TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Jau publiski izskanējis, ka Balticovo plāno vairāk nekā 100 miljonu vērtas investīcijas. Ko ar šīm investīcijām uzņēmums plāno darīt?

Tiešām, esam paredzējuši 100 miljonu eiro lielas investīcijas Balticovo, un tās pamatā būs saistītas ar vistu turēšanas apstākļiem, proti, pāreju uz ārpus sprostiem dētām olām. Tās ir fundamentālas infrastruktūras pārmaiņas, kas prasa nozīmīgus finanšu, laika un zināšanu resursus, taču esam ne tikai apņēmības pilni, bet jau to darām! Pāreja uz dējējvistu turēšanu ārpus sprostiem nenoliedzami ir saistīta ar plašākām olu ražošanas nozares tendencēm. Piemēram, Latvijā visi lielie tirdzniecības tīkli ir paziņojuši, ka tirgos tikai šādas ārpussprostu vistu olas. Arī Eiropas Savienība (ES) paredz pakāpenisku pāreju uz vistu turēšanu ārpus sprostiem. Punkts, te vairs nav diskusiju!

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” ir veicis pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, kura ietvaros piegādās biometānu SIA “Schneider Electric Latvija”, kas nomā telpas savam birojam ēkā, kas pieder SIA “BLRT Invest Latvia”.

“Šis darījums iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas uzņēmumu un valsts virzībā uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, veicinot zaļākas enerģētikas attīstību. Tas ir arī būtisks solis ceļā uz “Elenger” mērķi kļūt par biometāna tirdzniecības līderi Baltijā, ļaujot mums dažādot savu enerģijas portfeli un paplašināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Mēs ne tikai plānojam paši ražot biometānu – šobrīd Igaunijā papildus jau esošajām trim ražotnēm būvējam vēl vienu biometāna ražotni un ceram arī Latvijā attīstīties šajā jomā –, bet arī veidot sadarbību ar citiem Eiropas ražotājiem. Tas mums ļaus piegādāt biometānu klientiem Latvijā par konkurētspējīgāko cenu,” saka SIA “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Arhitektu un inženieru birojs SEP ir uzprojektējis, uzbūvējis un nodevis ekspluatācijā modernu un plašu jaunputnu novietni lielākajam Baltijas olu un olu produktu ražotājam Balticovo. Ēkas projektēšanas un būvniecības izmaksas pārsniedza divus miljonus eiro.

Jaunā novietne ir īpaša ar to, ka atbilstoši Balticovo jeb pasūtītāja vajadzībām tā ir pielāgota cāļu audzēšanai ārpussprostu apstākļos, kas ēkas projektēšanas un būvniecības gaitā paredzēja specifisku putnkopības tehnoloģiju un iekārtu integrāciju.

Balticovo investē 3,9 miljonus eiro jaunputnu novietnē

Baltijas olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo, investējot 3,9 miljonus eiro,...

"Jaunputnu novietne tika uzprojektēta un uzbūvēta salīdzinoši īsā laika posmā - 12 mēnešu laikā. SEP inženieriem bija precīzi jāiekļaujas termiņos, jo pasūtītājam katra kavētā diena nozīmētu ražošanas sarežģījumus un finansiālus zaudējumus," par ēkas tapšanu stāsta SEP ražošanas direktors Oļegs Mihailovskis. Lai nodrošinātu optimālus apstākļus cāļiem ārpussprostu vidē, tika precīzi pielāgotas konstrukcijas un integrētas modernas putnkopības tehnoloģijas šādi radot augstākās kvalitātes risinājumu ilgtspējīgai un efektīvai jaunputnu audzēšanai.

Ēkas kopējā telpu platība ir 2354 m2 un novietnē jeb kūtī vienlaicīgi tiek audzēti ap 166 000 cāļu jeb jaunputnu. Kūts telpa ir veidota no diviem tehnoloģiskajiem līmeņiem, kur katrā līmenī izvietotas tehnoloģijas jaunputnu turēšanai. Cāļi netiek turēti būros, bet gan īpaši apmācīti brīvi pārvietoties ēkas robežās, patstāvīgi atrast ūdeni un barību. Ligzdas konstrukcija ietver pārvietojamu grīdu un lentu vistu mēslu savākšanai. Lai nodrošinātu putniem gaisa kvalitāti, katrā ēkas tehnoloģiskajā līmenī ir ierīkota speciāla ventilācijas sistēma.

“Jaunā putnu novietne nodrošina cāļiem optimālus apstākļus, lai tie veiksmīgi attīstītos un sasniegtu nepieciešamo briedumu. Mītne ir aprīkota ar modernu datorsistēmu, kas ļauj kontrolēt barības padevi, gaismas režīmu, ūdens padevi, ventilāciju, mitrumu un citus svarīgus parametrus. Sistēma piedāvā attālinātu monitorēšanu un automātiskus brīdinājumus, nodrošinot, ka jebkādas novirzes no optimālajiem apstākļiem tiek operatīvi novērstas. Tas viss nodrošina, ka cāļi izaug par veselīgām vistām,” skaidro Balticovo jaunputnu audzēšanas eksperte Inga Dreimane, norādot, ka SEP jaunuzceltā putnu novietne, iespējams, ir modernākā šāda veida ēka Baltijā.

Jaunā ēka ir projektēta ar ilgtspēju un energoefektivitāti kā prioritāti, ieviešot LED apgaismojumu, kas būtiski samazina elektroenerģijas patēriņu. Ventilācijas sistēma palīdz uzturēt optimālu temperatūru, vienlaikus samazinot enerģijas patēriņu.

Īpaša uzmanība pievērsta biodrošībai, lai novērstu iespējamos slimību draudus un garantētu augstus higiēnas standartus. Ieejot novietnē, darbiniekiem jāievēro stingri dezinfekcijas protokoli, bet zonu sadalījums ēkā nodrošina, ka kustība starp dažādām putnu grupām ir ierobežota, samazinot infekciju risku.

Latvijas arhitektu un inženieru birojs SEP nodrošina visaptverošus civilās un industriālās arhitektūras, projektēšanas un būvniecības risinājumus gan Latvijā, gan pasaulē. Birojā darbojas vairāk nekā 50 arhitektu un inženieru komanda, kuri pārstāv deviņas dažādas inženiertehniskās nodaļas, kas ļauj SEP nodrošināt vispusīgu, kvalitatīvu un efektīvu būvniecības projektu izstrādi in-house. To apliecina biometāna ražošanas rūpnīcu, koģenerācijas staciju, atomelektrostaciju projektēšanas, u.c. civilās un industriālās inženierijas uzsāktie un realizētie projekti Latvijā, ES valstīs un ASV.

Visu jaunajā biometāna rūpnīcā saražoto gāzi plānots eksportēt, intervijā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka projekts ir finiša posmā attiecībā uz projektēšanas darbiem, kas nozīmē, ka atkarībā no laika apstākļiem zemes sagatavošanas darbus rūpnīcas pamatu būvniecībai varētu sākt, visticamākais, decembrī vai janvārī. "Ja viss norit pēc plāna, tad biometānu mēs varētu sākt ražot, visticamāk, 2026.gada sākumā," sacīja Vība.

Viņš arī atzīmēja, ka biometāna rūpnīcas projektā ir paveikti vairāki darbi, tostarp ir piesaistīts finansējums, kā arī patlaban ir izvēlēti piegādātāji visām galvenajām tehnoloģijām, jo rūpnīcā tiks izmantotas gan biogāzes ražošanas iekārtas, gan biometāna ražošanas iekārtas, gan gāzes iespiešanas punkta iekārtas, gan arī CO2 sašķidrināšanas tehnoloģijas.

AS “Putnu fabrikas Ķekava” ir uzsākusi juridisku procesu, lai dokumentāli pabeigtu apvienošanos ar uzņēmumiem SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Procesu iecerēts pabeigt šī finanšu gada laikā jeb līdz 2024. gada jūlijam.

"Plānojot tālāku uzņēmumu attīstību, skaidri redzējām nepieciešamību stiprināt mūsu konkurētspēju un turpināt eksporta apjomu palielināšanu, tāpēc tika pieņemts lēmums radīt jaunu, starptautiskai videi piemērotu nosaukumu “Ķekava Foods”. Uzņēmuma apvienošanā saglabāsim visas darba vietas abos uzņēmumus, taču vairāki iekšējie procesi tiks efektivizēti. Apvienojot uzņēmumus, mēs samazināsim izmaksas, atmetīsim liekus darījumus uzņēmumu starpā, ietaupīsim laika resursus, kā arī samazināsim valsts institūciju prasīto birokrātisko procedūru apjomu. Turklāt pēdējo gadu laikā gan Covid-19 pandēmija, gan energoresursu straujais cenu kāpums, lai arī radīja zaudējumus, bija spēcīgs impulss attīstīt uzņēmumu produktivitāti, kas mūs ir padarījis stiprākus," stāsta AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Projektēšanas un būvniecības birojs “SEP” uzsāk jaunu un ambiciozu projektu komerciālā un kravas transporta apkopes sfērā. Proti, “SEP” birojs uzsācis projektēt industriālās telpas “Skuba Latvija” kravas auto apkopes servisam.

“SEP” projektēto industriālo telpu kopējā platība paredzēta 7000m2 apmērā, kas ir nozīmīgs mērogs šāda veida industriālajiem projektiem Latvijā.

Ņemot vērā, ka pēc būvniecības pabeigšanas telpās “Skuba Latvija” nodrošinās kravas un komerciālā transporta servisa apkopi un rezerves daļu tirdzniecību, telpu projektēšana “SEP” projektētājiem solās būt izaicinoša tehnoloģisko prasību dēļ. Projektēšanas gaitā “SEP” projektētājiem nepieciešams paredzēt sarežģītu servisa iekārtu integrāciju telpās. Tas ietver modernus tehnoloģiskos, automatizācijas un vides risinājumus, kas atbilst visaugstākajiem nozares standartiem.

Projektēšanas un būvniecības biroja “SEP” komercdirektors Oļegs Umanskis, komentējot jaunā objekta projektēšanu, norāda uz profesionāliem izaicinājumiem: ““Skuba Latvija” prasības savām jaunajām servisa telpām no projektēšanas viedokļa ir izaicinošas, un šis noteikti nav tipveida industriālais projekts. Te ir gan mērogs, gan plānoti tehniski sarežģīti risinājumi, kurā kombinēsies funkcionalitāte un mūsdienīgas tehnoloģijas."

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

Arhitektu un inženieru birojs SEP ir uzsācis Rīgas Starptautiskā skolas (ISR) jauno telpu renovāciju Skanstes ielā 27, kas paredz 3860 m2 plašas telpas pārprojektēt un pārbūvēt atbilstoši modernas mācību iestādes prasībām.

Kā zināms, Pagājušā gada izskaņā Rīgas Starptautiskā Skola (ISR) un Baltic Horizon Fund (BHF) paziņoja par nomas līguma noslēgšanu, kas bija viens no lielākajiem biroju platību nomas darījumiem Rīgā pērn. Runa ir par pirmo četru stāvu nomu ar kopējo platību 3860 m2 astoņstāvu biroja ēkā S27, Skanstes ielā 27. Darījums par jaunā enkurnomnieka piesaisti tika realizēts ar Colliers Baltics Biroju platību aģentūras starpniecību. Kā arī, Colliers Baltics komanda veic S27 ēkas pārvaldīšanu un pārbūves uzraudzību.

Tā kā ēkā līdz šim tika nodrošinātas biroja funkcijas, BHF ir izvēlējies SEP biroju, kas ISR jaunās telpas pārprojektēs un pārbūvēs atbilstoši mācību iestādes prasībām. Telpās tiks veikta renovācija un rekonstrukcija, lai tās atbilstu skolas prasībām – tajās būs mūsdienīgas klases, zinātņu kabineti utt., kā arī tiks veikti uzlabojumi objekta vides pieejamībai. Koplietošanas telpas tiks modernizētas, un tiks izveidota atsevišķa ieeja augšējo stāvu nomniekiem, nodrošinot lielāku piekļūšanas ērtību un komfortu viņu darbiniekiem un viesiem. Papildus, pie ēkas tiks ierīkota jauna autobusu pietura skolas transportam.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", plāno 2025.gada otrajā pusē sākt biometāna ražošanu jaunajā rūpnīcā, piektdien vebinārā par 2024.gada pirmā pusgada finanšu rezultātiem sacīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Biometāna rūpnīca, kuru "Virši" būvēs sadarbībā ar projekta partneriem, atradīsies Vidzemes reģionā, bet Vība vēl neatklāja precīzu tās atrašanās vietu.

Uzņēmums piesaistījis 12 miljonu eiro Eiropas Energoefektivitātes fonda finansējums, savukārt kopējās izmaksas sasniegs aptuveni 15 miljonus eiro.

"Šobrīd esam gala stadijā ar projektēšanas un būvatļauju lietām, lai varam sākt būvniecību. Zemes darbus plānots veikt šogad, savukārt tehnoloģiju un iekārtu jautājumus plānots īstenot nākamajā gadā, lai līdz 2025.gada beigām varētu sākt biometāna ražošanu," sacīja Vība.

Viņš skaidroja, ka galvenokārt ir trīs iemesli, kādēļ uzņēmums nolēma sākt šo projektu. Pirmkārt, projektam esot laba finanšu atdeve, jo saražoto biometānu primāri eksportēs uz Eiropas tirgiem.

Sperot nākamo soli stratēģisko mērķu sasniegšanā, energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS “VIRŠI-A” sadarbībā ar projekta partneriem noslēdza vienošanos ar Eiropas Energoefektivitātes fondu (European Energy Efficiency Fund – EEEF) par finansējuma piesaisti, lai attīstītu biometāna ražošanas rūpnīcu Latvijā.

Šīs iniciatīvas ietvaros EEEF nodrošinās ilgtermiņa aizdevumu, lai atbalstītu rūpnīcas attīstību, kas veicinās Latvijas atjaunojamo enerģijas avotu kapacitāti. Projekta kopējās izmaksas prognozētas vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā, no kuriem EEEF finansējums sastādīs 12 miljonus eiro.

Jaunā biometāna rūpnīca, kuras darbības uzsākšana ir plānota 2025. gada otrajā pusē, izmantos slēgtās anaerobās fermentācijas tehnoloģiju, pārstrādājot lauksaimniecības kūtsmēslus biometānā. Galvenais būvniecības partneris ir izvēlēts Vācijā bāzēts uzņēmums, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze veiksmīgi realizējot vairāk nekā 300 biogāzes/biometāna projektus.

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

Arhitektu un inženieru birojs SEP ir pabeidzis divu dzīvojamo ēku būvprojekta izstrādi, kas paredzētas sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Projekta pasūtītājs, saskaņā ar Labklājības ministrijas uzdevumu, ir VSIA “Šampētera nams”.

Projekta mērķis bija radīt ēku projektu, kurš varētu tikt realizēts dažādās Latvijas pašvaldību teritorijās, un kurās ģimeniskā vidē tiktu sniegts sociālais pakalpojums bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Projektēšanas gaitā SEP inženieri izstrādāja tipveida projektu vienai viena dzīvokļa ēkai un vienai divu dzīvokļu ēkai, kur katrā no dzīvokļiem pastāvīgi varētu dzīvot 4 personas un ikdienā papildus uzturēties arī 1-2 palīgpersonas. Ņemot vērā specifiku, kam kalpotu ēka, SEP projektētāji radīja funkcionālu, ērtu un lietotāju specifiskajām vajadzībām atbilstošu ēku, kas vienlaikus nodrošināja estētisku dzīves vidi. Ēkas apjomā un apdarē izmantoti individuālo dzīvojamo ēku arhitektūrai raksturīgi paņēmieni, lai vidi pietuvinātu ģimeniskas vides sajūtai.

AS "Putnu fabrika "Ķekava"" saules paneļu staciju par 1,14 miljoniem eiro izbūvēs būvniecības kompānija SIA "Attor", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

"Putnu fabrikas "Ķekava"" izsludinātajā iepirkuma konkursā pieteicās 10 pretendenti, bet sarunas notika ar četriem uzņēmumiem. "Attor" piedāvātā līgumcena bija 1 139 890 eiro.

Saules paneļu izbūve paredzēta "Putnu fabrikas "Ķekava"" teritorijā Ķekavā. Projektu plānots īstenot līdz 2024.gada 29.aprīlim.

Iepirkumam pievienotajā konkursa nolikumā norādīts, ka projektā paredzēts uzbūvēt saules paneļu staciju ar jaudu - divi megavati.

Projekts tiks līdzfinansēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Vienlaikus uzņēmuma pārstāvji aģentūrai LETA pastāstīja, ka konkurss tika izsludināts atkārtoti, jo mainījās LAD prasības finansējuma saņemšanai.

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

"Swedbank" piešķīrusi 5,65 miljonu eiro aizdevumu biogāzes ražotāja SIA "Anaerobic holding" grupas uzņēmumam SIA "BM Holding", kas ir privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" portfeļa kompānija, informēja bankas pārstāvji.

Paredzēts, ka piešķirtais aizdevums palīdzēs īstenot pāreju no biogāzes uz biometāna ražošanu, nodrošinot ilgtspējīgākas enerģijas piegādi klientiem.

"BM Holding" trīs esošās koģenerācijas stacijas Iecavā, Sesavas pagastā, Jelgavas novadā un Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā pielāgos biometāna ražošanai.

Plānots, ka pirmajos darbības gados modernizētajās stacijās tiks saražoti apmēram 60 gigavatstundu (GWh) biometāna enerģijas, kas atbilst divu gadu pašreizējam saspiestas dabasgāzes patēriņam transportā Latvijā. Biometānu pamatā ražos no sadzīves atkritumiem un kūtsmēsliem.

"BM Holding" valdes loceklis Mārtiņš Pelšs norāda, ka tuvāko gadu laikā organisko atkritumu radītāji ir jāiedrošina organiskos atkritumus nevis noglabāt poligonos, bet vest pie "BM Holding" pārstrādei.

Ar mērķi uzlabot putnu ligzdošanas apstākļus Latvijas galvaspilsētas centrā, biroju komplekss “Verde” apņēmies īstenot starptautiski atzīta BREEAM “Excellent” ilgtspējas sertifikāta prasībām atbilstošu iniciatīvu - biroja kompleksa teritorijā R. Hirša ielā tiks uzstādīti 62 putnu būrīši, radot mājvietas 13 putnu sugām.

“Ilgtspējīga, ekoloģiski draudzīga, ar kupliem apstādījumiem un dabas niansēm piepildīta biznesa vide – tās visas ir mūsu, Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde”, pamatvērtības. Tamdēļ lepojamies ar šī apjomos patiesi lielo jaunu putnu vietu mājvietu projekta īstenošanu. Tagad mūsu nomnieku darbinieki, dodies uz un no darba, kā arī atpūšoties pagalmā un uz terasēm, varēs baudīt miermīlīgo, labbūtību veicinošo putnu čivināšanu,” saka Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore un valdes locekle.

Iniciatīva tiek īstenota, biroju kompleksa attīstītājam “Capitalica Asset Management” sadarbojoties ar “Latvijas Ornitoloģijas biedrību”, ilgtspējības konsultācijas un sertifikācijas aģentūru “Vesta Consulting”. Rezultātā no šī gada maija pakāpeniski uz “Verde” teritorijā esošajiem un būvniecības laikā saglabātajiem ilggadīgajiem kokiem, uz jaunuzstādītajiem apgaismes stabiem, kā arī starp abu “Verde” ēku (A un B) betona kolonnām tiks izvietoti jauni, no koka darināti 6 veidu putnu būrīši.

Lietuvā pirmo reizi komerciālā fermā atklāta saslimšana ar putnu gripas vīrusu, pirmdien paziņoja Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Pēc masveida putnu bojāejas tītaru fermā Marijampoles rajonā, kur ir 6300 putnu, ņemtos paraugos apstiprināta putnu gripas apakštipa H5N1 klātbūtne.

Lietuvas veterinārā dienesta vadītājs Vaidots Ķuduls sacīja, ka vīrusa uzliesmojums konstatēts pēc ilgāka pārtraukuma un pirmo reizi putnu inficēšanās ar bīstamo vīrusu atklāta komerciālā fermā, kas var radīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus.

Lietuvā putnu gripa iepriekš atklāta tikai putniem nelielās saimniecībās, kur tie turēti savām vajadzībām. Iepriekšējo reizi uzliesmojums bija martā kādā fermā ar 34 putniem Varēnas rajonā.

Kopš pirmās konstatēšanas 1996.gadā putnu gripa H5N1 iepriekš tika konstatēta galvenokārt sezonālos uzliesmojumos.

Olu ražotājs AS "Balticovo" biometāna un sašķidrinātā oglekļa dioksīda (CO2) rūpnīcas izbūvē investēs līdz 10 miljoniem eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans norāda, ka 29.jūnijā "Balticovo" savā ražošanas teritorijā Iecavā ielika pamatakmeni rūpnīcai, kur biogāzi pārveidos biometānā, tādējādi stiprinot gan valsts enerģētisko neatkarību, gan aprites ekonomikas principu īstenošanu uzņēmumā.

Investīcijas ražotnes projektēšanā, būvniecībā un aprīkošanā sasniegs aptuveni 10 miljonus eiro. Plānots, ka rūpnīca darbību sāks šī gada novembrī. Rūpnīcu projektējuši un būvē AS "Siltumelektroprojekts".

Vienlaikus "Balticovo" pārstāvji atzīmē, ka uzņēmums līdz šim investējis ap 12 miljoniem eiro notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un putnu kūtsmēslu pārstrādes rūpnīcā SIA "Egg Energy", kur tiek pārstrādāti kūtsmēsli un kur arī tiek ražota biogāze.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Baltijas olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo, investējot 3,9 miljonus eiro, ir pabeidzis modernas jaunputnu novietnes būvniecību, kurā ārpus sprostiem aug aptuveni 166 tūkstoši cāļu.

Balticovo ir mērķtiecīgi virzījies uz to, lai pilnībā nodrošināt olu ražošanu uzņēmuma iekšienē jeb kļūtu par pilna cikla olu ražošanas uzņēmumu. Tas nozīmē, ka daudzi olu ražošanas procesi notiek uzņēmuma iekšienē - piemēram, barība vistām tiek ražota uzņēmuma paspārnē, olu kvalitāte tiek pārbaudīta savā laboratorijā, olas tiek šķirotas un iepakotas īpašos šķirošanas centros. Pat olu čaumalām ir savs pielietojums - tās tiek iestrādātas lauksaimniecības zemēs, lai to bagātinātu, bet vistu mēsli pārtop biogāzē un biometānā, savukārt pārpalikumi - vērtīgā lauksaimniecības digestātā.

Īpašu vietu Balticovo saimniecībā ieņem dējējvistu ganāmpulks, kas ikdienas Latvijā saražo 2,5 miljonus olu. Uzņēmums ir izvēlējies pats no cālīšiem izaudzināt vistas, un tas Balticovo izceļ uz daudzu citu olu ražotāju fona, un tas ir vēl viens uzņēmuma aprites ekonomikas posms. Pašlaik Balticovo kūtīs Latvijā ir 3,5 miljoni vistu, no kuriem viens miljons – jaunputni, kas īpaši pielāgotās jaunputnu novietnēs no dzelteniem cālīšiem izaug par brašām dējējvistām. Tā kā Balticovo ir apņēmies tuvāko gadu laikā pilnībā pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu dētām olām, svarīgi pie šādiem apstākļiem vistas radināt jau kopš mazotnes. Tāpēc Balticovo ir uzbūvējis vēl vienu jaunu jaunputnu novietni, kurā jau kopš janvāra ārpus sprostu apstākļos mitinās cāļi un apmēram sešpadsmit nedēļu laikā izaug par jaunām dējējvistām.