Jaunībā no sirds smējāmies par žurnāla Liesma vēstuļu sadaļu. Sirdi žņaudzoši stāsti vienmēr sākās ar «mīļā redakcija, rakstu jums pirmo reizi...» un tad par netaisnībām klases ballēs un citām smagām lietām.

Te nu esmu atkūleņojis, man tagad jādara tas, par ko es­mu tik nelietīgi ņirgājies. Karma. Un tātad.

Godātā redakcija,

rakstu jums pirmo reizi, bet valdības ieceres aplamība un iespējamā kaitējuma nodarīšana fundamentālām vēr­tībām neļauj man vairs klusēt. Es šeit runāju par kon­kursa sludināšanu uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legali­zācijas novēršanas dienesta priekšnieka amatu. Neesat dzirdējuši par šādu dienestu? Bet tas tieši apstiprina to, ka šajā iestādē nav bijis nekādu skandālu! Un ņemiet vērā, ka par naudas mazgāšanām – tas ir žargona apzī­mējums iepriekšminētajai «naudas līdzekļu legalizāci­jai» – rūgšana un burkšķēšana ir bijusi jau krietnu lai­ku pirms februāra vidus dižskandāla, bet jūs par šādu iestādi joprojām nekā neesat dzirdējuši. Tās priekšnieks ir Viesturs Burkāna k-gs, droši vien arī neesat dzirdēju­ši. Domājat, kāds jauniņais? Ha–ha! Viņš šai amatā ir kopš 1998. gada, tātad nu jau divdesmito gadiņu. Mazam salīdzinājumam, Brežņevs bija kompartijas vadonis 18 gadu, un tā šķita mūžība.

Un šo divdesmit gadu laikā mēs neesam neko dzirdēju­ši ne par iestādi, ne par tās vadītāju. Varētu domāt, ka līdzīgi kā brežņevlaiku raķešu konstruktoru vārdi ti­ka atslepenoti tikai pēc to nāves, arī Burkāna k-gam ir kāds īpašs aizsardzības režīms. Nekā tamlīdzīga! Savas iestādes un paša personas nepazīstamību visu šo garo gadu garumā viņš ir panācis pilnībā saviem spēkiem un ar šķietami vienkāršu metodi, kas praksē izdodas tikai retajam.

Neliela atkāpe. Mans brālītis kādu laiciņu bija uguns­dzēsējs, un reiz pavilku viņu uz zoba, kā tad viņš tos ek­sāmenus ir nokārtojis. Zināju, ka, lai arī bijušais sporta profesionālis, bračka bija slaists. Un viņš man izstāstī­ja: galvenais, lai uz nokrauto matraču strēķa var nogu­lēt četras stundas uz vieniem sāniem, bez grozīšanās. Jo visa maiņa tur guļ saspiestībā un jāgriežas visiem reizē. Četras stundas! Manas mājas kaķene ir vienīgā man pa­zīstamā persona, kura šo normatīvu ikdienā arī izpilda, reizēm arī 18 stundas no vietas redzēts.

Stundas. Bet te gadi, gadu desmiti, cik premjeru, cik prezidentu, cik pāvestu mainījušies! Bet Burkāna k-gs nav redzēts un manīts, jo izvairās no jebkādiem skandā­liem ar drošu metodi: nedarīt neko. Konsekventi. Tā ir klase, tas ir ūnikums, tā ir nacionāla vērtība! Protams, atradīsies noliedzēji un formālisti, kas norādīs uz die­nesta gada pārskatiem un tur atrodamajiem skaitļiem par nosūtītajām lietām, iesaldētajiem līdzekļu apjomiem un citiem atskaites parametriem. Es kategoriski noraidu šādus nepamatotus apvainojumus! Kā jau iepriekš minē­ju, dienesta slepenības saglabāšanai nav nekādu īpašu apstākļu, tādēļ zināma darba imitācija un iekļaušanās kopainā ir visnotaļ atbalstāma.

Lai pamatotu savu Burkāna k-ga aizstāvību, noderēs daži skaitļi mērogam. Tā 2015. un 2016. gadā dienesta iesaldēto līdzekļu apjoms ir ap 60 miljoniem EUR. Tas ir divos gados kopā. ABLV skandāla laikā parādījās ap­lēses, ka toksiskas, kaitīgas naudas mūsu komercbanku sistēmā ir ap astoņiem miljardiem. Tiem, kas ikdienā ne­pārbauda lielākus skaitļus par lielveikala pirkuma apjo­mu, atgādināšu: vienā miljardā ir tūkstotis miljonu. Mi­nētie 60 miljoni, dalīti ar 8000 miljoniem, dod 0,0075, kas būs trīs ceturtdaļas procenta. Nevis trīs ceturtdaļas no visiem mūsu banku sistēmu apsēdušajiem sārņiem, bet trīs ceturtdaļas no viena procenta. 0,75%. Tas tik tie­šām ir sīks upuris slepenības nodrošināšanai. Tiem, kas pārvalda svešvalodas, konkrēti, ierēdņu atskaišu valodu, varu ieteikt palasīties dienesta gada ziņojumus. Uzma­nību: personām ar vājiem nerviem un zīdošām mātēm nemēģināt bez profesionāla asistenta! Paraugam viens fragmentiņš, kuru var publicēt arī bez brīdināšanas:

Jau no 1998. gada Kontroles dienests saņemto ziņoju­mu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem datu bāzes veidošanai un uzkrātās informācijas dažāda vei­da analizēšanas vajadzībām un atbilstoši noteiktajām funkcionālajām prioritātēm (informācijas atlases funk­ciju attīstība, vizualizācija shēmās utt.), kā arī dažādu speciālo uzdevumu veikšanai savas kompetences ietva­ros, veido un ik gadu attīsta speciālu datorprogrammu.

Pēdējos gados darbs pie tās attīstības tiek turpināts ar nolūku, lai atvieglotu darbiniekiem tās lietošanu un aug­tu informācijas apstrādes ātrums.

Uztvērāt? Viņiem ir datu bāze! Ar funkcionalitātēm! Vi­ņi to veido! Ideāla maskēšanās, ziņojums tak jāraksta, bet tas jāizdara tā, lai šķistos, ka kaut ko dara, bet ļo­ti neuzkrītoši, un patiesībā nedrīkst darīt neko, lai, kā jau iepriekš minēju, nebūtu skandālu. Ceru, ka tie daži IT speciālisti, kas ziņkārības dzīti ielūkojās oriģināla­jā ziņojuma tekstā, nav samocījuši vēdera muskuļus no pārsmiešanās.

Noslēgumā atkārtošu: Burkāna k-gs un viņa iejūtīgi un ilggadīgi vadītais dienests ir saudzējams un pie iespējas jāiekļauj mūsu vēsturisko ūnikumu kanonā.

Mēs taču sargājam dižkokus kā mūsu vērtību, un nepra­sām, lai tie ko darītu! Tie vienkārši ir! Un dod mums gara spēku un domas apskaidrību tikai caur savas ek­sistences faktu!

Tādēļ visu konservatīvi – progresīvo spēku vārdā pie­prasu: rokas nost!