Būve

Satiksmes pārvadu Sarkandaugavā par 42,5 miljoniem eiro būvēs Binders, LNK Industries un Latvijas tilti

LETA, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdzis 42,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar piegādātāju apvienību "OTC" par jauna satiksmes pārvada būvniecību Sarkandaugavā, aģentūra LETA noskaidroja departamentā.

Līgums paredz veikt 1.kārtas būvniecību satiksmes pārvadam pāri dzelzceļa sliežu ceļiem "Rīga-Skulte". Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamo informāciju, "OTC" ir apvienojušies trīs būvnieki - SIA "Binders", AS "LNK Industries" un AS "Latvijas tilti".

Līguma summa bez pievienotā vērtības nodokļa ir 35,11 miljoni eiro. 27 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, vienu miljonu eiro - no valsts budžeta, bet pārējo - no pašvaldības līdzekļiem.

Kā pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, līdz ar būvniecības sezonas sākumu, kas provizoriski būs aprīlī, tiks uzsākti darbi, lai izbūvētu divlīmeņu šķērsojumu starp Viestura prospektu un Tvaika ielu.

Būvprojekts paredz transporta risinājumus autotransportam, kājāmgājējiem un velobraucējiem, kā arī tiks izbūvēti krustojumi un piebraucamie ceļi.

Plānots, ka pārvada izbūve atrisinās dzelzceļa pārbrauktuves Tilta ielā satiksmes sablīvējumus, atvieglojot satiksmi Sarkandaugavā un tādējādi būtiski paaugstinot satiksmes drošību, norāda pašvaldībā.

"Skultes pārvada izbūves mērķis ir sakārtot ielu tīklu šajā apkārtnē, kas uzņem galveno tranzīta plūsmu maršrutā no Brīvības ielas līdz Viestura prospektam uz Rīgas ostu," pauda Dimante. Pārvadu plānots izbūvēt līdz 2023.gada beigām.

Iepirkums par projekta būvniecību tika izsludināts 2019.gada februārī, taču tas divas reizes apstrīdēts. Pirmo reizi sūdzību par iepirkumu bija iesniegusi AS "BMGS", taču lēmums netika pieņemts, jo sūdzību iesniedzējs atsauca.

Otro reizi iepirkumu apstrīdēja piegādātāju apvienība "A.C.B.", "BMGS" un "Tilts", taču IUB lēma par labu pašvaldībai un sūdzību noraidīja, atļaujot slēgt līgumu ar "OTC".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot holdingā "LNK Group" ietilpstošā būvniecības uzņēmuma AS "LNK Industries" reorganizāciju, plānots izveidot divus jaunus uzņēmumus - SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā teikts, ka "LNK Industries" akcionāri februāra sākumā pieņēmuši lēmumu par "LNK Industries" reorganizāciju. Reorganizācija tiks veikta nodalīšanas ceļā, kā rezultātā tiks dibinātas divas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību - "Technorent Group" un "BLP SPV", kurām tiks nodota daļa no "LNK Industries" aktīviem un pasīviem. Pēc reorganizācijas procesa "LNK Industries" turpinās pastāvēt.

"LNK Industries" pārstāvji aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmuma reorganizācijas mērķis ir koncentrēt savus resursus būvniecības jomā - civilo un infrastruktūras objektu, hidrotehnisko būvju un ražošanas objektu realizācijā.

Reorganizācija nostiprinās "LNK Industries" būvniecības sadaļu, nodalot ar būvniecību tieši nesaistītus darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos, kas sniegs pakalpojumus arī citām kompānijām, skaidroja "LNK Industries" pārstāvji. Līdzšinējā uzņēmuma darbība, kas saistīta ar būvniecības tehnikas nomu turpmāk būs uzņēmumu SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV" pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvkompāniju Skonto un LNK dibinātāju dēli reģistrējuši jaunus uzņēmumus

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecībā pagājušajā gadā un šogad ir daudz darba galvenokārt tāpēc, ka nozarei tika piešķirts finansējums Covid-19 seku mazināšanai, kas diemžēl negarantē ne ilgtermiņa stabilitāti, ne darbu apjoma prognozējamību nozarē, sacīja ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Viņš pauda, ka cerība par ilgtermiņa plānu iezīmējās līdz ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un valdībai šovasar prezentēto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Sēja uzsvēra, ka tā būtu reāla, faktos un aprēķinos balstīta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas iezīmētu kopējās infrastruktūras kopainu, ko vēlamies sasniegt 20 gadu laikā un kas ceļu būvniekiem beidzot ļautu plānot investīcijas tehnikai, tehnoloģijām, darbaspēkam.

"Zinām, ka valdība kopumā apstiprinājusi Satiksmes ministrijas ziņojumu un to "pieņēmusi zināšanai". Diemžēl fakts, ka valdība ar kaut ko ir iepazinusies, nav ar finansējumu segta garantija, ka varēsim strādāt ar skatu ilgtermiņā, nevis pēc principa "no sezonas uz sezonu" pēdējos brīžos piešķirtā finansējuma ietvaros," teica Sēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvarot epidemioloģiska un tehniska rakstura izaicinājumus, ceļu būves firma SIA “Binders” sekmīgi pabeigusi vienu no apjomīgākajiem ārvalstīs īstenotajiem projektiem - valsts nozīmes reģionālā autoceļa Kūlupenai-Darbenai rekonstrukciju Lietuvā.

Būvdarbi netālu no Palangas esošā autoceļa posmā notika vairāk nekā gadu, kā rezultātā pilnībā rekonstruēts 14,03 km garš ceļa posms par kopējo summu 5,1 miljoni eiro. Projekta ietvaros “Binders” vadīja pilnu ceļa rekonstrukcijas procesu, kas iekļāva ceļa segas konstrukcijas izbūvi, konstruktīvā un šķembu slāņa uzklāšanu, asfaltēšanu, tilta remontu un noslēdzošajā fāzē arī ārējās apdares veidošanu, apzaļumošanu, caurteku stiprināšanu un ceļa aprīkojuma izbūvi. Atsevišķos ceļa posmos veikta atkūdrošana un ierīkota meliorācijas sistēma.

“Latvijā esam strādājuši dažāda mēroga projektos un uzkrājuši pieredzi, sadarbojoties ar ārzemju kolēģiem, tāpēc loģiskā kārtā meklējām un izmantojām iespēju Latvijas ceļu būvniecības speciālistu kompetences eksportēt ārzemju tirgū. Tur iegūtās zināšanas un pieredze ir pievienotā vērtība, ko pēc tam varam izmantot, lai pilnveidotu procesus Latvijā,” teic “Binders” valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā Ceļu būves firma SIA "Binders" apgrozīja 107,63 miljonus eiro, kas ir par 24,06% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

"Binders" koncerna apgrozījums palielinājies līdz 122,11 miljoniem eiro.

Pārskata gadu Ceļu būves firma SIA "Binders" noslēdza ar 6,42 miljonu eiro peļņu, bet koncerns – ar kopumā 7,82 miljonu eiro peļņu.

"Binders" koncernā ietilpst mātes uzņēmums Ceļu būves firma SIA "Binders", kā arī ceļu būves uzņēmums SIA "Limbažu ceļi", nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumi SIA "BNI", SIA "Vienības 18", SIA "Muižas 17", mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Kurināmais" un minerālo materiālu karjeru izstrādes uzņēmums SIA "Vogelberg".

2019.gads bija pēdējais, kad ceļu būvniecībā bija pieejams ES 2014 – 2020 plānošanas periodā paredzētais finansējums ceļu rekonstrukcijai un attīstībai, norāda uzņēmums. Tādējādi, pateicoties uzvarētajiem iepirkumiem A2 un A10 ceļu posmos, Ceļu būves firmai SIA "Binders" izdevies palielināt savu apjomu VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludinātajos iepirkumos par 63% un kopā ar aktīvu dalību pašvaldības iepirkumos un infrastruktūras objektos, pērn sasniegt rekordlielu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “LNK INDUSTRIES”, izvērtējot visu saņemto informāciju, kā arī izanalizējot savu darbu pēdējo gadu garumā, ir pārsūdzējusi Konkurences padomes (KP) lēmumu tās sauktajā “būvnieku karteļa” lietā.

AS “LNK INDUSTRIES” vērtējumā tas ir nepamatots un arī prettiesisks, jo uzņēmums savā darbībā nav pieļāvis KP lēmumā uzskaitītos likumpārkāpumus un nav veicis jebkādas citas nosodāmas darbības.

Analizējot notiekošo pirms un pēc KP lēmuma paziņošanas, uzņēmums secinājis, ka šobrīd izvērstā apjomīgā sabiedrisko attiecību kampaņa ap šo lietu ir apzināts mēģinājums ietekmēt tiesu, kurai vēl tikai būs jāvērtē KP lēmuma atbilstība likumā noteiktajam standartam, lai kādam piemērotu naudas sodu.

Būvnieku karteļa lietas noilguma dēļ, iespējams, nevarēs piedzīt daļu zaudējumu 

Var rasties situācija, kad pēc būvnieku karteļa lietas iztiesāšanas beigām un Konkurences...

"Publiskā retorika par lēmumu no valsts amatpersonu un pasūtītāju puses rada iespaidu sabiedrībai, ka tiesas viedoklim vairs nav nekādas nozīmes un lēmums neizbēgami paliks spēkā, tādējādi noniecinot tiesu varas nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. Vienlaikus aicinām kritiski vērtēt paziņojumus par iespējamo zaudējumu piedzīšanu no KP lēmumā minētajiem uzņēmumiem. Vēlamies atgādināt, ka jebkādi lēmumi un darbības attiecībā uz it kā nodarīto zaudējumu piedziņu, būs tiesiski veicamas tikai pēc tam, kad tiesa būs devusi savu vērtējumu Konkurences padomes lēmumam. Proti, ja tiesa atcels Konkurences padomes lēmumu, tad jebkādai diskusijai par karteli vai tā radītajiem zaudējumiem vispār nav pamata. Tādējādi jebkādas spekulācijas šajā jautājumā pirms stājies spēkā tiesas spriedums ir apzināts populisms, kurš jau šobrīd nodara būtisku kaitējumu valstij un uzņēmējdarbības videi," pauž uzņēmums.

Tāpat uzņēmums norāda, ka, vērtējot pēdējo gadu notikumus Latvijas būvniecības sektorā, lielākais drauds konkurencei būvniecības tirgū ir nevis mītiski būvnieku karteļi, bet ik uz soļa sastopamā publisko pasūtītāju nespēja vai apzināta nevēlēšanās rīkot iepirkumus pēc atklātības un brīvas konkurences principiem.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Tāpēc LNK INDUSTRIES pasūtītājus pirms tiesas lēmuma neskaitīt it kā nodarītos zaudējumus, bet pievērsties tiešo uzdevumu pildīšanai pēc būtības radot tādus iepirkumu apstākļus, kas nesašaurina pretendentu loku.

Uzņēmuma ieskatā, pirmais darbs šajā sakarā būtu atteikšanās no diskriminējošu un konkurenci ierobežojošu prasību ietveršanas publisko iepirkumu nolikumos, tādējādi nepieļaujot absurdo situāciju, ka uzņēmējiem tiesības piedalīties konkursos ir jāizcīna Iepirkumu uzraudzības birojā.

Par LNK IndustriesAS “LNK Industries” ir viens no lielākajiem industriālās būvniecības uzņēmumiem Baltijā, kurš specializējies sarežģītu infrastruktūras objektu, jūras termināļu, tiltu un citu hidrotehnisko būvju, viaduktu, vērienīgu ražošanas, kā arī civilo objektu būvniecībā. Izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, procesu digitalizāciju un ražošanas industrializāciju.

Būvniecības uzņēmums AS "LNK Industries" pagājušajā gadā strādāja ar 68,731 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 23,5% mazāk nekā 2019.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 34,7% un bija 4,454 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"LNK Industries" reģistrēta 2005.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 372 411 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Vadims Milovs. "LNK Industries" reģistrēta 2005.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 372 411 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Vadims Milovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes pārvada pāri dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga-Skulte” ar pievedceļiem būvdarbus plānots atsākt tad, kad tiks panākta vienošanās ar pasūtītāju – Rīgas domes Satiksmes departamentu – par līgumcenas pārskatīšanu sakarā ar būvizstrādājumu izmaksu pieaugumu, informē būvnieka LNK Industries pārstāve Inga Domka.

Būvuzņēmējs – Pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”, ko veido AS LNK Industries, ceļu būves firma SIA Binders un SIA LT Betons – jau vairākkārt ir vērsusies pie pasūtītāja ar aicinājumu pārskatīt līgumcenu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Patlaban objektā ir pagarināts tehnoloģiskais pārtraukums.

Pēc 2022.gada 24.februāra, kad Krievijas Federācijas uzsāka karadarbību pret Ukrainu, pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas juridiskajām un fiziskajām personām ir piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, būvizstrādājumu izmaksas ir būtiski pieaugušas. Atsevišķās būvizstrādājumu kategorijās ir noticis pat vairākkārtējs cenu kāpums, ir arī tādi būvizstrādājumi, kuru pieejamība ir ļoti apgrūtināta, piemēram, dzelzs un tērauda būvizstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība "LNK, Rere" pieņēmusi lēmumu pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "LNK, Rere" pārstāvji.

Galvenā motivācija sprieduma pārsūdzēšanai ir nepieļaut bīstama precedenta rašanos, kas var atstāt negatīvas sekas uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un Latvijas tautsaimniecību, skaidroja "LNK, Rere" pārstāvji.

Ar pārsūdzēto spriedumu publiskā iepirkuma pasūtītājam ir uzlikts pienākums atklāt iepirkumā uzvarējušā pretendenta tāmi privātpersonai, kura ir vērsusies ar attiecīgu iesniegumu pie pasūtītāja. Lēmuma pamatā ir arguments, ka tāme satur informāciju par iestādes finansējuma izlietojumu un šādai informācijai ir jābūt publiski pieejamai sabiedrībai.

"LNK, Rere" pārstāvji skaidroja, ka Publisko iepirkumu likums jau šobrīd paredz pietiekami efektīvus mehānismus, lai tiktu nodrošināta publisko iepirkumu procesa atklātība un publiskā finansējuma izlietojuma kontrole. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ikvienam interesentam ir pieejama informācija par iepirkumā uzvarējušā pretendenta cenu un jebkurām izmaiņām noslēgtajā iepirkuma līgumā. Detalizētu tāmju publicēšana nesniegs būtisku pienesumu publiskā iepirkuma procesa uzlabošanā un publiskā finansējuma izlietošanas kontrolē, uzskata pilnsabiedrība "LNK, Rere".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LNK Group un Vairāk saules gādā siltas pusdienas LIC mediķiem

Zane Atlāce - Bistere, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "LNK Group" pagarinās pusdienu piegādi līdz ārkārtas stāvokļa beigām, arī turpmāk nodrošinot pusdienu maltītes Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centra" (LIC) mediķiem, kuri turpina strādāt paaugstinātas slodzes apstākļos, informē uzņēmumā.

Kopš 20. marta LIC mediķiem ir piegādātas jau gandrīz 4000 maltītes, kas ir vairāk nekā 120 siltu pusdienu komplektu katru dienu. Lai gan sākotnēji tika plānots pusdienas no uzņēmuma "Vairāk Saules" nodrošināt līdz 19. aprīlim, arī turpmāk līdz ārkārtas stāvokļa beigām 12. maijam piegādātas tiks vēl 3000 pusdienu maltītes.

"Tādu atbalstu saņemam pirmo reizi. Protams, garda maltīte ir nozīmīgs enerģijas avots šajā smagajā laikā, tomēr vēl daudz nozīmīgāka ir pozitīva sabiedrības attieksme un sabiedrības atbalsts," teic LIC galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle.

Holdings "LNK Group" pašlaik īsteno četras dažādas palīdzības programmas. Paralēli LIC mediķu nodrošināšanai ar pusdienā, uzņēmums sniedz atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, 75 000 medicīnas masku iegādē. Pirmā masku piegāde no Vācijas 15 000 vienību apmērā jau ir veikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku pratināšanas ēnā sadalītas Būvindustrijas lielās balvas

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

KNAB saistībā ar Salu tilta rekonstrukciju rosina apsūdzēt astoņas personas

LETA, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par dažādiem noziegumiem saistībā ar Salu tilta rekonstrukciju rosinājis prokuratūrai apsūdzēt astoņas personas, tostarp bijušo Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonu Uģi Brožu.

KNAB rosina bijušo Būvdarbu vadības nodaļas vadītāju Brožu apsūdzēt par dokumentu viltošanu un izmantošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tirgošanos ar ietekmi un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Jau rakstīts, ka Broža apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā krimināllietā par dokumentu viltošanu saistībā ar ceļu seguma atjaunošanu Rīga, Krišjāņa Barona ielā.

Starp astoņiem aizdomās turētajiem, kurus tagad rosināts apsūdzēt, ir arī četri toreizējie uzņēmuma «LNK Industries» darbinieki. Tāpat rosināts apsūdzēt tilta rekonstrukcijā iesaistītu būvuzraugu, projektēšanas vadītāju un būvdarbu vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Binders gaida, kad varēs uzsākt ceļa rekonstrukcijas darbus Lietuvā

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums SIA "Binders", atbilstoši noslēgtajām līgumsaistībām, plāno uzsākt Lietuvas valsts nozīmes reģionālā ceļa Kūlupenai - Darbenai pilnu rekonstrukciju.

Lai arī būvdarbi bija jāuzsāk jau 16.martā, saistībā ar Lietuvas valdības lēmumu no 17.marta slēgt valsts robežas, darbu sākums tiek prognozēts ne ātrāk kā maijā. Šobrīd notiek darba izpildes grafiku un robežu šķērsošanas procedūras saskaņošana.

Pašlaik grantētā ceļa Nr. 2306 Kūlupenai - Darbenai posmu no 0,00 līdz 11,240 un no 11,880 līdz 14,669 kilometram pārbūves gaitā paredzēts pilnībā rekonstruēt, veicot pilnu ceļa segas konstrukcijas izbūvi, tai skaitā atsevišķos posmos veicot atkūdrošanu, kā arī ieklājot asfalta kārtu. Tāpat tiks demontētas vecās un izbūvētas 14 jaunas ceļu šķērsojošās caurtekas un ceļa barjeras, kā arī veikts ceļa posmā esošā tilta remonts. Projekta līgumcena ir 5,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā beigās sāksies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā "Rīga, informē personu apvienība B.S.L. Infra.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, piedaloties valsts amatpersonām, kopuzņēmuma RB Rail pārstāvjiem, projekta īstenotājiem un būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem 30.jūnijā ar svinīgu pasākumu oficiāli atklās Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" un saistītās infrastruktūras būvniecību.

Būvnieks - personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries, nokomplektējusi būvniecības speciālistu komandu.

"Strādājot pandēmijas apstākļos, esam spējuši sagatavot būvniecībai otro vērienīgāko Rail Baltica būvprojektu Latvijā. Avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojums nodrošinās jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa īstenošana Latvijā notiek, vispirms izbūvējot sarežģītākos objektus, lai tie nākotnē neaizkavētu pamattrases būvniecību," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “LNK Industries” nākamā gada vasarā nodos Jelgavas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo Dzīvnieku patversmei jaunas, modernas, dzīvnieku vajadzībām piemērotas telpas 75 m2 platībā bez mājām palikušo kaķu izmitināšanai.

Izmantojot moduļu telpu būvniecības sistēmu, būvniecības uzņēmums AS “LNK Industries” izveidos infrastruktūru klaiņojošo kaķu izmitināšanai, kas tiks nodota LLU īpašumā. Kaķu izmitināšanai paredzētajās telpās tiks nodrošināti gan dzīvnieku izmitināšanai, gan kaķu mājas personālam piemēroti apstākļi.

Līdz ar klaiņojošo kaķu izmitināšanu, ir izvirzīts uzdevums radīt maksimāli ērtus apstākļus dzīvniekiem un iespējami komfortablus apstākļus apmeklētājiem, kuri vēlas apskatīt kaķus, lai dotu tiem pajumti.

“Katrs no mums var dot savu artavu palīdzot kādam, kam tas ir vitāli nepieciešams. Reizēm vajadzīgs salīdzinoši neliels laika vai citu resursu ieguldījums, lai kāda dzīve būtiski mainītos uz labo pusi. Ikdienas skrējienā nedrīkstam aizmirst, ka palīdzība nepieciešama arī dzīvniekiem, kuri mūsu līdzcilvēku dēļ palikuši bez mājām. Mums jādod iespēja tiem atrast jaunas mājas un līdz brīdim, kas tas notiek, jānodrošina šiem dzīvniekiem atbilstošus dzīves apstākļus. Esam gandarīti, ka sadarbībā ar LLU šāda iespēja tiks nodrošināta Jelgavas apkaimē klaiņojošiem kaķiem, tādejādi atvieglojot jaunu māju meklēšanas procesu,” komentē AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" slēgt līgumu ar personu apvienību "B.S.L. Infra" par "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību lidostā "Rīga", liecina IUB lēmums.

IUB izskatīja personu apvienības "Saipem-Rizzani De Eccher JV" iesniegto sūdzību par iepirkuma procedūru, tostarp par konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem piešķiramo punktu aprēķinu formulām un piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem.

"Saipem-Rizzani De Eccher JV" sūdzībā arī kritizējusi, ka "B.S.L. Infra" ir piedāvājis koplietošanas ceļu vietā izmantot dzelzceļa sliedes, noslēdzot par to atsevišķu vienošanos ar VAS "Latvijas dzelzceļš" par iespējamu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

""Saipem-Rizzani De Eccher JV" ir ārvalstu uzņēmumu apvienība, kuri nevar paredzēt, ka pasūtītājs varētu dot iespēju kādam no pretendentiem slepus vienoties ar Latvijas valstij piederošu monopoluzņēmumu par tā īpašumā esošas infrastruktūras ilgstošu izmantošanu. Ja šāda iespēja tika sniegta vietējiem uzņēmējiem, par to neinformējot ārvalstu uzņēmumus, tā ir atzīstama par diskriminējošu un pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma principiem," pauž sūdzības iesniedzējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes (KP) sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā.

Kopumā tiesā saņemti 10 iesniegumi. Par astoņiem no tiem tiesa ierosinājusi lietas, vēl par vienu iesniegumu pagaidām nav pieņemts lēmums, bet vēl viens iesniegums pagaidām atstāts bez virzības, lai iesniedzējs novērstu trūkumus.

Lietas ierosinātas par SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Rere būve" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", SIA "Arčers", AS "LNK Industries", SIA "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", SIA "Re & Re" un "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)" iesniegumiem.

Par būvfirmas SIA "Merks" un tās mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" iesniegumu tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet "Arčers" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegums pagaidām atstāts bez virzības konstatēto trūkumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs, uzņēmums SIA “LNK Properties”, ievērojot būvniecības tradīcijas, būvdarbu gaitā daudzīvokļu dzīvojamās mājas “Renaissance” Vesetas ielā pamatos iemūrējis kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Skanstes apkaimē, Vesetas ielā top septiņstāvīga 10 dzīvokļu ēka. Arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir birojs “Sarma Norde”, savukārt būvdarbus veic AS “LNK Industries”.

SIA “LNK Properties” valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode norāda, ka šis projekts sevī ietver infrastruktūras iespējas, ko sniedz tā apkārtne – veloceliņus, sabiedriskos pakalpojumus un komercfunkcijas; iekļauj sevī ilgtspējīgus inženiertehniskos risinājumus telpu komforta nodrošināšanā, kā arī, rūpējoties par ēkas iedzīvotāju ērtībām, paredz "gudrās mājas" risinājumus, klusus liftus, attālinātu skaitītāju nolasīšanu, elektroauto uzlādes vietas un citas mūsdienīgai ēkai raksturīgas sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība saistībā ar pilnsabiedrības “LNK, RERE” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 26.marta spriedumu administratīvajā lietā, kas ierosināta pēc Valtera Berga pieteikuma.

Kasācijas iesniedzēji savā sūdzībā norādījuši uz vairāku materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumu, ko ir pieļāvusi Administratīvā rajona tiesa, taisot pirmās instances spriedumu.

Kasācijas tiesvedības ierosināšana nozīmē, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts sniegs savu autoritatīvo vērtējumu tam, vai pretendentu iesniegtās detalizētās tāmes publiskajos iepirkumos ir atzīstamas par konfidenciālu informāciju vai par publiski pieejamu informāciju.

"Profesionāli tāmētāji no konkurentu detalizētajām tāmēm bez īpašām grūtībām ir spējīgi izsecināt konkrētā uzņēmuma komercnoslēpumu saturošu informāciju, piemēram, par attiecīgā uzņēmuma zinātību, procesu vadību, cenu politiku un citiem būtiskiem uzņēmuma darbības aspektiem. Minētā informācija ir zināšanās balstītas ekonomikas stūrakmens, kuras nepienācīga aizsardzība no valsts puses nenovēršami novedīs pie inovāciju un attīstības būtiskas sabremzēšanās. Tā rezultātā daudzi uzņēmēji varētu pat atteikties no dalības publiskajos iepirkumos, tādējādi mazinot iespēju pasūtītājiem iegūt potenciāli labākos piedāvājumus," pamatojot kasācijas sūdzību, uzsver LNK Industries valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru