Reālas attīstības OIK jautājumā nav 

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai enerģētikas nozares problēmas, visticamāk, neatrisinās.

Armanda Vilcāne, 13.5.2019

Foto: pixabay.com

To DB norāda vairāki nozares pārstāvji un eksperti, uzsverot - maz ticams, ka ministrijas plāns, kuru līdz mēneša beigām plānots papildināt, uzlabos esošo situāciju. Tajā pašā laikā iesaistītās puses atzīst - pozitīvi, ka EM vairs neplāno strauju OIK atcelšanu. Zināms, ka 7. maijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja EM lūgumu pagarināt likumprojekta Par OIK atcelšanu galīgo izpildes gaitu līdz 31. maijam, savukārt 9. maijā Saeimā iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei. Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem (AER) un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole. Atbalstu komisijas izveidei publiski paudis arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ideju netrūkst

Pašlaik cīņai ar OIK ministrija piedāvā izveidot valsts atbalsta sistēmas kontroli, kas paredz efektīvu mehānismu godīgas uzņēmējdarbības uzraudzībai elektroenerģijas jomā, šo funkciju uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB). Tāpat plānots ieviest stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem un ierobežot atbalsta apmēru, kā arī veicināt elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazināšanu un apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas. Savukārt no 2021. gada EM iecerējusi ieviest AER jaudu izsoles - paredzēts, ka izsolē piedāvās 50 megavatstundas ar lejupejošu soli. EM skaidro, ka, lai šīs ieceres realizētu, nepieciešams grozīt vairākus normatīvos aktus, tajā skaitā Elektroenerģijas tirgus likumu (ETL), Enerģētikas likumu, Ministru kabineta noteikumus Nr.221 un Nr.262, kā arī citus normatīvos aktos, kas saistās ar veicinošu apstākļu nodrošināšanu.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis norāda, ka EM piedāvātie priekšlikumi ir apsverami, tomēr ir jāsagaida konkrētais rīcības plāns un jākoncentrējas uz rezultātu paredzamā termiņā. «EM plānā ietvertie jaunumi par OIK uzraudzības nodošanu BVKB un AER jaudu izsolēm īstermiņā neuzlabos OIK situāciju. Ja vērtē jaudu izsoles, tad nav īsti skaidrs, vai tā ir esošās sistēmas maiņa vai jauns atbalsts, jo, ja izsoles rezultātā elektroenerģija tiek iegādāta par cenu, kas ir augstāka nekā tirgus cena, pēc būtības tas joprojām ir tas pats OIK tikai ar citu nosaukumu. Pašreiz primārais jautājums ir Latvijas elektroenerģijas patēriņa vajadzību noskaidrošana, tādēļ galvenokārt vajadzētu koncentrēties uz energoefektivitātes potenciālu un tikai tad vērtēt, vai tuvākā vai tālākā nākotnē nepieciešamas jaunas jaudas,» domā K.Osis, norādot, ka, neredzot konkrēto rīcības plānu, nav lielas pārliecības, ka līdz 31. maijam EM radīsies krietni kvalitatīvāks risinājums nekā līdz šim.

Jānodrošina samērīgums

Pozitīvi, ka pašlaik vairs netiek runāts par tūlītēju OIK atcelšanu, taču jebkurā gadījumā vairums EM priekšlikumu nozarei, visticamāk, nebūs pieņemami, uzsver enerģētikas eksperts Edgars Vīgants. «Kontrole ir nepieciešama, bet tā jāpilnveido atbilstoši labas pārvaldības principiem, paaugstinot esošo procedūru efektivitāti un izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, nevis palielinot administratīvo slogu un kontrolieru skaitu, kas veicinās vienīgi korupcijas riskus. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šobrīd izskanējusi arī virkne pozitīvi vērtējamu priekšlikumu, piemēram, OIK neaplikšana ar pievienotās vērtības nodokli, elektrostaciju motivēšana darboties ārpus valsts atbalsta sistēmas, dabas resursa nodokļa (DRN) atcelšana mazajām hidroelektrostacijām (HES), biogāzes staciju iespēja pāriet no elektroenerģijas ražošanas uz biometāna ražošanu, kā arī administratīvo šķēršļu likvidēšana vēja elektrostaciju attīstībai. Galvenais, lai jaunie kontroles pasākumi notiktu objektīvi un samērīgi, jo arī priekšzīmīgos uzņēmumos kāds darbinieks var aizmirst uzvilkt ķiveri, kas jau ir pārkāpums,» pauž eksperts. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe savos izteikumos gan ir skarbāks, norādot, ka visi EM priekšlikumi ir vērsti uz vietējo AER staciju iznīcināšanu.

Visu rakstu lasiet 13. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana pēdējā laikā nenoliedzami kļuvusi par vienu no...

Ministru kabinets (MK) noraidījis Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto likumprojektu obligātā iepirkuma...

Obligātā iepirkuma komponente (OIK) netiks atcelta no šā gada 31.marta, otrdien pēc valdības sēdes...

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības...

Obligātā iepirkuma komponente (OIK) netiks atcelta no šā gada 31.marta, otrdien pēc...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Energokoncerns AS «Latvenergo» plāno tuvāko trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektus,...

SIA Jumis Geo, kam 2018. gada vasarā anulēta atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā...

Dubaijas tuksneša vidū top milzīgs saules paneļu parks - Mohammed Bin Rashid...

Šogad apkures sezonas periods bija īsāks nekā pērn, tomēr vidējais siltumenerģijas patēriņa...

Mēnesi pēc elektroenerģijas tirdzniecības uzsākšanas Latvijas mājsaimniecībām, energouzņēmuma...

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT)...

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro,...

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena pieauga par 4 % līdz 39.42...

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 29.martā noraidījis vēja parku attīstītāja SIA «Winergy»...

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 6 % līdz 37.9...