Foto

Reklāmista izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu

Renāte Priede, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Kad jau šķiet, ka tālāk vairs nav kur attīstīties, izrādās, nāk klāt jaunas intereses un vajadzības; galvenais – reaģēt. Par to ir pārliecināts SIA Hobiju kursi iniciators, reklāmists Dzintars Belogrudovs. Viņa SIA Visio paspārnē reiz izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu, kurš prāvu peļņu nenes, taču priecē ar zinātkāriem un radošiem apmeklētājiem, kas uz kursiem jau nāk kā uz interešu klubu.

Krīzes produkts

Hobiju kursu ideja radās aptuveni 2009. gadā. «Manā pamatdarbā reklāmas jomā bija tieši krīzes apogeja, pilnīgi nekas negāja, bet parādījiās brīvs laiks, lai padomātu par kaut ko jaunu un mēģinātu realizēt ieceres. Tā sākām ar šūšanas kursiem – pats esmu šuvējs pēc izglītības,» atceras Dzintars. Tobrīd viņš gan sev, gan citiem centās mazināt no «laivas izmesto» sajūtu – iemācīt amata pamatus, uz ko arī atsaucās samērā daudz interesentu. «Šūšanas kursiem pievienojās ar pedagoģiskām dotībām apveltīts speciālists šūšanā, turklāt atbrīvojās telpas, ko veiksmīgi izmantojām – smalkie biroji pārvācās uz lētākām, mazākām telpām perifērijā, lielo telpu iznomātāji arī bija spiesti nolaist cenu, – telpu piedāvājums tajā brīdī bija milzīgs, par 4 eiro/m2, bet kursu organizēšanai vajadzēja lielas telpas šujmašīnām, piegriešanas galdiem, darbiniekiem un kursantiem – pārdevu mašīnu, par to arī visu sapirku. Tas bija risks un normālos apstākļos tā nedara, bet tajā brīdī vispār darbības bija citādas,» viņš stāsta.

Hobiju kursi tika pie gaišām 150 m2 plašām telpām Rīgas centrā – papildu bonuss starp līdzīgiem piedāvājumiem. Parasti visi hobiji ielienot patrepēs un tumšos ūķīšos, bet telpām ir nozīme radošuma veicināšanai, atzīst Dzintars.

Attīstās lēnām

No darbības uzsākšanas SIA Visio paspārnē 2009. gadā Hobiju kursi jau 2010. gadā kļuva par patstāvīgu uzņēmumu. Pirmajos pāris gados jaunajā uzņēmumā ieguldīti ap 16 tūkst. Ls, 2011. gadā kursi vēl strādāja ar zaudējumiem, bet 2012. gadā sāka nest pirmos augļus. Šobrīd ieguldījumi ir atgūti, bet Dzintars uzsver, ka tas nav bizness, kur peļņu gūt, salīdzinot, piemēram, ar reklāmu. Turklāt reklāmas jomā klients pasūta darbu izpildītājam, bet šeit ne tikai jāizpilda, bet arī jāieinteresē un jāmāk piedāvāt. «Cilvēki nāk ar prieku – šuj, glezno, visur citur klients diktē noteikumus, te gūst prieku,» saka Dzintars.

Uzņēmumam ir pastāvīgie klienti, kuri jau gadiem turpina apgūt šūšanas nianses, kā arī papildina prasmes pārējos piedāvātajos kursos – auduma ziedu izgatavošanā, zīda apgleznošanā, sezonālajos floristikas vai dāvanu saiņošanas kursos. Gandarījumu dod tas, ka audzēkņi no kursiem iznāk ārā apgaroti un jaunas zinības apguvuši. Šeit savas zināšanas papildina daudzi mazie uzņēmēji, pēc tam to veiksmīgi izmantojot savā darbā. Drēbnieces apgūst apģērbu dekoru darināšanas iemaņas, manikīra meistares papildina savu piedāvājumu ar hennas zīmējumiem, tādā veidā ceļot savu konkurētspēju.

Dzintars labi atceras gadījumu, kad paša nosauktajā «apjukuma laikā», kad darba zaudēšana draudēja arī daļai pedagogu, kāda sākumskolas skolotāja ātri apguva visas iespējamās rokdarbu tehnikas, kuras tobrīd bija Hobiju kursu arsenālā – filcs, zīds, pērļošana, un, lai arī kursu sertifikāts nav pielīdzināms izglītības dokumentam, apgūtās prasmes viņu jūtami pacēla pāri kolēģēm, jo viņa varēja to, ko pārējās nevarēja. Tāpat viņš pauž prieku par to, ka var palīdzēt arī kādam, kurš pats sev vairs netic. «Sākot darbošanos, devām iespēju amata meistariem mācīt kursantus. Mēģinām kopā virzīties uz mērķi. Nevaram gluži visu profesiju cilvēkiem iedot darbu un ilgstoši turpināt sadarbību – taustāmies, kas cilvēkus interesē. Daudz atkarīgs arī no pasniedzēja – ne visiem meistariem ir ķēriens uz mācīšanu.» Pastāvīgi darbinieki ir šūšanas pasniedzēji, bet ar pārējiem kursi slēdz līgumus uz laiku. Tukšajos vasaras mēnešos jāpiemaksā klāt, lai segtu telpu īri.

Atvērti jaunām idejām

Jaunas kursu programmas un to vadītāji nereti uzrodas paši – caur paziņām vai atnākuši uz kādu no interesējošām nodarbībām un apjautuši, ka arī pašiem ir pieredze, ar ko padalīties; šobrīd jau kopā būšot 16–17 programmas. Hobiju kursi ātri reaģē uz pieprasījumu. «Rotas bija modē, tad filcēšana, kas tagad jau atkritusi, organizējam vairs tikai meistarklases,» stāsta Dzintars.

Tā kā uzņēmums pats apgādājot kursantus ar materiāliem, viss arī kaut kur jāglabā – vilna aizņem vietu un gadās, ka to saēd kodes, tāpēc esot arī jāizsver, kādus kursus piedāvāt. Visai savdabīgā veidā radās un nostiprinājās gleznošanas kursi – māksliniece, kurai pašai bija sava darbnīca, un audzēkņu grupa, mainoties apstākļiem, nolēma īrēt telpas un organizēt savai grupai studijas Hobiju kursos; tā klienti apvienojas.

Ir cilvēki, kuri izstaigā visus piedāvātos kursus – atnāk uz vienu un turpina ar pārējiem, nereti izmantojot Hobiju kursu dāvanu kartes – vai nu apgūst paši, vai apdāvina draugus, vai arī svin ballītes un organizē kolektīva saliedēšanas pasākumus apvienojumā ar radošo darbnīcu.

Hobiju kursu valis, uz ko viss balstās, ir šūšana – septiņas dienas nedēļā, rītā un vakarā dažādās grupās –, pārējie kursi vairāk notiek vakaros. Kursi neesot šūšanas skola. «Katrs nāk ar savu audumu, piegrieztni un vajadzību, visi vienādus šortus nešuj, te nevienu nesoda ar sliktām atzīmēm par nepareizu šūšanu, bet katrs pats no savām kļūdām mācās,» mācību formātu raksturo Dzintars.

Pirmos mēnešus klienti šuj uz skolas mašīnām, bet, ja saprot, ka turpmāk šūšana ieņems nozīmīgu vietu viņu dzīvē, Dzintars ar kolēģiem palīdz izvēlēties piemērotāko mašīnu. «Tas nav bizness, bet gadās nopelnīt arī ar to, pamazām attīstāmies arī tirdzniecībā,» viņš neslēpj.

Paceļ latiņu

«Lai šāds nišas bizness kļūtu pelnošs un pilnīgi patstāvīgs, noteikti ir jāuzlabojas kopējai ekonomiskajai situācijai, savukārt mums jāizstrādā specifiskas mācību programmas,» saka Dzintars, nākotni saskatot kompleksā piedāvājumā, ko veidotu apvienotas dažādu specialitāšu programmas. «Tādēļ izveidojām no citiem piedāvājumiem atšķirīgu stila kursu programmu sievietēm, kuru vadīs septiņi cilvēki. Īpaši atšķirīgais ir tas, ka mums ir sadarbība arī ar psihologu un kursu noslēgumā dalībniecēm ir profesionāla foto sesija ar režisoru, tērpiem, grimu un interesantiem aksesuāriem,» skaidro uzņēmējs. Stila programmas pirmais mēģinājums bija vienas dienas meistarklašu organizēšana, uzaicinot starptautiski atzītus speciālistus, un, ņemot vērā šo meistarklašu organizēšanas pieredzi, radās ideja spert tālākos soļus. «Mūsu mērķis – lai šī programma iedvesmotu sievietes, lai viņu personības atvērtos pārmaiņām un lai viņas sevi patiesi iemīlētu,» Dzintars tic jaunās programmas panākumiem, kaut arī neasociē to ar līdzīgas ievirzes TV šoviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pašaizsardzības apmācību kursu bizness balstās entuziasmā

Linda Zalāne, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asaru gāzes baloniņš, nazis, lietussargs, somiņa vai uz ielas paķerts koks – viss var noderēt, lai bīstamās situācijās sevi aizstāvētu. Svarīgi ir saprast, kā un kad šos ieročus izmantot .

Rīgā vairākos sporta klubos ir iespēja apgūt kādu no tuvcīņas veidiem, piemēram, jiu-jitsu, karatē vai boksu. Tie ir sporta veidi, kas vērsti uz divu cilvēku cīņu, kurai ir noteikumi un neizpaliek arī sportiskā rezultāta sasniegšana. Tomēr bīstamās situācijās, kas radušās uz ielas, noteikumu nav. Savukārt pašaizsardzības treniņi ir bal- stīti ne vien uz fiziskām, bet arī praktiskām zināšanām par to, kā novērtēt radušos draudus, kā rīkoties.

Izmanto instinktus

«Policija un apsardzes darbinieki labi dara savu darbu un ātri reaģē uz izsaukumiem, tomēr visbiežāk cilvēkiem problēma rodas brīdī, kad kāds uzbrūk un nākas rīkoties nekavējoties. Jāizvērtē situācija, jāizlemj, kā un ko ar potenciālo uzbrucēju runāt. Kad sākt aizstāvēties un kā izmantot situāciju, lai bēgtu. Pašaizsardzība nav kaušanās, bet gan māksla izkļūt no draudīgas situācijas un gūt pēc iespējas mazāk savainojumu,» stāsta SIA Pašaizsardzības risinājumi valdes loceklis Māris Rizga. Kopš 2006.gada viņš Rīgā pasniedz nodarbības, kas balstītas uz Izraēlas armijas pašaizsardzības un tuvcīņas sistēmu Krav Maga, kas guvusi atzinību ASV policijas un tiesībsargājošo instanču darbinieku vidū. Eiropā šī metode tiek lietota pretterorisma, robežsardzes un speciālo uzdevumu vienību apmācībā. Krav Maga ir balstīta uz cilvēka dabiskajiem refleksiem, tādēļ tā ir viegli apgūstama pašaizsardzības vajadzībām. «Pirms septiņiem gadiem Vācijā ieguvu instruktora sertifikātu, kas man ļauj apmācīt cilvēkus pēc šīs sistēmas. Pamatā šī sistēma izmanto cilvēka instinktīvās kustības, kuras papildina ar tuv- cīņas tehnikām. Nodarbībās izmantojam dažādus priekšmetus. Realitātes efektu panākam, piemēram, telpā laižot dūmus, radot noteiktas skaņas,» stāsta M. Rizga. Nodarbību mērķis neesot izkauties un gūt uzvaru, bet gan maksimāli efektīvi aizstāvēties, neapjukt un darīt visu iespējamo, lai izkļūtu no situācijas bez traumām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iveta Semjonova par hennu interesējusies sen, bet pie tās atgriezusies, kad 2008. Gadā radās daudz brīva laika dažādu novārtā atstātu hobiju apzināšanai

«Tobrīd bija daudz brīva laika, ko pavadīt mājās pie interneta, pievēršoties piemirstām interesēm un hobijiem – internets ir un «rocies»!».

«Hennu gada laikā izmalu līdz pat mielēm, noskaidrojot pat iedarbīgākās formulas hennas pastas gatavošanai, kas un kā vajadzīgs, vācu materiālus, pirku hennu, maisīju, zīmēju un sazinājos ar hennas zīmējumu profesionāļiem pasaulē,» pusotra gada rosīšanos īsumā raksturo Iveta.

Rezultātā ir tapusi interešu izglītības programma, kuru Iveta piedāvāja vairākām interešu izglītības iestādēm, piedāvājumam atsaucās Hobiju kursi, kuru telpās jau trešo gadu Ivetas vadībā var apgūt hennas mākslu. Viņa lēš, ka pa šo laiku kādi 300 – 400 kursanti bijuši, daudzas meitenes samācījušās un arī zīmē. Saikne ar audzēkņiem netiek pārrauta un gadās, ka notiek sadarbība pasākumu vadīšanā. Kursus bieži apmeklē arī manikīra meistari, lai pēcāk papildinātu savu pakalpojumu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Pērlīšu rotas ar latvju rakstiem pārvērš zīmolā ROTAA

Renāte Priede, speciāli DB, 17.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieces Unas Valteres aizraušanās jau gadus piecus ir pērlīšu rotu aušana, taču kopš šā gada augusta tā pārtapusi zīmolā ROTAA .

Idejas aizsākumi meklējami viņas braucienā uz Venēciju – Murano stikls, pērlīšu un mākslinieku bodītes iedarbojās uz Unu kā bumba ar laika degli. Mājās tika pārvestas dažādas piemiņas lietas un arī pavisam vienkārša pērlīšu rokassprādze, kas joprojām ir mīļa un tiek nēsāta vēl šodien. Toreiz Una nedomāja, ka kādu dienu pati darinās šādas rotas un izveidos savu rotu studiju.

Rotu aušana piesaista

«Tas ir mans, varu darīt stundām, pazūd laika izjūta, uz pērlīšu paciņam vajadzētu likt brīdinošus uzrakstus,» saka Una. Visas pieejamās virsmas mājās nokrautas ar pērlītem, diegiem un instrumentiem – «tā ir mana ikdiena, darbs un meditācija, par kuru jāpateicas ģimenei. Tagad es daru to, ko sirds un rokas man liek, ar lielu prieku un patikšanu!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmums iPhone Photography School sasniedzis rekordlielu apgrozījumu

Db.lv, 08.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmums SIA IPS Media, kas plašāk pazīstams ar zīmolu “iPhone Photography School”, ir sasniedzis relordlielu apgrozījumu - 4,07 miljonu dolāru.

Kopumā pārdoti 65,224 apmācību kursi visā pasaulē.

“iPhone Photography School” šobrīd piedāvā sešus apmācību kursus cilvēkiem, kuri vēlas veiksmīgāk izmantot savu “iPhone” tālruni, lai radītu kvalitatīvas bildes, kas līdzinās ar profesionālu foto tehniku uzņemtiem kadriem.

“iPhone Photography School” kā hobiju 2012. gada vasarā sāka Emils Pakarklis. Redzot pieprasījumu un potenciālu, 2015. gada vasarā tapa oficiāls uzņēmums. Tas astoņu gadu laikā ir kļuvis par kompāniju, kas strādā visā pasaulē. 2022. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 7,42 miljoni dolāru.

“Ceļš ir bijis garš un grūts. Tagad - pēc 10 gadu darba - beidzot varu teikt, ka iet labāk. Šobrīd uzņēmumam ir lieliska komanda. Esam ieplānojuši ievērojamu attīstības lēcienu tieši šogad - gribam sasniegt 20 miljonu dolāru apgrozījumu. Taču tehnoloģijas nemitīgi attīstās un ne brīdi nevaram palikt uz vietas. Varētu pat teikt, ka mums visu laiku ir pašiem sevi jāizaicina, lai radītu aizvien efektīvākus risinājumus. Mēģinām integrēt mākslīgo intelektu un dot iespēju lietotājiem tikt pie lieliska rezultāta ar maksimāli vienkāršākā veidā,” saka “iPhone Photography School” izveidotājs un radošais direktors Emils Pakarklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

iPhone Photography School apgrozījums sasniedzis 14 miljonus eiro

Db.lv, 25.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmuma SIA "IPS Media", kas plašāk pazīstams ar zīmolu "iPhone Photography School", apgrozījums 2023. gadā audzis vairāk kā divas reizes, sasniedzot 14 miljonus eiro.

"iPhone Photography School" šobrīd piedāvā septiņus apmācību kursus cilvēkiem, kuri vēlas veiksmīgāk izmantot savu "iPhone" tālruni, lai radītu kvalitatīvas bildes, kas līdzinās ar profesionālu foto tehniku uzņemtiem kadriem. Uzņēmuma klienti ir gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tomēr "iPhone Photography School" lielākais tirgus ir ārpus ES, kas nodrošina 85% apgrozījuma. Lielākais skaits jeb puse no šiem klientiem ir ASV.

"Patiesi priecājos un esmu gandarīts par tik strauju izaugsmi. Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa, un tā arī turpināsim. Šī gada lielākais jaunums būs produktu lokalizēšana. Iepriekš visi septiņi "iPhone Photography School" piedāvātie kursi bija tikai angļu valodā. Šogad ir mērķis izpētīt, ko varam paveikt, ja vācu, spāņu un franču valodās runājošiem iPhone lietotājiem piedāvājam apmācības viņu valodā," 2024. gada ieceres ieskicē "iPhone Photography School" izveidotājs un radošais direktors Emīls Pakārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar auto restaurācijas darbnīcas Riga Master Workshop īpašnieku Māri Bebri

Lelde Petrāne, 24.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Bebris, Riga Master Workshop (RMW) īpašnieks. Riga Master Workshop ir viena no lielākajām klasisko auto darbnīcām Baltijā un Skandināvijā ar teju desmit gadu pieredzi tirgū. Apmēram 85% darba tiek eksportēts – klientu loks ir ļoti plašs, sākot no Krievijas un Rietumeiropas līdz pat Singapūrai un Austrālijai. Papildu restaurācijai RMW piedāvā arī auto uzglabāšanu nesezonā jeb tā dēvēto «ieziemošanu», tāpat arī spēkrata sagatavošanu rallijiem un tehnisko atbalstu to laikā, konsultācijas par iegādi, sertifikāciju utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

IZM prioritātēm nākamā gada budžetā pieprasa kopumā teju 137 miljonus eiro

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Modināšana. Lai kādu panāktu vai apsteigtu, Latvijai jāpamostas

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle; Andris Nātriņš, Biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Banku augstskolas padomes priekšsēdētāja vietnieks, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, cik kvalitatīva ir juridiskā izglītība Latvijā, Dienas Biznesam stāsta nule kā ievēlētais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Fragments no intervijas:

Cik kvalitatīva ir juridiskā izglītība Latvijā?

Vienotā valsts juristu kvalifikācijas eksāmena kontekstā mana pārliecība ir tā, ka tas ir nepieciešams. To ir parādījusi juridiskās izglītības attīstība kopš 90. gadiem. Kaut kādu laiku dzīvojām ilūzijā, ka izglītības programmu akreditācija ir process, kas nodrošina vienādu kvalitāti visās augstskolās. Tomēr prakse un dzīve ir parādījusi, ka tā nav. Akreditācijas procesā matemātiski var saskaitīt, ka bibliotēkā pietiek grāmatas, pasniedzēji atbilst un telpu ir pietiekoši, bet izglītības kvalitātes rezultāts visām augstskolām nav vienāds. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir palikusi vienīgā, kur, iegūstot maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, ir gala pārbaudījums – valsts eksāmens. Praksē darbam Latvijā viskvalitatīvāk sagatavo mana mīļā Latvijas Universitāte. Visu cieņu Rīgas Juridiskajai augstskolai, bet esmu apskatījis tās programmu un tur Latvijas tiesību pamatnozarēm uzmanība tiek veltīta tikai garām ejot. Ticu, ka starptautiskās un Eiropas tiesības tai ir daudz labākā līmenī, bet darbam klasiskajās juridiskajās profesijās – advokāts, notārs, prokurors, tiesnesis –, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes programma un mācībspēku pieredze ir krietni vairāk vērā ņemama. Runājot par privātajām augstskolām, tām ir biznesa piegājiens. Tas nozīmē, mazāk «čakarēt» studentus, un diploms tāpat visiem beigās būs vienāds. Šobrīd ir tapis noteikumu projekts par valsts vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu, domāju, ka kopumā izglītība iegūs un konkurence juridiskās izglītības tirgū kļūs godīgāka, zinot, ka vērtēšanas līmenis visiem būs vienāds. Arī no advokātu padomes esam nosūtījuši Tieslietu ministrijai atbalsta vēstuli šāda vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrijā norisinājusies apaļā galda diskusija par biznesa iespējām Āfrikā. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs kopīgi ar uzņēmējiem un Saeimas, LIAA, LTRK un augstskolu pārstāvjiem izvērtēja rezultātus un pieredzi, kas gūta šā gada aprīļa vizītēs Etiopijā, Kenijā un Ganā, kā arī iezīmēja perspektīvos tālākās darbības virzienus.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Āfrikas kontinenta valstīs ir nozīmīgs ekonomiskās sadarbības potenciāls, un Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti apgūt šo valstu tirgu vai paplašināt savu darbību tajā.

Redzamākās sadarbības iestrādes ar Āfrikas reģionu Latvijai šobrīd ir lauksaimniecības un pārtikas apstrādes jomā. Vienlaikus, viesojoties Etiopijā, Kenijā un Ganā, tika arī gūta pārliecība par Latvijas eksporta potenciālu tādās jomās kā mežkopība, IKT, ķīmiskā rūpniecība (farmācija), transports un loģistika, kā arī izglītība, īpaši inženierzinātnēs. Latvijas piedāvājums atbilst šo valstu ekonomiskās attīstības prioritātēm. To sarunā apliecināja arī uzņēmēji, kuriem ir ilglaicīga darbības pieredze Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 29.septembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Grozījumi veikti Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.

Tiks īstenota secīga pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts pieņemto likumu izmaiņu anotācijā.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumu izmaiņu autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Māca, kā iepazīt pasauli

Kristīne Stepiņa, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par dabaszinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem jāveido jau 2. vai 3. klasē.

Tā uzskata lielvārdietis Jānis Lūsis, kurš interešu izglītības centru Lielvārdi vada jau septīto gadu – kopš tā pirmsākumiem. Tiekamies šī mācību gada pirmās micro:bit robotikas nodarbības laikā, kurā teju divdesmit 3.–7. klases puiši gan no Lielvārdes, gan Ogres un Ķeguma ar lielu interesi cenšas iedziļināties dizaina domāšanā. J. Lūsis, kurš uzskata sevi par Lielvārdes patriotu, tikko ir atgriezies no Skola 2030 pedagogu apmācības kursiem, kurp devies, lai iegūtu papildu zināšanas. Viņa aicinājums ir pedagoga darbs, kuram viņš pievērsies pēc daudziem žurnālistikā nostrādātiem gadiem.

Interese liela

Uz interešu izglītības centru Lielvārdi novada bērni pēc skolas nāk uz nodarbībām dažādos t.s. pulciņos, kuros tiek apgūta programmēšana, elektronika, robotika, mēroga modelēšana u.c. Pirms diviem gadiem durvis vēra Mārītes Montesori māja, kurā pirmsskolas un sākumskolas bērni var izvēlēties sev piemērotas nodarbības individuāli vai nelielās grupās. Katru mēnesi tehnoloģiju pulciņus un Mārītes Montesori māju apmeklē vairāk nekā 200 bērnu. Centrā Lielvārdi regulāri tiek organizētas arī izglītojošas tematiskās nodarbības dabaszinībās skolēniem no visas Latvijas. Šeit 1.–6. klašu skolēniem tiek piedāvāti dažādi eksperimenti ar gaismu, skaņu, elektrību un magnētiem, bet 4.–12. klašu skolēniem ir iespēja apgūt 3D modelēšanas un 3D drukas pamatus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šadurskis: Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Šodien, prezentējot pētījumu par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, kurā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai (2016./2017.mācību gadā Latvijā bija 313 vidusskolas un 22 vakara un neklātienes skolas), Šadurskis sacīja, ka izglītības sistēmai ir vistiešākā ietekme uz tautsaimniecību un no tā, cik labas ir mūsu skolas, atkarīgs, cik labi dzīvo mūsu sabiedrība.

Ministrs sacīja, ka mūsdienīgai vidusskolai jābūt tādai, kurai ir atbilstoša infrastruktūra, kas rada iespējas skolēniem un pedagogiem. Tāpat vidusskolai jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums pedagogiem, kā arī jāceļ pedagoga profesijas prestižs. Vienlaikus ļoti būtisks ir pietiekams skolēnu skaits jauniešu sociālo prasmju attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās ierobežos tirdzniecības centru darbu, paredz piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No nākamās nedēļas iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tiek strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijā atvieglos ierobežojumus attiecībā uz pasākumu dalībnieku skaitu

LETA/BNS, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība nolēmusi no 28.jūnija mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, palielinot maksimālo pieļaujamo pasākumu dalībnieku skaitu gan iekštelpās, gan brīvā dabā.

Kā otrdien paziņojis valdības preses dienests, pasākumos telpās no jūnija beigām drīkstēs piedalīties līdz 1000 cilvēkiem, nodrošinot, lai attiecīgā telpa nav aizpildīta vairāk kā par 50%, savukārt ārā - līdz 5000 cilvēkiem.

Pašlaik atļautais dalībnieku skaits ir attiecīgi 600 un 1000 cilvēki.

Savukārt tādus pasākumus, kuros piedalās tikai cilvēki, kas var apliecināt, ka vakcinēti pret Covid-19, pārslimojuši šo slimību vai saņēmuši negatīvu testa rezultātu, no 28.jūnija drīkstēs apmeklēt līdz 6000 cilvēkiem telpās un līdz 12 000 cilvēkiem - brīvā dabā. Kā ziņots, kopš šīs nedēļas sākuma ar tādiem noteikumiem pasākumos jau drīkst piedalīties līdz 3000 cilvēkiem telpās un 9000 cilvēkiem ārā.

Komentāri

Pievienot komentāru