Enerģētika

Sadales tīkls testē jaunu dronu tehnoloģiju gaisvadu elektrolīniju apsekošanā

Db.lv, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar igauņu uzņēmumu "Hepta airborne" īsteno pilotprojektu gaisvadu elektrolīniju apsekošanā ar jaunu risinājumu, kas ietver bezpilota lidaparātu izmantošanu un speciālu elektrotīkla defektu analīzes programmatūru.

Drošas un nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšanai būtiska loma ir elektrolīniju regulārai apsekošanai jeb defektēšanai, savlaicīgi fiksējot līniju tehnisko stāvokli un tos posmus, kas ir jāatjauno.

Latviju caurvij elektrolīnijas teju 93 000 kilometru kopgarumā, un pašlaik aptuveni 60% no tām veido gaisvadu elektrolīnijas. Pilotprojekts tika organizēts Dobeles apkaimē, apsekojot 20 kilovoltu gaisvadu līnijas 37 kilometru garumā. Iegūtā vizuālā informācija vēlāk tika analizēta, izmantojot speciālu defektu analīzes programmu "uBird".

Veiktā testa mērķis ir izvērtēt izraudzītā risinājuma iespējamo ekonomisko atdevi un ietekmi uz elektroapgādes plānoto un neplānoto pārtraukumu skaita un ilguma samazināšanu.

"Regulāri izvērtējam uzņēmuma darbības procesus, meklējot jaunas tehnoloģiskās iespējas to efektivizācijai, un jaunu risinājumu testēšana palīdz mums atrast atbilstošākās tehnoloģijas vēlamā rezultātā sasniegšanai. Bezpilota lidaparāti ļauj ātri piekļūt ļoti tuvu gaisvadu elektrolīnijām un detalizēti apsekot katru elektrotīkla elementu. Savukārt iegūto datu apstrādes programmatūrai jāspēj efektīvi analizēt elektrolīniju stāvokli, ļaujot operatīvi konstatēt defektus, kas novēršami vēl pirms tie ietekmējuši elektroapgādes kvalitāti. Šī pilotprojekta rezultātus apkoposim un rūpīgi izvērtēsim, lai nākotnē lemtu, cik jēgpilni un pamatoti būtu konkrēto risinājumu ieviest uzņēmuma ikdienas darbībā," saka "Sadales tīkla" valdes loceklis un attīstības direktors Jānis Kirkovalds.

"Ir patīkami strādāt ar uzņēmumu, kas ir atvērts inovatīviem risinājumiem. Sadarbojamies ar sadales sistēmu operatoriem visā pasaulē un esam pārliecinājušies, ka pieredzējuši speciālisti apvienojumā ar efektīviem bezpilota lidaparātiem un jaunākās paaudzes analīzes programmatūru spēj ievērojami efektivizēt elektrolīniju defektēšanas procesu," komentē "Hepta Airborne" biznesa attīstības vadītājs Elviss Straupenieks.

Pilotprojekts īstenots šogad septembrī. Līdz gada beigām plānots izvērtēt iegūtos rezultātus un potenciālos ieguvumus, tostarp salīdzinājumā arī ar citiem tirgū pieejamiem elektrotīklu inspekcijas risinājumiem un to potenciālajiem ieguvumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas elektroapgādes sistēmā pieprasa sadales tarifa struktūras evolūciju

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības mikroģeneratoru uzstādīšanai ir augoša tendence - ja pagājušajā gadā visa gada garumā uzstādīti 461 mikroģenerators, tad šogad septembra sākumā uzstādīti jau 663 mikroģeneratori, atklāja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš atzīmēja, ka šis segments attīstās strauji, un "Sadales tīkls" saprot, ka tas nākotnē ir gan uzņēmuma kā sistēmas izaicinājums, gan arīdzan tarifu izaicinājums.

Jansons norādīja, ka pārliecinoši populārākais mikroģenerācijas veids Latvijā ir saules paneļi, kas no kopumā esošajiem apmēram 1700 mikroģeneratoriem veido 99,99%.

"Mikroģenerācija ir domāta pašpatēriņam. Gan mikroģenerācijas biznesa modelis, gan veselais saprāts vedina uz domu: lai kādi būtu tarifi, lai kāda būtu elektroenerģijas cena, ar pašpatēriņu mēs būsim trāpījuši mērķī. Ja mēs grasāmies saražoto enerģiju nodot tālāk tīklā, tad šeit uzreiz rodas jautājums gan par cenu, gan tīkla kapacitāti," sacīja Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus radīs efektīviem šī produkta industriālajiem patērētājiem, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram – pārliecību par spēju nodrošināt šīs sistēmas nepārtrauktu un drošu darbību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka nākamo 10 gadu laikā dabasgāzes pozīcijas enerģētikas tirgū neapdraudēs jaunie, ES iecerētie tās aizstājēji – biometāns un vēl jo vairāk ūdeņradis. Uzņēmuma speciālisti seko līdzi Eiropas enerģētikas tendencēm un uzskata, ka var veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Gāzes apgādes sistēmas operators – Gaso – izveidots 2017. gada nogalē, kad tā laika gāzes tirdzniecības un infrastruktūras kompānija AS Latvijas Gāze tika sadalīta trijos uzņēmumos – AS Conexus Baltic Grid, kuras pārziņā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, AS Gaso pārziņā ir dabasgāzes sadales tīkls, bet AS Latvijas Gāze nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. Līdzšinējo dabasgāzes sadales tarifu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja 2018. gadā, un tā paredzētais darbības termiņš bija divi gadi. Salīdzinoši īsā tarifu termiņa pamatā ir fakts, ka, izstrādājot tarifu projektu, nebija skaidrības par vairākām Gaso izmaksu pozīcijām. Tās dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams prognozēt. Tieši tā arī notika – šo divu gadu laikā vairākās pozīcijās novērojām jūtamu izmaksu pieaugumu, kam pretī bija nepieciešami ieņēmumi. Tieši tāpēc 2020. gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzņēmumam bija jāiesniedz jauns dabasgāzes sadales tarifu projekts, kas pēc rūpīgas analīzes arī tika akceptēts un stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Šo tarifu paredzētais darbības laiks ir 4,5 gadi – līdz 2026. gadam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" ir renovējusi uzņēmuma loģistikas centru, apvienojot sešas lielās noliktavas, kas iepriekš atradās dažādās Latvijas pilsētās.

Loģistikas centra rekonstrukcija tika sākta 2019. gadā. Tajā ieguldīts apmēram viens miljons eiro.

Jaunizveidotais loģistikas centrs ar uzlabotiem un jauniem tehnoloģiju risinājumiem ļaus centralizēt un efektivizēt elektrotīkla attīstībai nepieciešamo materiālu sagādes procesus, nodrošinot operacionālo izmaksu ietaupījumu līdz pat 880 tūkstošiem eiro gadā.

Rekonstruētais loģistikas centrs atrodas Rīgā, Stigu ielā.

Līdz šim šai adresē atradās viena no sešām "Sadales tīkla" materiālu noliktavām, vēl piecas atradās attiecīgi Jelgavā, Valmierā, Liepājā, Aiviekstē un Daugavpilī. 2019. gadā uzņēmumā tika pieņemts lēmums par sagādes procesu optimizāciju, izveidojot vienu Loģistikas centru – noliktavu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus, piektdien vēsta portāls "lsm.lv".

Arī "Latvenergo" vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro. "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pie elektrotīkla jāpieslēdz pēc iespējas vairāk patērētāju

Armanda Vilciņa, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai investīcijas elektroenerģijas industrijā nerezultētos elektrības tarifu kāpumā, paralēli ir jānotiek enerģijas patēriņa elektrifikācijai

To intervijā DB norāda AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa stāsta, ka turpmākajos desmit gados Latvijas elektroenerģijas sistēmā sagaidāmas vismaz trīs miljardus eiro lielas investīcijas, tajā skaitā ap 1,5 miljardiem eiro tiks ieguldīti pārvades un sadales tīklos. G. Jēkabsone atzīmē, ka elektrifikācijas pieaugums ļautu tīkla pakalpojuma tarifus samazināt, tāpēc jāmeklē iespējas, kā pie elektrotīkla pieslēgt pēc iespējas vairāk elektroenerģijas patērētāju un elektrificēt visu, ko iespējams, tajā skaitā transporta, apkures un rūpniecības sektorus.

Fragments no intervijas

Vasarā kļuvāt par AST valdes priekšsēdētāju. Kas bija un ir jūsu prioritāro darbu sarakstā?

Komentāri

Pievienot komentāru