Jaunākais izdevums

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2019. gadā uzsāka pastiprinātu logu tirgus uzraudzību, lai pārliecinātos par to atbilstību normatīvo aktu prasībām, t.sk. ar logu paraugu testēšanu, secinot, ka situācija ir ļoti satraucoša.

Praktiski nevienā gadījumā netika sniegta pilnīga un atbilstoša informācija par logu īpašībām, tie nebija identificējami, nodrošināti ar ekspluatācijas īpašību deklarācijām, piegādātie logi faktiski atšķīrās no pasūtītajiem.

PTAC secina, ka patērētājiem ir ierobežotas iespējas saņemt informāciju par logu tehniskajām īpašībām, un izvēlēties kvalitatīvus, savām vajadzībām atbilstošus logus, turklāt parasti tiek pieprasīta vismaz 50% priekšapmaksa.2021.gada pirmajos mēnešos PTAC ir veicis klātienes pārbaudes pie 15 komersantiem un pie vēl vairākiem mēģinājis veikt logu pasūtījumu.

Logu iegāde notika, izmantojot tos pašus saziņas līdzekļus, ko parasti izmanto patērētāji ikdienā - ražotāju un izplatītāju mājaslapu pasūtījuma formas, rakstot uz norādītajiem e-pastiem, kā arī veicot pasūtījumus telefoniski. Kontrolpasūtījumu - pārbaužu veikšanai PTAC izvēlējās standarta izmēra logu modeli, kāds pieejams vienā no Latvijas apbūvei raksturīgajiem daudzīvokļu māju projektiem.

Logu pasūtīšanas procesā PTAC pārliecinājās, ka lielākajā daļā gadījumu interneta vietnēs nav norādīta skaidra informācija par logu ražotāju, vai, izvēloties viena veida logus, piedāvājums tiek atsūtīts pavisam citam. Pasūtījumos galvenokārt tiek piedāvāti logu tehniskie parametri – izmērs, vērtņu daudzums, palodzes. Tomēr daudz mazāk uzmanības tiek pievērsts svarīgākajam - kādas būs logu īpašības, piemēram, siltuma caurlaidības koeficients, gaisa caurlaidība, vēja slodžu izturība, ūdensnecaurlaidība.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa pauž bažas par situāciju logu tirgus jomā: “Diemžēl jāsecina, ka iegūt informāciju par šīm īpašībām ir sarežģīti – vairākos gadījumos lūdzot informēt par loga īpašībām, tika sniegta informācija, ka tās ir nevajadzīgas vai neeksistē.”

Tika saņemta arī dokumentācija, kurā īpašības norādītas intervālos, tādejādi liedzot saprast to, kādas īpašības būs konkrētajam, pasūtītajam logam. Parasti uzņēmumu prakse ir pieprasīt priekšapmaksu vismaz 50% apmērā no darījuma summas, tādēļ rodas situācija, kurā tiek iegādāts logs, skaidri nezinot informāciju par tā ražotāju un īpašībām. Logiem ir jābūt nodrošinātiem ar CE zīmes marķējumu un ekspluatācijas īpašību deklarāciju loga saņemšanas brīdī.

Tomēr saņemot pasūtītos logus, PTAC konstatēja būtiskas neatbilstības: tie nav identificējami, nav skaidrs, kurš ir ražotājs un kādas ir loga īpašības; nesakrīt informācija, kas sniegta par logu, to pasūtot, ar loga piegādes brīdī saņemto; logiem netiek izsniegta uz tiem attiecināma ekspluatācijas īpašību deklarācija, nav informācijas par logiem veikto atbilstības novērtēšanu; netiek izsniegta informācija par logu transportēšanu, montāžu, uzturēšanu kopšanu un sastāvdaļu nomaiņu.

2021. gada sākumā saņemot pasūtītos logus, tika apturētas vairāk nekā 300 vienības neidentificējamu logu, jo tādus nav atļauts piedāvāt tirgū.

PTAC aicina patērētājus neiegādāties neidentificējamus, nezināmas izcelsmes logus, par kuru īpašībām un lietošanu nav sniegta pilnvērtīga informācija, gan veicot pasūtījumu internetā, gan iegādājoties logus klātienē. Atgādinām, ka noslēdzot distances līgumu, patērētājiem ir tiesības atgriezt preci 14 dienu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pietrūkst konsekvences un tālredzīguma politikā

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 04.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tēze, ko jau ilgstoši esam uzsvēruši savās publikācijās, – valstī realizētajai politikai jābūt, moderni runājot, ilgtspējīgai, konsekventai, politiķiem pieņemot lēmumus, jādomā kā šahā, proti, vairākus gājienus uz priekšu.

Diemžēl tā visa akūti pietrūkst. Un diemžēl arī paredzams, ka, tuvojoties vēlēšanām, šī problēma saasināsies vēl vairāk, jo tie, kas motivēti sev piesaistīt vēlētāju uzmanību, būs tendēti pelnīt tūlītējus aplausus.

Daži piemēri. Esot slikts gaiss skolās, sabiedriskās telpās, transportā u.tml. Iepriekš par to varēja runāt vien pieļāvumu formā, taču nu tas ir skaidrs, jo ar īpašām ierīcēm uzmērīts. Kāds risinājums? Ventilācijas nav ierīkotas, un, kamēr tās ierīkos, esot jārauj logi vaļā un jāvēdina. Ja daudz cilvēku telpā, tad jātur logi vaļā teju vai visu laiku, pat ja kāds žēlojas, ka salst. Bet, ja logi vaļā tik ilgstoši, ka kādam salst, tas taču nozīmē, ka līdz ar slikto, saelpoto gaisu no telpas izplūdis arī siltums. Apkures radītais. Tātad, ja atliek un atliek ventilācijas izbūvi, bet intensīvi vēdina ar logu atvēršanas metodi, daudz intensīvāk jākurina. Ar ko? Ar gāzi, malku, šķeldu. Bet tas nozīmē ne tikai izmaksas, bet arī izmešu apjoma palielināšanos, kas savukārt nebūtu pieļaujami saskaņā ar Eiropas Zaļā kursa principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemts ekspluatācijā vēsturiskais Muitas nams – viena no pirmajām 19. gs. celtajām administratīvajām ēkām Rīgā, Daugavas krastmalā - Krišjāņa Valdemāra 1a. Nams, kuru apdzīvo Iekšējās drošības birojs, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā ieguvis atjaunotu ārējo veidolu un jumta segumu, saglabājot kultūrvēsturiskās ēkas autentiskumu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Līdzteku fasādes atjaunošanai un lēzenā jumta nomaiņai tika ielikti jauni koka logi atbilstoši vēsturiskajam izskatam, vairāki logi restaurēti, remontētas un atjaunotas arī logailas, kā arī izgatavotas jaunas čuguna konsoles. Vienlaikus nojaukts lielais skurstenis visas ēkas augstumā, kurš netika izmantots un neiederējās vēsturiskās ēkas kopskatā. Nama atjaunošanā veikti ieguldījumi teju 900 tūkstošu eiro apmērā. Darbus veica SIA "Būvdarbu sistēmas". Ieguldījumi ēkas atjaunošanā tiek finansēti no VNĪ resursiem, ieguldījumus atgūstot ilgtermiņa nomas maksas veidā.

Neogotikas stila divstāvu mūra ēka ar uzsvērtu trīsstāvu centrālā rizalīta izbūvi ar torni celta 1875.-1887. gadā pēc arhitekta Nikolaja Trusova projekta kā administratīvā ēka - Muitas nams. Tā ir kultūrvēsturiski vērtīga ēka, kas atrodas "Rīgas pilsētas vēsturiskā centra" teritorijā. Nams celts tūlīt pēc Citadeles nocietinājumu nojaukšanas līdz ar Daugavas krastmalas izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Skandu ielā, Rīgā nodevusi ekspluatācijā nitrocelulozes filmu glabātuvi, kas paredzēta Latvijas Nacionālā arhīva materiālu glabāšanai īpašos apstākļos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkas atjaunošanā VNĪ ieguldījusi 285 tūkstošus eiro. Projekta ietvaros siltinātas ārējās konstrukcijas, nomainīti logi un durvis, iekštelpās veikts kapitālais remonts un pārbūvētas inženierkomunikāciju tehniskās sistēmas, lai ēkā būtu droši glabāt filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

"Atsevišķā nitrocelulozes filmu glabātava būtiski uzlabos filmu uz nitroceluzlozes pamatnes saglabāšanas apstākļus un samazinās iespējamo pašaizdegšanās risku, tādējādi uzlabojot visu LNA Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma drošību. Jauno glabātavu varēs izmantot arī citas atmiņas institūcijas, kuru krājumā ir filmas un fotonegatīvi uz nitrocelulozes pamatnes," stāsta Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras karstumā turpinās vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā pārbūve mūsdienīgā teātra kompleksā.

Šobrīd tapušas aptuveni trešdaļa jaunās teātra ēkas galveno būvkonstrukciju un redzamas skatītāju zāles aprises. Pabeigti Smiļģa zāles balkona un mazās “black-box” zāles betonēšanas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd strauji top kopējais ēkas apjoms - pagalmā notiek otrā stāva, t.sk. lielās “black-box” zāles izbūve. Teātra vajadzībām top galvenais ieejas vestibils, divas jaunās “black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas JRT vajadzībām nepieciešamās telpas. Pazemes un pirmā stāva līmenī pabeigta darbnīcu konstrukciju izbūve, kas ļaus īstenot “teātris - māja” konceptu – no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei – visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemta gada nogalē pabeigtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunotā fasāde Torņa ielā 1, Rīgā.

Ēkas atjaunošanas būvdarbu 1. kārtā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, veikta pamatu hidroizolācijas izbūve, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Būvdarbi pabeigti četrus mēnešus pirms plānotā termiņa. Tiklīdz būs rasts tālākais finansējums, turpināsim darbu ēkas iekštelpās, lai “Arsenāls” kļūtu par mūsdienīgu izstāžu zāli mākslas darbu eksponēšanai,” norāda R. Griškevičs.

Par “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanu tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “RERE MEISTARI 1”. Rekonstrukcijas 1.kārtas risinājumu izstrādi, kā arī autoruzraudzību veica PS „AD SPATIUM”. Būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts - Aldis Polis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi plānotie darbi Skultes pārvada būvniecības vietā Sarkandaugavā rit pēc plāna, un, ja nenotiks nekādi neparedzēti darbi, tad pārvadu varētu jau pabeigt nākamajā būvsezonā – 2022.gada pavasarī.

Tā objekta apskates laikā Rīgas domes vadībai atzina būvnieku "LNK Industries" pārstāvis, projekta vadītājs Edgars Vaivods.

Vizītes laikā pašvaldības pārstāvji uzklausīja būvuzņēmēja atskaiti par paveikto un iepazinās ar turpmāko darba plānu, kā arī apskatīja rotācijas apli, balstus, laidumu un gājēju tuneli.

Pēc būvnieku teiktā, viens no lielākajiem izaicinājumiem būvniecības laikā būs rotācijas apļa izbūve, kas iekļaus arī tramvaju sliežu un dzelzceļa līnijas krustošanos. Lai īstenotu šos darbus, tiks veiktas tramvaju satiksmes izmaiņas.

Savukārt tuvākie darbi, kas tiek veikti jau pašlaik, ir balstu un siju laidumu betonēšanas darbi, inženierkomunikāciju izbūves darbi, ierakumu un uzbērumu veikšana, kā arī ceļa konstruktīvo kārtu izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma Kurbads jaunās biroja telpas, kuras uzbūvētas no moduļu tipa konstrukcijām, ir tapušas Latvijā, uzņēmumā KSD kompānija.

"Telpas tapušas uzņēmumā, kurš īpaši specializējies koka dizaina moduļu būvju izstrādāšanu. Mēs varam lepoties Vāczemē ar Latvijas amatnieku veikumu. Īpašu uzmanību raisa pie ieejas durvīm, uz fasādes, no koka izveidots panno ar spēka zīmju motīviem, kuras Kurbads tur cieņā un stāsta par tām. Panno ir autordarbs, kura izgatavošanā izmantoti simtgadīgi dēļi no iznīcībai nolemtām Latvijas lauku mājām. Mums ir īpašs prieks ne tikai par vizuālo baudījumu, bet arī par materiālu otrreizēju izmantošanu, kas šobrīd ir ļoti aktuāli," stāsta Kurbads valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Db.lv jau vēstīja, ka filiāle Vācijā izveidota, lai paplašinātu loģistikas iespējas Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā par saimnieciski izdevīgāko atzīts personu apvienības "P un P" piedāvājums par 2,75 miljoniem eiro (bez PVN).

Ja nebūs pārsūdzību, tuvākā mēneša laikā ar būvuzņēmēju tiks slēgts līgums. Darbus plānots uzsākt līdz rudenim un tie būs jāpaveic 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Ēkai tiks uzlabots estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs patīkamāku darba vidi, vienlaikus panākot ap 60% ietaupījumu uz siltumenerģiju, kas ļaus ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvētas un modernizētas apkures un ventilācijas sistēmas. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 miljonus eiro, Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā Kaamos Mežaparkā uzsācis projekta Moho park celtniecību, informē uzņēmumā.

Divas 12 stāvus augstas dzīvojamās mājas plānots nodot ekspluatācijā 2024. gadā. Projektā paredzēts uzbūvēt 8800 kvadrātmetrus jaunas dzīvojamās platības, kopumā 154 dzīvokļus.

"Kopš Kaamos ienākšanas Latvijas tirgū 2019. gadā, esam nodevuši ekspluatācijas projekta Divi krasti pirmo kārtu un mūsu nākamie projekti ir Hagen Quarters Āgenskalnā pie Māras dīķa un Moho park Mežaparkā,” informē Kaamos valdes loceklis Armands Buks.Vaivads.

Investē 8,5 miljonus eiro Divu krastu projektā Ķengaragā  

Rīgas mikrorajonā Ķengaragā turpinās dzīvojamā projekta "Divi krasti" celtniecība, kurā viens...

Moho park dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru plānota aptuveni 2200 eiro un penthausiem (neskaitot terases) – 3200 eiro.

Jauno namu energoefektivitāti - gandrīz nulles enerģijas ēkas - nodrošinās uz jumta izvietotās saules baterijas, logi ar trīskāršo stiklu, siltināšana, siltās grīdas apkure, ventilācija ar rekuperāciju, kas būs katrā dzīvoklī un uzturēs veselīgu mikroklimatu. Tāpat daļa auto stāvvietu atradīsies ēkas pirmajā stāvā un tām būs elektroauto uzlādes iespēja.

Projektu palīdz realizēt arhitektu birojs PBR.

"Kaamos" grupa ir Igaunijas kapitālsabiedrība, kas dibināta 2002.gadā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, celtniecību un kokapstrādi. Nekustamā īpašuma segmentā "Kaamos" grupa ir uzbūvējusi un pārvalda biroju platības 50 000 kvadrātmetru apmērā. Grupas uzņēmumi darbojas Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā, kopumā nodarbinot vairāk nekā 270 darbiniekus. 2019.gadā kopējais grupas apgrozījums bija 69 miljoni eiro, ar kopējo bilanci 176 miljoni eiro, bet pašu kapitāls - 110 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic maija sākumā Rīgā sagaidīja 26. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-AAZ.

Šī ir pirmā no septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, ko airBaltic plānojusi saņemt šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"Šogad airBaltic no Baltijas valstīm piedāvā lidojumus 96 maršrutos. Mēs redzam, ka, pieaugot cilvēku vakcinācijas līmenim Eiropā, pieprasījums pēc atpūtu ceļojumiem sāk palielināties. Tādējādi, lai nākotnē atbalstītu mūsu atgriešanos pie peļņas un izaugsmes, plānojam, ka mūsu flotē līdz 2021. gada beigām būs 32 Airbus A220-300 lidmašīnas," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

airBaltic pārņems savu pasažieru apkalpošanu lidostā Rīga 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada janvāra uzņēmuma pasažieru apkalpošanu lidostā...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Turklāt šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.

Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajam koncertdārzam "Pūt, vējiņi!" Jūrmalas parkā, Liepājā simboliski atzīmēti spāru svētki, informē Liepājas dome.

Šobrīd ir pabeigta aptuveni puse no plānotajiem darbiem.

Jaunais koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" tiek veidots par mūsdienīgu kultūras telpu, kas būs pieejama iedzīvotājiem. Tur varēs rīkot brīvdabas pasākumus un koncertus lielākam apmeklētāju skaitam nekā līdz šim, kā arī tiks nodrošināti komfortablāki apstākļi gan māksliniekiem, gan skatītājiem.

Nojaukti agrāk estrādi aptverošie žogi un barjeras, koncertdārzu integrējot Jūrmalas parka teritorijā un sasaistot ar pludmales piekrastes zonu, kā arī pārplānoti laukumi un celiņi, lai nodrošinātu pilnīgu vides pieejamību. Norit teritorijā paredzēto celiņu izbūve. Tiek izbūvēts nožogojums ap skatuvi, lai nodrošinātu kontrolētu koncertu apmeklējumu. Ēkai tiek montēti logi un durvis, kā arī top jumta metāla konstrukcijas. Līdz vasaras sākumam plānots pilnībā pabeigt jumta konstrukciju izbūvi virs skatītāju centrālās daļas sēdvietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā pabeigti Veselības ministrijas ēkas - stateniskā jūgendstila parauga - nama Brīvības ielā 72 k-1 fasādes atjaunošanas darbi, uzsākts ēkas ekspluatācijā nodošanas process.

Atjaunošanas darbi veikti, saglabājot ēkas kultūrvēsturisko vērtību saskaņā ar Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkai Brīvības ielā 72 atjaunota fasāde, restaurēti logi, pastiprinātas jumta konstrukcijas, veikta jumta seguma nomaiņa, cokola hidroizolācija un zibensaizsardzības sakārtošana. Izbūvēts panduss, kas ļauj namam piekļūt cilvēkiem ar invaliditāti. Ēkas atjaunošanas darbus projektējis “PS CMB-virtu”, būvuzņēmējs – SIA “A.P.E Build”. Kopumā ēkas atjaunošanā veiktas investīcijas 974 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek segts no VNĪ kapitālieguldījumiem.

“Ēkas ārējā veidola atjaunošana ir ne tikai nozīmīgs notikums ministrijas darbiniekiem – tā simboliski turpina VNĪ iesākto Brīvības ielas publisko klientu ēku sakārtošanas posmu – sākot ar Tetera nama atjaunoto ārējo seju, pērn atjaunoto Ekonomikas ministrijas ēku, Ministru kabineta ēku kompleksu un vēsturisko “Saktas” māju, kuras atjaunošanas darbi noslēgsies tuvākajās dienās. Sakārtoti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi uzlabo pilsētvidi, veido patīkamu vidi ēkas apmeklētājiem un tur strādājošajiem,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

HOFT – gudra investīcija pandēmijas apstākļos

Sadarbības materiāls, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Objekta pase: Strēlnieku iela 5, Rīga. Dzīvojamo platību veido 2 ēkas: Kārļa Johana Felsko 19. gs. otrajā pusē eklektisma stilā projektētā vēsturiskā būve un moderna izpildījuma jaunbūve iekšpagalmā. Projekta pamanāmākā rota ir abu ēku fasādēs integrētie bonsai kociņi – tās ir 40 gadu jaunas ciedru priedes, kas ir speciāli audzētas un koptas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un dzīvei 1x1 m toveros. Projekta koncepta autors un īstenotājs ir nekustamo īpašumu attīstītājs R.evolution. Iekšējās fasādes un interjera estētisko risinājumu detalizācija noritēja sadarbībā ar arhitekti Zani Teteri-Šulci (Open AD), savukārt telpisko apjomu veidoja arhitekte Dita Lapiņa (SIA "LDU" izpētes un projektēšanas birojs KROKS).

HOFT jeb House of the Flying Trees ir vēl nebijuša koncepta dzīvokļu projekts Rīgas Klusā centra sirdī, Strēlnieku ielā 5. Projekts apvieno eko arhitektūras vērtības, pietāti pret vēsturisko mantojumu, un gaumīgu, pārdomātu mūsdienu izpildījumu. Rekonstruējot vēsturisko būvapjomu, galvenais uzsvars bija pēc iespējas saglabāt vēsturiskās vērtības to autentiskajā veidolā – gleznainās griestu rozetes, kāpņu margas, logu ailas. Ņemot vērā, ka pirms rekonstrukcijas, ēka ar savu piecu stāvu augstumu bija zemākā šajā Strēlnieku ielas posmā, tika izlemts virs vēsturiskā apjoma izveidot stikla virsbūvi divu stāvu augstumā – tas, pirmkārt, uzlaboja kopējo ielas telpisko struktūru un, otrkārt, ļāva palielināt dzīvokļu plānojumu variācijas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā top 69 miljonus eiro vērts 20 stāvu biznesa centrs Artery, kuru projektējis pasaulē atzītais arhitekts Daniels Lībeskinds.

Iecerēts, ka jaunais biroja ēku komplekss piedāvās jaunu skatījumu uz modernu darba vietu, ar netradicionālu un novatorisku pieeju darbam pēc pandēmijas izraisītajām attālinātā darba tendencēm. Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Jaunā biznesa centra Artery arhitekti ir pārliecināti, ka tas kļūs par jaunu Viļņas atpazīstamības zīmi un galveno biznesa artēriju pilsētā. Celtne harmoniski iekļausies apkārtējā vidē un savienos galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu ar Neres upi un vecpilsētu.

“Viļņa ir izcils piemērs pilsētai, kas attīstījās dabiski, radot daudzveidīgu un harmonisku pilsētas ainavu. Piedāvātā dizaina mērķis ir izveidot mūsdienīgu arhitektūras ikonu, kas var piešķirt nākotnes vēsmas Viļņas vecpilsētas būtībai. Artery modernā arhitektūra bagātinās “urbānā kalna” kompozīciju un atspoguļos pilsētas vēlmi ieviest 21. gadsimta jauninājumus, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar vēsturiskās arhitektūras skaistumu,” stāsta Studio Libeskind dibinātājs arhitekts Daniels Lībeskinds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 9,9 miljonu eiro apmērā Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam "Kaamos". Finansējums paredzēts dzīvojamo māju projekta "Moho Park" būvniecībai Mežaparkā, kur kopumā plānots ieguldīt 15 miljonus eiro.

Projekts paredz divas 12 stāvu ēkas ar 154 dzīvokļiem, un plānots, ka pirmos dzīvokļus pircēji saņems 2023. gada sākumā. Šis ir otrais Kaamos projekts Rīgā, ko finansē SEB banka.

"Moho Park"(mo-ho – modern homes) ir jauns dzīvojamo māju projekts Mežaparkā, kura celtniecība tika uzsākta šī gada vasarā.

Projektā energoefektivitāti nodrošinās uz jumta izvietotās saules baterijas, logi ar trīskāršo stiklu, siltās grīdas apkure, kā arī ventilācija ar rekuperāciju, kas būs katrā dzīvoklī. Iedzīvotājiem būs pieejama arī elektroauto uzlāde.

""Moho Park" Kaamos grupai ir nozīmīgs projekts, jo šīs ēkas atbilst visiem nākotnes pieprasījuma standartiem. Arvien vairāk tiek likts uzsvars uz emisiju samazināšanu gan ēkas būvniecības laikā, gan arī pēc tam – ēkas lietošanas laikā," komentē "Kaamos" vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesu namu aģentūras (TNA) administratīvās ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros “Moduls Engineering” paveicis apjomīgu iekštelpu remontu, izveidojot ergonomisku un mūsdienīgu darba vidi.

"Moduls Engineering" šī līguma summa bija 258 900,96 eiro (bez PVN).

“TNA ir svarīgi plānot un izzināt mūsu nomnieku vajadzības un piedāvāt klienta aktivitātēm un darba organizācijai vispiemērotāko biroja modeli, kā arī telpu rekonstrukcijas projektos izmantot ilgtspējīgus un modernus risinājumus. Ņemot vērā projekta sarežģītību un ēkas vēsturisko nozīmīgumu, kā arī projekta realizācijas īsos termiņus, esmu gandarīta, ka sadarbībā ar “Moduls Engineering” esam ļoti veiksmīgi realizējuši rekonstrukcijas projektu un mums ir izdevies izveidot modernu un mūsdienīgu darba vidi Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbiniekiem un apmeklētājiem,” Santa Sausiņa, SIA "Tiesu namu aģentūra" valdes locekle

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Aicina būvuzņēmējus pieteikties konkursā par Valmieras drāmas teātra atjaunošanu

Db.lv, 26.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VNĪ.

Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols, radīti ērti apstākļi teātra darbiniekiem un apmeklētājiem un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022. gada vēlam rudenim.

Būvdarbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, jumts un bēniņu pārsegums, cokols, nomainīti esošie koka un PVC logi, ārdurvis, pilnveidota apkures sistēma, izveidota ventilācijas un aukstumapgādes sistēma, novērstas neatbilstības ugunsdrošības jomā, nodrošināta vides pieejamība atbilstoši normatīvu prasībām, kā arī veikta apgaismes ķermeņu nomaiņa pret energoefektīviem. Vienlaikus ēkai tiks nodrošinātas, pastiprinātas un izbūvētas pamatkonstrukcijas. Projekta ietvaros jau iegādāti skatuves prožektori teātra Lielajai zālei, plānots iegādāties Lielās zāles skatuves krēslus un aprīkojumu jaunizbūvētajai zālei – skaņas, gaismas iekārtas un skatītāju podestus. Būvprojektu teātra atjaunošanas un energoefektivitātes darbu veikšanai izstrādājis SIA "SESTAIS STILS".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vērtība, kas prasa naudu un iedziļināšanos

Monta Šķupele, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskie nami nes sev līdzi lielu pievienoto vērtību – arhitektūru, vēsturi un auru, taču finansiāli liela problēma ir to atjaunošana.

Darījumu skaitam šādos īpašumos ir tendence pieaugt, un tā tas turpināsies, ja vien pieaugs renovēto platību skaits un kvalitāte, vēstu Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums.

Mihails Guščins Latvijā atgriezās pirms aptuveni četriem gadiem un šobrīd ir īpašnieks uzņēmumam One Development, kas nodarbojas ar vēsturisku namu renovāciju, saglabājot mantojumu un atjaunojot namos dzīvojamo platību. Ilgus gadus mācoties un dzīvojot ASV, vēlāk arī Kanādā un Maskavā, sācis nopietnāk nodarboties ar nekustamo īpašumu attīstīšanu. Kopumā jomā darbojas aptuveni deviņus gadus, pirmos piecus no tiem tikai kā investors. Pirmais lielais Latvijā īstenotais projekts bija Miera ielas rezidence Rīgā. Pirms pieciem gadiem uzņēmējs šo īpašumu nopirka izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mūkusalas biznesa centra" teritorijā A klases “Zeiss biroju” ēkas pamatos iemūrētas simboliskas laika kapsulas. Plānots, ka būvniecības darbi tiks pabeigti 2022. gada beigās.

Būvniecības darbus īsteno būvfirma “Velve”.

"Zeiss biroju" ēka būs sešstāvīga celtne ar kopējo platību 5700 kvadrātmetri, un tās būvniecībā tiks izmantotas 50 tonnas metāla konstrukciju. Saskaņā ar ēkas plānojumu, tai būs 200 logi un stiklojumi, un trīs lifti. Ēka ir sertificēta atbilstoši "BREEAM Excellent" ilgtspējas sertifikāta prasībām un projektā iekļautas A klases energoefektīvas gaisa dzesēšanas, ventilācijas un apkures sistēmas un tā būvniecībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un dabai draudzīgi apdares materiāli.

"Zeiss biroju" ēka nosaukta par godu Karla Ceisa optikas fabrikai, kas šajā pašā vietā atradusies 20.gadsimta sākumā - atsauces uz kādreizējo ēku arī būs atrodamas jaunās celtnes fasādes dizainā. Vēsturiskā ēka, būvēta 1912.gadā, bija pirmā dzelzsbetona konstrukcijas ražošanas ēka Rīgā. Starpkaru periodā tajā izvietojusies Latvijas Leibovica radiorūpnīca, pēc Otrā pasaules kara - Rīgas radiotehnikas rūpnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, informē VNĪ.

Tiks uzlabots ēkas estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs komfortablāku un pozitīvāku darba vidi, vienlaikus tiks panākts ap 60% ietaupījums uz siltumenerģiju, ļaujot ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvēta un modernizēta apkures sistēma, kā arī pārbūvēta esošā ventilācijas sistēma. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas vienlaikus dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vasaras mājasdarbs, lai atgrieztos skolās

Zane Ozola, privātās skolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, 11.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi, ka viena no viņas un ministrijas prioritātēm būs klātienes mācību atsākšana līdz ar jauno mācību gadu.

Tas ir sasniedzams mērķis, ja vasaras laikā izpildīsim virkni mājasdarbu. Vasaras laikā ne tikai jāsekmē vakcinācija, bet jāpielāgo skolu telpas, mācību grafiks un jārisina gaisa kvalitātes jautājums.

Drošas mācības klātienē ir iespējamas

Šobrīd gan pedagogiem, gan skolu vadītājiem ir dažādas idejas, kā panākt, lai atgriešanās pie klātienes mācībām būtu epidemioloģiski droša. Un katra ideja ir vērtīga. Pandēmija izglītības nozares pārstāvjiem ir iemācījusi elastību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc esmu pārliecināta, ka spēsim īstenot nepieciešamos risinājumus, lai droši mācītos klātienē. Izglītības ministrijā tam ir izveidota arī darba grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic jūnija beigās Rīgā sagaidīja 27. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABA.

Šī ir otrā no septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, ko airBaltic plānojusi saņemt šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2016. gada, kad airBaltic uzsāka Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanu, lidsabiedrība ar tām pārvadājusi vairāk nekā 6 170 000 pasažieru. Līdz šim visvairāk pasažieru ceļojuši uz tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Parīze, Londona un Maskava. Kopumā airBaltic ar Airbus A220-300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 65 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 160 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Lidsabiedrība norāda, ka šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru