Interneta sociāli tīkli tiek izmantoti arvien aktīvāk gan biznesa kontaktu meklēšanai, gan karjeras attīstīšanai, gan darbinieku nolūkošanai no darba devēju puses. Vai tiešām tas ir tik efektīvi?

Līdz šim 80% gadījumu cilvēki ieguva darbu, izziņojot savu interesi par jauna darba meklējumiem savu paziņu un draugu lokā. Tas vienmēr ir bijis efektīvākais veids, kā atrast darbu – pavēstīt par to pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Šī tendence turpinās arī mūsdienās, tikai tam tiek izmantoti citi komunikācijas kanāli – sociālie tīkli internetā.

Galvu mednieki agrāk apzvanīja simtiem cilvēku, lai lūgtu rekomendēt kandidātus kādai sarežģītai vakancei. Atceros, vēl tikai nepilnus 10 gadus atpakaļ krājām birojā biznesa laikrakstus, analizējām tajos pieminēto vadītāju profilus, lai papildinātu savu potenciālo kandidātu datu bāzi. Tagad atliek vien ieskatīties LinkedIn tīklā, lai ar vienu īsu vēstījumu minūtes laikā mērķtiecīgi uzrunātu konkrētās nozares profesionāļus.

Cīņā pret „asiņaino Jāņu“ tradīciju, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsver – ikkatrs sabiedrības pārstāvis ir līdzatbildīgs par savu draugu, radu, paziņu atturēšanu no liktenīgas kļūdas pieļaušanas braucot apreibinošo vielu ietekmē.

Lai arī alkohola reibumā aizturēto autovadītāju skaitam ir tendence samazināties, „Jāņi – alus – stūre“ diemžēl joprojām ir ik gadu sastopama vasaras saulgriežu trīsvienība.

Pēdējo četru gadu laikā par braukšanu alkohola reibumā aizturēti vairāk nekā 63 tūkstoši autovadītāju, 95% no tiem ir stiprā dzimuma pārstāvji. Šajā laikā alkohola reibumā izraisīti 1904 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 329, savukārt ievainojumus un citas traumas guvuši 2821 cilvēks.

„Mēs varam neskaitāmas reizes atkārtot, ka braukt un dzert ir slikti, taču efektīvāka šī cīņa būs tikai tad, kad katrā draugu kompānijā, katrā svinību vietā būs kāds, kurš attur un atgādina iereibušajiem drosminiekiem, ar ko var beigties viņu vēlēšanās sēsties pie auto stūres dzērumā. Ne policija, ne citas institūcijas nevar būt visur un pasargāt no traģiskās nelaimes. Vairumā gadījumu to izdarīt var tieši draugi un cilvēki, kas svinību laikā atrodas jums līdzās,“ saka CSDD direktors Andris Lukstiņs un stāsta, ka „tieši tāpēc CSDD šogad radījis īpašu „Izglāb draugu“ komplektu, kas Jāņu dienās būs noderīgs palīgs cīņā ar braukt gribošajiem dzērājšoferīšiem“.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Vislielāko interesi par sava pensijas 2. līmeņa uzkrājumu izrāda cilvēki, kuru ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī. Tikmēr cilvēki ar zemākiem ienākumiem sava pensijas kapitāla uzkrāšanu biežāk atstāj novārtā, necenšoties ietekmēt tā pieaugumu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Viena no iespējām, kas ļauj ikvienam sekot līdzi pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem, ir vietne manapensija.lv. Vaicājot, cik bieži šī iespēja izmantota, atklājies, ka visbiežāk (vienu reizi gadā vai biežāk) to dara iedzīvotāji ar ienākumiem virs 800 eiro mēnesī (31 %), kamēr no tiem, kam ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī, – 18 %. Atbildi, ka pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem nav sekojuši ne reizi vai vienu reizi pirms vairāk nekā pieciem gadiem, visbiežāk minēja iedzīvotāji grupā ar zemākajiem ienākumiem (67 %).

Ikviens Latvijas iedzīvotājs savu individuālo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var noskaidrot arī ar vietnes Latvija.lv palīdzību. Tomēr aptaujas dati atklāj, ka arī šo bezmaksas iespēju savā labā izmanto mazāk nekā puse aptaujas dalībnieku (39 %), kamēr 59 % atzinuši, ka to nedara nekad. Visbiežāk – vienu vai vairākas reizes gadā – savu individuālo pensijas 2. līmeņa uzkrājumu pārbauda vislabāk pelnošie aptaujas dalībnieki (800 un vairāk eiro mēnesī). Šajā grupā tā atbildējis katrs ceturtais respondents. Tikmēr atbildi „nekad” visbiežāk sniedza tie, kuri pelna līdz 600 eiro mēnesī (65 %).

Pēc Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas vadītāja deputāta Einara Cilinska ierosinājuma tirgus un socioloģisko pētījumu centrs SKDS maijā un jūnijā veicis Rīgas uzņēmēju un iedzīvotāju aptauju, lai izzinātu viņu uzskatus par korupciju Rīgas domē.

Aptaujāti 506 Rīgas uzņēmēji, kuriem tika lūgts norādīt, kā viņi vērtē Rīgas domes darbību kopumā, kā arī sniegt vērtējumu par vairākiem domes darbības aspektiem. Par šo pašu tēmu aptaujāti tika arī 782 Rīgas pastāvīgie iedzīvotāji 18 – 74 gadu vecumā, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem 50 procenti aptaujāto uzņēmēju Rīgas domes darbību vērtē kopumā pozitīvi. Pretēju viedokli pauž 17 procenti respondentu. Gandrīz trešā daļa – 32 procenti respondentu atzīst, ka viņiem ir „grūti pateikt”, kā viņi vērtē pašvaldības darbu.

Piecu punktu skalā (kur 1 nozīmē „korupcija ir ļoti izplatīta”, bet 5 – „korupcijas nav vispār”) korupcijas izplatību Rīgas domē un tās struktūrvienībās aptaujātie Rīgas uzņēmēji vērtē ar 3.09. 34 procenti respondentu - uzņēmēju pauž viedokli, ka korupcijas pašvaldībā nav vai tā ir ļoti neliela (vērtējums 5 un 4), bet 22 procenti norāda, ka korupcija domē ir salīdzinoši izplatīta (vērtējums 1 un 2) .

67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pievieno savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos, savukārt 33% ir pret šādām ārpusdarba aktivitātēm, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs pievienojat savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos?» 40% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka to dara, jo ir labas attiecības ar kolēģiem. 19% aptaujāto pievieno kolēģus savam virtuālajam draugu lokam, jo neiebilst, ka darbabiedri redz viņu aktivitātes internetā, savukārt 8% aptaujas dalībnieku šo skaidro ar faktu, ka ar kolēģiem laiku pavada arī ārpus darba.

No tiem, kuri neatbalsta kolēģu pievienošanu savam draugu lokam sociālajos tīklos, 21% kā iemeslu minējuši faktu, ka nodala privāto dzīvi no darba dzīves. Savukārt 12% respondentu nedraudzējas ar kolēģiem sociālos tīklos, jo nevēlas, lai tie par viņiem zinātu vairāk nekā nepieciešams.

Teju piektā daļa iedzīvotāju jeb 17% respondentu kaut reizi ir melojuši savā pieteikumā kādai vakancei, lai padarītu savu kandidatūru pievilcīgāku, liecina portāla Cvmarket.lv organizētais pētījums.

Savukārt 83% aptaujāto noliedz sava CV izpušķošanu.

Tāpat pētījumā atklājies, ka lielākā daļa darba meklētāju jeb 86% šobrīd savu darba vietu nemeklē ārpus Latvijas. Savukārt 14% respondentiem Vācija, Lielbritānija un Igaunija šķita kā vispievilcīgākās valstis, kur uzsākt savas darba gaitas.

97% aptaujāto savu nākamo darba vietu meklē darba meklēšanas portālos, bet 3% paļaujas uz personīgajiem kontaktiem - draugu un paziņu palīdzību. 89% aptaujāto uzskata, ka darba meklēšanas portālos ir reālāk atrast darbu, bet 11% par efektīvāko metodi atzīst personīgo kontaktu apzināšanu.

Savukārt, atbildot uz jautājumu «Kam Jūs darba meklēšanas procesā primāri pievēršat uzmanību?», atklājies, ka 46% respondentu svarīgāk vērtē darba devēja tēlu, bet 37% aptaujāto būtiskāks ir norādītais atalgojums. Interesanti, ka tikai 3% ņem vērā paziņu atsauksmes par konkrēto darba vietu.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Iespējams, ka tieši četru universitāšu biznesa inkubatorā UniLab dzims uzņēmums, kas kļūs par Latvijas otro vienradzi vai varbūt trešo. Tā cer biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis.

Par uzņēmēja ceļu, padomiem un to, kādēļ biznesa eņģeļi šobrīd spieto ap UniLab kā bites ap medu, arī Dienas Biznesa jautājumi V. Brēdiķim.

Fragments no intervijas

Esat sācis savu darbību biznesā no profesionālajiem pakalpojumiem, turpinot ar uzņēmumu ieguldījumu un aktīvu pārvaldi, iesaistījies nekustamo īpašumu biznesā, esat International School of Innovations līdzdibinātājs. Kopš 2015. gada esat biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs. Pastāstiet īsumā par savu uzņēmēja pieredzi!

Tiesa, esmu dibinājis virkni uzņēmumu kopš 2003. gada, primāri pakalpojumu jomā, profesionālo pakalpojumu nozarē, aktīvu pārvaldē un izglītībā. Uzņēmējdarbība man ir dzīvesveids. Jau skolas laikā ar klasesbiedriem ik pa laikam izdomājām kaut kādus vienkāršus tirdziņus. Atceros, kā iemācījāmies, piemēram, tiražēt ārzemju filmu fotokartītes vai tirgojām limonādi. 2000-šo gadu sākumā, kad dibināju pirmo uzņēmumu, bija jāspēj izdzīvot jau no pirmās dienas. Tad nebija nekādu atbalsta programmu vai biznesa eņģeļu. Bija vienkārši jākustas, ja gribējās ēst. Izdzīvoja tie, kam bija dabiskais uzņēmējdarbībai nepieciešamo īpašību komplekts – zinātkāre, radošums, apķērība un neatlaidība.

Saskaņā ar janvāra DnB NORD Latvijas barometra datiem šis gads Latvijas iedzīvotājiem ir sācies ar jūtamu noskaņojuma uzlabošanos – iedzīvotāju kopējā noskaņojuma indekss kopš decembra ir pieaudzis par 4 punktiem un sasniedzis -49 punktu līmeni. Lai gan pēc būtības šāds indeksa līmenis liecina par iedzīvotāju atrašanos dziļā pesimisma un neapmierinātības stāvoklī, tomēr kopējā noskaņojumu dinamika ir acīmredzama – kopš pēdējā lielā kritiena septembrī, kad indekss sasniedza -57 punktu atzīmi, tas pamazām virzās uz augšu.

Kā jau minēju kādā no saviem iepriekšējiem komentāriem, tad pamata cēlonis šādām pozitīvām izmaiņām, manuprāt, ir saistāms ar iedzīvotāju psiholoģisko adaptāciju jaunajiem apstākļiem. Dzīves līmeņa kritums un citas jaunās realitātes iedzīvotājiem neizbēgami kļūst par normu, tās tiek pieņemtas kā jaunā objektīvā realitāte, ar tām notiek samierināšanās, un līdz ar to tās kļūst par jaunu atskaites punktu vērtējumu izdarīšanai par apkārt notiekošo. Tas nav homo sapiens dabā - dzīvot nemitīgās bēdās par zaudēto. Ja vien apkārtējie (tai skaitā masu mediji) nemitīgi neuzplēš brūces, tad zaudējumi agri vai vēlu tiek noglabāti dziļajos atmiņu kambaros un ikdienā par tiem netiek domāts.

Uzsākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu - vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.

29% aptaujāto par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno.

Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā. Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).

Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

Vasaras sākums, kad daudzi vidusskolu un pamatskolu absolventi pārdomā savu turpmāko nākotni un izvēlas savām spējām un vēlmēm atbilstošu izglītību, ir īstais laiks, lai paraudzītos uz Latvijas izglītības sistēmu un tās perspektīvām Latvijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka pagājušajā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, ir samazinājies gan profesionālo izglītības iestāžu skaits, gan audzēkņu skaits tajās. Arī augstākās izglītības iestādēs ir līdzīga situācija – augstskolās studējošo skaita samazināšanās Latvijā turpinās jau ceturto gadu pēc kārtas. Ierēdņi to skaidro ar nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju mūsu valstī, kā rezultātā ir mazs skolēnu skaits un attiecīgi arī mazāks studēt gribošo skaits. Bet vai nevajadzētu padomāt arī par izglītības sistēmas kvalitāti un plānveidīgu tās attīstīšanu?

Jaunākajā «DNB Latvijas barometra» pētījumā, raksturojot problēmas, kas valdībai būtu jārisina prioritāri, 9% aptaujāto spontāni minējuši migrāciju: iedzīvotāju došanos dzīvot un strādāt uz ārzemēm. Jāpiebilst, ka lielākā daļa no viņiem bija īpaši noraizējušies par aizbraucējiem - jauniešiem, kuriem Latvijā ir grūtības atrast labi apmaksātu darbu.

Jāteic, arī vaicāti par nopietnāko problēmu Latvijas demogrāfiskajā situācijā, aptaujātie emigrāciju uzskatījuši par nozīmīgāku problēmu nekā zemo dzimstības līmeni. To, cik nopietna ir šī problēma, netieši attēlo arī fakts, ka tikai 14% aptaujāto draugu un ģimenes locekļu vidū nav neviena, kurš būtu aizbraucis dzīvot un strādāt uz ārzemēm.

Lai arī par reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu zina lielākā daļa iedzīvotāju (12% aptaujāto norādīja, ka ir par to labi informēti, un vēl 48% aptaujāto zina, ka ir šāds plāns, kaut arī nepārzina tā saturu), viņi ir diezgan skeptiski noskaņoti, prognozējot programmas efektivitāti. Tam, ka nākamo piecu gadu laikā Latvijā varētu atgriezties vairāk nekā puse aizbraukušo, tic mazāk par 1% aptaujāto, bet 56% aptaujāto norādīja, ka atgriezties varētu mazāk nekā 10% emigrējušo tautiešu. Iespējams, šādu pārliecību veicina arī iedzīvotāju pašu pieredze: gandrīz puse aptaujāto (49%) atzinuši, ka visi cilvēki viņu ģimenes locekļu, draugu vai paziņu lokā, kuri aizbraukuši dzīvot un strādāt uz ārzemēm, joprojām ir tur un nav atgriezušies Latvijā. Zīmīgi, ka populārākais iemesls, kāpēc cilvēki tomēr izvēlas braukt mājup, ir tas, ka viņi jau sākotnēji plānojuši braukt peļņā uz noteiktu laiku.

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

No nabaga rokaspuiša līdz lielrūpniecības īpašniekam — tāds ir Augusta Dombrovska panākumu stāsts. Kad 19. gadsimta beigās latviešu rūpniekiem piederēja galvenokārt kokapstrādes, minerālvielu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi, lielākā to vidū bija Dombrovska kokzāģētava Mīlgrāvī.

Kas mudināja Augustu Dombrovski kļūt par turīgu vīru? Vai pretīgums pret siļķi, kad bērnībā gadiem ilgi tā bija vienīgais galdā celtais ēdiens? Kas mudināja viņu ar dāsnu roku balstīt pretalkohola kustību? Dzērāja tēva skurbumā raidītās dunkas? Vai tēva krogus brāļu uzjautrināšanās, ar varu lejot mazā Augusta rīklē degvīnu? Kas mudināja kļūt par filantropu, uzturot izglītības iestādes un pabalstot latviešu kultūras darbiniekus? Īstās atbildes vairs nepateiks neviens, taču arī bez tām stāsts par uzņēmēju Augustu Dombrovski ir ievērības cienīgs.

Savādais bagātnieks

Ir 1919. gads. Latvijas Konservatorijas atklāšanas svinības. Mariss Vētra vēro, ka Jāzeps Vītols pastaigājas kopā ar savādu vecīti.

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Lasītāji bieži apgalvo, ka publiska netīrās veļas mazgāšana viņiem derdzas, taču dzeltenās preses reitingi liecina par pretējo. Šķiet, cilvēki vēlas tieši to – maizi un izklaides – un liekuļo, noliedzot savu interesi par privāta rakstura ziņām. Par to uz sarunu aicināju Izdevniecības Rīgas Viļņi valdes priekšsēdētāju Aiju Simsoni, kura ne vien izdod žurnālu Kas Jauns, bet arī pati kādu laiku bijusi preses uzmanības centrā.

Protams, ir ierasts, ka pēdējo divu gadu laikā mediji interesējas tikai par skandalozo tiesas procesu, kurā iesaistīta Aijas Simsone, un neliegšos – arī es nenocietos, nepajautājot, kā tas attīstās tālāk. Taču Aija ir nepiekāpīga, vien norāda, ka tiesvedība ir atsākusies, taču viņa nevēlas vairs par to runāt. Punkts. Nav noslēpums, ka sabiedrība par Aiju ir izveidojusi gana daudz stereotipu – konservatīva, agresīva, veiksmīga, Aija ejot «pāri līķiem», lai sasniegtu savus mērķus. Miljonāra sieva, kurai viss tiek pasniegts uz šķīvīša ar zilu maliņu. Tāpēc šīs sarunas mērķis ir palūkoties, kas aiz šiem stereotipiem slēpjas. Iespējams, sākot lasīt šo interviju, daudzi jutīsies vīlušies, jo tas patiešām nebūs kārtējais pikantais stāsts par krūšu implantiem, bet saruna par patriotismu un pozitīvo domāšanu. Jā, blondīne mēdz domāt arī par to, ironizē Aija.

Sabiedrības aptauja apstiprina tuvinieku lielo nozīmi cilvēku dzīvēs – 55% Latvijas iedzīvotāju, kuri ugunsgrēka gadījumā zaudētu ievērojamu daļu iedzīves, pēc palīdzības vērstos tieši pie tuviniekiem vai draugiem, nevis bankas, liecina akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (BTA) īstenotās aptaujas rezultāti.

Tostarp 90% valsts iedzīvotāju ir vismaz divas personas no radu un draugu vidus, uz kurām vienmēr var paļauties dzīves kritiskajās situācijās.

Apdrošinātāja BTA veiktajā aptaujā respondentiem tika jautāts, kam nepieciešamības gadījumā lūgtu finansiālo atbalstu, un visbiežāk, 36% aptaujāto, norādīja ģimeni, bet vēl 19% norādīja draugus. Piektā daļa, jeb 21%, norādīja, ka mēģinātu krāt paši, bet tikai 20% palīdzību meklētu pie aizdevējiem.

BTA veiktajā aptaujā respondentiem tika arī jautāts, vai viņi ir apmierināti ar atbalstu, ko saņem no apkārtējiem cilvēkiem. 69% iedzīvotāju to vērtē pozitīvi, apliecinot, ka ir apmierināti ar atbalstu, ko saņem no tuviniekiem un kolēģiem. Vienlaikus pētījums uzrāda, ka 31% Latvijas iedzīvotāju nesaņem pietiekamu atbalstu un bieži grūtībās jūtas atstāti vieni. Lai arī kopējā apmierinātība ir augsta, lielākā daļa aptaujāto neslēpa, ka brīžiem tomēr gadās situācijas, kad apkārtējo atbalsts ir nepietiekams un nākas vien pašam cīnīties ar grūtībām. Ceturtā daļa respondentu līdzcilvēku atbalsta trūkumu arī norādīja kā vienu no galvenajiem iemesliem nespējai pilnvērtīgi tikt galā ar saviem pienākumiem un dzīves uzlikto atbildību.

Aizvadītās nedēļas nogalē biedrības Bānīša Draugu klubs biedri pirmo reizi iekurināja reta šaursliežu ēdnīcas vagona malkas plīti un uz tās pagatavoja maltīti. Ar laiku paredzēta arī visa ēdnīcas vagona atjaunošana.

Vagonā saglabājusies pilnīgi darbspējīga virtuves iekārta, kas sastāv no malkas plīts, kura arī silda ūdeni, un santehnikas, virtuves un ēdamtelpas mēbelēm. Biedrība atzīmē, ka ēdnīcas tipa vagoni šādā oriģinālā komplektācijā nekur citur nedz Latvijā, nedz visā bijušajā Padomju savienībā nav saglabājušies.

Kā Db.lv uzzināja biedrībā, ar laiku paredzēts atjaunot visu ēdnīcas vagonu, un nākotnē to varētu izmantot pasažieru pārvadāšanai svētku laikā. Tomēr ēdnīcas vagona atjaunošanai ekspluatējamā stāvoklī neatkarīgi no šībrīža stāvokļa ir nepieciešams veikt depo remontu, līdz ar to arī nokārtojot visu dokumentāciju, lai vagons varētu tikt ekspluatēts pasažieru pārvadāšanai, sacīja biedrības valdes priekšsēdētājs Dāvis Bušs.

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

SIA UVB valdes priekšsēdētāja, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes locekle Marika Ģederte šovasar kļuva par Mrs. Universe 2008 titula īpašnieci – uzņēmēja, sieva un māte, šķiet, šīs sievietes dzīvē viss ir kārtībā. Vismaz Marika pati par to ir pārliecināta.

«Esmu ļoti praktiska un iepriekš pasaku, ko man dāvināt – vienas krāsas traukus vai rozes,» aiz stiklotā ofisa galda, kas nokrāmēts ar saldumiem, stāsta Marika Ģederte. Saldumi esot domāti viesiem, jo uzņēmēja stingri ietur slaido līniju. Savā ģimenes mājas dārzā viņa audzē ziedus, un šīs rūpes par estētisku vidi sasaucas ar darba pienākumiem skaistumkopšanas biznesā. Cilvēkam jārūpējas par savu izskatu, pirmais iespaids ir noteicošais – šī atziņa Marikai ir ļoti būtiska.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.