Skaidrojums par AML subjektiem grāmatvedības jomā 

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu grupās šis uzdevums uzticēts mātes vai kādai no meitas sabiedrībām, kura var sniegt šos pakalpojumus visā pasaulē. Vai šāds uzņēmums ir uzskatāms par ārpakalpojuma grāmatvedi saskaņā ar likumu un vai tam ir jāuzrauga naudas atmazgāšanas, proliferācjias un sankciju režīmu pārkāpuma riski savu klientu darbībā?

Elīza Grīnvalde, Vilgerts juriste, AML speciāliste (CAMS); Katrīne Pļaviņa, Vilgerts zvērināta advokāte, 2019. gada 10. septembris plkst. 14:53

Elīza Grīnvalde

Foto: no personīgā arhīva

Ārpakalpojuma grāmatvežus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Tas kontrolē to darbību atbilstoši «Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam» (AML likums). Ārpakalpojumu grāmatvežu definīciju nosaka likums «Par grāmatvedību», kas par tādiem uzskata personas, kuras, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kurām ir atbilstoša kvalifikācija. Tomēr likums runā par fiziskām personām, jo grāmatveža diplomu juridiska persona iegūt nevar.

Skaidrojumu sniedz AML likums, kurš uzdod uzraudzīt naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, proliferācijas un citus riskus ne tikai ārpakalpojuma grāmatvežiem, bet arī jebkurai citai personai, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību). Valsts ieņēmumu dienests šo normu iztulko tā, ka juridiskās personas, kas sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, ir AML likuma subjekti. Proti, arī koncerna uzņēmumam, kurš sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām koncerna vai citādi saistītām sabiedrībām jebkur pasaulē ir Latvijas AML likuma subjekts. Lai arī te Latvijas juristi mēģinātu izlīst caur adatas caurumu un strīdēties, ka koncerna grāmatvedības sistēma jau tikai ved grāmatvedību un nodokļus uzrauga kāds lokāli, Valsts ieņēmuma dienesta prakse un AML likuma gars šādas nianses tulkos par labu uzraudzības sistēmas ieviešanai.

Attiecīgi, koncerna uzņēmumiem, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām koncerna vai citādi saistībām sabiedrībām jebkur pasaulē, ir jāievieš visas AML likuma subjekta prasības, proti, jāsagatavo iekšējās kontroles sistēma, jāveic sava riska novērtēšana, jāidentificē klients un jānosaka tā risks pirms darījuma attiecību uzsākšanas, jāieceļ par AML jomu atbildīgais darbinieks, jāveic darbinieku apmācības un regulāri jāpārskata gan iekšējās kontroles sistēmas atbilstība spēkā esošajiem AML normatīvajiem aktiem, gan jāpārliecinās par tās efektivitāti praksē.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 05. augusts plkst. 15:23

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

2019. gada 28. jūnijs plkst. 9:33

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu...

2019. gada 05. jūnijs plkst. 8:14

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp»,...

2019. gada 11. aprīlis plkst. 11:17

Lai arī, dibinot jaunu uzņēmumu, dibināšanas dokumentu iesniegšanas brīdī Uzņēmumu reģistrā...

2019. gada 28. februāris plkst. 9:21

Ja Latvijas darba devējs nosūta Latvijas darbinieku uz Apvienoto Karalisti, valsts sociālās...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2019. gada 10. septembris plkst. 8:39

E-veselība ir viens no Latvijā visplašāk apspriestajiem un kritizētajiem publiskajiem IT risinājumiem...

2019. gada 09. septembris plkst. 15:56

Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā....

2019. gada 09. septembris plkst. 9:13

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē,...

2019. gada 06. septembris plkst. 8:22

Vairākumam šis jautājums visdrīzāk raisa vien neizpratni un pretjautājumu – vai tad...

2019. gada 04. septembris plkst. 14:28

«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām,...

2019. gada 04. septembris plkst. 14:03

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām...

2019. gada 04. septembris plkst. 13:00

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr...

2019. gada 03. septembris plkst. 14:08

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju...

2019. gada 02. septembris plkst. 17:54

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus...

2019. gada 02. septembris plkst. 6:11

Lai iegādātos jaunu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza atalgojums vidējās darba...