Jaunākais izdevums

Festivāls «Positivus» nākamgad būs saīsināts, jo trīs dienu pasākums atspoguļojas augstākās biļešu cenās, pastāv sezonālo koncertu konkurence, kā arī lielākā daļa apmeklētāju iepriekšējos gados izvēlējušies to apmeklēt tieši divas, nevis visas trīs dienas, sacīja festivāla organizators Ģirts Majors.

Viņš skaidroja, ka, saīsinot festivāla norisi, tas kļūs pieejamāks plašākai publikai, jo muzikālā satura kvantitāte atspoguļojas biļešu cenās, kā rezultātā, tas ir «jutīgs moments pasākumu tirgū».

Tāpat Majors uzskata, ka, atgriežoties pie agrākā divu dienu koncepta, tas kļūs saturiskāks. Festivāla rīkotāju statistika esot uzrādījusi, ka cilvēki pēdējo gadu laikā lielākoties apmeklē vien divas, nevis visas trīs dienas, kas liek secināt, ka trīs dienu festivāli bijuši par garu.

Taujāts, vai aizvadītā gada festivāls uzņēmumam radījis zaudējumus, Majors teica, ka šis bizness vienmēr ir sezonāls. «Ir koncerti, kas ir ļoti veiksmīgi un tādi, kas nav tik veiksmīgi. Tas pats ir ar festivāliem. Mums ir svarīgi, lai vidējā līkne ir stabila. Tas nav pirmais gads, kad festivāls guvis zaudējumus. Bet, ja mēs skatītos tikai no peļņas viedokļa, tad festivālu nekad nebūtu sākuši. Pēc viena gada nevar izdarīt ilgtermiņa secinājumus,» pauda «Positivus» rīkotājs.

Viņš arī piebilda, ka īpašas izmaiņas no pārstāvēto žanru daudzveidības un skatuvju skaita viedokļa nākamgad nav gaidāmas, piebilstot, ka vairāk nekā desmit gadu laikā festivāla rīkotāji savu auditoriju un tās vēlmes ir identificējuši. Tāpat Majors norādīja, ka organizatoriskas pārmaiņas nav paredzētas, jo aptuveni puse no izmaksām ir attiecināmas uz festivāla galveno mākslinieku honorāriem.

Uz jautājumu par pārējo grupu izziņošanu, Majors atbildēja, ka tuvākie jaunumi gaidāmi neilgi pirms vai pēc jaunā gada.

Kā ziņots, nākamā gada festivāls «Positivus» Salacgrīvā notiks 26.jūlijā un 27.jūlijā, tādējādi atsakoties no trīs dienu formāta.

Nākamā gada festivālā uzstāsies arī grupas «The 1975» un «Cut/Copy», liecina festivāla rīkotāju ieraksts sociālajā tīklā «Twitter».

Līdz 22.decembrim festivāla mājaslapā «www.positivusfestival.com», «Biļešu serviss» kasēs un interneta vietnē pieejamas pirmās pasākuma biļetes - divu dienu biļete bez telts vietas maksā 59 eiro, ar telts vietu - 67 eiro. Biļešu cena mainīsies no 18.decembra un pārējie biļešu veidi tirdzniecībā būs pieejami nākamgad. Kā liecina arhīvā pieejamā informācija, pērn pirmās trīs dienu biļetes bez telts vietas maksāja 69 eiro, bet ar telts vietu - 77 eiro, tādējādi biļešu cenas ir samazinājušās, bet ne par trešdaļu.

Festivāls «Positivus» no 2007. līdz 2012.gadam ik vasaru norisinājās divas dienas, bet no 2013. līdz 2017.gadam - trīs dienu garumā. 2012.gada nogalē, komentējot festivāla formāta maiņu, festivāla rīkotājs Ģirts Majors skaidroja, ka tā ieņēmumus neveido tikai biļešu ieņēmumi, bet arī ieņēmumi no sponsoriem un ēdināšanas. Tādēļ «Positivus» festivāla rīkotāji redzēja iespēju segt izdevumus, kas saistīti ar būtiski pieaugošiem izdevumiem par māksliniekiem.

«Protams, nevar noliegt, ka mēs biznesā palielinām risku, tomēr ilgtermiņā esam pārliecināti, ka tas atmaksāsies, jo jebkurā produktā ir jāturpina investēt. [..] Jebkuram produktam ir jāattīstās, un trīs dienu festivāls starp šāda izmēra festivāliem pasaulē ir vairāk nekā standarts. Mēs gribam, lai mūsu publika jūt, ka pasākums attīstās. Tāpat trīs dienu festivāls ir nopietnāks arguments tam, lai uz festivālu brauktu vairāk ārzemju apmeklētāju,» tolaik pauda Majors.

Festivālu sīko SIA «Positivus». Saskaņā ar «Firmas.lv» pieejamo informāciju uzņēmums 2016.gadā strādāja ar 1 843 079 eiro apgrozījumu un 166 726 eiro peļņu, bet pērn - ar 1 102 867 eiro apgrozījumu un zaudējumiem 154 694 eiro apmērā. Šim uzņēmumam pieder arī SIA «Positivus Production» un «Positivus Event».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, sociālajos tīklos paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Viņš norāda, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. "Šī paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā, jo mums jāpaziņo, ka 20202.gada vasara būs bez "Positivus" festivāla," raksta Ģ.Majors.

Viņš skaidro, ka festivāls nevar notiks mākslinieku, mūziķu, tehniskā personāla festivālu apmeklētāju veselības drošības dēļ. "Koncerti no guļamistabām televizora vai datoru ekrānā, ballītes dzīvojamās istabās vai uz balkoniem nekad neaizstās dzīvu koncertu apmeklējuma pieredzi. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visā pasaulē liek māksliniekiem atcelt koncertus, bet festivāla organizatoriem - rakstīt atcelšanas paziņojumus visu veselības un drošības labā," vēsta Ģ.Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī nākamajā gadā festivāls «Positivus» notiks divas dienas, informēja festivāla rīkotājs Ģirts Majors.

Jautāts par aptuveno laiku, kad festivāls varētu notikt, Majors sacīja, ka datumi festivāla pastāvēšanas laikā gandrīz nav mainījušies. «Šogad gan festivāls notika nedēļu vēlāk nekā iepriekšējos gados, bet nākamgad tas noteikti būs kādā no ierastajām nedēļām,» sacīja Majors.

Programmas veidošana un mākslinieku atlase nākamā gada festivālam notiks, sākot ar septembri, pastāstīja Majors, uzsverot, ka tas ir darbs, kas notiek visu laiku.

Pirmās aplēses liecina, ka šogad aizvadīto festivālu «Positivus» apmeklēja vairāk nekā 15 000 cilvēku.

Jautāts, kādas ir sajūtas pēc aizvadītā festivāla, Majors atklāja, ka pašreiz nav īsti laika pievērsties pārdomām. «Ir gandarījuma un noguruma sajūta, bet mums nav daudz laika kavēties atmiņās par nedēļas nogali, jo gatavojamies grandiozajam pasākumam Lucavsalā - vācu metāla mūzikas grupas «Rammstein» koncertam,» atklāja Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā esošo situāciju valstī, uz 2021.gada vasaru pārcelts Liepājā notiekošais festivāls "Summer Sound", informēja festivāla organizatoru pārstāve Alise Pabērza.

Plānots, ka festivāls notiks nākamā gada 23. un 24.jūlijā, saglabājot visu līdz šim izziņoto programmu.

Festivāla organizators Uldis Pabērzis pauda, ka tika cerēts uz pozitīvāko iznākumu un, ka desmitais festivāls "Summer Sound" šogad varēs norisināties kā ierasts, tomēr tika pieņemts lēmums festivālu pārcelt uz nākamā gada vasaru, "jo nav nekā cita svarīgāka par visu mūsu līdzcilvēku drošību un veselību".

Šī vasara bez Positivus 

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu,...

Viņš skaidroja, ka kopš pirmajām runām par iespējamo pasākumu norises aizliegumu šajā vasarā, festivāla rīkotāji ir visu laiku paralēli strādājuši pie alternatīviem festivāla norises scenārijiem, lai vienotos par labākajiem risinājumiem ar māksliniekiem un festivāla atbalstītājiem, un varētu sniegt apmeklētājiem iespējami precīzāku un pilnīgāku informāciju par festivāla pārcelšanu uz nākamo gadu.

Pēc festivāla rīkotāja paustā, ieguldītais darbs ir rezultējies tajā, ka pašlaik visi šajā gadā apstiprinātie festivāla mākslinieki ir piekrituši uzstāties arī 2021.gada festivālā, tādējādi ļaujot pilnībā saglabāt festivāla mākslinieku programmu.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka visas iegādātās biļetes uz festivālu ir derīgas un ar tām nav jāveic nekādas papildu darbības, lai varētu apmeklēt festivālu "Summer Sound" 2021.gadā.

Precizējošas detaļas par festivāla norisi 2021.gadā tiks paziņotas laika gaitā, pauda Pabērza.

Festivāla mākslinieku programmā līdz šim jau bija izziņots franču dīdžeja Kungs, DJ "Regard", dīdžeju duets "Ofenbach", grupa "Mumiy Troll", "Musiqq", "Jumprava", Singapūras Satīns un citas.

Kā ziņots, apmeklētāju drošības dēļ arī festivāls "Positivus", kam bija jānotiek 17.jūlijā un 18.jūlijā Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, savā kontā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Paziņojumā norādīts, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. Majors uzsver, ka paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa skatīs krimināllietu pret uzņēmēju Majoru saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē

LETA, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.10 plāno skatīt krimināllietu, kurā par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majoram saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «ExpoMilano2015».

Prokurore Lada Bogojavļenska iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka Ekonomikas ministrija (EM) kā cietušais iesniegusi tiesai lūgumu par aresta uzlikšanu komandītsabiedrības «Expo 2015» naudas līdzekļiem, kas atrodas speciālā norēķinu kontā. Kopumā tie ir aptuveni 400 000 eiro. «Tas nozīmē, ka EM nodarītais zaudējums tiks atlīdzināts gadījumā, ja tiesa atzīs apsūdzēto par vainīgu,» uzsvēra prokurore.

28.septembrī bija plānots skatīt tikai EM pieteikto lūgumu, taču tiesas sēde izpalika, jo nebija ieradies apsūdzētais un viņa aizstāvis Aleksandrs Berezins, kurš patlaban uzturas ārvalstīs. Šo lūgumu plānots skatīt šodien, savukārt krimināllietu pēc būtības plānots sākt skatīt tikai nākamgad martā, skaidroja prokurore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Majoru sāks tiesāt saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos ExpoMilano2015

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.14 plāno skatīt krimināllietu, kurā par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majoram saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «ExpoMilano2015».

Tiesu informatīvās sistēmas dati rāda, ka Majors apsūdzēts pēc Krimināllikuma panta par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Neskatoties uz apsūdzētā vārda publisku pieejamību, prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka personas datus aģentūrai LETA neatklāja, taču apstiprināja, ka pret kādu uzņēmēju lieta nodota tiesai pēc iepriekšminētā Krimināllikuma panta.

Citu informāciju prokuratūra nesniedz, līdz ar to nav zināms, kādu summu un kādā veidā uzņēmējs apsūdzības ieskatā piesavinājies. Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts policija. Šīs iestādes Sabiedrisko attiecību nodaļā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka prokuratūrai tika ierosināts sākt kriminālvajāšanu par 314 035 eiro piesavināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļā no Rīgas uz festivālu Positivus vērojami gan sastrēgumi, gan avārijas

LETA, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļā no Rīgas uz Salacgrīvā notiekošo mūzikas festivālu «Positivus» ir izveidojušies gan būtiski sastrēgumi, gan arī notikušas vismaz divas autoavārijas.

Valsts policijas (VP) pārstāve Simona Grāvīte apliecināja, ka plkst.14.51 saņemts izsaukums uz Tallinas šoseju netālu no Lilastes, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju sadūrušās trīs automašīnas un cietuši divi cilvēki.

Lietotnē «Waze» ir redzams, ka uz Tallinas šosejas daudzos posmos ir izveidojošies būtiski sastrēgumi. Konkrētās avārijas dēļ sastrēgums esot jau no Ādažiem līdz pat Lilastei, tātad kopumā ap 10 kilometru garumā. Attiecīgi autovadītājiem jārēķinās, ka nokļūšana uz festivālu prasīs ilgāku laiku nekā plānots.

Šodien plkst.13.48 VP saņemts izsaukums arī uz šoseju Rīga-Sigulda, kur notikusi četru automašīnu sadursme, kurā nav cietuši cilvēki un nav traucēta satiksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Hanzas Perons šogad varētu kļūt par vienu no pasākumu TOP norises vietām

Ingrīda Drazdovska, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par vienu no pasākumu TOP norises vietām Latvijā varētu kļūt Hanzas Perons – kādreizējā preču stacija, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nule kā, Rīgas svētku laikā, tas piedzīvojis ugunskristības, cilvēki ir sākuši iemīt taku uz šo kultūrvietu. Lai interese nenoplaktu, kā vienu no savas komandas svarīgākajiem uzdevumiem SIA Hanzas Perons direktore Ieva Irbina nosauc ēkas piepildīšanu ar saturu, spēju panākt līdzsvaru starp slēgtiem un publiskiem pasākumiem, starp kultūras un biznesa notikumiem.

Cik mērķtiecīga ir bijusi jūsu karjera pasākumu rīkošanas laukā?

Tieši necik. Tā jau saka – tie, kuri reiz iekāpuši šajā jomā, vairs nevar aiziet, pat ja cenšas, tāpat atgriežas. Man ir grāds politoloģijā, grāds antropoloģijā, studēju juristos. Manai izglītībai nav tiešas saiknes ne ar komunikācijām, ne ar pasākumu industriju. Taisnības labad jāsaka, – pat ja kāds būtu gribējis studēt pasākumu producēšanu, tajā laikā, kad sāku mācīties universitātē, to nebija iespējams darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cilvēki pasākumos vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt iesaistīti

Kristīne Stepiņa, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki vēlas apmeklēt tādus sarīkojumus, kur vienuviet var iegūt lielāku pieredzi, piemēram, klausīties mūziku, apmeklēt lekcijas, izmēģināt jaunākās tehnoloģiju iespējas un nepieciešamības gadījumā satikties arī ar potenciālajiem darba devējiem, klāsta Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Ideju institūts valdes loceklis Guntis Ērglis-Lācis.

Turklāt cilvēki vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt tajā iesaistīti, viņš piebilst.

Kāds šis gads solās būt nozarei? Vai nav gaidāms apgrozījuma kritums pēc valsts simtgades zīmē pavadītā gada?

Jāatzīst, ka 2018. gads nozarei bija ļoti blīvs, tāpēc bija pamatots uztraukums, kā būs šogad. Runājot ar tehniskajām kompānijām, nākas secināt, ka šogad nav gaidāms apgrozījuma kritums. Šī ir bijusi piesātināta, smaga un grūta vasara, kas nozīmē, ka bizness ir gājis labi, darba nav trūcis.

Pagājušais gads tika pavadīts, organizējot simtgades pasākumus un Dziesmu svētkus, bet šovasar bija dažādi lielkoncerti, piemēram, Eda Šīrana un grupas Rammstein uzstāšanās. Ir pieaudzis dažādu netradicionālo formu festivālu apmeklētāju skaits, piemēram, sarunu festivālam Lampa un pludmales festivālam Summer Sound. Vienīgais šāda tipa pasākums, kas šogad piedzīvoja apmeklētāju skaita samazināšanos, bija Positivus. Tāda drūmā bezcerība, kādu mēģināja prognozēt Twitter «eksperti», ka visi nozares uzņēmumi mirs badā, nav iestājusies. Šī nozare, tāpat kā visas citas, ļoti tieši korelē ar valsts ekonomikas izaugsmi. Ja cilvēkiem parādās vairāk naudas un ticības valstij, viņi ir gatavi vairāk tērēt to dažādiem pasākumiem. Pēc krīzes, kuru piedzīvojām 2009. gadā, bija vajadzīgi astoņi gadi, lai cilvēki psiholoģiski būtu gatavi maksāt par izklaidi. Šobrīd Maslova piramīdā kultūrai un izklaidei ir stabila vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens vasaras izklaides pasākums nav iedomājams bez vēderpriekiem; ēdinātājiem dalība festivālā ir kā ugunskristības – jāspēj strādāt ātri un paēdināt daudzus

«Tirgotājam ir jārada vislabākais cenas un kvalitātes piedāvājums un tas atraktīvi ir jāpiedāvā apmeklētājiem. Tā arī ir formula. Ir daudzi komersanti, kas jau vairākus gadus atgriežas festivālā, – acīmredzot viņiem pasākums ir rentabls,» saka Alise Pabērza, festivāla Summer Sound pārstāve. Festivāla Positivus komunikācijas vadītāja Elva Lorence norāda, ka pasākumos tirgotājam jābūt īpašām prasmēm un iemaņām, jāstrādā ātri un garas stundas, jābūt elastīgam piedāvājumam, kas piemērots laika apstākļiem, kā arī pievilcīgām cenām un laipnai apkalpošanai. Tas nav viegls darbs un ne visiem uzņēmējiem ir piemērots. Tajā pašā laikā piedalīšanās lielā, interesantā pasākumā prasmīgiem uzņēmējiem ne vien ļauj nopelnīt, bet arī parādīt savu kompāniju un tās piedāvājumu jauniem klientiem, kā arī motivēt darbiniekus, kuri, iespējams, brīvajā laikā apmeklē festivāla koncertus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay

Anda Asere, 03.07.2019

SIA Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks (no kreisās) un Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 250 tūkstošus eiro, informācijas tehnoloģiju kompānija Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay; ar šo produktu tā plāno attīstīt eksporta virzienu.

Lai gan joprojām ir cilvēki, kuri lieto tikai skaidru naudu, tūkstošgades paaudze pārsvarā norēķinās ar maksājumu kartēm. «Uzņēmējiem vienmēr gribas ietirgot vairāk, un plastmasas kartiņās ir vairāk naudas nekā kabatā, turklāt darījumu var noslēgt uzreiz, nevis sūtīt cilvēku uz bankomātu. Viņš jau pēc pusstundas būs aizmirsis, ka gribēja kaut ko pirkt, jo liela daļa pirkumu notiek impulsīvi,» teic Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks norāda, ka jaunais kases aparāts Tiki-Taka Pay dod jaunas pārdošanas iespējas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no Latvijā esošajiem 68 tūkstošiem kases aparātu un kases sistēmu trešdaļa vēl nav nomainīta uz jaunajām prasībām atbilstošām. «Tas ir mūsu tirgus. Papildu tam nāk klienti, kas gribētu paplašināt tirdzniecību, piemēram, pie izlidošanas vārtiem lidostā, kur nekad nav bijis kases aparāts, bet uzņēmējiem ir iespējas šādā veidā papildu nopelnīt. Ūdeni mūsu dzirnavās lej tas, ka valsts vēlas pāriet uz bezskaidru naudu. Protams, tas nenotiks ātri, bet politika attīstās tajā virzienā,» saka U. Semeiks.

Komentāri

Pievienot komentāru