Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Rīgas pilsētas būvvalde atgādina, ka no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam Rīgas pilsētas teritorijā ir aizliegta augošu koku ciršana, tāpēc iedzīvotāji aicināti savlaicīgi vērsties Būvvaldē koku ciršanas atļaujas saņemšanai.

Lai paspētu saņemt koku ciršanas atļauju pirms koku ciršanas lieguma perioda, iesniegumu par atļauju cirst ārpus meža augošus kokus Būvvaldē nepieciešams iesniegt līdz šī gada 31. martam. Savukārt pēc 1. aprīļa un lieguma periodā Būvvaldē saņemtie iedzīvotāju iesniegumi par koku ciršanu tiks izskatīti Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdēs, bet izsniegtās koku ciršanas atļaujas varēs tikt realizētas tikai no 1. jūlija.

Par noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām var tikt piemērots sods līdz 700 eiro par vienu koku, bet juridiskām personām līdz pat 1400 eiro.

Koku ciršanas lieguma periods noteikts, lai saudzētu Rīgas pilsētas teritorijā esošos apstādījumus to veģetācijas perioda sākumposmā – plaukšanas laikā, kā arī aizsargātu tajos ligzdojošos putnus.

Rīgas pilsētas būvinspekcija, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldi, šovasar plāno apsekot 13 ūdenstilpņu krastu teritorijas, lai apzinātu iespējamos patvaļīgas būvniecības gadījumus ūdenstilpņu aizsargjoslu teritorijās.

Ņemot vērā, ka viens no būvvaldes mērķiem ir padarīt patvaļīgu būvniecību neērtu, šogad būvvalde turpinās pievērst uzmanību ūdenstilpņu piekrastes aizsargjoslām un veikt apsekojumus, izmantojot ūdenstransportu. Tādejādi iespēju robežās apzinot esošo situāciju un novēršot iespējamos patvaļīgas būvniecības gadījumus ūdenstilpņu piekrastēs.

Trīs mēnešu laikā plānots apsekot 13 ūdenstilpnes. Darba plānā iekļautas tādas ūdenstilpnes, kā Daugava, Mazā Daugava, Bieķēngrāvis, Kīleveina grāvis, Vecdaugava, Buļļupe, Āgenskalna līcis, Zunda kanāls, Ķīšezers, Juglas ezera rietumu piekraste un citas.

Veicot apsekojumus un konstatējot objektu patvaļīgu būvniecību, tiks sagatavots atzinums par būves pārbaudi, dots rīkojums apstādināt būvdarbus un pieprasīti paskaidrojumi no būves (zemes) īpašnieka. Pēc paskaidrojumu izvērtēšanas, būvvalde pieņems lēmumu par tālāko rīcību.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

«Kā elektriķi esam iesaistīti politiskās spēlēs, kas nav pieņemami,» saka Sadales tīkls valdes loceklis Raimonds Skrebs. Atbildīgās amatpersonas pilnībā noliedz jebkādu nelikumīgu darbību veikšanu, organizējot elektrības padeves līniju tīrīšanu un norāda, ka šonedēļ vērsīsies Konkurences padomē (KP), aicinot izvērtēt, kāpēc jaunajā līniju tīrīšanas iepirkumā uzņēmēji piedāvājuši līdz pat 55% augstāku cenu nekā iepriekšējā konkursā.

V.Skrebs norādīja, ka iepirkumā 16 uzņēmēji piedāvājuši cenu, kas ir par 30 līdz 50% dārgāka nekā iepriekšējā, turklāt starp uzņēmumu piedāvājumiem svārstības bijušas vien 10% līdz 20% apmērā. Ņemot šos faktus vērā, nolemts vērsties pie KP, lai tā izvērtē, vai nav notikusi savstarpēja uzņēmumu vienošanās. Izbrīnu radījis fakts, ka neviena kompānija nav piedāvājusi iepriekšējā konkursa cenu. Jaunajā konkursā ir aicinātas piedalīties pārējās mežistrādes kompānijas, lai saņemtu labāku piedāvājumu.

Kā ziņots, pamatojoties uz aizdomām par nelikumīgu savstarpēju vienošanos augstajam cenu piedāvājumam, AS "Sadales tīkls" februāra sākumā pārtrauca iepirkumu procedūru elektrolīniju trašu tīrīšanai.

Neadekvātas likumdošanas dēļ, kas vērsta uz «papīru ražošanu», nevis efektīvu būvniecības kontroli, pašvaldību būvvaldes nolemtas cīņai ar vējdzirnavām, apgalvo Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

«Ministrija ir radījusi neefektīvu kārtību, kas aizstāv nelegālo būvniecību. Nevis mēs neefektīvi cīnāmies ar problēmu, bet gan regulējums ir neefektīvs. Nekur citur Eiropā nav tik maiga pieeja patvaļīgai būvniecībai,» pauda I. Vircavs.

Būvvaldes vadītājs uzskata, ka neefektīvas likumdošanas dēļ Latvijā veidojas situācija, kad ministrija pārmet pašvaldības būvvaldei to, ko pati nav izdarījusi. «Esam izrēķinājuši - lai būvvalde pieņemtu vienu lēmumu, vidēji ir nepieciešams saražot 13 līdz 15 dokumentus, izziņas, viedokļus. Tas ir papīru ražošanas process, kas nav vērsts uz to, lai pašvaldība patvaļīgu būvniecību varētu apturēt. Ja redzam, ka notiek patvaļīga būvniecība, mēs to nevaram fiziski apturēt,» uzsvēra I. Vircavs.

Uzņēmējam un bijušajam politiķim Aināram Šleseram piederošajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā 1a, nokaltušajām priedēm nav konstatēti sakņu vai stumbru bojājumi, informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāve Selva Šulce.

Koku vainaga augšējā daļā konstatēta agresīva priežu kaitēkļa galotņu sešzobu mizgrauža invāzija, kas šajā gadījumā izraisījis koku nokalšanu.

Kaitēkļu klātesamību vai neesamību neesot iespējams novērtēt, atrodoties uz zemes pie koku stumbra, jo dažas kaitēkļu sugas atrodamas tikai koku vainagā. Lai novērtētu kaitēkļu klātbūtni, VMD arborists apsekojis nokaltušo koku vainaga daļu un paņēmis vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas.

Mežaudzes apsekošanu dienests veica 28.maijā, pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iesniegumu, pieaicinot arī Valsts augu aizsardzības dienesta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālistus.

Imantā iestādīsim divreiz vairāk koku nekā to ir šobrīd, atbildot uz bažām par koku nociršanu jauna daudzdzīvokļu projekta vajadzībām, norāda "Bonava Latvija" projekta attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija otrdien, 19. novembrī, atlika gala lēmuma pieņemšanu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA "Bonava Latvija" iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

"Mēs esam atvērti kopā ar iedzīvotājiem un Rīgas domi atrast visām pusēm pieņemamu risinājumu. Attīstot jauno mājokļu projektu Dumbrāja ielā 29, mēs esam paredzējuši plašas zaļās zonas izveidi, saglabājot lielu skaitu esošo koku un papildinot teritoriju ar jauniestādītiem kokiem, kā arī veidojot arī krūmu un ziemciešu apstādījumus. Vienlaikus esam iecerējuši iestādīt 18 papildu dižstādus Rīgas domes izvēlētajā vietā. Tādējādi kopumā šajā Rīgas apkaimē iestādīsim divreiz vairāk koku nekā to ir šobrīd," stāstīja M. Vonda.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Balstoties uz vairāk nekā 2500 iedzīvotāju izteiktajiem viedokļiem izdevies panākt, ka būvniecības laikā 77 koku vietā tiks izcirsti tikai 10, informēja Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija par šo jautājumu lēma vairākkārt un uz konkrēto teritoriju devās arī divos izbraukumos.

Komisija pirmo iesniegumu no SIA "Estera Holding" par lielākās daļas koku nociršanu zemes gabalā Hipokrāta ielā bez numura un Sergeja Eizenšteina ielā bez numura saņēma 2019.gada sākumā. Uzņēmums saistībā ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību sākotnēji vēlējās cirst 77 teritorijā augošos kokus. Iesniedzot koriģētu ģenerālplāna skici, ciršanai paredzēto koku skaits samazinājās līdz 48 kokiem.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija vasarā organizēja pirmo izbraukumu un nolēma veikt publisko apspriešanu, jo speciālisti, vizuāli vērtējot šos kokus, bija secinājuši, ka lielākā daļa no tiem ir ainaviski un dendroloģiski vērtīgi. Mežciema un citu apkaimju iedzīvotāji kopumā iesniedza 2534 viedokļus.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

«Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. Juridiskās komisijas deputātiem nebija domstarpību par nepieciešamību palielināt administratīvo atbildību, taču diskutējām par to, kādam jābūt pieaugumam,» atzīst Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Šodien atbalstīti Krimināltiesību politikas apakškomisijā izstrādātie priekšlikumi, kas paredz mērenāku naudas sodu pieaugumu, nekā to piedāvāja Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija, taču galavārds vēl jāsaka Saeimai, norāda G.Bērziņš.

Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija nolēmusi piedzīt maksājumu 12 900 eiro apmērā no privātpersonas par vietējas nozīmes dižkoka patvaļīgu nociršanu, informē Rīgas domē.

Šā gada martā Apstādījumu inspekcijas galvenā apstādījumu inspektore, apsekojot Rīgā esošos apstādījumus, konstatēja, ka kādā pilsētas teritorijā ir nozāģēti visi zemesgabalā augošie koki, tajā skaitā viens bērzs ar 89 cm diametru. Zemesgabalā iepriekš augošais bērzs bija reģistrēts dižkoku datubāzē un bija vietējas nozīmes aizsargājams koks (dižkoks).

«Šis ir tas gadījums, kad mēs kārtējo reizi atgādinām, ka pilsētas teritorija nav tas pats, kas mežs. Cērtot kokus, ir rūpīgi jāseko līdzi gan saistošajiem noteikumiem, gan ciršanas laikam, gan citiem faktoriem,» norāda Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Pēc situācijas izpētes noskaidrots, ka šajā teritorijā patvaļīgi nocirsti arī citi koki bez komisijas lēmuma par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža un bez ārpus meža augošu koku ciršanas atļaujas. Tostarp privātpersonai jau iepriekš tika liegta ciršanas atļauja attiecībā uz bērzu, pamatojot to ar dižkoka statusu, kā arī to, ka tā ciršana ir pretrunā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem.

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Saeima šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvātās izmaiņas, kas paredz straujāku naudas sodu pieaugumu, nekā to noteica Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā un Juridiskajā komisijā iepriekš atbalstītie priekšlikumi.

Pieņemtie grozījumi par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredz tikai brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Līdz šim par šādu pārkāpumu bija brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt 20 eiro lielu naudas sodu, bet apdzīvotās vietās par to būs brīdinājums vai 40 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 40 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 80 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Purvciema iedzīvotāji vērsušies Rīgas Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu atcelt izdoto koku ciršanas atļauju Dzelzavas ielā 75B, kur plānota veikala Lidl būvniecība, aģentūru LETA informēja viens no prasības iesniedzējiem Jānis Maulis.

Maulis atgādina, ka, protestējot pret Apstādījuma komisijas lēmumiem, tika savākti vairāk nekā 1500 iedzīvotāju paraksti pret koku izciršanu, kā arī tika uzrunāts Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Mērs pērnā gada izskaņā atcēla komisijas lēmumu, kā rezultātā kokus tika aizliegts izcirst, kamēr nebūs notikusi iedzīvotāju iebildumu izvērtēšana. Savukārt neilgi pēc tam komisija pieņēma atkārtotu lēmumu atļaut cirst kokus Dzelzavas ielā 75B, sākotnējo lēmumu papildinot ar teikumu, ka neakceptē iedzīvotāju iebildumus.

«Izrādās, ka šāds - viena teikuma papildinājums bez pamatojuma - ir bijis pietiekami spēcīgs arguments, lai Ušakovs akceptētu lēmumu un atļautu koku izciršanu. Rodas aizdomas, ka iedzīvotāju viedokļus komisija nemaz nav vērtējusi. Šaubas procesa caurspīdīgumam rada sēdes lēmuma publiskā neizvietošana iestādes mājas lapā, kas pēc likuma ir obligāta,» pauda Maulis, norādot, ka sēdes lēmums nebija publiski izziņots un nebija atrodams sadaļā pie Koku ciršanas publiskās apspriešanas rezultātiem.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Imantā, Dumbrāja ielā 29 blakus divām projekta Solaris augstceltnēm plānota jaunas daudzdzīvokļu ēkas celtniecība, kuras īstenošanai nepieciešams izcirst 32 kokus.

Saistībā ar lielu iedzīvotāju aktivitāti, Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija ir uzdevusi Rīgas pilsētas būvvaldei pagarināt publisko apspriešanu par šo koku ciršanu Imantā, informē Rīgas domē.

Komisija ir saņēmusi iesniegumu no SIA «Bonava Latvija» par koku nociršanu zemes gabalā Dumbrāja ielā 29. Uzņēmums saistībā ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību vēlas cirst divas kļavas, 25 bērzus, vienu ozolu, 3 priedes un vienu ievu.

«Bonava Latvija ir saņēmusi Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauju daudzdzīvokļu dzīvojamā projekta Dumbrāja ielā 29 attīstīšanai un darbi tiek īstenoti saskaņā ar uzraugošo institūciju noteikumiem. Projekta attīstīšana paredz arī plašu teritorijas labiekārtošanu un apzaļumošanu. Mēs saprotam iedzīvotājiem radītās pagaidu neērtības projekta tapšanas periodā, taču, projektam noslēdzoties, Imantas iedzīvotāji iegūs gan jaunas ēkas ar dzīvojamo platību 350 cilvēkiem, gan apzaļumotu vidi ar plašu zaļās zonas izveidi un labiekārtotus bērnu rotaļu laukumus, modernas vingrošanas stacijas fiziskām aktivitātēm, izveidotas lapenes brīvā laika pavadīšanai zaļā un sakoptā teritorijā. Tāpat mēs paredzam saglabāt lielu skaitu esošo koku, kā arī plānojam to papildināt ar jauniestādītiem kokiem, vienlaikus ir paredzēta arī krūmu un ziemciešu apstādījumu izveide. Apstādījumu plāns paredz jaunu koku un krūmu stādīšanu proporcionāli nocirsto koku daudzumam,» uzsver Bonava Latvija projekta attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

Par egļu ciršanu Rīgas un Pierīgas mežos draud sods līdz tūkstoš latiem un brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, tuvojoties svētku laikam, atgādina SIA Rīgas meži.

Tāpat Rīgas pilsētai piederošajos mežos, kas atrodas aptuveni 50 kilometru rādiusā ap Rīgu, nav ļauts arī lauzt priežu vai egļu zarus.

«Par patvaļīgu egļu ciršanu mežā draud ne tikai administratīvais sods, bet arī kriminālā atbildība: Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pants paredz, ka sods par eglītes nociršanu un zaru laušanu privātpersonām ir no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām - līdz 1000 latiem. Savukārt Krimināllikuma 109. pants paredz, ka par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai arī ar naudas sodu,» skaidro SIA Rīgas meži meža apsardzības daļas vadītājs Valerijs Morozs.

Rīgas pašvaldība pieprasīs paskaidrojumus no Andrejsalas attīstītāja un investora, nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills" par iespējamu patvaļīgu rīcību un noslēgtā sadarbības memoranda neievērošanu, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Pēc paskaidrojumu saņemšanas pašvaldība neizslēdz vienpusēju atkāpšanos no sadarbības memoranda.

Pašlaik publiskajā telpā investora prezentētā Andrejsalas attīstības vīzija neatbilst sākotnējai koncepcijai, ar ko tika iepazīstināta pašvaldība pirms memoranda parakstīšanas, kā arī tā pirmšķietami neatbilst spēkā esošajam pilsētas teritorijas plānojumam.

FOTO: Atklāts vērienīgs krastmalas attīstības projekts Riga Waterfront

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis...

Pēc Pilsētas attīstības departamenta (PAD) ekspertu vērtējuma tik blīva apbūve Daugavas krastā Rīgā nav pieļaujama, tāpat iecerēto būvju augstums, visticamāk, nav atbilstošs teritorijas plānošanas dokumentiem.

Turklāt pretēji sadarbības memorandā minētajam, ka pusēm ir savstarpēja izpratne par sadarbību komunikācijā par projekta iecerēm un virzību, attīstītājs sācis vienpusēju un intensīvu projekta publisko kampaņu.

Paraksta memorandu par 3 miljardu eiro piesaisti Andrejsalas attīstībai

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs...

Departaments arī konstatējis patvaļīgu būvniecību, izvietojot pilsētvidē apjomīgu projekta reklāmas zīmi - Eksporta ielā 3A izvietots reklāmas objekts ar uzrakstu "RW Riga Waterfront", kuram nav saņemta reklāmas izvietošanas atļauja.

Tas ir nosacījumu pārkāpums, par ko noformēts attiecīgs pārkāpuma protokols un tiks ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta.

Papildus konstatēts, ka Eksporta ielā pie apgaismes stabiem izvietoti vairāk nekā desmit karogi ar tādiem pašiem uzrakstiem, kuriem arī nav saņemta reklāmas izvietošanas atļauja, par ko noformēs apskates aktu un sāks administratīvā pārkāpuma lietu.

Rīgas pašvaldība uzsver, ka sadarbības memorandam ar attīstītāju "Eagle Hills" piekrita, labticīgi pieņemot, ka attīstītājs pildīs memoranda nosacījumus kā pēc burta, tā pēc gara, kā arī novērtējot investora nodomus attīstīt degradētu teritoriju.

Vienlaikus pašlaik attīstītāja aktivitātītes demonstrē patvaļīgu rīcību, kas pilsētai nav pieņemama. Pašvaldība neakceptē šādas investora darbības, tāpēc tiek gatavota vēstule attīstītājam, prasot paskaidrojumus. Kad tie tiks saņemti, pašvaldība lems par nākamajiem soļiem, paturot tiesības vienpusēji atkāpties no sadarbības memoranda.

Pašvaldībā norāda, ka šī gada sākumā parakstītais sadarbības memorands ar "Eagle Hills" ir turpinājums 2023.gada pavasarī Rīgas bijušā mēra Mārtiņa Staķa (P) parakstītajam memorandam par Rīgas ūdensmalas attīstības projekta nozīmi un sadarbības principiem, kas slēgts ar politiķa Aināra Šlesera (LPP) ģimenei piederošo uzņēmumu "Riga Port City".

Jau ziņots, ka Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills Properties" vadītājs Mohameds Ali Alabbars plāno Rīgas krastmalas attīstības projektā "Riga Waterfront" izveidot mājvietu 30 000 iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja projekta attīstītāja pārstāvji.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Alabbars norāda, ka "Riga Waterfront" mērķis ir "attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru".

Ar kopējo plānoto ieguldījumu trīs miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala, kas stiepsies piecus kilometrus gar Daugavas krastu, tiks veidota tā, lai pārvērstu Andrejsalas teritoriju par jaunu centru. Projekts iecerēts kā jauns un būtisks Rīgas kodols, kas apvieno dzīvojamās mājas, zaļās zonas un tiešu piekļuvi ūdenim.

Projektā plānots, ka vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju dzīvos aptuveni 8000 mājokļos. Plānotas arī viesnīcas ar vairāk nekā 1000 viesmīlības piedāvājumiem - slidotavām, modernu kruīzu termināli, plašu iepirkšanās centru un publiskajiem laukumiem. Projektā paredzēts, ka vecās elektrostacijas teritorija pārtaps par tirdzniecības vietu un gastronomijas centru.

"Eagle Hills Properties" pārstāvji norāda, ka ieguldījumi projekta attīstībā paver iespējas iegūt dzīvesvietu Rīgā, un, sākot ar investīcijām no 250 000 eiro, piedāvā iespēju iegūt priekšrocības Eiropas Savienības rezidences programmu ietvaros.

2022.gada septembrī starptautiska arhitektu komanda Šveices arhitektu projektēšanas kompānijas "Hosoya Schaefer Architects" speciālistu vadībā izstrādāja teritorijas attīstības projekta vienoto koncepciju jeb masterplānu. Šī teritorija 55 hektāru platībā sākas Daugavas krastā pie Vanšu tilta, tālāk ietver pašreizējo Rīgas pasažieru ostas teritoriju, Jahtu centru "Andrejosta", Andrejsalu, un beidzas Eksporta ostas dienvidu daļā.