Rīgā siltumenerģijas tarifs uz diviem gadiem pieaugs par 16,9% 

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

LETA, 01.8.2019

Foto: pixabay.com

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tāpat regulatorā atzīmēja, ka vidējais siltumenerģijas tarifs starp 30 Latvijas pilsētām ir 53,48 eiro par MWh, tādējādi «Rīgas siltuma» tarifs ir zemāks par vidējo tarifu.

SPRK skaidroja, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo «Rīgas siltums» vērsās pie regulatora gandrīz divus gadus pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas, un šajā periodā tika uzkrātas neparedzētās izmaksas, kas saistītas ar augstākām dabasgāzes un iepirktās siltumenerģijas cenām. Ja tarifu projekts tiktu iesniegts savlaicīgāk, šāda korekcija nebūtu nepieciešama, vai arī būtu būtiski mazāka.

Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika paredz ne tikai kompensēt komersantam radušās negūtās izmaksas, bet arī samazināt siltumenerģijas tarifu, ja komersants ir guvis neparedzētus ieņēmumus saistībā ar zemāku kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu. Ja tuvākā gada laikā dabasgāzes un/vai iepirktās siltumenerģijas cena būs zemāka, nekā tā ir šobrīd tarifā, komersantam gūtais papildu ieguvums no cenas starpības būs jāatgriež patērētājiem. Visbiežāk SPRK apstiprinātie tarifi tiek samazināti šo iemeslu dēļ, retāk ir gadījumi, kad komersants izvēlas palielināt tarifu.

Regulators šobrīd izsludinājis publisko konsultāciju par kapitāla atdeves jeb atļautās peļņas normas ieviešanu siltumenerģijas komersantiem, kas nozīmē būtiskas izmaiņas attiecībā uz atļautās peļņas līmeni. Ja SPRK drīzumā apstiprinās izmaiņas regulējumā, tas nozīmēs «Rīgas siltuma» atļautās peļņas samazinājumu tuvākā nākotnē. Tādējādi regulators jau šā gada laikā var pieprasīt «Rīgas siltumam» iesniegt tarifu projekta pārrēķinu ar samazinātu peļņas lielumu, kas var samazināt tarifu galalietotājiem, uzsvēra SRPK.

Jau vēstīts, ka šobrīd spēkā esošais «Rīgas siltuma» siltumenerģijas tarifs apstiprināts 2013.gada jūnija un ir 44,39 eiro par MWh.

«Rīgas siltums» apgrozījums iepriekšēja finanšu gadā, kurš ilga no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim, bija 151,632 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 3,297 miljoni eiro.

«Rīgas siltums» ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā - kompānija pārvada un sadala 76% no visas siltumenerģijas, kas nepieciešama Rīgai. Uzņēmuma akcionāri ir Rīgas dome - 49%, Latvijas valsts - 48,995%, «Enerģijas risinājumi. RIX» - 2% un «Latvenergo» - 0,005%.

Tevi varētu interesēt

Saeimas 13.jūnija sēdes darba kārtība ir iesniegts deputāta Ivara Zariņa priekšlikums iekļaut...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālo jautājumu komisija Ekonomijas ministrijas...

Atjaunojamo energoresursu (AER) uzstādītā elektriskā jauda Latvijā pērn pārsniedza 1800 MW, eksperti...

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai...

Enegoresursu izmaksas veido vairāk nekā 77% no AS Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā...

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu...

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro...

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ...

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas...

Saeimas 13.jūnija sēdes darba kārtība ir iesniegts deputāta Ivara Zariņa priekšlikums iekļaut...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālo jautājumu komisija Ekonomijas ministrijas...

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ valdība apsver iespējas...

Turpmāk Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) regulēs visus elektroenerģijas tirgotājus,...

Efektīva energoresursu izmantošana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā maksimāli samazināt...