Mazais bizness

Sākam biznesu: Pārņemot dzimtas prasmes, izveido Vectēva maiznīcu

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemot dzimtas prasmes, Marika Petrovska izveidojusi zīmolu Vectēva maiznīca.

Mājražotāja Marika Petrovska ar savu jaunību lauž stereotipus par klasisku maizes cepēju. Ierasts, ka mūsdienās to pārsvarā dara lauku sievas brieduma gados. Jaunās meitenes biežāk pievēršas ciparu kūku, zefīru vai eklēru gatavošanai.

Liktenīgo grūdienu dod dēls

Kad pēc bērna kopšanas atvaļinājuma Marikai bija laiks atgriezties darbā, viņa saprata, ka to nevēlas. Iepriekš strādāja pakešu logu ražotnē, veica tehnisku darbu rāmju izgatavošanā, lielākā daļa kolēģu bija vīrieši. «Mēs bijām tikai trīs sievietes,» viņa smejas, piebilstot, ka tieši šajā uzņēmumā iepazinusies ar savu vīru Mareku. Domājot par citu nodarbošanos, nonākusi līdz atmiņām par vecāku rūpalu. Viņi savulaik bija nodarbojušies ar mājās ceptas maizes piegādāšanu liepājniekiem, taču pārtraukuši. Dzimtas mājās, Nīcas novada Ķāķišķē, to cepis Marikas tēvs, kurš prasmi savukārt iemācījies no savas mammas.

Marika rosinājusi tēti atsākt cept maizi, kam viņa Liepājā varētu meklēt noietu. Sākumā to no pārdesmit kilometru attālās Ķāķišķes pilsētniekiem veda reizi nedēļā, vēlāk pieprasījums pieauga līdz divām reizēm. Vienā brīdī tētis meitai pateica: «Varbūt ir pienācis laiks tev pašai kaut ko darīt?!» Viņš bija nolēmis maizes cepšanu iemācīt meitai. Īpašs prieks par to bijis vecmāmiņai, kas joprojām dzīvo dzimtas mājās. Tagad, atceroties sākumu, Marika smejas, bet tolaik bija pavisam citādi. Tētis ir rīta putns, meitai jau pulksten sešos bija jābūt Ķāķišķē uz mīklas mīcīšanu, jāvēro, kā viss notiek. Neizpalika asaru plūdi un vēlme mācekļa lomai atmest ar roku. «Tā tikai liekas – paņem mīklu, uztaisi kukulīti un izcep. Tas nav viegli!» uzsver cepēja.

Kādu laiciņu vēlāk tēvs meitai sāka ļaut darīt pašai, bet visu laiku bija līdzās. Taču reiz viņam tieši mīklas mīcīšanas laikā bija jāizbrauc no mājas. Meitai nācās tikt ar visu galā vienai. «Tagad jāsaka – labi, ka tas bija pašiem priekš sevis,» smaida Marika. Atgriežoties tēvs secinājis, ka mīkla ir pārāk šķidra, nekas neturas kopā, nepieciešams pievienot vēl miltus. Arī maizes šaušana krāsnī prasa specifiskas zināšanas un roku veiklību.

Visu rakstu Ar tēta un vīra atbalstu lasiet 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru