Pakalpojumi

Rīgas siltums plāno no aprīļa palielināt siltumenerģijas tarifu par 12,6%

LETA, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Siltumapgādes uzņēmums «Rīgas siltums» no aprīļa plāno palielināt siltumenerģijas tarifu par 12,6%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Siltumenerģijas piegādes tarifu «Rīgas siltums» piedāvā noteikt 49,99 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa, kamēr šobrīd attiecīgais tarifs ir 44,39 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa.

Pēc kompānijā skaidrotā, tarifa izmaiņas ir saistītas ar dabasgāzes cenas pieaugumu par 35%, šķeldas cenas pieaugumu par 8% un pārējo izmaksu pieaugumu kopš 2013.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā šobrīd pielietotais siltumenerģijas tarifs.

Piedāvātais «Rīgas siltuma» siltumenerģijas tarifs varētu stāties spēkā no 2019.gada 1.aprīļa.

Attiecīgais siltumenerģijas tarifa projekts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegts ceturtdien, 27.decembrī.

«Rīgas siltums» ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā - 76% no visas siltumenerģijas, kas nepieciešama Rīgai, pārvada un sadala «Rīgas siltums». Uzņēmuma akcionāri ir Rīgas dome - 49%, Latvijas valsts - 48,995%, «Enerģijas risinājumi. RIX» - 2% un «Latvenergo» - 0,005%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties vēsam un drēgnam laikam un atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, Rīgā pamazām sākas apkures sezona, informē Rīgas domē.

Šobrīd apkure ir pieslēgta 626 (8%) ēkām, kas izmanto Rīgas siltums piegādāto siltumenerģiju, tai skaitā 115 (24%) izglītības iestādēm, 45 (31%) ārstniecības iestādēm 183 (7%) dzīvojamajām ēkām, kā arī 283 (16%) iestādēm jeb nedzīvojamajam fondam.

Pirmos iesniegumus par apkures pieslēgšanu AS Rīgas siltums sāka saņemt jau kopš septembra vidus. Paredzams, ka, saglabājoties šādiem laikapstākļiem, aktīvā apkures sezona varētu sākties oktobra pirmajā - otrajā nedēļā. Rīgas siltums par apkures sezonas sākumu/beigām pieņem to datumu, kurā ir pieslēgti/atslēgti vairāk nekā 50% ēku.

Rīgas siltums ir gatava apkures sezonai – siltumavoti ir sagatavoti. Siltumtrasēs vēl daži posmi tiek remontēti, darbu laikā karstais ūdens un apkure iedzīvotājiem tiek nodrošināta ar pagaidu siltumtīkliem. Uzņēmums ir gatavs nodrošināt apkuri saviem klientiem jebkurā brīdī – ar nosacījumu, ka nav parādu par piegādāto siltumenerģiju, kā arī siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par 4,28 miljoniem eiro modernizēs siltumcentrāli Daugavgrīva

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Rīgas siltums», palielinot vietējo atjaunojamo energoresursu - šķeldas - izmantošanu savā kurināmā bilancē, par 4,28 miljoniem eiro modernizēs siltumcentrāli «Daugavgrīva», aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Linda Rence.

«Rīgas siltums» noslēdzis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par biokurināmā ūdenssildāmo katlu ar jaudu 2x4 MW uzstādīšana siltumcentrālē «Daugavgrīva». Siltumcentrāle būs pilnībā automatizēta un darbosies bez pastāvīga personāla.

«Mums ir svarīgi ražošanā ieviest inovatīvas, energoefektīvas un modernas iekārtas ar visaugstākajām vides prasībām. Īstenojot šo projektu, sasniegsim mūsu mērķi - rekonstruēta, efektīva, videi draudzīga siltumcentrāle, kurā kā kurināmo izmantosim vietējos energoresursus. Atjaunojamo energoresursu apjoma palielināšana uzņēmuma kurināmā bilancē reizē stabilizē arī siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem,» norādīja «Rīgas siltums» valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas Siltums veiks apjomīgāko šķeldas iepirkumu uzņēmuma vēsturē

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas Siltums" tuvākajā laikā nākamajam finanšu gadam veiks apjomīgāko atjaunojamo energoresursu (šķeldas) iepirkumu uzņēmuma vēsturē.

Šķeldas ražotāji aicināti sekot līdzi iepirkumiem mājas lapā www.rs.lv , lai sniegtu savu piedāvājumu.

Atklājot jaunos, augsti efektīvos, atjaunojamo energoresursu siltumavotus siltumcentrālēs "Imanta" (katlu jauda 40 MW) un "Daugavgrīva" (katlu jauda 8 MW), nākamajā finanšu gadā atjaunojamo energoresursu (šķeldas) apjoms AS "RĪGAS SILTUMS" kurināmā bilancē sasniegs 50%.

Atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums kurināmā bilancē tuvina Rīgu izvirzītajiem vides mērķiem. Rīga 2009.gadā pievienojās Pilsētu mēru paktam, kurā pausta vienpusēja apņemšanās līdz 2020.gadam par 20% samazināt ES radītās CO2 emisijas apjomu, kas panākams par 20% paaugstinot energoefektivitāti un līdz 20% palielinot atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB rosina apsūdzēt uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un bijušo basketbolistu Valteru

LETA, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par tirgošanos ar ietekmi ierosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, uzņēmēju un bijušo basketbolistu Valdi Valteru un uzņēmēju Haraldu Balodi.

KNAB informēja, ka birojs lūdzis prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai sākt kriminālvajāšanu pret trim personām par tirgošanos ar ietekmi.

Pēc KNAB sniegtās informācijas, kāda juridiska persona bija vērsusies tiesā pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.

Apmaiņā pret «palīdzību» juridiskās personas pārstāvji apsolījuši fiziskajai personai juridiskās personas kapitāldaļas. Pēc KNAB sniegtajām ziņām, uz projekta realizācijas laiku daļa no juridiskās personas kapitāldaļām pārgājušas fiziskās personas rīcībā. Pēc šādas vienošanās pašvaldība ar juridisko personu noslēgusi mierizlīgumu tiesvedībā, informēja KNAB. Pret nevienu pašvaldības amatpersonu birojs gan šajā lietā nav vērsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM: Rīgas siltums sasteigti virza reorganizāciju, kas varētu veicināt būtisku tarifu kāpumu Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā AS Rīgas siltums (RS) sasteigti virza uzņēmuma reorganizāciju, kuras rezultātā iespējams būtisks siltuma tarifa kāpums Rīgā, teikts EM paziņojumā.

Šādi secinājumi radušies, iepazīstoties ar RS valdes sniegto informāciju par SIA Rīgas bioenerģijas investīciju projektu (divu katlumāju Rīgā - Rencēnu ielā 16 un Vietalvas ielā 5) realizāciju un pirmā pusgada darbības rezultātiem pēc katlumājas Rīgā, Rencēnu ielā 16, nodošanas ekspluatācijā.

EM nominētais pārstāvis RS padomē Kaspars Lore arī iepriekš vairākkārt paudis bažas par RS investīciju projekta SIA Rīgas bioenerģija lietderīgumu un potenciālo konkurētspēju.

Šobrīd uzņēmuma valde sagatavojusi priekšlikumu reorganizācijas ceļā SIA Rīgas bioenerģija pievienot RS un līdz ar to pārņemot a/s Rīgas Bioenerģija uzņemtās kredītsaistības 24,5 miljonu eiro apmērā. Lai izpildītu kredītsaistības un atgūtu katlumājas izveidē vēl papildu ieguldītās investīcijas 9 miljonu eiro apmērā, paredzams, ka uzņēmums varētu palielināt siltumenerģijas cenu Rīgā. EM norāda, ka pēc šādas reorganizācijas izsekojamība investīciju atmaksai praktiski nebūs iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar siltumapgādes funkciju pārņemšanu Rīgā nevedas, daudzi mājokļi vēl auksti

Armanda Vilcāne, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Siltumserviss Rīga sniegtajiem pakalpojumiem saņemtas neskaitāmas rīdzinieku sūdzības, uzņēmums Rīgas siltums nepieciešamības gadījumā nākotnē gatavs atkal apkalpot Rīgas daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas

Gadījumā, ja Rīgas dome (RD) nolems lauzt līgumu ar pilnsabiedrību Siltumserviss Rīga un izsludinās jaunu konkursu par ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas apkalpošanu, Rīgas siltums mēģinās atgūt zaudēto funkciju un atkārtoti piedāvās RD savu kandidatūru. DB jau vēstīja, ka Rīgas siltums daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas Rīgā apkalpoja vairāk nekā 20 gadus, taču pēc 2016. gada novembrī izsludinātā konkursa par siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi, uzņēmums šīs tiesības zaudēja. Kopš pavasara šo funkciju pārņēma uzņēmums Siltumserviss Rīga.

Neapmierināto daudz

Par pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga nespēju savlaicīgi nodrošināt apkuri Rīgas daudzdzīvokļu mājās saņemtas neskaitāmas iedzīvotāju sūdzības, norāda RD. «Uzskaite nav veikta, taču to ir daudz. Visvairāk sūdzību esam saņēmuši par laikus nepiegādātiem pakalpojumiem. Šobrīd RD ar Siltumserviss Rīga veic nopietnas pārrunas, lai mudinātu uzņēmumu strādāt ātrāk un kvalitatīvāk,» pauž RD pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Pēc pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga sniegtās informācijas, siltumapgādei pašlaik ir pieslēgtas visas ēkas, taču līdz 25. oktobra pulksten 13 aptuveni 90 mājās vēl turpinājās sistēmas atgaisošana, informē Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). «Praktiski visos objektos atgaisošana ir jāveic atkārtoti, taču ir problemātiskākas ēkas, kur šī darbība ir komplicēta, jo nepieciešamas piekļuves dzīvokļos. Šobrīd visas darbības tiek veltītas tam, lai visiem klientiem tiktu pilnvērtīgi nodrošināta apkure, kad tas tiks pabeigts, veiksim detalizētu situācijas analīzi, lai nākamgad nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos,» atzīmē RNP komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas jaunais vicemērs no Ušakova pārņems visas pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētāja tiesības

LETA, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunais vicemērs no pašreizējā mēra Nila Ušakova (S) pārņems visas pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētāja tiesības, liecina Rīgas domes ārkārtas sēdes darba kārtībai pievienotie dokumenti.

Piektdien, 29.martā, plkst.10 ir sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par otra vicemēra iecelšanu. Vienlaikus darba kārtībai ir pievienots jautājums par kapitāldaļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam.

Lēmums paredz vietniekam uzticēt atbildību par vairākām domes kapitālsabiedrībām - «Rīgas satiksme», «Rīgas namu pārvaldnieks», «Rīgas Centrāltirgus», «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs», «Rīgas 1.slimnīca»,«Rīgas Dzemdību nams», «Rīgas 2.slimnīca» un «Rīgas veselības centrs».

Tas nozīmē, ka jaunā vietnieka pārziņā tiks nodotas visas kapitālsabiedrības, kas līdz šim bijušas Rīgas mēra pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domē tiek apsvērta iespēja lielajās pašvaldības kapitālsabiedrībās veidot padomes, kas uzraudzītu uzņēmumu valžu darbu, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja jaunievēlētais domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs (GKR).

Viņš sacīja, ka šādu iespēju jau vakar pārrunājis ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S). Padomes varētu veidot tādos pašvaldības uzņēmumos kā SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» un SIA «Rīgas satiksme». Tieši par šo kapitālsabiedrību darbu tiekot saņemts visvairāk sūdzību.

Burovs uzsvēra, ka uzņēmumu padomēs nevajadzētu atrasties politiskajiem spēkiem pietuvinātām personām, kā tas bija deviņdesmitajos gados. «Vajadzētu būt absolūti profesionālai padomei,» uzsvēra jaunais Rīgas vicemērs, atbalstot otrdien domes sēdē izskanējušu ideju, ka padomju locekļu meklēšanu varētu uzticēt meklēt profesionālām personāla atlases kompānijām atklātos konkursos.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pieļāva, ka personāla atlases kompānijas nākotnē varētu piesaistīt arī pašvaldības uzņēmumu valdes locekļu meklēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka ir piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 10 miljonu eiro apmērā uzņēmumam Rīgas Siltums, informē bankas pārstāvji.

Šie līdzekļi tiks ieguldīti uzņēmuma veikto ieguldījumu refinansēšanā, kā arī siltumapgādes infrastruktūras uzlabošanā un attīstībā.

AS Rīgas Siltums valdes locekle Birute Krūze: «Šobrīd ir izdevīgākais laiks kredīta ņemšanai un ilgtermiņa investīciju projektu realizācijai, tāpēc kredītlīdzekļu piesaiste ļaus uzņēmumam attīstīties ātrāk.»

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Kredītprocentu likmes joprojām atrodas ļoti zemos līmeņos, tādēļ pašlaik ir labs brīdis piesaistīt ilgtermiņa finansējumu stratēģiskiem ieguldījumiem.»

SEB banka ieguva tiesības izsniegt aizdevumu Rīgas Siltumam, piedaloties atklātā konkursā par kredītlīdzekļu piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Iemūrēta simboliska kapsula SC Imanta biokurināmā katlu mājas pamatos

Db.lv, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrēta simboliska kapsula SC «Imanta» biokurināmā katlu mājas pamatos.

Jaunā biokurināmā siltumcentrāle tiek būvēta siltumcentrāles «Imanta» teritorijā, kur agrāk atradās mazuta saimniecība.

Tā par 40% ļaus samazināt fosilo energoresursu izmantošanu siltumcentrāles «Imanta» kurināmā bilancē, aizvietojot ar vietējo atjaunojamo energoresursu – koksnes šķeldu.

Objektā tiks izbūvēti biokurināmā ūdenssildāmie katli ar jaudu 2x20 MW ar dūmgāzu kondensatoriem, kuru lietderības koeficients sasniegs līdz 115,7%, kas ir ļoti labs rādītājs, norāda AS «Rīgas siltums». Tajā paredzēts izmantot modernu Dānijā ražotu katlu ar daļēji katlā integrētu priekškurtuvi.

Inovatīvie tehniskie risinājumi paaugstinās katla efektivitāti aptuveni līdz 2%, salīdzinot ar tradicionāliem katliem. Arī ieplānotie dūmgāzu kondensatori ļaus kurināmo izmantot efektīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Getliņi EKO: Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Ģertrūdes ielā bedrē iebraukušas divas automašīnas, informē Valsts policijā.

Ap plkst.10.32 saņemts izsaukums uz Ģetrūdes ielu 14, kur iebrukušā bruģī iebraukušas divas automašīnas - BMW un "Mercedes Benz".

"Mercedes Benz" no bedres izkļuvis saviem spēkiem, bet otrs spēkrats gaida speciālās tehnikas palīdzību. Negadījumā cietušo nav.

Patlaban slēgta transportlīdzekļu kustība Ģertrūdes ielas posmā starp Brīvības ielu un Tērbatas ielu.

Iegruvums izveidojies hidraulisko pārbaužu laikā, kuras šodien notiek visā Daugavas labajā krastā.

"Pārbaužu laikā siltumtīkli tiek testēti ar paaugstinātu spiedienu un šoreiz siltumtīkls ir plīsis, kā rezultātā izveidojies izskalojums.

Konkrētie tīkli gan ir izbūvēti 1963.gadā un savu laiku nokalpojuši," pastāstīja AS "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk.

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Rīgā, Ziepniekkalnā bedrē iebraukusi automašīna, noskaidroja aģentūra LETA.

Ap plkst.12.51 saņemts izsaukums uz Ēbeļmuižas ielu, kur iebrukušā asfaltā atrodas vieglā automašīna, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts policijā.

Negadījums notika brīdī, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā automašīna izbraukusi no stāvlaukuma.

Transportlīdzeklī sēdošie pašu spēkiem izkāpa un negadījumā neviens necieta. Glābēji auto no bedres izvilka.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvji ieradušies notikuma vietā un to norobežojuši.

"Bedre ir dziļa, taču pagaidām nav zināms tās izveidošanās iemesls. Rīt, 13.jūnijā, notiks inspekcija," pauda pašvaldības pārstāve Aira Šmelde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās siltumenerģija kļuvusi dārgāka, lielākais tarifu pieaugums novērojams Valmierā.

Laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās auguši par vidēji 3,32 eiro/MWh. Valmierā tarifs kāpis par 17,11 eiro/MWh, Jūrmalā – par 3,97 eiro/MWh, Rīgā – par 3,71 eiro/MWh, bet Daugavpilī – par 3,12 eiro/MWh, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati. Vēsturiski augstākais siltumenerģijas tarifs gandrīz visās lielajās pilsētās novērots 2012.gadā

Neraugoties uz nelielo tarifa kāpumu, zemākās siltumenerģijas izmaksas joprojām saglabājas Rīgā, laika posmā no 2009. līdz 2018.gadam rīdzinieki par siltumu maksājuši vidēji 50,7 eiro/MWh, šogad – 44,39 eiro/MWh. Rīgas siltuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnete Bušta informē, ka šādus rezultātus izdevies panākt, plānveidīgi ieviešot kardinālas izmaiņas visos siltumapgādes sistēmas posmos – siltuma avotos, siltumtīklos un patērētāju ēku siltummezglos, nodrošinot siltumenerģijas piegādi atbilstoši pieprasījumam. «Viens no iemesliem, kāpēc izdevies noturēt tik zemu siltumenerģijas tarifu, ir ieguldītais darbs siltumenerģijas zudumu samazināšanā pārvadē. Siltumenerģijas zudumi no tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma šobrīd veido tikai 12%, salīdzinājumam – 1996./1997.gada sezonā tie sasniedza 20%,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana pieredze: Piedzīvot nakšņošanu bez elektrības

Monta Glumane, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Daudzdzīvokļu namiem bijušajā VEF rūpnieciskajā teritorijā nosvinēti spāru svētki

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta izskaņā dzīvojamā fonda attīstītāja Bonava Latvija daudzdzīvokļu māju projektam Teikā, Stārķu ielā 2, tika nosvinēti tradicionālie spāru svētki.

Jau vēstīts, ka, investējot 6,4 miljonus eiro bijušās VEF rūpnieciskās teritorijas labiekārtošanā, Bonava Latvija jau šogad plāno pabeigt modernu dzīvojamo kvartālu - divas piecstāvu ēkās ar 116 dzīvokļiem.

«Teiku par savām mājām izvēlas arvien vairāk rīdzinieku. Pārsvarā dzīvokļus šajā projektā izvēlas jaunās ģimenes, meklējot mūsdienīgu dzīves telpu ar izdevīgu atrašanās vietu par plašam iedzīvotāju lokam pieejamu cenu. Nozīmīgākie faktori, kas ietekmē klientu izvēli par labu šim projektam, ir ērta infrastruktūra, labiekārtota jaunā kvartāla apkārtne un tajā pašā laikā projekta kompaktums,» skaidro Kaspars Ekša, Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par krāpšanos policija veikusi kratīšanas septiņās OIK stacijās visā Latvijā

LETA, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par valsts atbalsta izkrāpšanu Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) veikusi kratīšanas septiņās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) stacijās visā Latvijā, trešdien vēstīja «TV3 ziņas».

ONAP veikusi kratīšanas septiņos uzņēmumos - divos Rīgā un pa vienam Tukumā, Smiltenes, Brocēnu, Saldus un Preiļu novados. Pēc likumsargu aprēķiniem, izkrāptās summas varētu sasniegt pat vairākus miljonus eiro.

«TV3 Ziņu» rīcība esošā informācija liecina, ka kratīšanas veiktas arī vairākos ar uzņēmēju Mārtiņu Reisonu saistītos uzņēmumos, tostarp uzņēmumā «Brocēnu enerģija», kuras akcionārs ir arī pašvaldībai piederošais uzņēmums «Brocēnu siltums».

Tās vadītājs Kārlis Barančans apstiprināja, ka policija pie siltuma ražotāja jūlijā viesojies, tomēr sīkāk komentēt notikušo nevēlējās. Savukārt Reisona tēvs Juris Reisons apstiprināja, ka kratīšanas vienlaikus notikušas piecās ar dēlu saistītas OIK stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mārupes Siltumnīcas turpina modernizāciju; kopējās investīcijas jaunu siltumnīcu būvniecībā un gaismas intensitātes paaugstināšanā sasniegs 8 miljonus eiro.

SIA Mārupes Siltumnīcas DB veidotajā Latvijas lielāko lauksaimniecības uzņēmumu TOP ir otrais pēc apgrozījuma 2017. gadā. Tas būtiski uzlabojis savu sniegumu, salīdzinot ar 2016. gadu, lielāko lauksaimniecības uzņēmumu sarakstā pakāpjoties par divām pozīcijām. Savukārt uzņēmuma īpašniece SIA Sabiedrība Mārupe pārtraukusi liellopu audzēšanu un TOP pērn noslīdējusi par četrām pozīcijām, un ieņem 11. vietu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2017. gadā SIA Mārupes Siltumnīcas apgrozījums bija 10,63 miljoni eiro, dārzeņu audzētājs pērn guvis peļņu, kas pārsniedz 800 tūkstošus eiro. Labos finansiālās darbības rezultātus sabiedrības valdes loceklis un līdzīpašnieks Kaspars Brunovskis skaidro ar papildu apgaismojuma ierīkošanu siltumnīcās viena hektāra platībā, kas ļauj gurķus audzēt visa gada garumā. «Jaunajās siltumnīcās tika investēti četri miljoni eiro. Papildu apgaismojums, kas ir 330 vati (W) uz vienu kvadrātmetru, nodrošina augstu gaismas intensitāti un ļauj gūt trīs reizes lielāku ražu. Gurķi tur jūtas kā karstas vasaras dienas pusdienlaikā,» klāsta K. Brunovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru