Bažas par Eiropas miljonu zaudēšanu, būvējot Stradiņa slimnīcas jauno konkursu, atteikšanās no «ātro» ārpakalpojuma, veselīga dzīvesveida propagandēšana un visam pāri – ieildzis finanšu trūkums

Tā īsos vārdos raksturojams 2015. gads veselības aprūpē. Līdz ar valdības krišanu atvērts ir jautājums, vai nākamais gads, kā iepriekš solīts, patiesi tiks veltīts jauna finanšu modeļa izstrādei, obligātās veselības apdrošināšanas aprišu iegūšanai. Regulārā ministru maiņa un tam līdzi nestās prioritāšu izmaiņas nav uzskatāmas par attīstību veicinošu faktoru. Jāpiebilst, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs šogad izcēlās ar dažādiem izteikumiem, no kuriem vairāki raisījuši diskusijas gan nozarē, gan pacientu vidū.

Kamēr valsts veselības aprūpe netiek galā ar finanšu problēmām, iedzīvotāju pieprasījumu pēc veselības aprūpes steidz apmierināt privātās klīnikas un veselības centri, tostarp investējot lielus līdzekļus pakalpojuma uzlabošanā, jaunu centru izveidē utt. Vienlaikus ar vietējo pacientu ārstēšanu tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība arī medicīnas eksportam.

G. Belēvičam šogad pietika drosmes atzīt acīmredzamo – medicīnas aprūpes sistēma Latvijā balstās uz nepietiekami apmaksātiem speciālistiem un lielu pacientu līdzmaksājumu. Uz to gadiem norāda arī nozarē strādājošie. «Joprojām veselības aprūpes pakalpojumu tarifi jeb cenas, ko Nacionālais veselības dienests samaksā par valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ārstniecības iestādēm, neatbilst faktiskai pakalpojuma pašizmaksai. Īpaši šī neatbilstība skar stacionāro posmu, jo, realizējot valsts politiku veselības aprūpē, šobrīd stacionārā nonāk smagāki pacienti, kuru ārstēšanas izdevumi gadu no gada pieaug,» vasaras beigās DB pauda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Anda Čakša. Viņa arī neslēpa – pakalpojumu tarifos iekļautais ārstniecības personāla atalgojums ir ļoti zems. Mazās algas bija arī iemesls, kādēļ streikam brieda veselības un sociālās aprūpes darbinieki. Līdz streikam gan nenonāca, jo ministrs ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību vienojās «par līdzekļu pieauguma nepieciešamību 2016. gadā veselības nozares darbiniekiem ne mazāk kā 5% apmērā», norāda Veselības ministrijā.

Visu rakstu Veselības aprūpe joprojām finanšu bedrē lasiet 14. decembra laikrakstā Dienas Bizness.