Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Latvija kā nodokļu maksāšanas rezidence atkal kļūst interesanta nerezidentiem, sevišķi no NVS valstīm, ceturtdien žurnālistiem sacīja advokātu biroja «Sorainen» partneris, zvērināts advokāts Jānis Taukačs.

«Jāatzīst, ka tā būs politiski jūtīga tēma, tomēr novērojama arvien aktīvāka interese gan no fiziskām personām, gan komercsabiedrībām. Kāpēc tieši tagad? To veicina gan Latvijas nodokļu reforma, gan automātiskā informācijas apmaiņa starp dažādu valstu ieņēmumu dienestiem, kurai jau ir pievienojušās vairāk nekā 50 valstis un šogad pievienosies vēl vairāk nekā 50 valstis,» stāstīja Taukačs.

Viņš norādīja, ka fiziskām personām pievilcīgi ir tas, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek dividendes no ārzemēm, bet juridiskām personām pievilcīga ir jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa sistēma, kā arī holdinga režīms.

«Daudzi no tiem Krievijas iedzīvotājiem, kas savu biznesu veidoja ārpus Krievijas, tagad pamazām pieņem lēmumus kļūt par citu valstu nodokļu rezidentiem. Latvijai tas būs izdevīgi, ja spēsim piesaistīt uzņēmumus ar labu biznesa potenciālu. Tikai būs jāspēj atšķirt graudus no pelavām, lai novērstu situācijas, ka par Latvijas nodokļu rezidentiem kļūst tie, kas korporatīvās struktūras izmantoja ne pārāk godīgiem mērķiem,» stāstīja Taukačs.

Politiska mazspēja atsijāt graudus no pelavām legālo taksometru biznesu tur trauksmes stāvoklī, ko pārtrauktu saprātīgas nodevas ieviešana par katru taksometru

Aptuveni 45 miljoni eiro. Tik liela summa šķir legālā taksometru biznesa gada apgrozījumu Latvijā, kas ir 10 miljoni eiro, no kopējā nozares apgrozījuma, ko eksperti lēš aptuveni 55 miljonus eiro lielu, legālajiem pieskaitot arī mijkrēšļa ekonomikas aizsegā sniegtos taksometru pakalpojumus. Pēdējie tātad jāatzīst par tirgus līderiem pat tad, ja aprēķini par nelegāļu daļu nav precīzi.

Tā kā joprojām nav izdevies ieviest normālu un esošajai situācijai adekvātu regulējumu, pēc pašas taksometru nozares paustā, tur valda deviņdesmito gadu likumi. Tas nekas, ka atšķirībā no pēcpadomju gadiem taksometru vadītāji tagad stūrē vairāk vai mazāk pieklājīga izskata un tehniskā stāvokļa automašīnas un to saloni pēc cigarešu dūmiem varbūt vairs nesmird, tomēr aiz salīdzinoši jēdzīgās ārienes notiek netīri cīniņi par vietu, teritoriju un pasažieru dibeniem.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tikās ar vairāk nekā 60 uzņēmējiem. Mērķis – dot ieska­tu tajā, ko uzņēmēju un banku savstarpējai sadarbībai nozīmē starptautisko sankciju noteikšana, banku dažā­dās stratēģijas un dažādie biznesa modeļi, kā arī čaulu kompānijas un lielākajā vairākumā to nevēlamā daba.

Pēdējo nedēļu laikā jautājums par kontu aizvēršanu un atvēršanu bankās ir saviļņojis uzņēmējus, bet man jāatzīst, ka lielākajā daļā gadījumu vētrainos apstāk­ļus pastiprina bezatbildīga vispārināšana. Pēc lūguma uzņēmējiem precizēt, kuri ir tie gadījumi, kad konti ir slēgti, uzņēmēji publiskajā telpā pauž salīdzinoši vispā­rīgu informāciju, visvairāk cirkulē retorika: «Runā, ka vairākas bankas slēdzot ciet kontus» vai «Kas notiek – kāpēc bankas normāliem uzņēmējiem never vaļā kon­tus?». Konteksts dažkārt mēdz būs samezglots, vienā traukā tiek salikts viens cēlonis, bet pilnīgi citas sekas.

Tiekoties klātienē ar uzņēmējiem, rodas nenovērtēja­ma iespēja šķetināt maldīgos priekšstatus un atbildēt uz jautājumiem. Līdzīgi kā uzņēmējiem klātienē, arī uzņēmējiem, kas lasa šo DB numuru, vēlos norādīt, ka apgalvojums «bankas atsakās atvērt kontus normāliem uzņēmumiem» vai «normāliem uzņēmumiem tiek vērti ciet konti», maigi sakot, neiztur nekādu kritiku. Manā vadītajā bankā 99% no pagājušajā un arī šinī gadā aiz­vērtajiem kontiem saistīti ar krāpnieciskām PVN shē­mām, līdz ar to arguments par nepamatotu darbības pārtraukšanu īsti nav vietā. Frustrācijas mazināšanai mēģinu skaidrot vairāku neatkarīgu notikumu kopumu, kur katrs no notikumiem pelnījis korektu skaidrojumu.

Viena no būtiskākajām vadītāja prasmēm ir spēja redzēt konkrētus uzdevumus un lietas kopumā, nevis detaļās, jo tas ļauj uzņēmumam strādāt kā vienotai komandai, uzskata SIA Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

Uzņēmuma rezultāts nav atkarīgs no tā, cik daudz 24 stundu laikā var izdarīt pats vadītājs, bet gan no tā, cik kopā var paveikt visi darbinieki, spriež A. Balodis.

Šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai katrā pozīcijā strādātu pareizie cilvēki, kas spēj arī paši pieņemt lēmumus un nebaidās nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem. Labam vadītājam savukārt ir jāprot sadzirdēt savus darbiniekus, kā arī jāspēj saprast, kuras viņu idejas ir jāattīsta, bet kuras ne – jāatsijā graudi no pelavām, domā Puratos Latvia ģenerāldirektors.

Redzēja potenciālu

Savu darbu Puratos Latvia A. Balodis sāka 2003. gada jūnijā, kad uzņēmums tirgū vēl bija pazīstams kā Pūres cehs. “Pievienoties komandai mani uzaicināja toreizējais uzņēmuma vadītājs un īpašnieks Aivars Žimants, kuram bija lielas ambīcijas un vēlmes vietējo Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu padarīt par nopietnu un pamanāmu spēlētāju savā nozarē. Sākotnēji strādāju par mārketinga un pārdošanas vadītāju, un mans galvenais uzdevums bija izveidot esošo pārdošanas darba struktūru atbilstoši labākajai pasaules pieredzei. Tā bija lieliska iespēja izmantot manas teorētiskās zināšanas praktiskos lēmumos, kas drīz nodrošināja atbalstu jauniem pārdošanas rezultātiem. Pēc kāda laika Aivars mani aicināja uzņemties arī visa uzņēmuma vadību. Tas bija piedāvājums, no kura es nevarēju atteikties,” atminas A. Balodis.

Donna Dana, jūs «pārshēmojāties» vai iedomājāties, ka varat spēlēt pārāk prasti. Jūs domājāt, ka «parastajam latvietim laukos» būs vienalga, kas notiek ar kaut kādu Rīgas banku? Tiešām domājāt, ka jūsu vēlētājs ir tik stulbs, tik vienkāršs un zemisks? Latviešiem būs vienalga, ka iznīcina Latvijas uzņēmumu ar 1000 cilvēkiem, kas paliks bez darba, un viņu ģimenēm, kas cietīs? Vai tiešām 400 miljonu laupījums, par ko jums, tā izskatās, pilnas ausis ir piedziedājusi maksātnespējas administratoru mafija, ir apmiglojis gaišo šahistes prātu?

Bēdīgi slavenā Koļegova. Un tagad Skujiņš VID ģenerāldirektora amatam. Jūs pati esat muļķe, mūs turat par muļķiem vai tiešām trešā versija – Martinsons ir jūs tā sasējis, ka darāt tikai to, ko viņš liek? Jūs bijāt lasījusi Skujiņa CV? Kur tur ir kaut viens fakts, kas apliecinātu, ka viņš ir derīgs vienam no atbildīgākajiem amatiem valstī? Ir acīmredzams, ka uz VID amatu tika virzīta marionete, kuru komandēs citi. Teiksiet, ka Valsts kancelejas direktora vadītā atlases komisija ir stulba? Kaut kā neticami, ka jūs tur esat stulbi.

Domāju, ka jums ir divas izejas, Kučinska kungs! Vai nu jūs atlaižat Danu Reiznieci- Ozolu, vai atkāpieties pats!

Kurš izvilka šo Martinsona kadru? Pietiek stāstīt par «konkursiem». Neviens nav stulbs, ka ticētu konkursam uz VID vadītāja amatu šajā valstī. Visi zina, ka viss ir sarunāts. Un, ja ne Dana Reizniece-Ozola «atrada» Martinsona Skujiņu, tad kas? Varbūt Māris Kučinskis? Varbūt tas viss ir valdības līmenī? Ko, Kučinska kungs?

Gada laikā, startējot vairāk nekā 170 dažādos iepirkumos, redzam, ka situācija, kurā šobrīd atrodas telpu uzkošanas nozare, ir visai neapskaužama.

Lai gan telpu apsaimniekotāji izstrādājuši labās prakses vadlīnijas un pasūtītāju izglītošanā ieguldījuši daudz laika un pūļu, ar to vien ir par maz, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iepirkumos. Caurumi esošajā likumdošanas rāmī ļauj izbirt cauri gan graudiem, gan pelavām. Un, lai gan publiskajos iepirkumos būtu jāļauj piedalīties tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno godprātīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nereti tieši negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem uz nodokļu apiešanas un citu apšaubāmu prakšu rēķina ir milzīga priekšrocība — mazākā cena, kas joprojām dominē kā noteicošais faktors daudzos iepirkumos pat, ja izvēles kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo tieši cena veido lielāko punktu īpatsvaru kopējā lēmuma pieņemšanā.

Saeima šodien apstiprināja Guntu Razāni Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka amatā.

Par viņas apstiprināšanu šajā amatā nobalsoja 78 Saeimas deputāti, pret - septiņi. Neviens parlamentārietis balsojumā neatturējās.

Finanšu sektors visā pasaulē, bet Latvijā it īpaši, piedzīvo pārmaiņu un reizē arī iespēju laiku, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un jaunāko tehnoloģiju attīstības tempus. Nozares efektīva uzraudzība un regulējumi ir būtiski priekšnosacījumi, lai finanšu sektors sniegtu lielāku pienesumu valsts tautsaimniecībai. Svarīgi atsijāt graudus no pelavām, lai rastu labākos risinājumus. Ar prieku pievienošos FKTK kolektīvam, cerot, ka ar savu redzējumu un darbību stiprināšu iestādes turpmāko sniegumu, nozares ilgtspēju, drošību un sekmīgu integrāciju Rietumu finanšu sistēmā, norāda jaunievēlētā FKTK priekšsēdētāja vietniece.

Lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku izveidei uzņēmēji rezervējuši trīs reizes vairāk saražojamās elektrības apjomu nekā Latvijā vispār ir vajadzīgs pat maksimālajā pīķī ziemā.

Elektroenerģijas pārvades operators “Augstsprieguma Tīkls” laikus brīdina, ka ne visi uzņēmēji tamdēļ spēs gūt cerēto peļņu, 11.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Līdzīgi kā “Sadales Tīklam” transformatoru apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ sāk trūkt brīvās ģenerācijas jaudas un tamdēļ ne visur var izveidot saules paneļu elektrostacijas, problēmas sagaida arī lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājus, kuriem vajadzīgs saskaņojums no elektroenerģijas pārvades operatora “Augstsprieguma Tīkls”. Arī augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas. Saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem tad pašiem par saviem līdzekļiem var nākties finansēt apakšstaciju pārbūvi summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.

Šogad Latvijā jau likvidēts vairāk uzņēmumu nekā jebkad iepriekš visa gada garumā, vienlaikus turpina sarukt jaunu uzņēmumu reģistrācija, rezultātā uzņēmumu kopējā bilance ir negatīva.

To liecina pēc Uzņēmumu reģistra ziņām veiktais SIA Lursoft pētījums. Tajā secināts, ka saskaņā ar kopējo tendenci valstī samazinājies no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits. Lursoft dati rāda, ka 2015.gadā likvidēto uzņēmumu skaits audzis par 57,3%, sasniedzot 10 070, turpmāk tam ik gadu pieaugot, līdz visbeidzot pagājušajā gadā to skaits sasniedza jau 16 480 uzņēmumus. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā jaunreģistrēto, un arī pašreizējie dati par situāciju 2018.gadā neliecina par krasām izmaiņām – līdz 15.oktobrim šogad likvidēti jau 16 750 uzņēmumi, kamēr no jauna reģistrēti tikai 8 587.

Teiciens «ne viss ir zelts, kas spīd» attiecas arī uz daudzu valstu publisko tēlu, taču Latvijā mēs sevi pārāk bieži paši aplejam ar dubļiem

Sevis salīdzināšana ar citiem – īpaši ar līdzīgajiem un kaimiņos esošajiem – varētu būt normāla izaugsmes sastāvdaļa, kas kalpo atskaites punkta iegūšanai. Taču ar priekšnoteikumu, ka šim procesam pieejam ar veselīgu pašapziņu. Diemžēl Latvijas gadījumā mums tas parasti neizdodas, un līdz ar to mēs konstanti jūtamies sliktāki un atpalikušāki, piemēram, par igauņiem. Vienalga, vai runa būtu par nodokļu sistēmu, valsts institūcijām, inovācijām vai ēnu ekonomiku, Latvijas iedzīvotājiem ir teju vai nesatricināma pārliecība, ka pie mums viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nevar būt, savukārt Igaunijas gaišais un tīrais tēls vīd pie horizonta gaismas gados mērāma progresa attālumā. Šāds deformēts priekšstats nereti noved pie uzskata, ka viss, kas ir Igaunijā, pie mums arī obligāti ir jāievieš, tomēr te būtu ļoti rūpīgi jāatsijā graudi no pelavām. Jāpaskatās ar vēsu prātu, piemēram, izvērtējot Igaunijā esošās reinvestētās peļņas neaplikšanu ar peļņas nodokli, lai Latvijas uzņēmēji cerētā ieguvuma vietā tomēr neizrādītos zaudētāji salīdzinājumā ar pašreizējo Latvijas režīmu.

86% no 2017. gadā veiktajiem 141 sākotnējiem kriptovalūtu monētu piedāvājumiem šī gada pirmo astoņu mēnešu laikā ir zaudējuši vērtību, turklāt 30% no tiem ir zaudējuši faktiski visu vērtību, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) pētījums par kriptovalūtu monētu sākotnējo piedāvājumu (ICOs, Initial Coin Offerings) investīciju atdevi.

Pētījums parāda, ka 2017. gadā 141 veikto kriptovalūtu monētu sākotnējo piedāvājumu portfeļa kopējā vērtība laikā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2. septembrim ir zaudējusi 66%, bet 43 no šiem kriptovalūtu monētu piedāvājumiem konkrētajā laika periodā ir zaudējuši vairāk nekā 90%.

Turklāt, EY pētījums atklāj, ka tikai 29% no 2017. gadā veikto kriptovalūtu sākotnējo piedāvājumu projektiem tirgū ir ieviesuši reālu kriptovalūtas produktu vai vismaz tā prototipu, kas ir tikai par 13% vairāk nekā to skaits 2017. gadā. Proti, 71% no visiem investoriem izsludinātajiem kriptovalūtu projektiem, par kuriem piesaistītas investīcijas tirgū, patiesībā nav vispār nekāda produkta piedāvājuma.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Latvijas jaunuzņēmums Automotive Data Intelligence izveidojis transportlīdzekļu vēstures pārskatu sistēmu MyVin.eu, kas sniedz iespēju lietotājiem iegūt izvēlētā transportlīdzekļa vēstures atskaites un padziļinātu analīzi, pastāstīja MyVin.eu līdzdibinātājs Jānis Kalējs.

MyVin.eu izstrādātais algoritms klientam sniedzot ieteikumus balstoties uz informāciju, kas ar transportlīdzekli ir noticis tā lietošanas periodā, tādējādi palīdzot interpretēt datus starp dažādiem notikumiem. Piemēram, transportlīdzekļa nobraukums pēc īpašnieka maiņas ir būtiski samazinājies un sistēma analizē iespējamos iemeslus (avārija, ilgs tirdzniecības periods u.tml.). Sistēmā ir pieejami dati ne tikai par nobraukumu vēsturi, bet arī transportlīdzekļa pamatdati, informācija par iepriekšējām reģistrācijām, īpašnieku skaitu, tehniskajām apskatēm, ceļu satiksmes negadījumiem un zaudējumu apmēriem. Informācija par transportlīdzekļiem tiek pārbaudīta Latvijas, Lietuvas un Nīderlandes datu bāzēs. Šobrīd sistēmā ir pieejama informācija par aptuveni 675000 Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Ceturtdien, 18. augustā, Ministru kabinets (MK) iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2017. gadam un ietvaram 2017. – 2019.gadam, informē FM.

Apspriežoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, valdība atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas nodrošinās lielākus ieņēmumus nākamā gada budžetā. Kopējā fiskālā ietekme 2017. gadā no šiem priekšlikumiem ir 3,1 miljons eiro.

Ņemot vērā budžeta izdevumu pieprasījumu apmēru, MK noteica, ka valsts kapitālsabiedrības minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2017. gadā (par 2016. gadu) veic 85% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības peļņas un 2018. gadā 80% (par 2017. gadu). Savukārt 2019. gadā 70% (par 2018. gadu), vērtējot katras kapitālsabiedrības stratēģijā noteiktos mērķus.

Tāpat valdība vienojās par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) zaudējumu pārnešanas iespēju ierobežošanu. Priekšlikums paredz, ka, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2017. gadā, un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus (sākot ar zaudējumiem, kas radušies taksācijas periodā, sākot ar 2008. gadu un turpmākajos taksācijas periodos) ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma.

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma, taču jau pēc pirmās apvienotās deklarācijas iesniegšanas par pirmo pusgadu daudziem uzņēmumiem ir radusies virkne jautājumu.

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk uzņēmumos rodas situācijas, kad, pildot jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt.

Uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams plānot papildu darbu pie UIN deklarācijas pārbaudes par taksācijas periodu, kas vairs nav 12 mēneši, kā tas bija līdz 2017. gada beigām, bet katrs kalendārais mēnesis – līdzīgi kā PVN deklarācijai. Savukārt šis faktors daudzos uzņēmumos ir ieviesis izmaiņas finanšu uzskaitē – ir radusies nepieciešamība ne tikai izveidot atsevišķus uzskaites kontus grāmatvedībā, bet arī papildu reģistrus un pārbaudes failus prasītajai informācijai par taksācijas periodu. Turklāt tieši šie papildu faili un reģistri prasa atsevišķu uzraudzību un iesaisti no uzņēmuma vadības puses. Papildu administratīvais darbs ir arī tiem uzņēmumiem, kuru pārskata gads neatbilst kalendārajam gadam, jo bez UIN deklarācijas ir jāsagatavo un jāiesniedz arī starpperioda finanšu pārskats.

Blokķēdes tehnoloģijai ir potenciāls mainīt ierasto lietu kārtību un iztikt bez starpniekiem, tādējādi paverot jaunas biznesa iespējas un nodrošinot efektīvākus risinājumus

Vēsturiski cilvēkiem vienmēr bijis nepieciešams veikt grāmatojumus – cik kurš kuram ir parādā, kas kuram pieder utt. Papildus sarežģītība rodas saistībā ar to, ka situācija nav statiska – notiekot darījumiem, kaut kas mainās, un tas viss reģistrā ir atkal jāiegrāmato. Agrāk tam izmantoja kladītes, tad sekoja datu bāzes un tabulas, no kurām vienkāršākais piemērs varētu būt Excel formāts. «Visiem šiem risinājumiem, sākot no veikalnieku pierakstiem par parādniekiem līdz pat tam, kā strādā vērtspapīru tirgus, ir kopīga iezīme – pa vidu ir kāds starpnieks, kuram visi uzticas. Piemēram, mūsu gadījumā akciju īpašnieki vai vērtspapīru potenciālie pircēji uzticas, ka Latvijas Centrālais depozitārijs ir godīgs un krietns starpnieks, kas veic uzskaiti un norēķinus par visiem Latvijā publiskajā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem un finanšu instrumentiem un nodrošina, lai viss ir kārtībā un drošībā. To uzrauga Finanšu kapitāla tirgus komisija, pārrauga Centrālā banka, mums ir iekšējais audits, «četru acu princips», veicot operācijas, – ir vesela sistēma, kas nodrošina to, lai mūs varētu uzskatīt par uzticamiem. Blokķēžu jeb blockchain tehnoloģijas skaistums ir tajā, ka nav nepieciešams viens centrālais aģents, jo pašā tehnoloģijā ir iekodēts algoritms, kas visiem lietotājiem nodrošina vienlaicīgi pieejamu datu reģistru. Un, ja kāds tajā veic izmaiņas, visi to redz, un tās ir neatgriezeniskas. Līdz ar to nav iespējams veikt ierakstus ar atpakaļejošu datumu, un tā ir viena no fundamentālajām problēmām, kas ir jārisina, izmantojot klasiskos datu bāzu reģistrus,» saka Indars Aščuks, Nasdaq Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs. Šī iemesla dēļ finanšu pasaule vienlaikus gan priecājas, gan sajūt bažas šajā risinājumā. Blokķēdes tehnoloģija paver jaunas biznesa iespējas un efektīvākus risinājumus, taču vienlaikus nākotnē varētu samazināt starpnieku nozīmi un līdz ar to arī biznesa apjomus, it īpaši finanšu sektorā. Līdz ar to blokķēde šobrīd ir visai karsts jautājums finanšu tehnoloģiju kompānijām. Skatoties īstermiņā, uzņēmumiem varētu būt visai sarežģīti vai dārgi pārcelt savus pakalpojumus uz blokķēdes tehnoloģiju, taču, kad rodas jauns bizness, to izdarīt ir daudz vienkāršāk.

Pašvaldību nodrošināto pakalpojumu saņemšana iedzīvotājiem ir regulārākā saskarsmes iespēja ar pašvaldības darbu, tāpēc Valsts kontrole ir veikusi divas apjomīgas revīzijas 20 Latvijas novadu pašvaldībās par maksas pakalpojumu sniegšanu un resursu izlietojumu pakalpojumu nodrošināšanai, informē VK.

Likumā ir noteikts, kādi pakalpojumi pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotājiem, piemēram, būvniecības uzraudzība, dzīvesvietas deklarēšana, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšana, kā arī vairāki nozīmīgi maksas pakalpojumi: ēdināšana skolās bērniem, komunālie, sociālās aprūpes un citi pakalpojumi. Taču ir arī maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, lai gan likumā tas nav prasīts, piemēram, teju visās pašvaldībās tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestāžu darbiniekiem un neregulārie pasažieru pārvadājumi, kā arī pašvaldības nereti veic kravu pārvadājumus un sniedz viesnīcu pakalpojumus.

Izvērtējot nesenā Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma atziņas par privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību, Latvijā arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norāda, ka EST spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora vidi, mazina korupcijas riskus, nodrošina sankciju ieviešanu, tādējādi stiprinot mūsu valsts stabilitāti un drošību.

Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Jaunu automašīnu pārdošana un jaunu auto līzinga darījumi iet roku rokā, Dienas Biznesa rīkotajā forumā Auto 2017 sacīja Nordea Finance Latvia vadītājs Ivars Šmits.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.