Hansabankai pastāvīgi pilnveidojot savu internetbanku, kā arī turpinot elektronisko kanālu popularizēšanu, gada laikā dubultojies to cilvēku skaits, kuri noslēguši uzkrājumu līgumus, izmantojot elektroniskos kanālus – Hansabankas internetbanku, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Kontekstā ar kopējo privātpersonu noguldījumu apjoma palielināšanos šī ir laba ziņa, kas liecina par sabiedrības kopējo finanšu zināšanu un informētības pieaugumu, ir pārliecināts Hansabankas Investīciju produktu daļas vadītājs Renārs Karaš.,

Turpinot attīstīties elektroniskajai videi, klientiem arvien svarīgāka kļūst internetbankas sniegtā iespēja ietaupīt laiku un naudu. Gandrīz divreiz pieaudzis arī kopējais pieteikumu skaits Hansabankas pakalpojumiem, izmantojot internetbanku.

No visiem bankas piedāvātajiem pakalpojumiem interneta vidē klienti visbiežāk izvēlas slēgt tieši noguldījumu (depozītu) līgumus – patlaban jau 40% no visiem Hansabankas depozītu līgumiem tiek noslēgti internetbankā. Otrajā vietā ir automātisko rēķinu apmaksas līgumu noformēšana – to izmanto gandrīz ceturtā daļa (23,7%) klientu. Tūlīt pēc tam seko īstermiņa aizdevumu līguma slēgšana, ko izmanto 21,7% klientu, jo šādu īstermiņa līgumu noformēšanas gadījumā klientam pat nav jādodas uz banku, lai parakstītu dokumentus.

Hansabankas pētījums par banku depozītu lietošanu* rāda, ka uzkrājumu veidošanas ieradumi sabiedrībā aizvien nostiprinās. Pieprasītākais ir svētku depozīts. To apstiprina arī šī gada Hansabankas Līgo depozīta kopējie rezultāti: kopā piesaistīti 78 651 miljoni latu un noslēgti 10 530 līgumi.

Salīdzinot svētku depozītu rādītājus redzams, ka uzkrājumu veidošanās paradums pārliecinoši nostiprinās. Hansabankas Līgo depozītam šogad izdevies piesaistīt par 30% vairāk līdzekļu un noslēgt par 41% vairāk līgumu nekā pērn. Turklāt gandrīz uz pusi pieaudzis arī internetbankā noslēgto līgumu skaits – ja pagājušajā gadā tikai 22.58% no visiem līgumiem bija noslēgti izmantojot internetbanku, tad šogad tie bija jau 41.4 % no kopējā noslēgto līgumu skaita. Būtiski, ka visu kampaņas laiku aktīvi veikti noguldījumi arī parastajos termiņdepozītos.

Pēdējās Līgo depozīta kampaņas laikā līgumus atvēra 406 gaviļnieki – Jāņi, Līgas un Ivani -, kuriem svētku depozīta noteikumi paredzēja īpašas priekšrocības, un noguldīja 5.687 miljonus latu, kas ir 7.2% no kopējās summas, kas noguldīta šajā depozītā. Vairāk nekā puse no depozīta ieguldījumiem veikti eiro (57.8%), kam seko latu ieguldījumi (36.2%) un dolāru ieguldījumi (6%). Interesanti, ka gandrīz puse no visiem līgumiem (41.4%) atvērti Hansabankas internetbankā.

Pie vismaz pusmiljona eiro vērta dzīvokļa Rīgas klusajā centrā Alberta ielā 1 tikusi Hansabankas vadītāja Māra Avotiņa ģimene.

M. Avotiņš caur Hansabankas pārstāvi Ivaru Svilānu apliecinājis, ka dzīvokļa pirkums, ko realizējusi viņa ģimene, ir noticis, bet no komentāriem par darījumu atturējās, tostarp, vai dzīvoklis pirkts kredītā un kādā valūtā, kā arī kredīta gadījumā - kurā bankā tas ņemts un uz kādu termiņu. M. Avotiņa aptuvenais ikmēneša atalgojums (ieskaitot nodokļus) pērn bija vairāku tūkstošu Ls apjomā, gadā pārsniedzot 80 tūkst. Ls. Hansabankas 2007. gada pārskats liecina, ka kopā astoņiem valdes un trīs padomes locekļiem atalgojums un prēmijas (ieskaitot nodokļus) bijušas 915 tūkst. Ls apjomā, gadā katram veidojot 83 180 Ls, kas mēnesī sanāk vidēji 6 921.8 Ls.

Līdzjutējiem skaļi skandējot «Māri, Māri», Liepājas stadionā Daugava savai futbolista karjerai punktu pielika Latvijas futbola leģenda Māris Verpakovskis. Vēsturiskais mirklis bija arī sezonas noslēgums futbola klubam Liepāja, kas pēc mača stadionā sarīkoja pamatīgu ballīti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Liepājas futbolisti, kas SMScredit.lv Latvijas virslīgas futbola čempionātā jau priekšlaikus sev bija nodrošinājuši Latvijas čempiona titulu, 7. novembrī pēdējā spēlē ar 1:0 (0:0) uzvarēja Daugavpili.

Pirmais puslaiks aizritēja bez vārtu guvuma, bet uzvaras vārtus 56. minūtē guva virslīgas rezultatīvākais futbolists Dāvis Ikaunieks. Uz maiņu 52. minūtē laukumā devās Liepājas prezidents Māris Verpakovskis, kurš šajā mačā pielika punktu savai karjerai. Pilnās tribīnes visu laiku skandēja «Māri, Māri», bet Latvijas futbola leģendai vārtus gūt neizdevās.

«Golu gribējās. Neiesitu, tātad loģiski – jābeidz. Ja būtu iesitis, kāds vēl teiktu, ka viņam vēl vajadzētu spēlēt,» pēc mača atzina M. Verpakovskis.

Hansabankas internetbankas, kura uzlabojumus piedzīvoja šogad jūlija, lietotāju skaits turpina pieaugt un privātpersonu vidū pārsniedzis 700 tūkstošus.

Pēdējo trīs gadu laikā Hansabankas internetbankas privātpersonām lietotāju skaits pieaudzis par 67 %, savukārt kopš šā gada sākuma Hansabankas internetbankas lietotāju skaits ik mēnesi pieaug par aptuveni 9 tūkstošiem.

Patlaban Hansabankas internetbankas autentifikācijas iespējas un lielā klientu bāze nodrošina 220 uzņēmumu pakalpojumu izmantošanu, un to skaits pastāvīgi pieaug. Dažāda veida e-pakalpojumi ļauj iegūt un iesniegt informāciju (Zemesgrāmatā, VSAA utt.), pieteikties pakalpojumiem (Latvenergo, Lattelecom, Tele2 u.c.), norēķināties par dažādiem pakalpojumiem, sazināties ar sadarbības uzņēmumu un iepirkties (118 internetveikali vairāk kā 30 nozarēs).

Pirmo reizi Hansabankas vēsturē privātpersonu termiņnoguldījumu apjoms pārsniedzis 500 000 000 latu robežu, turklāt jūnijā kopējais privātpersonu noguldījumu apjoms Hansabankā ir sasniedzis 1 miljardu latu, kas ir augstākais rādītājs nozarē. Pēdējā laikā vērojama jauna tendence — Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk izvēlas garākus termiņnoguldījumu periodus, kas liecina par uzticību finanšu sektoram un līdzekļu ilgtermiņa plānošanu.

Kopš gada sākuma privātpersonu rezidentu termiņdepozītu apjoms Hansabankā ir audzis par 13%. Kopējo privātpersonu termiņnoguldījumu portfeli veido 29% noguldījumi latos, 64% eiro un 7% - ASV dolāros. Interesants ir fakts, ka pirmajā pusgadā par 2% palielinājies tieši latu noguldījumu īpatsvars, eiro noguldījumu apjoms saglabājies līdzšinējais, bet dolāru īpatsvars samazinājies.

Renārs Karašs, Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs: „Vairāk nekā pusmiljards latu privātpersonu termiņnoguldījumos un miljarda sasniegšana kopējam privātpersonu līdzekļu atlikumam Hansabankas kontos ir ļoti nozīmīga summa, kas liecina par augstu uzticēšanos Hansabankai kā finanšu iestādei. Neskatoties uz patlaban pastāvošajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikā, iedzīvotājiem kopumā palielinās brīvo līdzekļu apjoms, kuru viņi izvēlas novirzīt uzkrājumos, nevis tikai patēriņam. Savu artavu šajā pieaugumā nenoliedzmi ir devusi arī tā sauktā darba algu legalizācija, kā arī fakts, ka arvien vairāk iedzīvotāji izvēlas patlaban brīvos naudas līdzekļus turēt finanšu iestādēs, nevis. mājās „zem spilvena“. Šis visas tendences ir vērtējamas kā ļoti pozitīvas – Latvijas iedzīvotājiem rodas arvien labāka izpratne par banku sniegto drošību, kā arī ikdienas dzīvei nepieciešamajām ērtībām un priekšrocībām, ko sniedz ikdienā nepieciešamie pakalpojumi. Mēs prognozējam, ka šīs pozitīvās tendences turpināsies,“.

72% iedzīvotāju katru mēnesi uzkrājumiem novirza tikai līdz 2% no saviem ikmēneša ienākumiem, liecina Hansabankas pētījums par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu. Savukārt ekspertu aprēķini liecina, ka, lai nodrošinātu ierasto dzīves līmeni vecumdienās, kā arī situācijai, ja pēkšņi būtiski mazinās ienākumi, uzkrājumiem būtu jāatvēl vismaz 5 līdz 10% no ikmēneša ienākumiem.

"Kā pozitīvu tendenci noteikti jāmin, ka uzkrājumu veikšana Latvijā arvien pieaug. Piemēram, Hansabankā privātpersonu noguldījumu kopējais apjoms ir pārsniedzis miljardu latu, kas ir labākais rādītājs nozarē. Strauji pieaug arī dalībnieku skaits pensiju 3.līmenī. Taču pētījums apliecina, ka kopējais uzkrājumu apjoms vēl ir nepietiekams, un sabiedrības izglītošana par šo svarīgo finanšu stabilitātes pamatu ir viens no prioritāriem uzdevumiem."

Tikai piektdaļa Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem atvēl vairāk par 5% no saviem ikmēneša ienākumiem. Hansabankas pētījumā noskaidrots, ka 9% respondentu uzkrājumiem atvēl 3-5% no mēnešalgas, bet 13% novirza 6-10% no mēneša ienākumiem. Tikai 2% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem novirza vairāk par 20% ikmēneša ienākumu.

40% Latvijas iedzīvotāju 1 000 latu lielus brīvos līdzekļus iztērētu patēriņā, proti, iegādātos kādu sen kārotu lietu, liecina Hansabankas pētījuma dati par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu paradumiem.

24% šo summu izmantotu parādu atdošanai, bet 21% ieguldītu kādā no bankas piedāvātajiem uzkrājumu vai ieguldījumu produktiem vai papildinātu jau esošo uzkrājumu veidu, piemēram, depozītu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu u.tml.

Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka brīvajiem līdzekļiem ik mēnesi jābūt 500 latu apmērā vai lielākiem, lai tos novirzītu kādam no banku piedāvātajiem uzkrājumu un ieguldījumu produktiem. Patiesībā uzkrājumu veidošanai ik mēnesi vajadzīga 12 reizes mazāka summa – sākot ar 25 latiem, jo galvenais ir regulāri veikt iemaksas izvēlētajā uzkrājumu produktā.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 31% uzskata, ka brīvajiem līdzekļiem mēnesī jābūt vismaz 500-1000 latu apmērā, lai tos novirzītu banku piedāvātajiem uzkrājumu produktiem. 14% respondentu pārliecināti, ka brīvajiem līdzekļiem jābūt vismaz 1 000-5 000 latu, bet 7% - vairāk par 5 000 latu. Tikai 1% respondentu uzskata, ka brīvo līdzekļu summa mēnesī var būt arī mazāka par 20 latiem.

Barclays Capital investoriem rekomendē nodrošināties pret Latvijas valsts maksātnespēju, tādējādi nopelnot.

Barclays Capital savā paziņojumā investoriem rekomendē iegādāties tā sauktās apdrošināšanas polises jeb CDS (Credit Default Swap) saistībā ar reģionālajiem riskiem un pieaugošo risku. CDS ir ārpusbiržas finanšu instruments, ar kura palīdzību darījuma partneri pērk un pārdod noteikta emitenta kredītrisku.

Barclays rekomendē investoriem nodrošināties pret Latvijas valsts maksātnespēju nākamo piecu gadu laikā par cenu 3.15% gadā, uzskatot, ka Latvijas valsts kredītrisks pieaugs, un šādu CDS līgumu cena palielināsies līdz 3.9%, norāda SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds. «CDS tirgus ir neregulēts tirgus, kurā visu nosaka dalībnieku noskaņojums un savstarpējās vienošanās. Tas atspoguļo Rietumu investoru nostāju pret Latvijas valsts maksātspēju. Nav izslēdzams, ka šis noskaņojums varētu vēl kādu laiku pasliktināties, lai gan neuzskatu, ka Latvijas valstij tiešām draud maksātnespēja.» Drīzāk var runāt par to, ka valstij būs jāmaksā augstākas procentu likmes par jauniem kredītresursiem. CDS cenu izmaiņas ir saistītas ar investoru viedokli par attiecīgā emitenta spēju apmaksāt savas kredītsaistības, norāda Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.

Baltijas valstīs lielāko banku klientu vairums izmanto internetbanku, kas savukārt arvien vairāk sāk aizvietot filiāļu funkcijas.

Lielākā daļa Hansabankas, SEB Bankas un arī Parex bankas klientu izmanto internetbankas, kur arī veic lielāko daļu norēķinu. Baltijas valstu skatījumā lielākais lietotāju skaits ir Igaunijā un Latvijā. Nenoliedzami, ka bankas, ņemot vērā vispārēju internetizāciju, varētu izmantot internetbanku kā virtuālo filiāli un palielināt tajā esošo informācijas apjomu par bankas pakalpojumiem, pieļauj SEB Bankas speciālisti.

"Ir bankas Baltijā, kas šādu praksi ir ieviesušas," tā SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sanda Purviņa. Db jau vēstīja, ka jaunas izmaiņas nupat piedzīvojusi Hansabankas internetbanka hanza.net - pilnveidots dizains un lietojamība, tā veidota kā personīgais finanšu konsultants. Banka uzsver, ka jaunajā hanza.net lietotājiem esot pārskatāmāka sava personīgā informācija un izvēles, kā arī pilnveidota precīzi piemērotu piedāvājumu un informācijas proaktīva saņemšana. Izmaiņas, kas nebija saistītas ar jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, sāktas pērn oktobrī, pie tām Hansabankā strādājuši 50 cilvēki. Igaunijā internetbanka jau mainījusies, bet Lietuvā tas notiks tuvākajā laikā.

Mēs pierādījām, ka Latvijā ir tādi jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par pārmaiņu virzītājiem skolās, tādi, kuriem ir nepieciešamie talanti, zināšanas un līdera spējas. Tā intervijā DB saka Iespējamās misijas vadītāja Ingrīda Blūma

Ar bijušo Hansabankas prezidenti tiekamies Swedbankas centrālajā birojā Saules akmenī, kur notiek kārtējais Latvijas skolu Direktoru kluba pasākums. Pēc direktoriem veltītās svinīgās uzrunas viņa ir gatava plašākai sarunai par situāciju izglītības sistēmā un organizācijas paveikto astoņos gados.

Vai, atrodoties Swedbankā, jūs nepārņem tāda kā deja vu sajūta? Kā nekā banku vadījāt teju vai desmit gadus...

Tā īsti ne, jo šurp šad un tad nāku kā bankas kliente. Tad, kad mēs – tāds neliels domu biedru pulciņš – veidojām Iespējamo misiju, bija skaidrs, ka nepieciešams meklēt atbalstu pie lieliem spēlētājiem, kuri domā līdzīgi un būtu gatavi palīdzēt ne tikai ar naudu, bet arī visādi citādi, piemēram, ar telpām vai ar saviem lektoriem, kā to dara Swedbank. Banka mūs atbalsta gan ar idejām, gan ar padomiem, gan ar darbiem, gan, protams, arī finansiāli.

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu Hansabanka īstenos izglītības iniciatīvu – Skolu programmu. Tās ietvaros bankas darbinieki dosies uz skolām visā Latvijā un uzstāsies ar prezentācijām par tēmām, kas būtu jāpārzina ikvienam, lai spētu veiksmīgi iesaistīties finanšu vidē, kā arī plānot savu ikdienas naudas plūsmu.

Šāda izglītības prakse īstenota jau vairākās pasaules valstīs, un tagad, izmantojot Swedbank grupas, kurā ietilpst Hansabanka, starptautisko pieredzi, notiks arī Latvijā.

Hansabankas Skolu programmas atklāšanas pasākums norisināsies otrdien, 9. septembrī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā Raiņa bulvārī 8. Pasākumā piedalīsies Māris Avotiņš, Hansabankas valdes priekšsēdētājs un Hansabankas Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.

Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes vadītāja vakanto posteni turpmāk ieņems valdes loceklis un līdzšinējais Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Elmārs Prikšāns, savukārt par Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītāju kļūst Irīna Pīgozne – Hansabankas valdes priekšsēdētāja vietniece un līdzšinējā Hansa Līzings direktore.

Savukārt par Hansa Līzings direktoru kļūst līdzšinējais Hansa Līzings vadītājas vietnieks, Pārdošanas daļas vadītājs Daniils Ruļovs.

Irīna Pīgozne ir viena no Baltijas finanšu sektora spēcīgākajām profesionālēm ar lielu pieredzi gan uzņēmumu apkalpošanā, gan klientu attiecību veidošanā. Uzņēmumu izaugsme un eksporta stiprināšana ir svarīga ne tikai Hansabankas, bet arī visas Latvijas tautsaimniecības prioritāte.

Elmāra Prikšāna kompetenci un lielo pieredzi finanšu tirgos tagad papildina arī pieredze uzņēmumu apkalpošanā. Ieguldījumi un uzkrājumi ir svarīgs bankas attīstības virziens, un izmaiņas ļaus bankai būt vēl spēcīgākai tirgū, apvienojot labākās pieredzes.

Hansabankas pētījums par uzkrāšanas paradumiem rāda, ka divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekami uzkrājumi, tai pašā laikā uz uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē cilvēki skatās optimistiski.

Patlaban gandrīz 70% respondentu kopējais uzkrājumu apjoms ir mazāks par 500 LVL. Tas nozīmē, ka vairums cilvēku dzīvo no mēnešalgas, un ar uzkrāto naudas apjomu var segt tikai aptuveni viena mēneša sadzīves izdevumus.

Tai paša laikā katrs piektais Latvijas vīrietis plāno, ka pēc 10 gadiem viņa uzkrājumu apjoms būs lielāks par 50 000 LVL.

Pētījuma dati apliecina, ka vēl joprojām visbiežāk izmantotais Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veids ir konts. 53% Latvijas iedzīvotāju izmanto kontu bankā, otrajā vietā ir līdzekļu uzkrāšana pensiju fondos, bet trešajā vietā ar 19% ir krājkonta izmantošana. Jo augstāki ienākumi, jo vairāk līdzekļus iegulda dažādos finanšu instrumentos – pensiju fondos, izvēlas depozītnoguldījumu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu vai fondus. Gandrīz puse (48%) cilvēku ar augstiem ienākumiem ir dalībnieki pensijas 2. vai 3. līmenī, līdzekļu uzkrāšanai izvēlas kontu (31%), uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (27%) vai depozītu (24%). Cilvēki ar zemiem ienākumiem līdz 250 LVL mēnesī līdzekļu uzkrāšanai galvenokārt izmanto tikai bankas kontu (69%), bet mazāk pensiju fondus (22%), krājkontu (16%) vai depozītu (1%).

Interneta vides izmantošana, elektronisko norēķinu un internetbankas lietošanas prasmes ir viens no būtiskajiem mazo, vidējo un mikro uzņēmumu un to darbinieku konkurētspējas nosacījumiem mūsdienu biznesa vidē. Lai veicinātu šī uzņēmējdarbības segmenta pārstāvju konkurētspēju, Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Hansabanku projekta Latvija@Pasaule ietvaros izsludina pieteikšanos projektam E-apmācīts uzņēmējs 1000 Latvijas uzņēmēju apmācībai, informē LIKTA.

Projekta E-apmācīts uzņēmējs ietvaros pašvaldībām un Latvija@Pasaule mācību centriem būs iespēja apmācīt sava rajona uzņēmējus, saņemot finansiālu atbalstu no Hansabankas 50% apmērā no mācību maksas visiem mācību dalībniekiem jeb Ls 25 par katru dalībnieku. No viena uzņēmuma projekta apmācībās var piedalīties līdz pieciem darbiniekiem.

Šāda apmācība tieši uzņēmumu darbiniekiem notiks pirmo reizi – līdz šim projekta ietvaros tika apmācītas tikai privātpersonas. Projekta mērķis ir veicināt uzņēmēju interesi apgūt jauno tehnoloģiju iespējas: datorprasmes, internetu un e-pakalpojumus. Apmācību programmā ir ietvertas daudzas uzņēmējiem svarīgas tēmas: internetbankas lietošana, drošība interneta vidē, e-pasta izmantošana, informācijas saglabāšana un nosūtīšana, e-komercija utml.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītājs. «Swedbank šo gadu laikā ir kļuvusi par tādu kā lokālo finanšu un sociālo tīklu – puse Latvijas ekonomikas darbojas, sadarbojoties ar Swedbank,» saka R. Rūsis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nereti dzīvē liela loma ir veiksmīgam sagadīšanās momentam. Daudzi mani universitātes kursabiedri sāka strādāt Hansabankā, un arī es nolēmu, ka šī varētu būt vieta, kurā es varētu augt gan profesionāli, gan arī attīstīt savu personību. Lēmumam bija arī racionālā puse: laikā, kad pabeidzu augstskolu, Latvijas finanšu sistēma tikai veidojās, un bankas piedāvāja ļoti interesantus darba pienākumus. Joprojām redzu, ka spēju daudz dot un arī saņemt, strādājot Swedbank.

Ar 15. septembri Hansabank grupa Baltijā ievieš vienotu zīmolu Swedbank. Nākamo mēnešu laikā Hansabankas vārds tiks pakāpeniski nomainīts uz Swedbank. Pilns vienota zīmola Swedbank ieviešanas process noslēgsies 2009. gada rudenī, informē banka.

Vienota zīmola ieviešanas process būs maksimāli ērts bankas klientiem un sadarbības partneriem, tas notiks pakāpeniski un pārredzami. Nākamo mēnešu laikā Swedbank logo izvietos uz bankas filiāļu izkārtnēm un interneta mājas lapā. Bankas juridiskos nosaukumus mainīsim 2009. gada pavasarī. Tas nozīmē, ka līdz šim laikam visas līgumsaistības tiks slēgtas ar Hansabanku vai tās struktūrvienībām. Arī pēc juridiskā nosaukuma maiņas visas vienošanās, kas slēgtas ar Hansabanka vai tās struktūrvienībām, būs spēkā. Pilns zīmola ieviešanas process noslēgsies 2009. gada rudenī. "Klientu apmierinātība ar bankas piedāvāto servisu mums ir pirmajā vietā, tāpēc izlēmām zīmola maiņu veikt pakāpeniski, viena gada garumā," zīmola maiņas procesu skaidro Māris Avotiņš.

Pussabrukušais un bīstamais Gaiziņkalna skatu tornis vairs nebojās apkārtnes ainavu. Šodien, 14. decembrī, tas tika uzspridzināts un demontēts, informē Madonas novada pašvaldība.

Spridzināšanu veica Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri. Nepabeigtās būves nojaušanas darbu koordinators ir Madonas novada pašvaldība, kas no 2012. gada pavasara noslēgusi zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieci par Gaiziņkalna virsotnes nojaušanu.

Sākot no 12. decembra, atbilstoši torņa spridzināšanas darbu projektam, drošības noteikumi paredzēja, ka torņa piekļuves teritorija tika slēgta un apsargāta. Sprādziena dienā 500 metru rādiusā ap torni tika noteikta drošības josla un slēgtā teritorija.

Latvijas augstākais kalns - Gaiziņkalns atrodas Gaiziņkalna dabas parkā, kas savukārt, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū Vestiena. Vēsturiski Gaiziņkalns ir iecienīts tūrisma apskates objekts, no kura paveras skaista ainava.

Porsche nu jau bijušais izpilddirektors Vendelīns Vīdekings (Wendelin Wiedeking) piekritis atkāpties no kompānijas vadītāja amata, saņemot kompensāciju 50 miljonu eiro apmērā, ziņo Financial Times.

Vendelīns Vīdekings (Foto: AFP/SCANPIX)V. Vīdekingam, kurš reiz bijis vislabāk apmaksātais kompānijas vadītājs pasaulē, piešķirtā kompensācija ir viena no lielākajām, kāda jebkad piešķirta Vācijā.

Vendelīns Vīdekings (Foto: AFP/SCANPIX)

Db.lv jau vēstīja, ka Vācijas sporta automašīnu ražotājs Porsche atvadās no sava izpilddirektora Vendelīna Vīdekinga (Wendelin Wiedeking), kurš kompānijā nostrādājis 16 gadus. Tiek lēsts, ka šis notikums atbrīvojis ceļu Porsche un Volkswagen (VW) apvienošanās darījumam.

Pēdējo mēnešu laikā notiekošie procesi Rīgas domē kaut kā liek domāt, ka darbs šajā pašvaldībā ir vismaz veselībai kaitīgs.

Vispirms «politisko spiedienu un nomelnojošo kampaņu atsevišķos masu medijos» neizturēja Īpašumu departamenta vadītājs Oļegs Burovs, tad - ilggadējais Satiksmes departamenta vadītājs Ivars Zarumba sajutās pietiekami savārdzis un nolēma doties pensijā.

Visbeidzot krietni vien augstākā rangā esošais Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edmunds Krastiņš nonāca pie secinājuma, ka tādos apstākļos strādāt vairs nevar. Varētu šķist, ka domi ir pārņēmušas radiācijas zonas vai kaut kas tikpat negants. Tomēr šeit ir kāda vismaz interesanta sakritība.

Pirmie divi kungi pie minētajiem secinājumiem nonāca drīz vien pēc tam, kad viņus parunāties bija uzaicinājusi Rīgas domes Pretkorupcijas komisija, savukārt Krastiņu apciemoja KNAB darbinieki, turklāt uzrādot kratīšanas orderi. Protams, var jau teikt, ka viņi visi ir rīkojušies tā, kā ir pieņemts krietni vien attīstītākās demokrātijās - atvadās no saviem krēsliem brīdī, kad uz viņu vadītajām struktūrām sāk krist kaut kāda ne tāda ēna. Tomēr jāatzīst, ka līdz šim ne Latvijas politiskajai, ne arī amatpersonu videi šāda loģika nav bijusi īpaši raksturīga. Vairāk gan notiekošais atgādina tos procesus, kas Latvijā bija novērojami pērnā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad padomju drošības dienesti noteiktai iedzīvotāju kategorijai pietiekami skaidri norādīja - vai nu tu aizbrauc uz kādu citu valsti atbilstoši savai izvēlei, vai arī risinājums būs krietni vien draņķīgāks. Šeit jāatceras, ka savulaik KNAB amatpersonas skaidri norādīja - korupcija Rīgas domē ir sistemātiska parādība.

Modernās tehnoloģijas tiesu sistēmā nozīmē arī ātrāku lietu izskatīšanu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai nodrošinātu ātrāku lietu izskatīšanu, tiesu sistēmai ir jāmainās līdzi laikam. Proti, pēdējos gados tehnoloģiskie risinājumi ienākuši arī tiesās un tiek veiksmīgi pielietoti. Tomēr, kā norāda Tieslietu ministrija (TM), process vēl nav galā – tiesas tuvākajā laikā sagaida vēl citi IT jaunumi. Piemēram, jau šogad visās tiesās Latvijā jāievieš WiFi.

Paātrinātu izskatīšanu

Viens no jaunumiem tiesu modernizācijas jomā, pie kā šobrīd strādā Tiesu administrācija, ir tā saucamais «E-lietas» projekts, ko plānots īstenot Eiropas Savienības 2014.–2020. gada struktūrfondu plānošanas periodā. Projektu «E-lietas» pozitīvi vērtē DB aptaujātie ar tieslietu sistēmu saistītie eksperti. Viņi norāda, ka tas viennozīmīgi atslogotu arī tiesas un paātrinātu lietu skatīšanas termiņus. Zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis norāda, ka šādu pāreju uz digitālo lietu izveidi un apriti vērtē kā labu. «Kā zināms, lai mazinātu tiesu noslodzi, piemēram, tiesa Rīgā var nosūtīt lietu izskatīšanai uz kādu citu rajona tiesu. Man šobrīd ir lieta, kas nonākusi Krāslavas tiesā. Tas nozīmē, ka daudz jābraukā uz turieni. Ja tiktu ieviests minētais projekts, šīs problēmas nebūtu. Protams, samazinātos arī papīra kalni,» atzīmē advokāts. Viņš stāsta, ka, piemēram, Igaunijā daudzi procesi jau pašlaik notiek e-vidē un igauņu advokāti brīnās, ka Latvijā advokātu biroji pasūta, piemēram, aploksnes. «Es aktīvi izmantoju iespēju dokumentus uz tiesām sūtīt elektroniski, izmantojot elektronisko parakstu. Rakstveida procesā tas dod iespēju iztiesāt lietu, faktiski neizejot no biroja,» piebilst S. Bērtaitis. Arī zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs DB stāsta, ka ir apguvis elektronisko parakstu un atzīst, ka tas lietošanai ir ļoti ērts. Bijušais tieslietu ministrs un šobrīd Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīmē, ka pāreja uz digitālu dokumentu izveidi un apriti ir revolucionārs solis, kas modernizētu un paātrinātu tiesībsargājošo iestāžu darbu un ļautu ietaupīt daudz resursu. Tiesa, reforma prasīs vairākus gadus. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzīmējis, ka šāda projekta izmaksas lēšamas ap 70 milj. eiro.

Kas ir universālais pamatienākums, vai tas pandēmijas laikā ir piemērots Latvijai – uz šādiem jautājumiem "Dienas Bizness" kopā ar ekspertiem meklē atbildi 7. aprīļa numurā.

Viena no nozarēm, kas pandēmijas laikā turpina strādāt, ir meža nozare, kura atšķirīgi izjūt koronvīrusa radītās sekas. Meža nozare ziņo – būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos, jo kavējas apmaksas termiņi.

Tikmēr uzņēmumu īpašnieki ārkārtas situācijas laikā atstāti aiz borta.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 7. aprīļa numurā:

- viedokļi - dīkstāve nav variants

- viedokļi - vai interaktīvās azartspēles ir jāaizliedz

- viedokļi - auto ar gāzi kā zelta vidusceļš

- aktuāli - banku sektors skaitļos

- investīcijas - darījumu tirgus uz pauzes