Jaunākais izdevums

Lai gan papīru un rakstāmlietas var nopirkt teju katrā veikalā, ir daļa cilvēku, kas tām pievērš īpašu uzmanību, piemēram, uzņēmēji, kompāniju vadītāji, radošo profesiju pārstāvji

«Es biju pilnīgi pārliecināta, ka šādam veikalam būs sava vieta Rīgā. Lai gan, racionāli skatoties, šis ir specifisks veikals, tomēr Rīgai tādu vajadzēja. Šķiet, pa šiem diviem gadiem ir atrasta sava vieta. Aizņēmām nišu, kas bija brīva, un esam stabili iekārtojušies. Mums ir daudz pastāvīgo klientu, kuri regulāri iepērkas, un varbūt viņiem jau ir visas mūsu piedāvātās pildspalvas, bet viņi nāk un prasa, vai nav vēl kaut kas jauns. Cilvēki speciāli brauc uz šejieni,» saka Linda Lukstiņa, dizaina papīrlietu veikala Manilla īpašniece. Viņa atzīst, ka ar laiku rodas problēmas ar to, ka regulārie pircēji jau zina visu sortimentu un arvien jācenšas viņus pārsteigt. «Labi, ka ražotāju ir daudz un tie visu laiku atjauno kolekcijas. Protams, ir iemīļotie ražotāji, ar kuru produkciju nekad nevar nošaut garām,» teic uzņēmēja.

Visu rakstu Sava niša ieņemta lasiet 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārceļoties uz jaunām telpām, pirms gada dizaina papīrlietu veikals «Manilla» iekārtoja arī nelielu kafejnīcu.

«Kafijas koncepcija strādā ļoti labi – to bauda gan regulāri «kafijas klienti», gan nejauši garāmgājēji un pilsētas viesi. Bieži kafiju bauda klienti, kas gaida dāvanas iesaiņošanu,» saka Linda Lukstiņa, dizaina papīrlietu veikala «Manilla» īpašniece. Par ideju piedāvāt klientiem kafiju viņa sapņoja vēl iepriekšējās telpās un priecājas, ka jaunajā vietā ir iespēja šo ieceri realizēt un secina, ka veikala dizains un piedāvājums iet roku rokā ar kafijas baudīšanu un klienti to novērtē.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada aprīlī «Manilla» pārcēlās uz jaunām telpām Tērbatas ielā, jo iepriekšējās telpas Baznīcas ielā kļuva par šauru. L. Lukstiņa teic, ka jaunās telpas ir gaišas un siltas, tajās «Manilla» ir labi iedzīvojusies. Klienti izsaka atzinīgus vārdus par jauno atrašanās vietu, plašumu, priecājas kopā ar komandu. «Līdz ar pārcelšanos esam ievērojami palielinājuši piedāvājuma klāstu, ko noteikti var pamanīt, uzreiz ienākot veikalā – ir tik daudz visa kā, ka pirmreizējam apmeklētājam nepieciešams mirklis, lai aprastu ar piedāvājumu. Lai klientiem atvieglotu orientēšanos veikalā, esam atteikušies no preču izvietošanas pēc sajūtām un krāsām, kā to darījām iepriekš. Tagad sadalījums ir tematiskās zonās – bērniem, svētkiem, kāzām, dāvanu iesaiņošanai, jaunumi, kaligrāfija, mājlietas un citi,» stāsta L. Lukstiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Uzņēmēja: Jūtos labi, jo daru to, kas man patīk

Lelde Petrāne, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaina papīrlietu veikals Manilla uzsācis tirdzniecību internetā, papildinot vietni manilla.lv ar interneta veikalu, kur būs pieejami gan Manilla ražojumi, gan arī citi produkti no dažādiem latviešu un ārvalstu zīmoliem.

Lojālie klienti esot interesējušies par iespējām iepirkties Manillā neesot uz vietas Rīgā. «Manilla sāk piedāvāt aizvien vairāk paši sava zīmola radītos produktus, līdz ar to ir kļuvis vēl svarīgāk paplašināt teritoriju, kur tie ir pieejami pircējiem,» sacīja SIA Manilla dibinātāja Linda Lukstiņa.

Biznesa portālam db.lv viņa pastāstīja, ka kopā šajā projektā investēti aptuveni 4000 eiro, taču tas ietver arī atjaunotu noliktavas sistēmu tradicionālajam veikalam, lai visi pircēji vienmēr redzētu precīzus pieejamo preču atlikumus. «Izmaksās gan neesam rēķinājuši savu darbinieku iztērēto laiku, jo interneta veikalu izstrādājām paralēli citiem projektiem,» piebilst uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaina papīrlietu veikals «Manilla» pārvācies uz jaunām telpām Tērbatas ielā 55. Līdz ar paplašināšanos un jauno telpu sniegtajām iespējām, tiks piedāvāta mājlietu kolekcija.

Iepriekšējās telpas Baznīcas ielā kļuvušas par šauru, tāpēc tur veikals tiek slēgts.

Jaunajās telpās plašāka kļuvusi gan tirdzniecības zāle, gan arī nodarbību telpa un drīzumā tiks izziņoti jauni īsie apmācības kursi, kas papildinās «Manillas» kaligrāfijas nodarbības. Telpas būs pieejamas arī citiem interesentiem īstermiņa īrei, kur rīkot privātas tikšanās vai organizēt pašiem savas radošās nodarbības mazām grupām.

Viena no jaunā veikala pievienotajām vērtībām būs neliels kafejnīcas stūrītis, tādejādi ieviešot šobrīd pasaulē aktuālo «Shop and Coffee» konceptu.

«Manilla» turpina attīstīt arī savu produktu līniju un šobrīd tiek strādāts pie jaunām apsveikumu kartīšu, piezīmju grāmatu un dāvanu ietinamo papīru kolekcijām. Plānots arī kāds pavisam jauns produkts romantiķiem, dabas mīļotājiem un ceļotājiem, kā arī gada nogalē būs pieejami «Manilla» plānotāji. Vairums veikalā pieejamo produktu ir no nelieliem nišas ražotājiem un individuāliem dizaineriem, savukārt jaunajai mājlietu kolekcijai tiks piedāvāti skandināvu ražotāju produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Skatloga iekārtošanā ir vērts nežēlot līdzekļus

Linda Zalāne, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā vairot klientu pulku skatloga iekārtošanā ir vērts nežēlot nedz līdzekļus, nedz izdomu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Skatlogs ir kā magnēts, kas ne vien mudina pircēju iegriezties veikalā, bet arī sniedz vēstījumu, piemēram, par aktualitātēm modes jomā vai to, kādi produkti atrodami veikala plauktā. Galvenais ir prast gudri izmantot šo reklāmas rīku. Aptaujātie veikalnieki un skatlogu noformētāji DB atzīst, ka Latvijā šajā jomā vēl ir izaugsmes iespējas, jo vēl aizvien lielai daļai veikalu skatlogi ir bezpersoniski un tie nepilda svarīgāko funkciju – reklāmu.

Skatloga iekārtojums noteikti ir ne tikai veikala rakstura un vērtību parādīšana un klientu pieskaitīšanas veids, bet arī daļa no interjera. «Cilvēki šobrīd ir izteikti «vizuāļi», viņiem patīk baudīt ar acīm, tāpēc, lai apmeklētājs pārtaptu par klientu, nepieciešams to uzrunāt un aizraut no pirmā skata,» stāsta dizaina papīrlietu veikala Manilla īpašniece Linda Lukstiņa. Manilla skatlogu iekārtojumu maina četras reizes gadā, tādējādi pielāgojoties sezonālām sajūtām. Parasti tiek nomainīts tikai vizuālais noskaņojums, bet pamata uzbūve paliek nemainīga. «Manuprāt, liels skatlogs ir vērtība un labs klientu piesaistīšanas veids pat neatkarīgi no tā, kā tas ir iekārtots. Manilla veikala jaunajās telpās Tērbatas ielā esam tikuši pie plašiem skatlogiem un izteikti jūtam impulsīvo apmeklētāju un tūristu pieaugumu. Esmu pārliecināta, ka vislielākais nopelns ir tieši plašajiem skatlogiem, nevis veikala atrašanās vietai,» pārliecināta L. Lukstiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāvanu mainīšana Latvijā nav pārāk izplatīta, taču tas ir iespējams, ja vien jubilāram ir čeks.

Amerikāņu filmās nereti redzams, kā cilvēki pēc svētkiem steidz atgriezt dāvanas, pretim saņemot naudu. Arī tirdzniecības centrā (t/c) Domina Shopping esošie veikali ik pa laikam saskaras ar šādām situācijām. «Te ir viena būtiska nianse – Latvijā dāvanas pie jubilāra visbiežāk nenonāk komplektā ar pirkuma čeku. Ja tas ir, apmaiņa vai naudas atgriešana, protams, notiek saskaņā ar normatīviem. Taču bez čeka naudu par iegādāto preci atpakaļ parasti saņemt nevar,» saka Iveta Zvaigzne-Ālere, t/c Domina Shopping mārketinga direktore.

Galda spēļu veikala Brain Games vadītājs Arvils Ozoliņš stāsta, ka ir gadījumi, ka cilvēks dāvanā saņem kādu spēli, kura viņam jau ir, tad to apmainīt ierodas pats dāvinātājs, jo vairums cilvēku nevēlas atklāt pirkuma summu, bet apmaiņa ir iespējama tikai pret čeku. Arī etiķetes konsultante Helēna Gaile apstiprina, ka Latvijā notiek dāvanu mainīšana, taču tā nav izplatīta parādība. «Tas ir ļoti pretrunīgi, jo ir pieņemts dāvanām noņemt cenu zīmes. Taču dāvinātājs var nodrošināties pret situāciju, ar domu, ka tad, ja nav izdevies trāpīt ar dāvanu, apdāvinātajam nebūs jālauza galva, kur likt nederīgu lietu, un varbūt varēs samainīt – tātad netiks vairoti krāmi. Saviem klientiem bieži palīdzu izvēlēties dāvanas un suvenīrus, un šķiet, ka mums kopīgiem spēkiem izdodas atrast risinājumus, kas pilda dāvanas misiju – iepriecināt saņēmēju,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Purpurs piezīmju klade

Laura Mazbērziņa, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties uzņēmuma SIA Dizaina papīrlietu darbnīca jeb zīmola Purpurs ražotnē. Raksta galerijā skatāms, kā top uzņēmuma produkts - piezīmju klade.

Purpurs jau desmit gadus ražo dažādas papīrlietas – burtnīcas, piezīmju grāmatas, fotogrāfiju albumus, aploksnes, nošu mapes, ēdienkartes u.c. lietas. Uzņēmums saražoto produkciju pārdod Latvijas dizaina un dzīves stila veikalos Riija un Manilla, grāmatnīcās, drīzumā - arī internetā, kā arī tiek veidotas dizaina papīrlietas korporatīvajiem klientiem.

Apvienojot pieredzi poligrāfijas un dizaina nozarēs, biznesu un zīmolu radīja Ginta Šmite un Māris Šmits. Laika gaitā biznesā viņiem pievienojusies meita Beāte Dronka, kurai šobrīd ir uzticēta zīmola vadīšana.

Pirmie soļi šajā biznesā «tika sperti» jau 2007. gadā, un lielākās investīcijas prasījusi dažādu materiālu un ražošana tehnikas iegāde. Sākotnējais investīciju apjoms bijis 50 tūkstoši latu. B. Dronka stāsta, ka biznesa sākums šķitis skaists, tomēr, iestājoties ekonomiskajai krīzei, lai uzņēmums «izdzīvotu», bija jāmaina gan strādāšanas, gan domāšanas modelis. «Tajā brīdī mēs mainījām dizainus, lai no luksusa produktu kategorijas pārorientētos uz vienkāršāku un klientam pieejamāku produkciju, sākām izmantot pārstrādāto papīru, sākām piedalīties izstādēs un izbraukumu tirdzniecībā. Mainot domāšanas modeli, bizness sāka «izdzīvot» tādu kā veiksmes stāstu, jo ar visu piedzīvoto un pārdzīvoto mēs ieguvām lielu pieredzi, atpazīstamību un attīstījām jaunas, klientu pirktspējai piemērotas produktu sērijas,» atceras B. Dronka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gada preču zīmes 2018 apbalvojumus saņem Printful un Pupuchi

Zane Atlāce - Bistere, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elza Bērziņa Rundālē izgatavo klades ar koka vākiem, tādējādi paplašinot koka izmantošanas iespējas

«Es līmēju finieri – plānas nažfiniera kārtiņas, no kurām viena ir tikai 0,6 mm plāna. Lieku tās vairākās kārtās, tāpēc materiāls ir izturīgāks un tik ļoti nelūst un nelokās,» stāsta Elza. Viņa izmanto gan vietējos izejmateriālus – ozolu un bērzu, gan eksotisko palisandru un riekstkoku. Kut kladēs izmantots otrreizēji pārstrādāts papīrs. Viņai šķiet, ka tas labi sasaucas ar dabiskajiem koka vākiem.

«Pirmais veikals, kas mani uzrunāja, bija Manilla. Tam ir atbilstošs papīrlietu sortiments, paši mani pamanīja un uzrunāja. Pēc tam nākamais, ko uzrunāju es, bija Riija, par ko es Dienas Biznesā biju lasījusi rakstu, ka viņiem ir ļoti rūpīga atlase un koncepcija. Es tā kautrīgi viņiem aizrakstīju, bet viņiem patika un trīs dienu laikā kladītes jau bija veikalā,» saka Elza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Biznesa ideju var īstenot tikai tad, ja par to runā

Uzņēmēja, Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatora programmas «Mentorklase» idejas līdzautore Terēze Riekstiņa, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Uz plosta Kāla ezerā piedāvā īpašas vakariņas

Lelde Petrāne, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Investors: Nauda ir, trūkst «uzņēmēja gēna»

Juris Birznieks, Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) dibinātājs un valdes loceklis, privātais investors un Nordea biznesa skolas partneris, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, īpaši domājot par uzņēmējdarbības attīstību pašā tās sākumposmā, pavada virkne izaicinājumu, kas izraisa diskusijas gan publiskajā telpā, gan satraukumu pašu uzņēmēju vidū. Viens no tiem – finansējums un jaunā uzņēmēja iespējas to iegūt. Nauda ir, trūkst «uzņēmēja gēna».

Būtisks secinājums, ko varam izdarīt, ikdienā tiekoties un strādājot arī ar jaunajiem uzņēmējiem, nereti ir to nespēja nodalīt un atšķirt savas vēlmes un fantāzijas no reāliem biznesa mērķiem un vīzijas, kā tos sasniegt. Šķiet mulsinoši, ja jaunais uzņēmējs, runājot par savu biznesu, nevar atbildēt uz jautājumu par plānoto peļņu un atdevi no biznesa, tomēr dedzīgi iesaistās diskusijās par sava produkta unikālajām īpašībām un attīstību. Šādu jauno uzņēmēju ir ļoti daudz un maz ticams, ka bez spēcīgām biznesa līdera kompetencēm biznesa ideja tiks pārvērsta peļņu nesošā un uz attīstību vērstā biznesā. Uzskatu, ka biznesā, kā jebkur, jābūt balansam un ikviens ķēdes posms ir svarīgs. Gan tā sauktie inovatori un jaunu ideju ģeneratori, gan oportūnisti un speciālisti ir vienlīdz svarīgi, lai veiksmīgi virzītu biznesa attīstību. Tomēr panākumu atslēga, īpaši domājot par potenciālā investora vai cita finansējuma veida piesaisti, kā arī veiksmīgu biznesa virzību, ir cilvēks ar «uzņēmēja gēna». Nereti tieši šis lielums ir spēcīgas komandas iztrūkstošais posms arī tad, ja biznesa ideja šķiet dzīvotspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Maiznīcas Liepkalni īpašnieks domā par Sēnītes reanimēšanu

Dienas Bizness, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas Liepkalni īpašnieku Dagni Čākuru neliek mierā ideja par Latvijas padomju laika pērles – restorāna kompleksa Sēnīte augšāmcelšanu, D. Čākurs atzina biznesa portālam db.lv.

Interesi par kompeksu radījusi nekustamo īpašumu kompānija, kura piedāvājusi to iegādāties. Liepkalnu saimnieks pāris reizes kompleksu apskatījis klātienē, piesaistījis arī būvekspertu, lai saprastu kāds ir kompleksā ietlipstošo ēku stāvoklis. Secināts, ka vienai no būvei ir caurs jumts un tā nomaiņa arī būtu pirmais veicamais darbs, lai ēku saglabātu. «Tā kā tie nav tukši salmi, es esmu papētījis situāciju un gatavs iesaistīties, lai kaut ko darītu lietas labā,» viņš atzīmē.

Komplekss sastāv no trīs zemes gabaliem. Tā kā Sēnītes reanimēšana vēl ir tikai idejas līmenī, nav skaidrība par konkrētu īpašumu iegādi. Pēc D. Čākura teiktā kopējās investīcijas – iegādes un atjaunošanas, lēšamas aptuveni 2 miljonu eiro apmērā. «Pārdošanas summa nav tāda, kā 2007.-2008. gadā, tā ir paceļama,» viņš saka. Sludinājumu portāla ss.lv arhīvā atrodamais sludinājums, kas ievietots šī gada februārī, liecina, ka tiek pārdots investīciju objekts Inčukalna novadā - bijušā restorāna Sēnīte komplekss. Īpašumu, kas sastāv no ēkas, ar kopējo lietderīgo platību 3310,8 m2 un zemesgabala 1,582 ha platībā, tirgo par 580 tūkstošiem eiro. Norādīts, ka kompleksā ietilpst vēl divi zemes gabali - 1,38 un 0,252 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vairums jeb 63% iedzīvotāju uzskata, ka sarežģītākais posms biznesa uzsākšanā ir finansējuma un kapitāla piesaiste, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums.

Tikmēr nepilna puse jeb 44% respondentu norāda, ka sarežģītākais posms biznesa uzsākšanā ir nodokļi un nodevas. Savukārt gandrīz trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju par sarežģītāko posmu uzskata licences un atļaujas.

Aptuveni katrs ceturtais jeb 23% cilvēku kā sarežģītāko norāda biznesa plāna sagatavošanu. Tam seko biznesa ideju ģenerēšana un formulēšana, ko minējis gandrīz katrs piektais respondents jeb 22% cilvēku.

"Topošajiem uzņēmējiem nepieciešams saprast, vai biznesa ideja ir īstenošanas vērta. Bieži sākumā kapitāls un finansējums nemaz nav nepieciešams. Konkursā "Ideju kauss" pieredzējuši uzņēmēji un lektori soli pa solim palīdz pretendentiem sagatavot biznesa plānu, veikt pirmos aprēķinus. Principā konkursa "Ideju kauss" gaitā dalībnieki pilnveido zināšanas un attīsta ideju, lai varētu to prezentēt finanšu institūcijām vai potenciālajiem investoriem," skaidro LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ergonomisko aproču ražotājs Uppo vēlas pārdot pirmās 5000 vienības, bet nākotnes mērķis ir iekļūt lielajās ārzemju veikalu ķēdēs Eiropā un ASV

Uppo (SIA Panonia Group) ražo ergonomiskas aproces plaukstām, lai palīdzētu datorlietotājiem nepārpūlēt rokas. «Pagājušā gada vasarā apmeklēju Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu dienas. Tur satiku Lieni Gustu, kurai bija ideja par ergonomisku aproci. Tā kā man, strādājot Komercializācijas reaktorā, jau bija pieredze, kā idejas pārvērst pārdodamos produktos, savukārt viņai bija ideja, izlēmām to attīstīt kopā,» saka Ģirts Ozoliņš, Uppo (SIA Panonia Group) līdzīpašnieks. Viņu piesaistīja tas, ka aproce ir vienkārša, bet funkcionāla. Ģirtam pašam, strādājot ar datoru, ir bijušas veselības problēmas, kas saistītas ar roku pārpūli. Dizainerei Lienei šī ideja radusies, jo arī viņa pati saskārusies ar rokas locītavas sāpēm un bija izmēģinājusi dažādus līdzekļus, bet nekas neesot līdzējis. «Šī aproce ir masveida produkts, jo mēs primāri plānojam iet biznesa segmentā (B2B), nevis strādāt ar privātpersonām. Veidojam sadarbību ar korporatīvajiem klientiem, kur aproce varētu tikt izmantota gan kā korporatīvā dāvaniņa, gan reklāmas suvenīrs. Meklējam arī sadarbības iespējas ar dažādiem izplatītājiem, mazumtirgotājiem, lai tiktu lielajās veikalu ķēdēs,» teic Ģirts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augstskolā norisinājies projekta "CREAzone 2.0." otrais apmācību posms "PITCH IN", kur tikās 21 jaunietis no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils, lai ekspertu un mentoru vadībā ģenerētu jaunas biznesa idejas un tās pičotu.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs kopš 2018. gada septembra īsteno Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas 2014. - 2020.gadam projektu Nr. LLI-186 "CREAzone 2.0.". Projekta mērķis ir izplatīt uzņēmējdarbību rosinošas idejas jauniešu vidū un palīdzēt izveidot 3-4 jaunuzņēmumus radošo industriju un ar tām saistītajās jomās.

Projekta otrais posms, tā dēvētais "PITCH IN", ir hakatona tipa apmācības, kura mērķis ir biznesa ideju ģenerēšana, kā arī biznesa idejas īstenošanai nepieciešamās komandas izveide un tās publiska prezentēšana. Divu dienu garumā Ventspils Augstskolā jaunieši no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils meklēja atbildes uz jautājumiem, kur meklēt veiksmīgu biznesa ideju un kā to konkretizēt, ģenerēja konkrētas biznesa idejas, kā arī veidoja komandas un vieslektoru vadībā apguva, kā pičot savu biznesa ideju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Anda Asere, 13.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji veselīgās ēdināšanas uzņēmuma SIA Food Factory īpašnieks Mārtiņš Iskrovs visu – pasūtīt izejvielas, gatavot un piegādāt klientiem – vēlējās darīt pats, taču secinājis, ka reizēm saprātīgāk ir pirkt ārpakalpjumu

LASI ARĪ:

Biznesa ideja: Rada cepures ar koka nagu

Latvieša «krokainie» šķīvji iziet pasaulē

Biznesa ideja: Friziersalons ar robotu

Kā cilvēki Latvijā grib pelnīt naudu: vairāk nekā 20 jaunas biznesa idejas

Sākam biznesu: Palīdz pelnīt naudu mobilo spēļu izstrādātājiem

Pērnajā pavasarī uzņēmējs kopā ar komandu izveidoja restorānu un paralēli nodarbojās ar klientu apkalpošanu, kam ik dienas piegādāja individuāli pielāgotas maltītes atbilstoši katra vēlmēm un mērķiem. Šobrīd Food Factory koncentrējas uz veselīgu maltīšu ražošanu un piegādi, attīsta tieši šo biznesa novirzienu, saskatot potenciālu arī tirdzniecības automātu nišā, piedāvājot alternatīvu ierastajām neveselīgajām ātrajām uzkodām, ko tajos lielākoties var iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā uzvar ideja par personas ātru identificēšanu

Db.lv, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā Go2SmartNotary uzvarējusi ideja par personas ātru identificēšanu, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā 48 stundu intensīvā darbā komanda, kurā bija notāri un IT speciālisti, izstrādāja programmu, kas tiešsaistes konsultācijā 10 sekunžu laikā pēc identifikācijas dokumenta fiksēšanas kamerā veic datu apkopošanu par personu no visiem iespējamiem reģistriem un datu bāzēm.

«Pašlaik zvērināts notārs klienta identitātes noteikšanai on-line konsultācijā velta gandrīz 2 minūtes laika. WILLI 4.0. risinājums paredz, ka tas varēs notikt 10 sekundēs. Līdz ar to tehniskām darbībām veltītais laiks samazinātos, lai, tiekoties on-line konsultācijā, gan zvērināts notārs, gan klients laiku varētu veltīt pašam darījumam,» prezentējot ideju un hakatonā paveikto, uzsvēra WILLI 4.0. komandas kapteinis zvērināts notārs Agris Jaunpujēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols "Straumbergs hats" vēlas sasniegt cepuru valkātājus pasaulē.

"Ideja radās gluži vienkārši no zinātkāres par to, kā rodas cepures? Cepures radīšanas procesu sāku pētīt caur internetā pieejamiem resursiem, lēnām nonācu līdz domai, ka ir vienkārši jāpamēģina darīt. Tālākais būtībā ir trial and error pieeja, mēģinot un labojot kļūdas," biznesa portālam db.lv stāsta zīmols "Straumbergs hats" cepuru meistars Kārlis Bergs.

Par uzņēmējdarbību ideja radās vēl pēc pusotra gada, kad pirmie eksperimenti jau bija izmēģināti uz draugiem un cepuru izgatavošanas tehnika - uzlabota. Kopumā vēl joprojām zīmols ir tikai ceļa sākumā, atzīst cepuru meistars.

Lai gan pirmā ideja par cepurēm "dzima" K.Bergam, tomēr "Straumbergs hats" ir ģimenes uzņēmums, kuru K.Bergs izveidojis kopā ar sievu Aneti Straumi-Bergu. No abu uzvārdu salikuma arī veidojies nosaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru