardzes uzņēmums Latvijā, dibināts 1993.gada 10.martā, ar mērķi sniegt īpašuma apsardzes pakalpojumus, izmantojot tehniskos līdzekļus un mobilās reaģēšanas grupas».

2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 503 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 45 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 28 darbinieki.

Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Genadijs Seibutis.

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku.

Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?

Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama

Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā “Rīgas Centrāltirgus” skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% - līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.

2024.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,109 miljonu tonnu kravu, kas ir par 21,1% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,99 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 9,3%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kopumā ir palielinājies par 8,4%, tostarp pasažieru pārvadājumos palielinājies par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājies par 15,3%.

Finanšu ministrija ir vienojusies ar sabiedriskās ēdināšanas nozari par nodokļu samazināšanu (PVN likme tiktu samazināta līdz 12%), ja nozarē tiks noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredzēs minimālo algu, kas būtu augstāka par valstī noteikto.

Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis jau ir paudis savu gandarījumu par samazināto PVN likmi un izteicās, ka nozarei noteikti izdosies noslēgt šādu ģenerālvienošanos. Jāpiebilst, kā šā gada martā ēdināšanas nozarē bija viena no zemākajām vidējām darba samaksām, – 634 eiro, turklāt ap 40% nodarbināto saņēma mazāk nekā valstī noteikto minimālo algu. Tā ka ir pareizi tas, ka minimālās PVN likmes noteikšanai kā priekšnoteikums izvirzīta ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē, kas noteikti mazinātu aplokšņu algas.

Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka nodokļiem ir jābūt neitrāliem. Nosakot atsevišķām nozarēm samazinātu PVN likmi, šī neitralitāte pazūd. Turklāt attiecībā uz PVN nodokļu teorija teic: jo mazāk izņēmumu, jo labāk. No teorijas pārejot pie prakses, noteikti parādās jautājums, kādēļ PVN likme samazināta tieši ēdināšanas nozarei, nevis kādai citai? Vai tā ir pirmā prioritāte? Turklāt šādai likmes samazināšanai noteikti būs negatīva fiskālā ietekme, kuru būs jādomā, kā kompensēt.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izziņojuši izsoli Igates pils kompleksa Vidrižu pagastā, Limbažu novadā nomai ar pieteikšanās termiņu – 15. janvāris, informē VNĪ Nekustamā īpašuma iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Pārņemot īpašumu no tā iepriekšējā nomnieka SIA “Domaines et Chateaux”, VNĪ ir sakārtojis īpašumu ziemas periodam. Igatē tiek nodrošināta īpašuma apsardze, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma un apkure. Kafejnīca un Igates pils iznomāšanai tiek piedāvāta kompleksi, tāpēc līdz brīdim, kamēr tiks atrasts nākamais nomnieks, īpašums apmeklētājiem nebūs pieejams. VNĪ organizē izsoles atbilstoši MK noteiktajai kārtībai publiskas izsoles ceļā.

Galvenie nomas tiesību izsoles nosacījumi noteikti sekojoši: nomas maksa 2750,00 eur mēnesī + PVN. Papildus jāmaksā nekustamā īpašumu apsaimniekošanas maksājumi, zemes noma, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām un nekustamā īpašuma apdrošināšana. Nomniekam būs pienākums trīs gadu gaitā no īpašuma pārņemšanas veikt nepieciešamos kapitālieguldījumus - dzīvojamās mājas ar jumta izbūvi, pagrabu un kūts ar siena šķūni konservācijas darbu uzlabojumus vai minēto būvju atjaunošanu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums "LDz Cargo" 9.martā plkst.11 izsolīs 180 lietotus dzelzceļa kravas vagonus ar kopējo sākumcenu 1,281 miljoni eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsole sadalīta astoņās lotēs jeb daļās, kur katrā lotē vagoniem noteikta atsevišķa sākumcena.

Pirmajā lotē tiks izsolīti 18 vagoni ar kopējo sākumcenu 81 499 eiro, otrajā lotē - 31 vagons ar kopējo sākumcenu 203 725 eiro, trešajā - 30 vagoni ar kopējo sākumcenu 181 214 eiro, ceturtajā - 28 vagoni ar kopējo sākumcenu 190 345 eiro, piektajā - 38 vagoni ar kopējo sākumcenu 243 058 eiro, sestajā - 13 vagoni ar kopējo sākumcenu 171 370 eiro, septītajā 11 vagoni ar kopējo sākumcenu 137 368 eiro, bet astotajā lotē izsolīs 11 vagonus, nosakot kopējo sākumcenu 72 610 eiro.

Visās lotēs izsoles solis noteikts 2000 eiro.

Jau vēstīts, ka "LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

No amata atstādināts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, ceturtdien preses konferencē informēja LDz padome.

Atklāts konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā, bet patlaban LDz valdē darbu turpinās Rinalds Pļavnieks, kas uz laiku līdz konkursa noslēgumam ieņems valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja vietu, kā arī valdes locekle Vita Balode - Andrūsa.

LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange komentēja, ka Latvijas tranzīta nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi spēcīgas turbulences, un LDz, iespējams, ir viens no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuram tādēļ ir nācies mainīties viskrasāk. "LDz šo gadu laikā ir paveicis ļoti daudz - paaugstinājis kopējo efektivitāti un samazinājis administratīvo slogu, tādējādi pašlaik LDz pamatdarbības izmaksas ir par aptuveni 40 miljoniem eiro gadā zemākas nekā pirms šo procesu uzsākšanas," atzīmēja Lange.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pagājušā gada zaudējumu segšanai no valsts varētu būt nepieciešami 26 miljoni eiro, aģentūrai LETA prognozēja LDz pārstāvji.

LDz informēja, ka 2024.gada 27.decembrī kompānija saņēma 46,8 miljonus eiro no valsts LDz pamatkapitāla palielināšanai, kas nodrošināja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. un 2023.gadu.

Tostarp kompānijā atzīmēja, ka nākamajā dienā pēc saņemtā maksājuma LDz pilnā apmērā nomaksāja atliktās Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Pirms nomaksas atlikto VSAOI apmērs bija aptuveni pieci miljoni eiro, piebilda LDz.

LETA jau ziņoja, ka pērn 17.decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rīkojuma projektu, kas paredzēja palielināt LDz pamatkapitālu par 46,8 miljoniem eiro.

SIA «LDz Infrastruktūra» dalībnieku sapulce ir veikusi izmaiņas uzņēmuma valdē, līdzās valdes priekšsēdētājam Jānim Ceicānam apstiprinot jaunu valdes locekli – VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) Nekustamā īpašuma direkcijas Nodrošinājuma daļas vadītāju Arti Bērziņu.

A.Bērziņš LDz strādā kopš 2011.gada un ir ieguvis pieredzi dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un administratīvajā jomā. Pēc izglītības būdams jurists, iepriekš guvis pieredzi gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Ņemot vērā, ka SIA «LDz Infrastruktūra» darbības joma ietver dzelzceļa infrastruktūras būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu, abu valdes locekļu pieredze ļauj efektīvi nodrošināt gan ar būvniecību saistīto darbu organizēšanu, gan ikdienas uzturēšanas darbu vadību, akcentē uzņēmumā.

Līdzšinējam uzņēmuma valdes loceklim Valdemaram Daļeckim augusta sākumā beidzās termiņš valdes locekļa amatā.

VAS «Latvijas dzelzceļš» ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna «Latvijas dzelzceļš» valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS «LatRailNet», kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA «LDZ CARGO», kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA «LDZ infrastruktūra», ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA «LDZ ritošā sastāva serviss», apsardzes uzņēmums SIA «LDZ apsardze», kā arī loģistikas uzņēmums SIA «LDZ Loģistika».

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" drīzumā izziņos atkārtotu izsoli Igates pils Vidrižu pagastā, Limbažu novadā nomai, samazinot tirgus vērtētāja noteikto nomas maksu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par 20%, norāda VNĪ NĪ Iznomāšanas un Pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Ņemot vērā to, ka pirmajā nomas tiesību izsolē līdz 15. janvārim neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ pārskatīs iznomāšanas nosacījumus attiecībā uz nomas maksas apmēru un drīzumā izsludinās atkārtotu izsoli.

Nākamā izsole plānota 30. janvārī. Nomas pretendentu pieteikšanās termiņš tiks noteikts līdz 29. janvārim. Detalizēta informācija un izsoles nosacījumi tiks publicēti mājas lapā www.vni.lv.

Pārņemot īpašumu no tā iepriekšējā nomnieka SIA "Domaines et Chateaux", VNĪ ir sakārtojis īpašumu ziemas periodam. Igatē tiek nodrošināta īpašuma apsardze, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma un apkure. Kafejnīca un Igates pils iznomāšanai tiek piedāvāta kompleksi, tāpēc līdz brīdim, kamēr tiks atrasts nākamais nomnieks, īpašums apmeklētājiem nebūs pieejams.

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izziņo atkārtotu izsoli Igates pils Vidrižu pagastā, Limbažu novadā nomai, samazinot tirgus vērtētāja noteikto nomas maksu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par 20%.

Pieteikšanās - līdz 27. februārim, norāda VNĪ NĪ Iznomāšanas un Pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Ņemot vērā to, ka nomas tiesību izsolē līdz 30. janvārim neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ pārskatīja nosacījumus un izsludina atkārtotu izsoli.

Galvenie nomas nosacījumi ir sekojoši: nomas maksa 1760,00 eiro mēnesī + PVN. Papildus jāmaksā nekustamā īpašuma apsaimniekošanas maksājumi, zemes noma, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām un nekustamā īpašuma apdrošināšana.

Nomniekam būs pienākums trīs gadu gaitā no īpašuma pārņemšanas veikt nepieciešamos kapitālieguldījumus - dzīvojamās mājas ar jumta izbūvi, pagrabu un kūts ar siena šķūni konservācijas darbu uzlabojumus vai minēto būvju atjaunošanu.

Pēc gadu ilgas sagatavošanās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un uzņēmums Stena Line kopīgi atklāja pirmo “Zaļo pārmiju” Latvijā.

Proti, uz īpaši pielāgotas dzelzceļa vagona platformas tika uzcelta smagās automašīnas piekabe, tā atklājot smago automašīnu piekabju pārvadājumus pa dzelzceļu.

“Šāds projekts nebūtu jaunums Eiropas savienībā kopumā, jo šādi pārvadājumi vecajās Savienības valstīs notiek un kļūst aizvien populārāki. Latvijā šis ir pirmais projekts, kura mērķis ir gan samazināt CO2 izmešus, jo zināms, ka dzelzceļa pārvadājumi no šāda aspekta ir ekoloģiskāki, gan samazināt Latvijas autoceļu noslodzi, kā arī risināt darbaspēka trūkumu. Nav jau noslēpums, ka šoferu trūkst un šī ir iespēja problēmu risināt,” projekta atklāšanā pie Rīgas ostas Centrālā termināla Eksporta ielā sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia Insurance SE” (Balcia) investējis 6 miljonus eiro īpašumā esošās daudzstāvu ēkas renovācijai Valdemāra ielā, Rīgā.

Ēkā izbūvētas modernas biroja telpas “Balcia” vajadzībām, kā arī izveidots konferenču centrs un “Balcia Residence” īstermiņa īres dzīvokļi, kas jau ir pieejami īrei.

Ēka Valdemāra ielā sadalīta divos korpusos. Tās sešos stāvos atrodas “Balcia” biroja telpas 1800 kvadrātmetru platībā un 230 kvadrātmetru plašs konferenču centrs. Ēkas otrajā korpusā ar kopējo platību 1400 kvadrātmetri izvietoti mūsdienīgi un dzīvošanai pilnībā aprīkoti 36 apartamenti, kā arī plaša jumta terase saviesīgiem pasākumiem.

“Esam renovējuši savā īpašumā esošo ēku, lai tā atbilstu mūsdienīga biroja un energoefektivitātes standartu prasībām, tajā pašā laikā saglabājot ēkas vēsturisko funkciju – viesu izmitināšanu, kas ļaus to efektīvāk pārvaldīt un apsaimniekot. Galvaspilsētā trūkst kvalitatīvas dzīvojamās telpas īstermiņa īrei, īpaši korporatīvo klientu segmentam ārvalstu darbinieku izmitināšanai. Tādēļ apartamentu izbūvē izmantoti augstākās kvalitātes materiāli un aprīkojums, lai maksimāli radītu vidi, kurā darbu var apvienot ar mājas sajūtu. Īpaši gandarīts esmu par jauno Latvijas mākslinieku darbu ekspozīciju, kuru izvietosim visā ēkā, tādējādi ienesot arī kultūras elpu renovētajās telpās,” stāsta “Balcia” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Bojātā jūras kabeļa labošanas darbu sākums varētu būt zināms tuvāko divu darbdienu laikā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš pastāstīja, ka monitoringa sistēmas svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā konstatēja datu pārraides pakalpojuma pārtraukumu. Veicot izpēti, tika secināts, ka bojājums ir kabelim Baltijas jūrā aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos. Attiecīgajā vietā jūras kabelis ir ieguldīts vairāk nekā 50 metru dziļumā.

Jautāts, vai šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka attiecīgais jūras kabelis ir būtiski bojāts un bojājums ir radīts ārēji, Ozols atbildēja, ka 100% to varēs pateikt tikai brīdī, kad speciālisti būs apsekojuši kabeli jūrā un tas būs pacelts.

"Šobrīd mūsu prioritāte ir strādāt ar partneriem, kas nodrošina šo pakalpojumu Baltijas jūrā, lai pēc iespējas ātrāk gan renovētu infrastruktūru, gan atjaunotu pakalpojumu," sacīja Ozols, piebilstot, ka sadarbības partneri jūras kabeļa bojājuma novēršanā ir Skandināvijas uzņēmumi, kas specializējas attiecīgajā jomā.

Nesen Rīgā notika eiroparlamentārieša un Francijas bijušā Eiropas lietu ministra Alēna Lamasūra lekcija Vai Eiropas vērtības ir universālas?, kas bija interesants, bet reizē arī mulsinošs pasākums. Mulsinošs tāpēc, ka nekādas vērtības tur netika definētas un attiecīgi tām netika veltīta uzmanība.

Lektoram aiz muguras bija novietots Francijas institūta logo ar tajā ietvertajiem brīvības, vienlīdzības un brālības ideāliem ‒ liberté, égalité, fraternité, radot dabisku atsauces fonu. Diskusijai, ko dažāda sociālā, politiskā un ekonomiskā stresa māktajiem mūsdienu eiropiešiem šie ideāli nozīmē un cik vienojoši tie ir, tas tomēr netika izmantots.

Tā vietā lektors ķērās uzreiz pie universāluma jeb pie šo vērtību, lai ko tās arī nozīmētu, eksporta potenciāla, un tas bija kļūdīgi. Vērtību eksports praktiski nozīmē institūciju eksportu, bet institūcijas diemžēl nav viens pret vienu eksportējamas. Var, protams, atskaites punkta vārdā pierunāt vai piespiest otru pusi pārņemt kādu institūciju, tomēr aiz tās stāvošo reālo vērtību formēšanās notiks tikai uz attiecīgās sabiedrības noteikumiem jeb, «franciski» sakot, pēc tajā esošā sabiedriskā līguma.

Tiem uzņēmējiem, kas nepadosies, būs daudz jāstrādā pie mārketinga, lai atgrieztos iepriekšējā gultnē, un visgrūtāk būs tiem, kam nav lojālo klientu un stipras komandas atbalsta.

"Ceturtdien ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojumā nebija norāžu uzņēmumiem – pakalpojumu sniedzējiem. Tas mulsināja, bet nepārsteidza, jo skaidrs, ka, ja šāds rīkojums neapkalpot klientus būtu bijis, valstij par to būtu jāuzņemas tūlītēja atbildība. Taču mēs sākām ievērot papildu piesardzības pasākumus – papildus dezinfekcija, cimdi, klientu apzvanīšana utt. Diemžēl ātri sapratām, ka varam no savas puses darīt maksimālo un būt atbildīgi, bet daudz klientu situāciju neuztver nopietni un neievēro likumus," biznesa portālam db.lv stāsta Dace Šrādere, skaistumkopšanas salona "Verdant Eco Spa" vadītāja.

Viņas gadījumā "punktiņš uz i" bija, kad uzzināja par kādas klientes bezatbildīgu rīcību. Uzņēmēja ir pārliecināta, ka komandai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst riskēt ar tās veselību.