Jaunākais izdevums

Pirms pieciem gadiem Deniss Razžigajevs Rīgā atvēra pirmo seifu veikalu Eurosafe; šajā laikā biznesa koncepcija sevi pierādījusi visās trijās Baltijas valstīs, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ja man kāds 2009. gadā teiktu, ka pēc pieciem gadiem man katrā Baltijas valstī būs pa kompānijai un veikalam, es būtu ļoti apmierināts. Taču cilvēks jau nekad nav apmierināts ar to, kas viņam ir. Uzņēmums šobrīd konkurē ar vācu, somu, zviedru, Lielbritānijas ražotājiem, tam ir savs preču zīmju sortiments. Zinām, kā varam būt labāki, un šo pieredzi varam izmantot arī citos tirgos. Kompānijai ir plāni ne tikai Baltijas valstīs. Cerēsim, ka nākamajā piecgadē tā sasniegs vairāk nekā līdz šim,» ambīcijas atklāj Deniss. Tik tikko uzņēmums sācis strādāt ar metāla mēbelēm un drīzumā plāno piedāvāt tirgū arī metāla durvis. «Šajā segmentā ir pavisam cita situācija, konkurence atšķiras,» teic uzņēmējs.

Pie kaimiņiem

2010. gada augustā Deniss atvēra veikalu Rīgā, tad 2012. gada beigās – Lietuvā un pērn – Igaunijā. Katrā valstī uzņēmums biznesu vispirms sāka ar internetveikala izveidi, vēlāk atverot arī īstu veikalu. «Internetveikals ir labs tests, tomēr attīstoties ir nepieciešams arī veikals, kur pircējiem iespējams aptaustīt un apskatīties seifus,» saka Deniss.

Viņš novērojis, ka Lietuvā patērētājiem īpaši svarīgs ir cenas faktors, tāpēc tur ir visai grūti strādāt, turklāt tieši Lietuvā ir nopietnākā konkurence, jo vienīgais sertificētais Baltijas seifu un metāla mēbeļu ražotājs atrodas dienvidu kaimiņvalstī, kur darbojas kopš deviņdesmitajiem gadiem. Lietuvieši to labi zina un ar kvalitāti ir apmierināti, uzņēmums var piedāvāt labas cenas, un šis ražotājs ir savas valsts līderi. Taču bez tā kaimiņvalsts tirgū darbojas arī vairāki importētāji.

Igaunijā konkurences ziņā ir vieglāk, seifu tirgū darbojas aptuveni piecas kompānijas, cenas ir augstākas, bet arī biznesa izmaksas šajā valstī ir augstākās Baltijā. «Atšķirības ir būtiskas. Bieži vien ārvalstu uzņēmēji skatās uz Baltijas valstīm kā vienu reģionu, bet viņi nesaprot reālo situāciju. Šo valstu tirgus patiešām būtiski atšķiras, tostarp arī patērētāji,» saka Deniss.

Seifu tirdzniecībā tikai divas kompānijas darbojas visās trijās Baltijas valstīs – Eurosafe un Hansab, kas ir šīs nišas tirgus līderis, bet kam seifi ir tikai viens no produktiem.

Visu rakstu Piesaka sevi arī Lietuvā un Igaunijā lasiet 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sargā naudu un datus

Kristīne Stepiņa, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 39 972 eiro iegādāsies 66 pretuzlaušanas seifus, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Kopumā konkursā bija pieteikušies septiņi pretendenti, un uzņēmums «Eurosafe LV» piedāvāja viszemāko cenu, kas biroju apmierinājis. Pārējo pretendentu piedāvātās cenas svārstījās amplitūdā no 42 480 eiro līdz 77 987 eiro.

Jau ziņots, ka kopumā plānots piegādāt 42 mazos individuālos un 24 lielos individuālos seifus. Seifiem jābūt aprīkotiem ar divām slēdzenēm - viena B vai augstākās klases mehāniskā slēdzene, otra - B vai augstākas klases elektroniskā kombināciju koda slēdzene.

Seifi būs būs jānodod Rīgā, Citadeles ielā 1, kas jau nākamgad būs KNAB jaunā mājvieta. LETA jau vēstīja, ka septembra sākumā valdība uzdeva Finanšu ministrijai līdz 2018.gada 31.martam pabeigt būvdarbus ēkā Citadeles ielā 1, kurā plānots izvietot KNAB. Birojs jau vairākus gadus atrodas Brīvības ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru